Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Sargtornis (izdevums studēšanai)  |  Decembris 2014

Klausieties un izprotiet!

Klausieties un izprotiet!

Klausieties manī visi un izprotiet!” (MARKA 7:14.)

1., 2. Kāpēc daudzi, kas dzirdēja Jēzus teikto, neizprata viņa vārdus?

CILVĒKS var dzirdēt, kā viņu kāds uzrunā, un pat pievērst uzmanību runātāja balss tonim. Bet, ja viņš nesaprot teiktā nozīmi, viņam no tā nebūs liela labuma. (1. Kor. 14:9.) Tieši tāpat tūkstošiem cilvēku dzirdēja to, ko stāstīja Jēzus. Viņš pat runāja tiem saprotamā valodā. Tomēr ne visi izprata viņa vārdu nozīmi. Tāpēc Jēzus saviem klausītājiem sacīja: ”Klausieties manī visi un izprotiet!” (Marka 7:14.)

2 Kāpēc daudzi neizprata Jēzus teikto? Dažiem traucēja uzskati, no kuriem viņi negribēja atteikties, un nepareizi motīvi. Jēzus par viņiem sacīja: ”Jūs Dieva likumus veikli atliekat malā, lai turētos pie savām paražām.” (Marka 7:9.) Šie cilvēki patiesībā necentās saprast Jēzus vārdus. Viņi nevēlējās mainīt savu rīcību un uzskatus. Ar ausīm viņi dzirdēja teikto, taču neuztvēra to ar sirdi. (Nolasīt Mateja 13:13—15.) Kā mēs varam panākt, lai mūsu sirds būtu atvērta Jēzus mācībām?

KĀ JĀRĪKOJAS, LAI JĒZUS MĀCĪBAS MUMS NĀKTU PAR LABU

3. Kāpēc mācekļi spēja saprast Jēzus vārdus?

3 Mums jāmācās no Jēzus pazemīgajiem mācekļiem. Viņš tiem sacīja: ”Laimīgas ir jūsu acis, jo tās redz, un  jūsu ausis, jo tās dzird.” (Mat. 13:16.) Kāpēc mācekļi spēja izprast to, ko citi nespēja? Pirmkārt, viņi labprāt uzdeva jautājumus un centās saprast Jēzus vārdu jēgu. (Mat. 13:36; Marka 7:17.) Otrkārt, viņi bija gatavi uzzināto saistīt ar to, ko jau bija pieņēmuši savā sirdī. (Nolasīt Mateja 13:11, 12.) Treškārt, viņi izmantoja to, ko bija dzirdējuši un sapratuši, gan savā dzīvē, gan citu labā. (Mat. 13:51, 52.)

4. Kādi trīs priekšnoteikumi jāņem vērā, lai saprastu Jēzus līdzības?

4 Ja vēlamies izprast Jēzus līdzības, mums jārīkojas tāpat kā viņa uzticīgajiem mācekļiem. Arī mums jāņem vērā trīs priekšnoteikumi. Pirmkārt, mums jāatrod laiks izpētīt un pārdomāt Jēzus teikto, jāmeklē nepieciešamā informācija un jāpārdomā jautājumi, kas palīdz izprast viņa vārdus. Tā mēs varam iegūt zināšanas. Pēc tam mums jāmēģina saskatīt, kā šīs zināšanas saistās ar to, ko mēs jau zinām, un kā tās mums nāk par labu. Iznākumā mēs iegūstam sapratni. Visbeidzot, mums savā dzīvē jāliek lietā tas, ko esam uzzinājuši, jo tas liecina par gudrību. (Sal. Pam. 2:2—7.)

5. Paskaidrojiet atšķirību starp to, ka mēs kaut ko zinām, saprotam un ka mums piemīt gudrība!

5 Kāda ir atšķirība starp to, ka mēs kaut ko zinām, saprotam un ka mums piemīt gudrība? Paskaidrosim to ar piemēru: iztēlojieties, ka jūs stāvat ceļa vidū un jums strauji tuvojas autobuss. Vispirms jūs ievērojat, ka tas ir autobuss, — jūs to zināt. Pēc tam jūs saprotat: ja paliksiet tur stāvam, autobuss jūs notrieks. Tāpēc jūs rīkojaties gudri, steigšus pakāpjoties malā. Nav brīnums, ka Bībelē ir lasāms ieteikums: ”Neatlaidies no.. gudra padoma!” No tā ir atkarīga mūsu dzīvība. (Sal. Pam. 3:21, 22, LB-2012; 1. Tim. 4:16.)

6. Uz kādiem četriem jautājumiem mēs meklēsim atbildes, apskatot septiņas Jēzus līdzības? (Sk.  8. lpp.)

6 Šajā un nākamajā rakstā mēs apskatīsim septiņas līdzības, ko stāstīja Jēzus. To darot, meklēsim atbildes uz vairākiem jautājumiem: ko šī līdzība nozīmē? (Tā mēs iegūsim zināšanas.) Kāpēc Jēzus stāstīja šo līdzību? (Tā mēs iegūsim sapratni.) Kā mēs šo informāciju varam izmantot savā un citu cilvēku labā? (Tā ir gudrība.) Visbeidzot, ko mēs mācāmies par Jehovu un Jēzu?

SINEPJU SĒKLIŅA

7. Ko nozīmē līdzība par sinepju sēkliņu?

7 Nolasīt Mateja 13:31, 32. Ko nozīmē Jēzus līdzība par sinepju sēkliņu? Pati sēkliņa attēlo vēsti par valstību, kā arī kristiešu draudzi, kas izveidojās tāpēc, ka šī vēsts tika sludināta. Tāpat kā sinepju sēkliņa ir ”vissīkākā no visām sēklām”, kristiešu draudze savos pirmsākumos mūsu ēras 33. gadā bija pavisam neliela. Taču dažu gadu desmitu laikā draudze strauji paplašinājās — tādu pieaugumu neviens negaidīja. (Kol. 1:23.) Šī izaugsme bija ļoti noderīga, jo, Jēzus vārdiem runājot, ”debesu putni” apmetās no sēkliņas izaugušā koka zaros. Putni attēlo pareizi noskaņotus cilvēkus, kas kristiešu draudzē atrod garīgo uzturu, pavēni un patvērumu. (Salīdzināt Ecēhiēla 17:23.)

8. Kāpēc Jēzus stāstīja līdzību par sinepju sēkliņu?

8 Kāpēc Jēzus stāstīja šo līdzību? Ar  pārsteidzošo sinepju sēkliņas augšanu viņš paskaidroja, ka darbs, kas saistīts ar Dieva valstību, vēršas plašumā un ka valstība spēj sniegt patvērumu un pārvarēt visus šķēršļus. Kopš 1914. gada Dieva organizācijas redzamā daļa ir pieredzējusi iespaidīgu izaugsmi. (Jes. 60:22.) Tie, kas ir saistīti ar šo organizāciju, izjūt brīnišķīgu garīgu aizsardzību. (Sal. Pam. 2:7; Jes. 32:1, 2.) Turklāt draudzes nepārtraukto pieaugumu nevienam nav izdevies apstādināt, lai kāda būtu pretestība. (Jes. 54:17.)

9. a) Ko var mācīties no līdzības par sinepju sēkliņu? b) Ko mēs mācāmies par Jehovu un Jēzu?

9 Ko var mācīties no līdzības par sinepju sēkliņu? Varbūt mēs dzīvojam vietā, kur nav daudz Jehovas liecinieku vai kur cilvēki nav īpaši atsaucīgi uz sludināšanu. Tomēr, ja paturēsim prātā, ka valstība var pārvarēt visus šķēršļus, mums būs spēks izturēt. Piemēram, kad brālis Edvins Skiners 1926. gadā ieradās Indijā, tur bija tikai saujiņa liecinieku. Sākumā draudzē nebija gandrīz nekāda pieauguma, un mūsu darbība ritēja ar grūtībām. Taču brālis Skiners nepārstāja sludināt un pieredzēja, kā vēsts par valstību pārvar nopietnus šķēršļus. Tagad Indijā ir vairāk nekā 37 tūkstoši Jehovas liecinieku, un pagājušajā gadā Atceres vakaru apmeklēja vairāk nekā 108 tūkstoši cilvēku. Vēl viens iespaidīgas izaugsmes piemērs ir Zambija. Kad brālis Skiners ieradās Indijā, sludināšana Zambijā bija tikko sākusies. Pašreiz tur sludina pāri par 170 tūkstošiem Jehovas liecinieku, un 2013. gadā Atceres vakaru apmeklēja 763915 cilvēki — 5,5 procenti valsts iedzīvotāju. Cik apbrīnojams pieaugums!

RAUGS

10. Ko nozīmē līdzība par raugu?

10 Nolasīt Mateja 13:33. Ko nozīmē līdzība par raugu? Arī šajā līdzībā galvenais  ir vēsts par valstību un tās ietekme. ”Visa mīkla” attēlo visas tautas, un rūgšanas process simbolizē to, kā vēsts par valstību tiek sludināta un izplatās. Sinepju sēkliņas augšana ir skaidri redzama, turpretī rūgšana sākotnēji nav pamanāma. Tās iznākums kļūst saskatāms tikai pēc kāda laika.

11. Kāpēc Jēzus stāstīja līdzību par raugu?

11 Kāpēc Jēzus stāstīja šo līdzību? Viņš vēlējās paskaidrot, ka vēsts par valstību spēj izplatīties visur un izraisīt izmaiņas. Šī vēsts ir nonākusi ”līdz pašai zemes malai”. (Ap. d. 1:8.) Taču vēsts izraisītās pārmaiņas ne vienmēr piesaista uzmanību; dažas no tām sākumā varbūt paliek nepamanītas. Tomēr izmaiņas notiek, turklāt tās ir ne tikai skaitliskas izmaiņas — mainās arī to cilvēku personība, kuri pieņem šo vēsti. (Rom. 12:2; Efes. 4:22, 23.)

12., 13. Miniet piemērus, kā valstības sludināšana ir vērsusies plašumā, gluži kā aprakstīts līdzībā par raugu!

12 Sludināšanas augļi bieži vien ir redzami daudzus gadus vēlāk. Piemēram, Francs un Margita, kas strādā kādā no mūsu filiālēm, 1982. gadā kalpoja filiālē Brazīlijā. Tajā laikā viņi sludināja kādā lauku pilsētiņā. Viņi uzsāka vairākas Bībeles nodarbības, un viena no tām bija ar kādu sievieti un viņas četriem bērniem. Vecākais dēls, kam tolaik bija tikai divpadsmit gadi, bija ļoti kautrīgs un pirms nodarbībām mēdza paslēpties. Tā kā Francs un Margita tika nosūtīti kalpot citur, viņi nevarēja turpināt Bībeles nodarbības ar šo ģimeni. Pēc 25 gadiem viņiem bija iespēja apciemot pilsētiņu, kur viņi kādreiz bija sludinājuši. Ko viņi tur ieraudzīja? Tagad tur ir draudze, kurā ir 69 sludinātāji, no tiem 13 pionieri, un kura pulcējas jaunā valstības zālē. Kas ir noticis ar kautrīgo zēnu? Viņš ir kļuvis par draudzes vecāko koordinatoru. Tāpat kā raugs Jēzus līdzībā, vēsts par valstību bija augusi un pārvērtusi daudzu cilvēku dzīvi, un par to Francam un Margitai bija liels prieks.

13 Neredzamais spēks mainīt cilvēku dzīvi, kāds piemīt vēstij par valstību, it sevišķi spilgti izpaužas zemēs, kur valstības sludināšana ir ierobežota ar likumu. Ir grūti zināt, cik plaši vēsts ir izplatījusies šajās zemēs, un bieži vien mēs esam pārsteigti, to uzzinot. Viens šāds piemērs ir Kuba. Vēsts par valstību tur pirmo reizi atskanēja 1910. gadā, un 1913. gadā Kubā viesojās brālis Rasels. Sākumā pieaugums nebija īpaši straujš. Bet kas Kubā notiek patlaban? Tur ir vairāk nekā 96 tūkstoši labās vēsts sludinātāju, un 2013. gadā Atceres vakaru apmeklēja 229726 cilvēki — vairāk nekā divi procenti Kubas iedzīvotāju. Pat valstīs, kur mūsu darbība nav aizliegta, vēsts par valstību dažreiz nonāk tādos apvidos, kur, pēc vietējo Jehovas liecinieku domām, tikpat kā nav iespējams sludināt. * (Sal. Māc. 8:7; 11:5.)

14., 15. a) Kā mums var nākt par labu tas, ko var mācīties no līdzības par raugu? b) Ko mēs varam mācīties par Jehovu un Jēzu?

14 Kā mums nāk par labu tas, ko Jēzus mācīja līdzībā par raugu? Pārdomājot Jēzus līdzības nozīmi, mēs saprotam, ka nav iemesla pārmērīgi  uztraukties par to, kā vēsti par valstību uzzinās miljoniem cilvēku, kas to vēl nav dzirdējuši. Jehova var parūpēties par visu. Kas jādara mums? Dieva Rakstos teikts: ”No rīta sēj savu sēklu un neļauj mieru savai rokai līdz pat vakaram, jo tu nezini, kas izdosies, vai šis, vai tas, bet varbūt, ka izdodas arī abi vienlīdz labi.” (Sal. Māc. 11:6.) Protams, mēs nedrīkstam aizmirst lūgt Dievu par to, lai sludināšana sekmētos, arī tajās zemēs, kur mūsu darbība ir ierobežota. (Efes. 6:18—20.)

15 Tāpat nav iemesla nolaist rokas, ja sākumā nav redzami mūsu darba augļi. Nebūtu pareizi nievājoši izturēties pret ”sīko sākumu dienu”. (Cak. 4:10.) Galu galā mūsu pūles var nest tādus augļus, kas ir daudz lielāki un brīnišķīgāki, nekā esam spējuši iztēloties. (Ps. 40:6; Cak. 4:7.)

CEĻOJOŠAIS TIRGOTĀJS UN APSLĒPTĀ MANTA

16. Ko nozīmē līdzība par ceļojošo tirgotāju un līdzība par apslēpto mantu?

16 Nolasīt Mateja 13:44—46. Ko nozīmē līdzība par ceļojošo tirgotāju un līdzība par apslēpto mantu? Jēzus laikā tirgotāji reizēm devās līdz pat Indijas okeānam, lai iegūtu vērtīgākās pērles. Tirgotājs šajā līdzībā attēlo godprātīgus cilvēkus, kas ir gatavi daudz pūlēties, lai apmierinātu savas garīgās vajadzības. ”Viena ļoti vērtīga pērle” simbolizē lielisko patiesību par valstību. Sapratis, cik vērtīga ir šī pērle, tirgotājs ”nekavējoties” pārdeva visu, kas viņam bija, lai to nopirktu. Jēzus runāja arī par cilvēku, kas strādāja laukā un atrada ”apslēptu mantu”. Atšķirībā no tirgotāja, šis vīrs nemeklēja dārgumus. Bet viņš, tāpat kā tirgotājs, bija gatavs pārdot ”visu”, lai iegūtu tos savā īpašumā.

17. Kāpēc Jēzus stāstīja līdzības par ceļojošo tirgotāju un par apslēpto mantu?

17 Kāpēc Jēzus stāstīja šīs divas līdzības? Viņš vēlējās paskaidrot, ka patiesību var uzzināt dažādi. Ir cilvēki, kas to ir meklējuši un ir ieguldījuši daudz pūļu, lai to atrastu. Savukārt citi to nav meklējuši, tomēr ir atraduši — varbūt kāds to viņiem ir pastāstījis. Jebkurā gadījumā abi līdzībās minētie cilvēki saprata, cik vērtīgs ir viņu atradums, un bija gatavi no daudz kā atteikties, lai to iegūtu.

18. a) Kā mums nāk par labu abas šīs līdzības? b) Ko mēs mācāmies par Jehovu un Jēzu?

18 Kā mums nāk par labu šīs divas līdzības? (Mat. 6:19—21.) Padomāsim: vai man ir tāda pati attieksme kā šiem cilvēkiem? Vai es tikpat augstu vērtēju patiesību? Vai es esmu gatavs no kaut kā atteikties patiesības dēļ, vai arī mana uzmanība ir pievērsta kaut kam citam, piemēram, ikdienas rūpēm? (Mat. 6:22—24, 33; Lūk. 5:27, 28; Filip. 3:8.) Jo dziļāks būs mūsu prieks par to, ka esam atraduši patiesību, jo stiprāka būs mūsu apņēmība ierādīt tai galveno vietu dzīvē.

19. Par ko runāts nākamajā rakstā?

19 Apliecināsim, ka esam uzklausījuši un izpratuši šajā rakstā apskatītās līdzības par valstību! Nepietiek tikai izprast to nozīmi — mums jāattiecina uz sevi tas, ko no šīm līdzībām esam iemācījušies. Nākamajā rakstā pievērsīsim uzmanību vēl trim līdzībām un noskaidrosim, ko no tām var mācīties.

^ 13. rk. Piemēram, tā ir noticis Robinsona Krūzo salā (2000. gada 15. jūnija Sargtornis, 9. lpp.).