Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Sargtornis (izdevums studēšanai)  |  Decembris 2014

Būsim vienoti, sagaidot šīs vecās pasaules galu

Būsim vienoti, sagaidot šīs vecās pasaules galu

”Mēs esam vienas miesas locekļi.” (EFES. 4:25.)

1., 2. Kā Dievs vēlas, lai mēs viņu pielūgtu?

JA TU esi jaunietis, kas kalpo Jehovam, zini, ka viņa pasaules mēroga draudzē tu esi ļoti vērtīgs. Daudzās valstīs liela daļa to, kas kristījas, ir tieši jaunieši. Ir liels prieks redzēt, ka tik daudz jauniešu pievienojas to pulkam, kuri ir nolēmuši kalpot Jehovam!

2 Kā jaunietim tev droši vien patīk citu jauniešu sabiedrība, un nevar noliegt, ka ir jauki pavadīt laiku ar saviem vienaudžiem. Tomēr Dievs vēlas, lai mēs visi, gan jauni, gan veci, viņu pielūgtu vienoti. Apustulis Pāvils rakstīja, ka Dieva griba ir tāda, lai ”visdažādākie cilvēki tiktu izglābti un pilnībā iepazītu patiesību”. (1. Tim. 2:3, 4.) Savukārt Atklāsmes grāmatas 7. nodaļas 9. pantā var lasīt, ka Dieva kalpi nāk ”no visām tautībām, ciltīm, tautām un valodām”.

3., 4. a) Kāds gars mūsdienās ir izplatīts jauniešu vidū? b) Kāda attieksme ir saskaņā ar Efesiešiem 4:25?

3 Cik ļoti gados jauni Jehovas kalpi atšķiras no jauniešiem pasaulē! Daudzi, kas nekalpo Jehovam, dzīvo tikai sev, koncentrēdamies vienīgi uz savām vēlmēm. Viņus pat mēdz dēvēt par ”es” paaudzi. Šo jauniešu runas veids un  ģērbšanās maniere liecina par necieņu pret vecākiem cilvēkiem, kurus viņi uzskata par ”atpalikušiem no dzīves”.

4 Šāds gars valda mums visapkārt. Tāpēc jaunajiem Jehovas kalpiem nebūt nav viegli tam pretoties un veidot tādu viedokli, kāds ir Jehovam. Jau pirmajā gadsimtā Pāvils uzskatīja par nepieciešamu mudināt savus ticības biedrus vairīties no ”gara, kas tagad darbojas nepaklausības dēlos” un kurā viņi ”kādreiz staigāja”. (Nolasīt Efesiešiem 2:1—3.) Mēs gribam sirsnīgi uzslavēt jauniešus, kas saprot, ka ir jāsargās no šī gara un vienoti jādarbojas kopā ar visiem ticības biedriem. Šāda attieksme ir saskaņā ar Pāvila vārdiem, ka ”mēs esam vienas miesas locekļi”. (Efes. 4:25.) Jo tuvāk nāk šīs vecās pasaules gals, jo svarīgāk ir darboties vienoti. Apskatīsim vairākus piemērus no Bībeles, kas palīdz saprast, kāpēc ir jāturas cieši kopā un jābūt vienotiem.

VIŅI TURĒJĀS CIEŠI KOPĀ

5., 6. Ko var mācīties no gadījuma ar Latu un viņa meitām?

5 Pagātnē, kad Jehovas kalpi turējās kopā un cits citam palīdzēja izturēt grūtības, Jehova viņus labprāt aizsargāja. Mūsdienās Dieva kalpi, gan jauni, gan veci, var mācīties no labiem paraugiem, par kuriem stāstīts Bībelē. Viens no tiem ir Lats.

6 Latam un viņa ģimenei draudēja briesmas, jo Sodomu — pilsētu, kurā viņi dzīvoja, — gaidīja iznīcība. Dieva eņģeļi skubināja Latu doties prom un meklēt patvērumu kalnos, sacīdami: ”Izglāb savu dzīvību.” (1. Moz. 19:12—22.) Lats un viņa meitas paklausīja un atstāja pilsētu. Diemžēl citi, kas viņiem bija tuvi, to nedarīja. Jaunekļiem, kas bija saderinājušies ar Lata meitām, gados vecākais vīrs ”likās.. smieklīgs”. Tas viņiem maksāja dzīvību. (1. Moz. 19:14.) Izglābās vienīgi Lats un viņa meitas, kas turējās ar viņu kopā.

7. Kā Jehova palīdzēja vienotajam ļaužu pulkam, kas atstāja Ēģipti?

7 Minēsim vēl kādu piemēru. Kad izraēlieši atstāja Ēģipti, viņi nebija sadalījušies neatkarīgās grupās, kas katra gāja savu ceļu. Un, kad Mozus ”izstiepa savu roku pār jūru” un Jehova pāršķēla jūras ūdeņus, Mozus nedevās cauri jūrai viens vai kopā tikai ar nedaudziem izraēliešiem. Nē, Jehovas aizsardzībā jūru šķērsoja visa Izraēla draudze. (2. Moz. 14:21, 22, 29, 30.) Izraēliešu starpā pastāvēja cieša vienotība, un kopā ar viņiem gāja ”arī pūlis svešu” — neizraēlieši, kas bija nostājušies viņu pusē. (2. Moz. 12:38.) Nav iedomājams, ka daži, piemēram, kāds bariņš jauniešu, būtu atdalījušies no pārējiem un izvēlējušies paši savu ceļu. Cik gan nesaprātīgi būtu tā rīkoties un palikt bez Jehovas aizsardzības! (1. Kor. 10:1.)

8. Kā Jošafata laikā Dieva tauta pierādīja savu vienotību?

8 Ķēniņa Jošafata laikā Dieva tautai pretī stājās ļoti spēcīgs ienaidnieks — ”liels pulks” karotāju no apkārtējām zemēm. (2. Laiku 20:1, 2.) Dieva kalpi rīkojās slavējami, necenzdamies uzveikt šo pretinieku paši saviem spēkiem. Viņi vērsās pēc palīdzības pie Jehovas. (Nolasīt 2. Laiku 20:3, 4.) Un viņi to nedarīja neatkarīgi cits no cita, kā nu kuram likās labāk. Bībelē mēs lasām: ”Viss Jūda bija nostājies tā Kunga priekšā, arī viņu mazie bērni, viņu sievas un viņu dēli.” (2. Laiku 20:13.) Viņi visi kopā — gan jauni, gan veci — ar ticību sekoja Jehovas vadībai, un Jehova  viņus aizsargāja pret ienaidniekiem. (2. Laiku 20:20—27.) Vai tas nav labs paraugs, kā Dieva tauta var stāties pretī grūtībām?

9. Ko par vienotību var mācīties no agrīno kristiešu nostājas un rīcības?

9 Arī agrīno kristiešu vienotība mums ir labs paraugs. Piemēram, kad daudzi jūdi un prozelīti kļuva par kristiešiem, viņi ”iedziļinājās apustuļu mācībā, savā starpā dalījās it visā, kopīgi ēda un nodevās lūgšanām”. (Ap. d. 2:42.) Šī vienotība īpaši spilgti izpaudās vajāšanu laikā, kad viņi cits citam bija sevišķi nepieciešami. (Ap. d. 4:23, 24.) Jūs noteikti piekritīsiet, ka grūtos laikos darboties kopā ir ļoti svarīgi.

VIENOTĪBA LAIKĀ, KAD TUVOJAS JEHOVAS DIENA

10. Kad būs īpaši svarīgi būt vienotiem?

10 Tuvojas viens no tumšākajiem posmiem cilvēces vēsturē. Pravietis Joēls par to runā kā par ”drūmu, tumšu.. dienu”. (Joēla 2:1, 2; Cef. 1:14.) Dieva tautai tas būs laiks, kad vienotībai būs īpaši liela nozīme. Atcerēsimies Jēzus vārdus: ”Ikviena valsts, kas iekšēji sašķēlusies, tiks izpostīta.” (Mat. 12:25.)

11. Kā vārdus no Psalma 122:3, 4 var attiecināt uz Dieva tautu mūsdienās? (Sk. attēlu raksta sākumā.)

11 Drīzumā, kad šai pasaulei pienāks bēdu laiki, mums būs jābūt patiesi vienotiem. Garīgo vienotību, kāda mums būs vajadzīga, var salīdzināt ar to, cik tuvu cita citai bija uzbūvētas mājas senajā Jeruzālemē. Tā kā ēkas atradās cieši līdzās, psalmu sacerētājs par Jeruzālemi teica, ka pilsēta ir ”itin kā sasieta visa kopā”. Dzīvojot tik ciešā tuvībā, pilsētniekiem bija vieglāk sniegt savstarpēju palīdzību un aizsardzību. Turklāt Jeruzālemes ēku burtiskais tuvums psalmu sacerētājam, iespējams, atgādināja garīgo vienotību, kas izpaudās tautā, kad visas ”Kunga ciltis” pulcējās pielūgt Jehovu. (Nolasīt Psalmu 122:3, 4, LB-2012.) * Gan tagad, gan grūtajās dienās, kas tuvojas, arī mums ir jāpaliek ”itin kā sasietiem visiem kopā”.

12. Kas mums palīdzēs pārciest uzbrukumu Dieva tautai?

12 Kāpēc tajā laikā būs tik svarīgi būt ”itin kā sasietiem visiem kopā”? Ecēhiēla grāmatas 38. nodaļā pravietiski ir runāts par uzbrukumu Dieva tautai, kuru organizē ”Gogs Magoga zemē”. Kad tas sāksies, nebūs īstais brīdis pieļaut, ka mūs kaut kas sašķeltu. Cik gan aplami būtu iedomāties, ka tad mēs varēsim vērsties pēc palīdzības pie pasaules! Gluži otrādi, mums būs jāturas cieši līdzās saviem brāļiem. Tiesa, ne jau tāpēc mēs tiksim izglābti, ka piederam pie kādas grupas. Jehova un viņa Dēls šim dramatiskajam laikposmam izvedīs cauri tos, kas piesauc Jehovas vārdu. (Joēla 3:5; Mat. 28:20.) Taču vai ir saprātīgi domāt, ka tie, kas nebūs palikuši kopā ar Dieva ganāmpulku, jo būs vēlējušies iet paši savu ceļu, tiks izglābti? (Mih. 2:12.)

13. Ko no iepriekš apskatītā var mācīties dievbijīgi jaunieši?

13 Kā redzams, nav gudri sekot to jauniešu paraugam, kuri nošķiras no pārējiem, lai dzīvotu paši savā pasaulē. Tuvojas laiks, kad mēs vairāk nekā jebkad būsim vajadzīgi cits citam, vienalga, vai esam jauni vai veci. Tagad ir īstais laiks, lai mācītos darboties kopā un stiprinātu vienotību, no kuras tik daudz kas būs atkarīgs tuvā nākotnē!

 ”VIENAS MIESAS LOCEKĻI”

14., 15. a) Ar kādu mērķi Jehova mūs visus māca būt vienotiem? b) Kādus padomus Jehova dod, mudinot mūs būt vienotiem?

14 Jehova mums palīdz ”Viņam vienprātībā kalpot”. (Cef. 3:8, 9.) Viņš mums māca dzīvot saskaņā ar viņa mūžīgo nodomu. Ko tas sevī ietver? Viņa nodoms ir ”visu atkal sapulcēt kopā Kristū”. (Nolasīt Efesiešiem 1:9, 10.) Jehova grib apvienot visas būtnes Visumā, kuras vēlas viņam kalpot, un viņš to īstenos. Jaunieši, vai tas nepalīdz jums saprast, cik svarīgi ir darboties kopā ar Jehovas organizāciju?

15 Jehova mums māca būt vienotiem jau tagad, lai mēs tādi spētu būt mūžīgi. Atkal un atkal mēs Dieva Rakstos tiekam mudināti ”gādāt citam par citu”, ”būt savstarpēji sirsnīgiem”, ”mierināt citam citu” un ”stiprināt citam citu”. (1. Kor. 12:25; Rom. 12:10; 1. Tes. 4:18; 5:11.) Jehova zina, ka nepilnības dēļ kristiešiem ne vienmēr ir viegli būt vienotiem, tāpēc viņš atgādina, lai mēs ”augstsirdīgi piedodam cits citam”. (Efes. 4:32.)

16., 17. a) Kāds ir viens no kristiešu sapulču mērķiem? b) Ko jaunieši var mācīties no Jēzus piemēra?

16 Jehova mums ir devis arī kristiešu sapulces, lai mēs mācītos turēties cieši kopā. Mēs bieži esam lasījuši vārdus, kas atrodami Vēstulē ebrejiem, 10. nodaļas 24. un 25. pantā. Viens no sapulču mērķiem ir sagādāt mums iespēju ”būt vērīgiem citam pret citu, lai pamudinātu uz mīlestību un labiem darbiem”. Zīmīgi, ka sapulces mums ir dotas, lai mēs ”uzmundrinātu cits citu — un vēl jo vairāk, redzot tuvojamies to dienu”.

17 Jēzus jau bērnībā augstu vērtēja garīgus pasākumus. Kad viņam bija 12 gadu, viņš kopā ar vecākiem piedalījās lielā Dieva tautas sapulcē. Kādā brīdī vecāki viņu pazaudēja, bet ne jau tāpēc, ka Jēzus būtu kaut kur aizklīdis kopā ar citiem jauniešiem. Jāzeps un Marija viņu atrada templī, kur Jēzus ar skolotājiem pārsprieda garīgus jautājumus. (Lūk. 2:45—47.)

18. Kā lūgšanas veicina mūsu vienotību?

18 Mēs varam ne tikai attīstīt mīlestību cits pret citu un kristiešu sapulcēs  stiprināt mūsu vienotības saites, bet arī lūgt par saviem ticības biedriem. Lūgdami Jehovu par mūsu brāļiem un būdami konkrēti savās lūgšanās, mēs sev atgādinām, cik dārgi mēs esam cits citam. Darīt to visu nav tikai pieaugušu kristiešu pienākums. Jaunieši, vai jūs izmantojat šīs iespējas vēl vairāk satuvināties ar savu garīgo ģimeni? Ja tā rīkosieties, jūs nebūsiet pieķērušies šai vecajai pasaulei, kad tā ies bojā.

Mēs visi varam lūgt par mūsu brāļiem (Sk. 18. rindkopu)

APLIECINĀSIM, KA ESAM ”LOCEKĻI, KAS SAISTĪTI SAVĀ STARPĀ”

19.—21. a) Kā mēs apliecinām, ka ”esam locekļi, kas saistīti savā starpā”? Miniet piemērus. b) Ko mēs mācāmies no tā, kā brāļi ir palīdzējuši cits citam nelaimē?

19 Jehovas kalpi jau tagad dzīvo saskaņā ar principu, kas lasāms Vēstulē romiešiem, 12. nodaļas 5. pantā: ”Mēs.. esam locekļi, kas saistīti savā starpā.” To uzskatāmi var redzēt, kad notiek kāda dabas katastrofa. 2011. gada decembrī Filipīnās, Mindanao salā, tropiskā vētra izraisīja milzīgus plūdus. Vienā naktī applūda vairāk nekā 40 tūkstoši māju, starp kurām bija arī daudzu mūsu ticības biedru mājokļi. Taču, kā ziņoja Filipīnu filiāle, ”palīdzības komitejas pat vēl nebija sākušas darboties, kad kristīgie brāļi no citām vietām jau sūtīja palīdzību”.

20 Arī tad, kad Japānas austrumu daļu piemeklēja spēcīga zemestrīce un cunami, daudzi brāļi un māsas cieta lielus zaudējumus. Dažiem šī nelaime laupīja gandrīz visu. Josiko, kas zaudēja savu māju, dzīvoja kādus 40 kilometrus no valstības zāles. Viņa stāsta: ”Mēs bijām pārsteigti, kad vēlāk uzzinājām, ka jau nākamajā dienā pēc zemestrīces rajona pārraugs kopā ar vēl kādu brāli bija ieradušies mūs meklēt.” Silti smaidīdama, viņa piebilst: ”Mēs bijām ļoti pateicīgi, ka ar draudzes starpniecību pārpilnībā saņēmām garīgo uzturu, turklāt mums tika sarūpēti mēteļi, apavi, somas un pidžamas.” Kāds palīdzības komitejas loceklis izteicās: ”Brāļi no visas Japānas darbojās kā viens, cenzdamies atbalstīt cits citu. Palīgā ieradās brāļi pat no ASV. Kad viņiem vaicāja, kāpēc viņi ir mērojuši šo garo ceļu, viņi atbildēja: ”Mēs esam vienoti ar mūsu brāļiem Japānā, un viņiem ir vajadzīga palīdzība.”” Mēs varam lepoties, ka piederam pie organizācijas, kas tik ļoti gādā par savējiem. Nav nekādu šaubu, ka Jehovam ir liels prieks redzēt šādu vienotību.

21 Jau tagad attīstīdami šādu vienotības garu, mēs spēsim saliedēti stāties pretī grūtībām, kas gaidāmas nākotnē, pat ja būsim nošķirti no mūsu brāļiem kādās citās zemēs. Šādi mēs sagatavojamies smagajiem apstākļiem, kādi droši vien iestāsies, grūstot šai vecajai pasaulei. Fumiko, kas pārcieta taifūnu Japānā, sacīja: ”Gals ir ļoti tuvu. Mums arī turpmāk ir jāatbalsta mūsu ticības biedri, līdz būsim sagaidījuši laiku, kad dabas katastrofu vairs nebūs.”

22. Kā kristīgā vienotība mums palīdzēs nākotnē?

22 Mācoties būt vienoti, mēs gatavojamies pārdzīvot šīs ļaunās, sašķeltās pasaules bojāeju. Dievs glābs savu tautu, tāpat kā viņš to ir darījis pagātnē. (Jes. 52:9, 10.) Paturēsim prātā, ka mēs varam būt izglābto vidū, ja paliekam vienotajā Dieva tautā. Mūsu izglābšanās ir atkarīga arī no tā, vai mēs augstu vērtējam visu, ko esam jau saņēmuši. Par šo jautājumu būs runa nākamajā rakstā.

^ 11. rk. ”Jeruzāleme, pilsēta, kā tu uzcelta — itin kā sasieta visa kopā! Ciltis tur augšā kāpj, Kunga ciltis, kā pavēlēts Israēlam: slavēt Kunga vārdu.”