Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Sargtornis (izdevums studēšanai)  |  Oktobris 2014

Jūs būsiet ”priesteru un ķēniņu valsts”

Jūs būsiet ”priesteru un ķēniņu valsts”

”Jūs būsit Man par priesteru un ķēniņu valsti un par svētu tautu!” (2. MOZ. 19:6.)

1., 2. Kāpēc sievas dzimums bija jāaizsargā?

PIRMAJAM Bībeles pravietojumam ir milzīga nozīme tajā, kā īstenojas Jehovas nodoms. Izteikdams solījumu Ēdenē, patiesais Dievs paziņoja: ”Es celšu ienaidu starp tevi [Sātanu] un sievu, starp tavu dzimumu un sievas dzimumu.” Cik spēcīgs būs šis naids? ”Tas [sievas dzimums] tev [Sātanam] sadragās galvu, bet tu viņam iekodīsi papēdī,” sacīja Jehova. (1. Moz. 3:15.) Naidam starp čūsku un sievu bija jābūt tik niknam, ka Sātans nežēlotu nekādas pūles, lai iznīcinātu tās dzimumu jeb pēcnācēju.

2 Tāpēc nav jābrīnās, ka psalmu sacerētājs lūgšanā Dievam par viņa izredzēto tautu teica: ”Redzi, Tavi ienaidnieki trako, un Tavi nicinātāji paceļ galvas. Pret Tavu tautu viņi lolo viltīgus nodomus; viņi sarunājas pret tiem, ko Tu sargi. Viņi saka: ”Nāciet, izdeldēsim viņus kā tautu!”” (Ps. 83:3—5.) Sievas dzimuma radniecības līnija bija jāaizsargā no iznīcināšanas un aptraipīšanas. Lai to panāktu, Jehova noslēdza vēl vairākus līgumus ar mērķi nodrošināt sava nodoma īstenošanos.

 LĪGUMS, KAS SARGĀ DZIMUMU

3., 4. a) Kad bauslības līgums stājās spēkā, un ko izraēliešu tauta piekrita darīt? b) Ko nepieļāva bauslības līgums?

3 Kad Ābrahāma, Īzāka un Jēkaba pēcnācēju skaits sasniedza vairākus miljonus, Jehova viņus padarīja par tautu — seno izraēliešu tautu. Ar Mozus starpniecību Jehova ar šo tautu noslēdza īpašu līgumu, dodams tai likumus jeb bauslību, un izraēlieši piekrita šī līguma nosacījumiem. Bībelē stāstīts: ”Viņš [Mozus] ņēma derības grāmatu un to lasīja skaļā balsī tautai priekšā, bet tie teica: ”Visu, ko tas Kungs ir sacījis, mēs darīsim un pildīsim.” Un Mozus paņēma [upurēto dzīvnieku] asinis un slacīja pār tautu un sacīja: ”Redzi, šīs ir derības asinis, ko tas Kungs ir ar jums slēdzis, pamatodamies uz visiem šiem vārdiem.”” (2. Moz. 24:3—8.)

4 Bauslības līgums stājās spēkā pie Sinaja kalna 1513. gadā p.m.ē. Ar šo līgumu senā izraēliešu tauta tika padarīta par Dieva izredzēto tautu. Jehova kļuva par tās tiesnesi, likumdevēju un ķēniņu. (Jes. 33:22.) No izraēliešu vēstures var redzēt, kas notiek, kad Dieva taisnīgie likumi tiek ievēroti un kad tie netiek ievēroti. Bauslībā bija aizliegts precēties ar cittautiešiem un pielūgt viltus dievus, līdz ar to tā nepieļāva, ka Ābrahāma radniecības līnija tiktu aptraipīta. (2. Moz. 20:4—6; 34:12—16.)

5. a) Kādu iespēju izraēliešiem piedāvāja bauslība? b) Kāpēc Dievs atteicās no izraēliešiem?

5 Bauslības līgumā bija noteikta arī priesteru kalpošanas kārtība, kas bija norāde uz izcilāku kārtību nākotnē. (Ebr. 7:11; 10:1.) Šis līgums izraēliešiem piedāvāja unikālu iespēju kļūt par ”priesteru un ķēniņu valsti”, ja vien viņi izpildītu nosacījumu pakļauties Jehovas likumiem. (Nolasīt 2. Mozus 19:5, 6.) Taču izraēlieši neizpildīja šo prasību. Kad parādījās Mesija, Ābrahāma dzimuma galvenā daļa, tauta viņu atraidīja, tāpēc Dievs no šīs tautas atteicās.

Izraēliešu nepaklausība nenozīmēja, ka bauslības līgums nepanāca iecerēto (Sk. 3.—6. rindkopu)

6. Kas tika panākts ar bauslību?

6 Tas, ka izraēlieši nepalika uzticīgi Jehovam un līdz ar to šī tauta nekļuva par priesteru un ķēniņu valsti, nenozīmēja, ka bauslība nepanāca iecerēto. Bauslībai bija jāaizsargā dzimums un jāpalīdz cilvēkiem pieņemt Mesiju. Kad Kristus bija parādījies un bauslība bija ļāvusi viņu pazīt, tās mērķis bija sasniegts. ”Bauslības gals ir Kristus,” teikts Bībelē. (Rom. 10:4.) Taču neatbildēts paliek jautājums: kam tagad bija iespēja kļūt par priesteru un ķēniņu valsti? Dievs Jehova parūpējās par  vēl vienu līgumu, kas ļāva izveidot jaunu tautu.

PARĀDĀS JAUNA TAUTA

7. Ko Jehova ar Jeremijas starpniecību paredzēja par jaunu līgumu?

7 Jau ilgi pirms bauslības līguma atcelšanas Jehova ar pravieša Jeremijas starpniecību paredzēja, ka viņš slēgs ar Izraēla tautu ”jaunu derību”. (Nolasīt Jeremijas 31:31—33.) Šai derībai jeb līgumam bija jāatšķiras no bauslības līguma ar to, ka grēku piedošana būs iespējama bez dzīvnieku upuriem. Kā to varēja panākt?

8., 9. a) Kas tiek paveikts ar Jēzus izlietajām asinīm? b) Kāda iespēja pavērās tiem, ar kuriem ir noslēgts jaunais līgums? (Sk. attēlu raksta sākumā.)

8 Daudzus gadsimtus vēlāk, mūsu ēras 33. gada 14. nīsānā, Jēzus iedibināja Kunga mielastu. Runādams par kausu ar vīnu, viņš saviem vienpadsmit uzticīgajiem apustuļiem sacīja: ”Šis kauss ir jaunais līgums, kura pamatā ir manas asinis, kas tiks izlietas par jums.” (Lūk. 22:20.) Savukārt Matejs citēja vārdus, ko Jēzus teica par vīnu: ”Tās ir manas ”līguma asinis”, kas tiks izlietas par daudziem grēku piedošanai.” (Mat. 26:27, 28.)

9 Jēzus izlietās asinis apstiprina jauno līgumu. Šīs asinis arī padara iespējamu grēku piedošanu reizi par visām reizēm. Jēzus nepieder pie jaunā līguma pusēm. Viņš nav grēkojis, un viņam nav vajadzīga piedošana. Taču Dievs var attiecināt Jēzus izlieto asiņu vērtību uz Ādama pēcnācējiem. Viņš var arī pieņemt daļu dievbijīgu cilvēku ”par dēliem”, svaidot tos ar svēto garu. (Nolasīt Romiešiem 8:14—17.) Tā kā Dievs viņus uzskata par tādiem, kam nav grēka, savā ziņā viņi līdzinās Jēzum — bezgrēcīgajam Dieva Dēlam. Svaidītie kļūst par ”Kristus līdzmantiniekiem”, un viņiem ir godpilna iespēja kļūt par ”priesteru un ķēniņu valsti”. Šāda iespēja bauslības pakļautībā varēja būt izraēliešu tautai. Apustulis Pēteris par ”Kristus līdzmantiniekiem” rakstīja: ”Jūs esat ”izredzēta cilts, ķēnišķīgu priesteru saime, svēta tauta, ļaudis, kas ir kļuvuši par Dieva īpašumu, lai jūs visur sludinātu, cik izcilas īpašības” piemīt tam, kas jūs ir aicinājis no tumsas savā brīnišķīgajā gaismā.” (1. Pēt. 2:9.) Cik gan liela nozīme ir jaunajam līgumam! Ar tā palīdzību Jēzus mācekļi var kļūt par daļu no Ābrahāma dzimuma.

JAUNAIS LĪGUMS STĀJAS SPĒKĀ

10. Kad jaunais līgums stājās spēkā, un kāpēc tas nevarēja notikt agrāk?

10 Kad jaunais līgums stājās spēkā? Tas nenotika tad, kad Jēzus to pieminēja savas dzīves pēdējā vakarā uz zemes. Lai jaunais līgums varētu darboties, bija jāizlej Jēzus asinis un jānodod to vērtība Jehovam debesīs. Turklāt pār tiem, kas būs ”Kristus līdzmantinieki”, bija jāizlej svētais gars. Tātad jaunais līgums stājās spēkā 33. gada Vasarsvētkos, kad uzticīgie Jēzus mācekļi tika svaidīti ar svēto garu.

11. Kā jaunais līgums ļāva gan ebrejiem, gan cittautiešiem kļūt par daļu no garīgā Izraēla, un cik daudz ir to, kas ir iekļauti jaunajā līgumā?

11 Lai gan bauslības līgums savā ziņā tika atzīts par ”savu laiku nodzīvojušu”, kad Jehova ar Jeremijas starpniecību paziņoja, ka viņš ar Izraēlu slēgs jaunu derību, šis līgums nezaudēja spēku līdz brīdim, kad sāka darboties jaunais līgums. (Ebr. 8:13.) Kad  tas bija noticis, Dievs varēja vienādi raudzīties uz ticīgajiem gan no ebreju, gan neapgraizītu cittautiešu vidus, jo viņiem ”apgraizīšana ir sirdī, veikta pēc gara, nevis pēc rakstītiem likumiem”. (Rom. 2:29.) Slēdzot ar viņiem jauno līgumu, Dievs ”lika savus likumus viņu prātā un rakstīja tos viņu sirdī”. (Ebr. 8:10.) Pavisam to, kas iekļauti jaunajā līgumā, ir 144 tūkstoši, un viņi veido jaunu tautu — ”Dieva Izraēlu” jeb garīgo Izraēlu. (Gal. 6:16; Atkl. 14:1, 4.)

12. Kādas paralēles var saskatīt starp bauslības līgumu un jauno līgumu?

12 Kādas paralēles pastāv starp bauslības līgumu un jauno līgumu? Bauslības līgums bija noslēgts starp Jehovu un izraēliešu tautu, bet jaunais līgums — starp Jehovu un garīgo Izraēlu. Pirmā starpnieks bija Mozus, bet otrā starpnieks ir Jēzus. Bauslības līgumu apstiprināja ar dzīvnieku upuru asinīm, bet jauno līgumu — ar Jēzus izlietajām asinīm. Tāpat kā izraēliešu tauta ar bauslības līguma palīdzību bija organizēta Mozus vadībā, tie, kas ir iekļauti jaunajā līgumā, ir organizēti draudzes galvas Jēzus vadībā. (Efes. 1:22.)

13., 14. a) Kā jaunais līgums ir saistīts ar valstību? b) Kas ir nepieciešams, lai garīgais Izraēls varētu valdīt kopā ar Kristu debesīs?

13 Jaunais līgums ir saistīts ar Dieva valstību, jo ar tā palīdzību tiek izveidota svēta tauta, kuras locekļi kļūst par ķēniņiem un priesteriem šajā debesu valstībā. Šī tauta ir daļa no Ābrahāma dzimuma jeb ”pēcnācējiem”. (Gal. 3:29.) Līdz ar to jaunais līgums uzsver, ka līgums ar Ābrahāmu noteikti piepildīsies.

14 Ir atlicis noskaidrot vēl vienu ar valstību saistītu jautājumu. Jaunais līgums ļauj izveidot garīgo Izraēlu un nodrošina visiem, kas pie tā pieder, iespēju kļūt par ”Kristus līdzmantiniekiem”. Taču ir nepieciešams tiesisks pamats, kas viņiem ļautu pievienoties Jēzum valstībā un kļūt par ķēniņiem un priesteriem debesīs.

LĪGUMS, KAS ĻAUJ CITIEM VALDĪT KOPĀ AR KRISTU

15. Kādu personisku līgumu Jēzus noslēdza ar saviem uzticīgajiem apustuļiem?

15 Kad Jēzus bija iedibinājis Kunga mielastu, viņš noslēdza ar saviem uzticīgajiem mācekļiem līgumu, kas ir pazīstams kā līgums par valstību. (Nolasīt Lūkas 22:28—30.) Atšķirībā no citiem līgumiem, kuros viena no pusēm ir Jehova, šis ir personisks līgums starp Jēzu un viņa svaidītajiem sekotājiem. Ar vārdiem ”tāpat kā mans Tēvs ir noslēdzis līgumu ar mani” Jēzus acīmredzot atsaucās uz līgumu, ko Jehova bija noslēdzis ar viņu, lai viņš būtu ”priesteris mūžīgi, līdzīgs Melhisedekam”. (Ebr. 5:5, 6.)

16. Kādu iespēju svaidītajiem kristiešiem dod līgums par valstību?

16 Vienpadsmit uzticīgie apustuļi bija palikuši ar Jēzu pārbaudījumos. Līgums par valstību apliecināja, ka viņi kopā ar Jēzu būs debesīs un sēdēs troņos, valdīs un kalpos par priesteriem. Tomēr šāda iespēja nebija paredzēta tikai šiem vienpadsmit. Godā celtais Jēzus parādījās apustulim Jānim un teica: ”Tam, kas uzvar, es ļaušu sēsties manā tronī kopā ar mani, tāpat kā es esmu uzvarējis un esmu apsēdies ar savu Tēvu viņa tronī.” (Atkl. 3:21.) Tātad līgums par valstību ir slēgts ar 144 tūkstošiem svaidīto kristiešu.  (Atkl. 5:9, 10; 7:4.) Šis līgums veido tiesisku pamatu, kas tiem ļauj valdīt kopā ar Jēzu debesīs. To var paskaidrot ar piemēru: līgava no dižciltīgas ģimenes apprec karali un iegūst tiesības valdīt kopā ar to. Bībelē par svaidītajiem kristiešiem ir runāts kā par Kristus ”līgavu”, kā par ”tikumīgu jaunavu”, kas apsolīta Kristum. (Atkl. 19:7, 8; 21:9; 2. Kor. 11:2.)

LAI JUMS IR NESATRICINĀMA TICĪBA DIEVA VALSTĪBAI

17., 18. a) Pastāstiet par sešiem ar valstību saistītajiem līgumiem, ko esam apskatījuši! b) Kāpēc mums var būt nesatricināma ticība valstībai?

17 Visi līgumi, kas apskatīti abos šajos rakstos, ir saistīti ar vienu vai vairākiem būtiskiem valstības aspektiem. (Sk. ”Kā Dievs īstenos savu nodomu” iepriekšējā rakstā.) Šis fakts uzsver to, ka valstības varai ir stingrs tiesisks pamats. Mums ir nopietni iemesli pilnībā paļauties uz to, ka Dievs ar mesiāniskās valstības starpniecību īstenos savu sākotnējo nodomu, kas saistīts ar zemi un cilvēkiem. (Atkl. 11:15.)

Jehova ar mesiāniskās valstības starpniecību īstenos savu nodomu, kas saistīts ar zemi (Sk. 15.—18. rindkopu)

18 Vai gan varētu būt jebkādas šaubas par to, ka viss, ko valstība paveiks, nesīs cilvēkiem nebeidzamas svētības? Mēs varam ar nelokāmu pārliecību sludināt, ka vienīgi Dieva valstība uz visiem laikiem atrisinās visas cilvēces problēmas. Dedzīgi stāstīsim šo lielisko vēsti citiem! (Mat. 24:14.)