Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Sargtornis (izdevums studēšanai)  |  Novembris 2014

Mums jābūt svētiem it visā, ko darām

Mums jābūt svētiem it visā, ko darām

”Kļūstiet paši svēti it visā, ko darāt.” (1. PĒT. 1:15.)

1., 2. a) Kāda rīcība tiek gaidīta no Dieva kalpiem? b) Kādi jautājumi tiks apskatīti šajā rakstā?

JEHOVAS iedvesmots, apustulis Pēteris atsaucās uz to, kas par svētumu teikts 3. Mozus grāmatā, lai uzsvērtu, ka kristiešiem ir jādzīvo svēti. (Nolasīt 1. Pētera 1:14—16.) ”Svētais”, Jehova, gan no svaidītajiem, gan ”citām avīm” prasa, lai mēs no visas sirds censtos kļūt svēti visā, ko darām, nevis tikai dažos savas dzīves aspektos. (Jāņa 10:16.)

2 Būs ļoti noderīgi pievērst uzmanību vēl vairākām garīgām atziņām, kuras var smelties no 3. Mozus grāmatas, un, liekot lietā šīs pamācības, mums būs vieglāk būt svētiem visā, ko darām. Mēs aplūkosim šādus jautājumus: kādai ir jābūt mūsu attieksmei pret kompromisiem ticības jautājumos? Ko no 3. Mozus grāmatas var mācīties par Jehovas augstākās varas atbalstīšanu? Ko mēs varam mācīties no tā, kādus upurus nesa izraēlieši?

NEPIEĻAUSIM KOMPROMISUS

3., 4. a) Kāpēc kristieši nedrīkst pieļaut kompromisus, ja runa ir par Bībeles likumiem un principiem? b) Kāpēc mēs nedrīkstam atriebties un turēt sevī dusmas?

3 Ja mēs vēlamies iepriecināt Jehovu, mums ir cieši jāturas pie viņa likumiem un principiem, un mēs nedrīkstam pieļaut, ka pret kādu no tiem mums veidotos attieksme, kas liecinātu, ka mēs necienām svētumu un esam gatavi pieļaut kompromisus. Kaut gan mēs neesam pakļauti Mozus bauslībai, pārdomas par tajā ietvertajām prasībām mums palīdz saprast, kas  Dievam ir pieņemams un kas ne. Piemēram, izraēliešiem bija dots norādījums: ”Tev nebūs atriebties nedz nemitīgi dusmas turēt pret savas tautas bērniem, bet tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu; — Es esmu tas Kungs!” (3. Moz. 19:18.)

4 Jehova vēlas, lai mēs nemēģinātu atriebties un neturētu sevī dusmas. (Rom. 12:19.) Ja mēs atstātu bez ievērības Dieva likumus un principus, mēs darītu pa prātam Sātanam un sagādātu negodu Jehovam. Pat tad, ja kāds mūs ir tīši sāpinājis, mēs nedrīkstam paturēt sevī aizvainojumu. Dievs mūs ir pagodinājis ar iespēju būt ”māla traukiem”, kuros tiek glabāts dārgums — mūsu kalpošana. (2. Kor. 4:1, 7.) Šajos traukos nedrīkst glabāties arī aizvainojums, kas līdzinās skābei.

5. Ko mēs varam mācīties no gadījuma, kad Ārona dēli tika sodīti ar nāvi? (Sk. attēlu raksta sākumā.)

5 3. Mozus grāmatas 10. nodaļā, no 1. līdz 11. pantam, ir aprakstīts, kādi sāpīgi notikumi skāra Ārona ģimeni. Ārons un citi viņa ģimenes locekļi noteikti bija ļoti satriekti, kad saiešanas teltī no debesīm nāca uguns un aprija Ārona dēlus Nadabu un Abiju. Ārons un pārējie ģimenes locekļi nedrīkstēja sērot par viņiem — kāds gan tas bija ticības pārbaudījums! Vai jūs apliecināt, ka esat svēti, nekontaktējoties ar ģimenes locekļiem un citiem cilvēkiem, kas ir izslēgti no draudzes? (Nolasīt 1. Korintiešiem 5:11.)

6., 7. a) Kas mums ir nopietni jāpārdomā, lemjot, vai piedalīties kāzās, kas tiek rīkotas baznīcā? (Sk. zemsvītras piezīmi.) b) Kā mēs saviem neticīgajiem radiniekiem varam paskaidrot savu nostāju jautājumā par piedalīšanos kāzās, kas tiek rīkotas baznīcā?

6 Visticamāk, mums nav jāsastopas ar tik smagu ticības pārbaudījumu, kāds skāra Āronu un viņa ģimeni. Bet ko darīt, ja mēs esam ielūgti uz neticīga radinieka kāzām un mums ir izteikts piedāvājums piedalīties šajās kāzās, kas tiek rīkotas baznīcā? Bībelē nav lasāms konkrēts norādījums, kas aizliegtu pieņemt šādu piedāvājumu, tomēr tajā ir atrodami principi, kurus var attiecināt uz šo situāciju. *

7 Radiniekiem, kas nav Jehovas liecinieki, varbūt minētajā situācijā ir grūti saprast mūsu lēmumus, kuru pamatā ir apņēmība palikt svētiem Jehovas priekšā. (1. Pēt. 4:3, 4.) Kaut gan mēs, protams, cenšamies viņus neaizvainot, parasti vislabāk ir paskaidrot savu nostāju laipni, taču atklāti un tieši. Ja iespējams, ir labi izrunāt šo jautājumu jau ilgu laiku pirms kāzām. Mēs varam pateikties par ielūgumu un apliecināt, ka ir bijis patīkami saņemt uzaicinājumu piedalīties viņu kāzās. Pēc tam mēs varam paskaidrot, ka mūsu reliģiskās pārliecības dēļ var rasties situācija, kurā mēs ar savu rīcību bojātu jauko svētku noskaņojumu viņu īpašajā dienā un liktu justies neērti gan jaunlaulātajiem, gan pārējiem viesiem. Šāda atklāta saruna mūs var pasargāt no tā, ka mēs kaut kādā ziņā rīkotos pretrunā ar savu reliģisko pārliecību.

ATBALSTĪSIM JEHOVAS AUGSTĀKO VARU

8. Kā 3. Mozus grāmatā ir uzsvērts fakts, ka Jehovam pieder augstākā vara?

8 3. Mozus grāmatā ir uzsvērts, ka Jehovam pieder augstākā vara. Vairāk nekā 30 reižu šajā grāmatā ir teikts, ka tajā ietvertos likumus ir devis Jehova. Mozus atzina šo faktu un izpildīja to, ko Jehova viņam lika. (3. Moz. 8:4, 5.) Arī mums vienmēr ir jādara tas, ko vēlas mūsu Augstākais valdnieks, Jehova. Šajā ziņā mums lielu atbalstu sniedz Dieva organizācija. Tomēr var gadīties, ka mūsu ticība tiek pārbaudīta tādā brīdī,  kad esam vieni, kā tas notika ar Jēzu, kad viņš tika kārdināts tuksnesī. (Lūk. 4:1—13.) Ja mums galvenais ir atbalstīt Dieva augstāko varu un mēs paļaujamies uz viņu, neviens mūs nespēs pamudināt uz nepareizu rīcību un mēs nepadosimies bailēm. (Sal. Pam. 29:25.)

9. Kāpēc visas tautas ienīst Dieva kalpus?

9 Tā kā mēs esam Kristus sekotāji un Jehovas liecinieki, mums jāsaskaras ar vajāšanām visā pasaulē. Jēzus to paredzēja, teikdams saviem mācekļiem: ”Cilvēki izturēsies pret jums nežēlīgi un jūs nogalinās, un visas tautas jūs ienīdīs mana vārda dēļ.” (Mat. 24:9.) Kaut gan mēs tiekam ienīsti, mēs turpinām sludināt vēsti par valstību un paliekam svēti Jehovas priekšā. Mēs esam godīgi, dzīvojam tīru dzīvi un nepārkāpjam likumus. Kāpēc tomēr citi mūs ienīst? (Rom. 13:1—7.) Tas notiek tāpēc, ka mēs par Visaugsto Kungu atzīstam Jehovu. Mēs kalpojam ”vienīgi viņam” un nekad neatkāpsimies no viņa taisnīgajiem likumiem un principiem. (Mat. 4:10.)

10. Ar kādu situāciju sastapās kāds brālis, kas pieļāva kompromisu kristīgās neitralitātes jautājumā?

10 Mēs ”nepiederam pie pasaules”, tāpēc mēs ievērojam politisku neitralitāti un neiesaistāmies karos. (Nolasīt Jāņa 15:18—21; Jesajas 2:4.) Daži kristīti Dieva kalpi ir pieļāvuši kompromisu kristīgās neitralitātes jautājumā. Daudzi no viņiem ir nožēlojuši savu rīcību un atjaunojuši tuvas attiecības ar mūsu žēlsirdīgo debesu Tēvu. (Ps. 51:19.) Tomēr daži nav tā rīkojušies. Otrā pasaules kara laikā 160 netaisnīgi ieslodzīti brāļi, kas bija jaunāki par 45 gadiem, no visiem Ungārijas cietumiem tika aizvesti uz kādu pilsētu. Tur viņiem tika pavēlēts stāties militārajā dienestā. Lielākā daļa no šiem kristiešiem atteicās no dienesta, bet deviņi brāļi deva militāro zvērestu un piekrita uzvilkt formas tērpu. Pēc diviem gadiem vienam no kristiešiem, kas bija rīkojies pretēji Bībeles principiem, tika pavēlēts piedalīties uzticīgo Jehovas liecinieku nošaušanā. Šo kristiešu vidū bija arī viņa miesīgais brālis. Galu galā nāvessodi tomēr netika izpildīti.

ZIEDOSIM JEHOVAM LABĀKO

11., 12. Ko mēs varam mācīties no tā, kādus upurus senatnē Jehova lika nest izraēliešiem?

11 Saskaņā ar Mozus bauslību, izraēliešiem bija jānes dažāda veida upuri. (3. Moz. 9:1—4, 15—21.) Upuriem bija jābūt nevainojamiem, jo tie norādīja uz Jēzus nevainojamo upuri. Turklāt, nesot katru ziedojumu jeb upuri, izraēliešiem bija jāievēro noteikta kārtība. Piemēram, padomāsim par to, kā pēc bērna piedzimšanas bija jārīkojas mātei. 3. Mozus 12:6 ir teikts: ”Kad izbeidzas viņas šķīstīšanās laiks vai par dēlu, vai par meitu, viņa tad lai atved priesterim gadu vecu jēru par dedzināmo upuri un jaunu balodi jeb ūbeli par grēku upuri pie saiešanas telts durvīm.” Kaut gan Dievs bija izvirzījis konkrētas prasības, bauslībā atspoguļojās viņa mīlestība un saprātīgums. Ja māte nevarēja atļauties upurēt jēru, viņa varēja nest par upuri divas ūbeles vai divus jaunus baložus. (3. Moz. 12:8.) Šādu trūcīgu sievieti, kas viņam kalpoja, Jehova mīlēja un vērtēja tikpat augstu kā tās, kas varēja atļauties dārgāku upuri. Ko mēs no tā mācāmies?

12 Apustulis Pāvils ticības biedrus aicināja nest Dievam ”slavas upuri”. (Ebr. 13:15.) Ar savām lūpām mums ir atklāti jāvēsta Jehovas svētais vārds. Mūsu nedzirdīgie brāļi un māsas nes šādu upuri ar zīmju palīdzību. Kristieši, kas nevar iziet no mājām, slavē Jehovu, sludinot ar vēstuļu starpniecību, zvanot pa telefonu un sludinot tiem, kas viņus aprūpē vai apciemo. Mūsu slavas upuris — tas, kā  mēs slavējam Jehovu, darot zināmu viņa vārdu un sludinot labo vēsti, — ir atkarīgs no mūsu veselības stāvokļa un iespējām. Taču tam ir jābūt labākajam, ko mēs varam dot. (Rom. 12:1; 2. Tim. 2:15.)

13. Kāpēc mums ir jānodod pārskati par sludināšanu?

13 Mēs nesam savu slavas upuri Dievam brīvprātīgi, jo mīlam viņu. (Mat. 22:37, 38.) Bet kādai ir jābūt mūsu attieksmei pret to, ka no mums tiek prasīti pārskati par sludināšanā paveikto? Tajā, ka mēs katru mēnesi nododam pārskatus, izpaužas mūsu dievbijība. (2. Pēt. 1:7.) Protams, nevienam no mums nebūtu jādomā, ka ir jāsludina daudzas stundas tikai tāpēc, lai pēc tam pārskatā varētu ierakstīt lielākus skaitļus. Tieši tāpēc valstības sludinātāji, kas dzīvo aprūpes namā vai kam kaut kādu iemeslu dēļ ir ierobežotas iespējas sludināt, drīkst pārskatā norādīt nevis stundas, bet 15, 30 vai 45 minūtes. Jehova šīs minūtes, ko sludinātājs ir pavadījis kalpošanā, uzskata par labāko upuri, par mīlestības izpausmi un pierādījumu, ka šis kristietis ļoti augstu vērtē iespēju būt Jehovas lieciniekam. Tāpat kā senatnē izraēlieši, kas nevarēja atļauties ziedot dārgus upurus, Jehovas kalpi, kuriem apstākļi ļauj sludināt tikai ierobežotu laiku, ir dārgi viņa acīs, un viņi var nodot sludināšanas pārskatus. Mūsu personīgais pārskats tiek iekļauts kopējā pārskatā par darbību visā pasaulē, un tas palīdz plānot, kā turpmāk organizēt sludināšanu. Vai tiešām var teikt, ka nodot sludināšanas pārskatus — tas ir pārāk daudz no mums prasīts?

STUDĒŠANAS PARADUMI UN SLAVAS UPURI

14. Kāpēc mums ir jāpārdomā, kādi ir mūsu studēšanas paradumi?

14 Dziļāk izpētījuši 3. Mozus grāmatu, mēs, iespējams, labāk saprotam, kāpēc tā ir iekļauta Dieva iedvesmotajos Rakstos. (2. Tim. 3:16.) Visticamāk, ir pieaugusi mūsu apņēmība būt svētiem ne tikai tāpēc, ka Jehova to no mums prasa, bet arī tāpēc, ka Jehova ir cienīgs, lai mēs no visas sirds censtos būt viņam patīkami. Domājams, tas, ko šajos divos rakstos esam izskatījuši no 3. Mozus grāmatas, ir vairojis mūsu vēlmi nopietnāk iedziļināties arī pārējās Bībeles grāmatās. (Nolasīt Salamana Pamācības 2:1—5.) Ar lūgšanām pārdomāsim savus studēšanas paradumus. Mēs noteikti vēlamies, lai mūsu slavas upuris būtu Jehovam pieņemams. Padomāsim, vai nav tā, ka televīzija, videospēles, sports vai hobiji novērš mūsu uzmanību no galvenā un kavē mūsu garīgo izaugsmi. Tādā gadījumā būs ļoti noderīgi pievērst uzmanību vairākiem fragmentiem no apustuļa Pāvila vēstules ebrejiem.

Vai Bībeles studēšana un ģimenes vakars Jehovas pielūgsmei ir viena no jūsu prioritātēm? (Sk. 14. rindkopu)

15., 16. Kāpēc Pāvils, rakstot vēstuli ebreju kristiešiem, bija ļoti tiešs?

15 Rakstīdams vēstuli saviem ebreju tautības ticības biedriem, Pāvils bija ļoti atklāts. (Nolasīt Ebrejiem 5:7, 11—14.) Apustulis neizteicās aplinkiem. Viņš šiem kristiešiem rakstīja, ka tie ir ”kļuvuši kūtri klausīties”. Kāpēc Pāvils izteicās  tik tieši? Tāpat kā Jehova, Pāvils mīlēja šos kristiešus, un viņu uztrauca fakts, ka tie mēģina iztikt ar garīgu pienu. Ir būtiski saprast kristietības pamatmācības, tomēr kristietim ir vajadzīga arī ”cieta barība”, lai tiektos pēc garīga brieduma.

16 Ebreju kristieši nebija sasnieguši tādu garīgu izaugsmi, lai mācītu citus. Viņiem pašiem bija vajadzīgs, lai kāds mācītu viņus. Ar ko tas bija izskaidrojams? Šie kristieši vairījās no ”cietas barības”. Padomāsim: ”Vai man ir pareiza attieksme pret cietu garīgu barību? Vai es to uzņemu? Vai arī es nelabprāt lūdzu Jehovu un iedziļinos Bībelē? Ja tā ir, varbūt daļēji problēma sakņojas manos studēšanas paradumos?” Mums ir ne tikai jāsludina, bet arī jāmāca cilvēki un jāgatavo viņi par mācekļiem. (Mat. 28:19, 20.)

17., 18. a) Kāpēc mums regulāri jāuzņem cieta garīga barība? b) Kā mums būtu jāraugās uz alkoholisko dzērienu lietošanu pirms sapulcēm?

17 Daudziem no mums nav viegli studēt Bībeli. Protams, Jehova nevēlas, lai viņa kalpi iedziļinātos Bībelē, vainas apziņas rosināti. Tomēr neatkarīgi no tā, vai mēs kalpojam Dievam jau gadiem ilgi vai tikai neilgu laiku, mums ir regulāri jāuzņem cieta garīga barība. Tas ir nepieciešams, lai mēs spētu dzīvot svēti.

18 Lai mēs būtu svēti, mums ir rūpīgi jāiedziļinās Rakstos un jādara tas, ko Dievs no mums prasa. Padomāsim par notikumu ar Ārona dēliem Nadabu un Abiju, kas tika sodīti ar nāvi, jo bija nesuši ”svešu uguni”, iespējams, būdami alkohola reibumā. (3. Moz. 10:1, 2.) Pievērsīsim uzmanību, kādu norādījumu Dievs pēc tam deva Āronam. (Nolasīt 3. Mozus 10:8—11.) Vai no šiem vārdiem var secināt, ka mēs nedrīkstam lietot nekādus alkoholiskus dzērienus, pirms dodamies uz kristiešu sapulcēm? Neaizmirsīsim, ka mēs vairs neesam pakļauti bauslībai. (Rom. 10:4.) Dažās zemēs mūsu ticības biedri mērenā daudzumā lieto alkoholiskos dzērienus, ieturot maltīti pirms sapulcēm. Savulaik Pashas svinībās tika izdzerti četri kausi vīna. Kad Jēzus iedibināja savas nāves atceres vakaru, viņš aicināja apustuļus dzert vīnu, kas simbolizēja viņa asinis. (Mat. 26:27.) Bībelē ir nosodīta pārmērīga alkohola lietošana un piedzeršanās. (1. Kor. 6:10; 1. Tim. 3:8.) Sirdsapziņas mudināti, daudzi kristieši pilnībā vairās no alkoholisku dzērienu lietošanas, pirms viņi veic svētu kalpošanu. Taču jāņem vērā, ka dažādās zemēs situācijas var atšķirties, un galvenais kristiešiem ir ”izšķirt starpību starp svētu un nesvētu”, lai viņi spētu rīkoties svēti un iepriecināt Dievu.

19. a) Kas mums jāpatur prātā, organizējot ģimenes vakaru Jehovas pielūgsmei un personiski studējot Bībeli? b) Kā mēs varam apliecināt, ka esam apņēmušies palikt svēti?

19 Ja mēs cītīgi iedziļināsimies Dieva Rakstos, mēs tajos atradīsim vēl daudz garīgu dārgumu. Izmantosim pieejamos Bībeles pētīšanas palīglīdzekļus, lai ģimenes vakars Jehovas pielūgsmei un laiks, ko veltām, lai personiski studētu Bībeli, kļūtu saturīgāks. Arvien labāk iepazīsim Jehovu un viņa nodomus un arvien vairāk tuvosimies viņam. (Jēk. 4:8.) Tāpat kā to darīja psalmu sacerētājs, lūgsim Dievam: ”Atdari man acis, lai es skaidri saredzu Tavas bauslības brīnuma darbus!” (Ps. 119:18.) Nekad nepieļausim kompromisus un nepārkāpsim Bībeles likumus un principus. Labprāt pakļausimies ”Svētā”, Dieva Jehovas, likumiem un dedzīgi ”sludināsim Dieva labo vēsti” — veiksim ”šo svēto darbu”. (1. Pēt. 1:15; Rom. 15:16.) Paliksim svēti šajās nemierīgajās pēdējās dienās! Apliecināsim to ar saviem darbiem un tā atbalstīsim mūsu svētā Dieva, Jehovas, augstāko varu.

^ 6. rk. Sk. ”Lasītāju jautājumus” 2002. gada 15. maija Sargtornī.