Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Sargtornis (izdevums studēšanai)  |  Oktobris 2014

Augstu vērtēsim iespēju darboties kopā ar Jehovu!

Augstu vērtēsim iespēju darboties kopā ar Jehovu!

”Mēs.. esam Dieva darbabiedri.” (1. KOR. 3:9.)

1. Kāda ir Jehovas attieksme pret darbu, un kā viņš tāpēc ir rīkojies?

VISU, ko Jehova dara, viņš dara ar prieku. (Ps. 135:6; Jāņa 5:17.) Lai viņa radītās saprātīgās būtnes varētu izjust tādu pašu prieku un gandarījumu par paveikto, Jehova tām ir uzdevis patīkamu un vajadzīgu darbu. Piemēram, viņš iesaistīja savu pirmdzimto Dēlu radīšanā. (Nolasīt Kolosiešiem 1:15, 16.) Bībelē minēts, ka pirms kļūšanas par cilvēku Jēzus debesīs bija Dieva palīgs. (Sal. Pam. 8:30.)

2. Kas liecina, ka garīgām būtnēm vienmēr ir ticis uzticēts atbildīgs un vērtīgs darbs?

2 Bībelē no sākuma līdz beigām ir atrodami piemēri, kas ļauj pārliecināties, ka Jehova vienmēr ir uzticējis dažādus darbus saviem garīgajiem dēliem. Kad Ādams un Ieva sagrēkoja un tika padzīti no paradīzes, kur viņi bija dzīvojuši, Dievs ”ķerubiem ar atvēzta zobena liesmu lika apmesties austrumos no Ēdenes dārza, lai tie apsargātu ceļu uz dzīvības koku”. (1. Moz. 3:24.) Savukārt Atklāsmes grāmatas 22. nodaļas 6. pantā var lasīt, ka Jehova ”sūtīja savu eņģeli, lai parādītu saviem kalpiem, kam drīzumā jānotiek”.

 DARBS, KAS UZTICĒTS CILVĒKIEM

3. Kā Jēzus sekoja sava Tēva paraugam, kad bija uz zemes?

3 Kad Jēzus bija pilnīgs cilvēks uz zemes, viņš ar prieku veica darbu, ko Jehova viņam bija uzdevis. Jēzus sekoja Tēva paraugam un uzticēja svarīgu darbu saviem mācekļiem. Norādīdams, cik daudz tie spēs paveikt, viņš sacīja: ”Patiesi, patiesi, es jums saku: kas man tic, tas darīs arī tos darbus, ko es daru, un darīs vēl lielākus par tiem, jo es aizeju pie Tēva.” (Jāņa 14:12.) Lai uzsvērtu, cik neatliekami ir šie darbi, Jēzus paskaidroja: ”Kamēr ir diena, mums jādara tā darbi, kurš mani ir sūtījis. Tuvojas nakts, kad neviens neko nevarēs darīt.” (Jāņa 9:4.)

4.—6. a) Kāpēc mēs varam būt pateicīgi, ka Noass un Mozus izpildīja to, ko Jehova viņiem bija licis darīt? b) Kas ir kopīgs visiem darbiem, ko Dievs uzdod cilvēkiem?

4 Jau pirms tam, kad uz zemes dzīvoja Jēzus, cilvēkiem tika uzticēts patīkams darbs. Ādams un Ieva neizpildīja viņiem doto uzdevumu, toties citi izdarīja visu tā, kā Dievs bija teicis. (1. Moz. 1:28.) Noass saņēma konkrētus norādījumus, kā uzbūvēt šķirstu un izglābties lielajos plūdos. Viņš precīzi izpildīja visu, ko Jehova bija licis. Ja Noasam nebūtu bijusi tāda attieksme pret viņam uzdoto darbu, mūsu nemaz nebūtu. (1. Moz. 6:14—16, 22; 2. Pēt. 2:5.)

5 Mozum tika doti konkrēti norādījumi, kā būvēt saiešanas telti un kā organizēt priesteru kalpošanu, un viņš tos precīzi ievēroja. (2. Moz. 39:32; 40:12—16.) No tā, ka viņš uzticīgi izpildīja uzdoto, ieguvēji esam arī mēs. Tas izriet no apustuļa Pāvila vārdiem, ka minētās bauslības iezīmes bija norāde uz ”gaidāmajām labajām lietām”. (Ebr. 9:1—5, 9; 10:1.)

6 Dievs uztic saviem kalpiem darbu atbilstoši tam, kā viņš pakāpeniski īsteno savu nodomu, tāpēc šis darbs nav vienmēr viens un tas pats. Taču ikviens šāds darbs vienmēr godā Jehovu un nāk par labu ticīgajiem cilvēkiem. To noteikti var teikt par visu, ko paveica Jēzus — gan pirms kļūšanas par cilvēku, gan tad, kad dzīvoja uz zemes. (Jāņa 4:34; 17:4.) Arī mums uzdotais darbs godā Jehovu. (Mat. 5:16; nolasīt 1. Korintiešiem 15:58.) Kas ļauj tā apgalvot?

POZITĪVA ATTIEKSME PRET UZDEVUMIEM, KO SAŅEMAM

7., 8. a) Kādus darbus kristiešiem mūsdienās ir iespēja veikt? b) Kādai jābūt mūsu attieksmei pret Jehovas norādījumiem?

7 Ir apbrīnojami, ka Jehova ir uzaicinājis nepilnīgus cilvēkus par saviem darbabiedriem. (1. Kor. 3:9.) Tie, kas palīdz būvēt kongresu namus, valstības zāles un filiāles, piedalās līdzīgā būvniecībā kā savulaik Noass un Mozus. Vienalga, vai jūs piedalāties savas valstības zāles remontdarbos vai mūsu galvenās pārvaldes celtniecībā Vorvikā (ASV), augstu vērtējiet šo iespēju! (Sk. attēlu raksta sākumā.) Tā ir svēta kalpošana. Taču lielākoties kristieši tiek aicināti darboties garīgā būvniecībā. Arī tās mērķis ir godāt Jehovu un palīdzēt paklausīgiem cilvēkiem. (Ap. d. 13:47—49.) Dieva organizācija sniedz norādījumus, kā vislabāk veikt šo darbu. Laiku pa laikam tas var nozīmēt, ka mums tiek uzticēti jauni pienākumi.

8 Uzticīgie Jehovas kalpi vienmēr labprāt ir pakļāvušies teokrātiskai vadībai. (Nolasīt Ebrejiem 13:7, 17.) Sākumā mēs varbūt līdz galam nesaprotam, kāpēc kāds darbs ir jādara tieši tā  un ne citādi. Taču mēs lieliski apzināmies, cik svarīgi ir pielāgoties jebkurām izmaiņām, kādas Jehova uzskata par vajadzīgu ieviest.

9. Ko mēs varam mācīties no draudzes vecāko attieksmes pret mums uzdoto darbu?

9 Dedzīgu vēlēšanos pildīt Jehovas gribu var redzēt tajā, kā vecākie vada draudzi. (2. Kor. 1:24; 1. Tes. 5:12, 13.) Viņi nevairās no grūta darba un ir gatavi pieskaņoties mainīgajiem apstākļiem. Viņi labprāt pielāgojas jaunajiem veidiem, kādos tiek sludināta vēsts par nodibināto Dieva valstību. Lai gan daļa vecāko sākotnēji varbūt ne pārāk aizrautīgi organizēja sludināšanu pa telefonu, sludināšanu ostās un sabiedriskās vietās, drīz viņi redzēja, cik labi panākumi tiek gūti. Piemēram, četri pionieri Vācijā nolēma sludināt lietišķajā teritorijā, kur tas ilgi nebija darīts. Mihaēls raksta: ”Mēs jau vairākus gadus nebijām piedalījušies šajā sludināšanas veidā, tāpēc bijām mazliet uztraukušies. Jehova to noteikti zināja un parūpējās par neaizmirstamu sludināšanas priekšpusdienu. Mēs bijām ļoti priecīgi, ka sekojām Valstības Kalpošanā publicētajiem ieteikumiem un paļāvāmies uz Jehovas atbalstu.” Vai jūs esat gatavi izmēģināt jaunus sludināšanas paņēmienus, kas tiek ieviesti jūsu teritorijā?

10. Kādas organizatoriskas izmaiņas ir veiktas pēdējā laikā?

10 Reizēm ir nepieciešams veikt organizatoriskas izmaiņas. Pēdējos gados ir apvienotas vairākas filiāles. Brāļiem un māsām, kas kalpo šajās filiālēs, ir jāpielāgojas pārmaiņām, taču jau drīz visi var skaidri saskatīt, kādu labumu dod jaunā kārtība. (Sal. Māc. 7:8.) Tiem, kurus skar pārmaiņas, ir prieks būt iesaistītiem notikumos, kuri veido Jehovas tautas vēsturi.

11.—13. Kādas grūtības daudzi ir pieredzējuši organizatorisko pārmaiņu dēļ?

11 Mēs varam daudz ko vērtīgu mācīties no tiem, kas ir pieredzējuši filiāļu apvienošanu. Daži no viņiem bija kalpojuši pilnu slodzi Bētelē vairākus gadu desmitus. Vīru un sievu, kas kalpoja nelielā Bētelē kādā no Centrālamerikas valstīm, uzaicināja pārcelties uz Bēteli Meksikā, kur strādā gandrīz 30 reizes vairāk cilvēku. ”Aizbraukt no ģimenes un draugiem bija ļoti grūti,” atzīst Rohelio. Huans, cits brālis, ko arī lūdza pārcelties uz Meksiku, norāda: ”Sajūta ir tāda, ka viss jāsāk no nulles: jāveido jaunas attiecības, jāpielāgojas jauniem paradumiem un citai domāšanai.”

12 Savas grūtības bija arī Bēteles darbiniekiem, kas no citām Eiropas valstīm pārbrauca uz filiāli Vācijā. Ikviens, kam patīk kalnu ainavas, sapratīs, cik grūti tiem, kas kalpoja Šveices Bētelē, bija atstāt šo skaisto vietu, ko ieskāva Alpu kalni. Savukārt tiem, kas bija ieradušies no Austrijas, sākumā pietrūka neformālās gaisotnes, kāda tur valdīja.

13 Tiem, kas pārcēlās uz citu zemi, bija jāpierod pie jaunas dzīvesvietas, jāmācās sadarboties ar brāļiem un māsām, ko viņi agrāk nepazina, un, iespējams, jāapgūst jauns darbs. Viņiem bija jāiejūtas jaunā draudzē un jāsludina jaunā teritorijā, varbūt pat citā valodā. Pielāgoties šādām pārmaiņām nav viegli, tomēr daudzi Bēteles darbinieki ir bijuši gatavi to darīt. Kas viņus uz to ir pamudinājis?

14., 15. a) Kā daudzi ir apliecinājuši, ka augstu vērtē iespēju sadarboties ar Jehovu, lai kāds darbs būtu jāveic? b) Kādā ziņā viņi ir labs piemērs mums visiem?

14 Grētele saka: ”Es pieņēmu uzaicinājumu, jo tā es Jehovam varēju  parādīt, ka mana mīlestība pret viņu sniedzas tālāk par kādu konkrētu zemi, ēku vai uzdevumu kalpošanā.” Daiska stāsta: ”Turot prātā, ka šis uzaicinājums nāk no Jehovas, es to pieņēmu ar prieku.” Viņai piekrīt Andrē un Gabriēla: ”Mēs šajā situācijā saskatījām vēl vienu iespēju kalpot Jehovam, atliekot malā personiskās intereses. Mēs sev sacījām: ”Kad pūš Jehovas pārmaiņu vēji, labāk ir uzvilkt buras nekā būvēt barjeras.””

Vislielākais gods ir veikt Jehovas darbu

15 Filiāļu apvienošanas dēļ daļa Bēteles darbinieku saņem norīkojumu kalpot par pionieriem. Tā notika ar vairākiem Bēteles kalpotājiem, kad tika apvienotas filiāles Dānijā, Norvēģijā un Zviedrijā un izveidota Skandināvijas filiāle. Starp viņiem bija Florians un Anja, kas stāsta: ”Mēs uztveram savu jauno norīkojumu kā aizraujošu piedzīvojumu. Mums sagādā prieku iespēja kaut ko darīt Jehovas labā, lai kur mēs kalpotu. Varam teikt pavisam godīgi — mēs izjūtam bagātīgas svētības!” Lai gan lielākajai daļai no mums varbūt nekad nenāksies veikt tādas izmaiņas, mēs varam mācīties no šo brāļu un māsu gatavības darīt visu Dieva valstības dēļ. (Jes. 6:8.) Jehova vienmēr svētī tos, kas augstu vērtē iespēju ar viņu sadarboties, lai kāds būtu uzticētais darbs.

BŪSIM PATEICĪGI PAR IESPĒJU SADARBOTIES AR JEHOVU

16. a) Kāds padoms atrodams Galatiešiem 6:4? b) Kas ir vislielākais gods, kāds cilvēkiem pieejams?

16 Nepilnīgiem cilvēkiem ir raksturīgi nodarboties ar salīdzināšanu, bet Dieva Rakstos ir lasāms ieteikums pievērst uzmanību tam, ko spējam darīt mēs paši. (Nolasīt Galatiešiem 6:4.) Lielākā daļa no mums neieņem atbildīgu stāvokli draudzē. Tāpat ne visi var būt pionieri, misionāri vai kalpot Bētelē. Tās visas ir vērtīgas kalpošanas jomas, tomēr mēs nedrīkstam aizmirst,  ka vislielākais gods, kāds cilvēkiem pieejams, ir dāvāts mums visiem. Tā ir iespēja darboties kopā ar Jehovu kristīgajā kalpošanā, un tā mums jāvērtē ļoti augstu.

17. Kāda būs situācija, kamēr pastāvēs Sātana pasaule, bet kāpēc tas nav iemesls kļūt nomāktiem?

17 Kamēr pastāv Sātana pasaule, mūsu iespējas kalpot Jehovam bieži vien ir ierobežotas. Iespējams, mēs nekādi nevaram ietekmēt to, kādi pienākumi mums ir ģimenē, savu veselību vai citus apstākļus. Tomēr tas nav iemesls kļūt nomāktiem. Nekad nenovērtēsim par zemu savas iespējas darboties kopā ar Dievu — liecināt par viņa vārdu un katrā izdevīgā brīdī sludināt viņa valstību. Svarīgākais ir sadarboties ar viņu tik lielā mērā, cik tas mums ir iespējams, un lūgt, lai viņš svētī brāļus, kas spēj darīt vairāk par mums. Paturēsim prātā, ka Jehovam ir dārgs ikviens, kas cildina viņa vārdu.

18. Ko mums būtu jābūt gataviem atlikt, un kāpēc?

18 Par spīti mūsu vājībām un nepilnībām, Jehova labprāt ļauj mums būt viņa darbabiedriem. Cik pateicīgi mēs esam par iespēju šajās pēdējās dienās sadarboties ar Dievu! Tāpēc mums būtu jābūt gataviem atlikt tiekšanos pēc daudziem personiskiem mērķiem, zinot, ka jaunajā pasaulē Jehova mums piešķirs ”īsto dzīvi” — mūžīgu dzīvi, prieku un mieru. (1. Tim. 6:18, 19.)

Vai jūs augstu vērtējat savu kalpošanu? (Sk. 16.—18. rindkopu)

19. Ko Jehova mums ir paredzējis nākotnē?

19 Tagad, kad esam uz jaunās pasaules sliekšņa, ir vērts domāt par vārdiem, ko Mozus sacīja izraēliešiem neilgi pirms tam, kad tie iegāja Apsolītajā zemē: ”Tas Kungs, tavs Dievs, tevi bagātīgi svētīs ikvienā tavā roku darbā.” (5. Moz. 30:9.) Kad Armagedons būs aiz muguras, visi, kas būs darbojušies kopā ar Dievu, iemantos zemi, ko viņš tiem ir apsolījis. Tad mūsu priekšā būs jauns darbs — padarīt zemi par skaistu paradīzi!