”Uzraugi savus sīklopus.” (SAL. PAM. 27:23.)

1., 2. a) Kas bija jādara ganiem senajā Izraēlā? b) Kādā ziņā vecākus var salīdzināt ar ganiem?

SENAJĀ Izraēlā ganiem bija jābūt pašaizliedzīgiem. Viņiem bija ne tikai jāiztur aukstums un karstums, bet arī jāaizsargā savs ganāmpulks no plēsējiem un zagļiem. Gani regulāri pārbaudīja, vai aitām nekas nekait, un apkopa slimās un savainotās. Jēriņiem tika veltītas sevišķas rūpes, jo tie bija vārgāki un neaizsargātāki nekā pieaugušās aitas. (1. Moz. 33:13.)

2 Kristiešus, kuriem ir bērni, var salīdzināt ar ganiem, jo arī viņiem ir vajadzīgas tādas pašas īpašības. Vecākiem ir uzticēts pienākums rūpēties par saviem bērniem, ”tos audzinot un pamācot tā, kā grib Jehova”. (Efes. 6:4.) Šis uzdevums nav viegls. Bērnus nepārtraukti bombardē Sātana pasaules propaganda, un viņiem jācīnās ar savām nepilnīgajām tieksmēm. (2. Tim. 2:22; 1. Jāņa 2:16.) Kā jūs, vecāki, varat palīdzēt saviem bērniem? Apskatīsim trīs jomas: jums nepieciešams viņus labi pazīt, rūpēties par viņu garīgumu un nodrošināt viņiem vadību.

 LABI IEPAZĪSTIET SAVUS BĒRNUS

3. Kā vecāki var ”labi pazīt” savus bērnus?

3 Labs gans rūpīgi pārbauda, vai aitas ir veselas. Pārnestā nozīmē to var attiecināt uz vecāku un bērnu attiecībām. Bībelē ir teikts: ”Uzraugi [”tev labi jāpazīst”, NW] savus sīklopus.” (Sal. Pam. 27:23.) Vecākiem ir jāzina ne tikai tas, ko bērni dara, bet arī jācenšas saprast, ko viņi jūt un domā. To var panākt, ja vecāki bieži sarunājas ar bērniem.

4., 5. a) Ko vecāki var darīt, lai bērni viņiem stāstītu, ko domā un jūt? (Sk. attēlu raksta sākumā.) b) Ko jūs darāt, lai jūsu bērniem būtu viegli ar jums sarunāties?

4 Daži vecāki atzīmē, ka domu apmaiņa ar bērniem sāk klibot, kad tie sasniedz pusaudžu vecumu, — bērni bieži kļūst noslēgti un nelabprāt izsaka savas domas. Ko var darīt lietas labā? Nemēģiniet par katru cenu iesaistīt savu dēlu vai meitu nopietnā, garā sarunā, bet izmantojiet iespējas, kas jums rodas ikdienas gaitās. (5. Moz. 6:6, 7.) Varbūt jums jāpadomā, kā atrast papildu iespējas kaut ko darīt kopā ar bērniem. Var doties kopīgā pastaigā vai izbraucienā, uzspēlēt kādu spēli vai arī kopā paveikt kādu mājas darbu. Nepiespiestā gaisotne droši vien palīdzēs pusaudžiem justies brīvi, un viņiem būs vieglāk stāstīt par to, ko viņi jūt un domā.

5 Ko darīt, ja jūsu bērns tomēr nevēlas atklāti izteikties? Tādā gadījumā var mēģināt citu pieeju. Piemēram, tā vietā, lai jautātu meitai, kā viņai pagāja diena, pastāstiet, kā jums pašiem klājās dienas gaitā. Varbūt tas meitu pamudinās pastāstīt arī par sevi. Vēl viena iespēja uzzināt pusaudža domas par kādu tēmu ir noformulēt jautājumu tā, lai tas netiktu uztverts pārāk personiski. Pavaicājiet, ko par šo tēmu domā kāda no meitas draudzenēm. Pēc tam pajautājiet, kā viņa draudzenei ieteiktu rīkoties.

6. Kā vecākiem ir jārīkojas, lai bērni ar viņiem būtu atklāti?

6 Bērni būs ar vecākiem atklāti tikai tad, ja uzskatīs tos par cilvēkiem, kuri ir gatavi veltīt viņiem laiku un ar kuriem ir viegli sarunāties. Ja vecāki allaž izskatās pārāk aizņemti un nepieejami, visticamāk, pusaudži nemaz nestāstīs par savām problēmām. Kā vecāki var apliecināt, ka ir atvērti sarunai? Nepietiek ar vārdiem: ”Vari runāt ar mani jebkurā laikā.” Pusaudžiem ir svarīgi just, ka viņu problēmas netiks uzskatītas par nenozīmīgām un vecāku reakcija nebūs pārspīlēta. Daudzi vecāki ļoti labi tiek galā ar šo uzdevumu. Keila, kurai ir 19 gadi, saka: ”Ar savu tēti es varu runāt par visu. Viņš mani nepārtrauc un nenosoda, bet vienkārši uzklausa. Pēc tam viņš vienmēr dod vislabāko padomu.”

7. a) Kādu pieeju vecāki var izmantot, runājot ar saviem bērniem par tādiem jautājumiem kā attiecības ar pretējo dzimumu? b) Kā vecāki varētu nevilšus ”kaitināt” savus bērnus?

7 Kad jūs runājat par tādiem delikātiem jautājumiem kā attiecības ar pretējo dzimumu, neveltiet tik lielu uzmanību brīdinājumiem, ka jūs aizmirstu mācīt saviem bērniem, kā rīkoties pareizi. Salīdzināsim to ar šādu situāciju: restorānā jums pasniedz ēdienkarti, kurā ir tikai un vienīgi brīdinājumi par saindēšanos ar pārtiku. Jādomā, jūs dosieties uz citu restorānu. Jūsu bērni var rīkoties tāpat, ja nāk pie jums pēc padoma, bet jūsu piedāvātajā ”ēdienkartē” ir tikai stingri brīdinājumi. (Nolasīt Kolosiešiem 3:21.) Centieties par šādiem jautājumiem runāt līdzsvaroti.  Jauna māsa, vārdā Emīlija, saka: ”Mani vecāki par romantisku attiecību veidošanu nerunā negatīvi. Viņi uzsver, cik patīkami ir ar kādu tuvāk iepazīties un atrast dzīvesbiedru, tāpēc es varu brīvi runāt ar viņiem par šo tēmu. Es vēlos, lai vecāki zinātu par manām attiecībām, nevis tās slēpt.”

8., 9. a) Ko var panākt, ja jūs ļaujat bērnam izteikties, nepārtraucot viņu? b) Kā jums izdodas risināt sarunas ar saviem bērniem?

8 Jūs varat parādīt, ka esat atsaucīgi, ja uzmanīgi uzklausāt savus bērnus, kā to dara Keilas tēvs. (Nolasīt Jēkaba 1:19.) Katja, kas viena pati audzina meitu, atzīst: ”Agrāk es pret savu meitu biju ļoti nepacietīga. Es pat neļāvu viņai pateikt līdz galam to, ko viņa gribēja, jo biju vai nu pārāk nogurusi, vai arī negribēju iedziļināties. Tagad es tā vairs nedaru, savukārt mana meita ir sākusi labprāt ar mani sarunāties.”

Klausieties viņos, lai labi viņus pazītu (Sk. 3.—9. rindkopu)

9 Rolands, kas audzina pusaudža vecuma meitu, dalās pieredzētajā: ”Kad meita man pateica, ka ir iemīlējusies klasesbiedrā, es no sākuma kļuvu ļoti dusmīgs. Taču tad es pārdomāju, cik pacietīgs un saprotošs Jehova ir pret saviem kalpiem, un nospriedu, ka labāk būtu ļaut meitai pastāstīt par savām jūtām un tikai tad dot viņai padomu. Cik labi, ka es tā rīkojos! Pirmo reizi es sapratu, kā viņa jūtas. Kad viņa man visu bija izstāstījusi, es spēju runāt mierīgi un iejūtīgi. Man par pārsteigumu, viņa labprāt uzklausīja manus padomus un teica, ka vēlas rīkoties pareizi.” Ja jūs bieži sarunājaties ar saviem bērniem, jums būs vieglāk uzzināt, ko viņi domā un jūt. Tas savukārt jums palīdzēs lielākā mērā ietekmēt viņu lēmumus. *

RŪPĒJIETIES PAR SAVU BĒRNU GARĪGUMU

10., 11. Ko jūs varat darīt, lai jūsu bērni nenonāktu uz bīstama ceļa?

10 Labs gans zina, ka aitas var nomaldīties no ganāmpulka. Aitu varbūt piesaista zaļa zāle, kas aug gabaliņu tālāk, pēc tam — vēl tālāk, līdz nemanot tā jau ir aizklīdusi no ganāmpulka. Arī bērni var pakāpeniski nonākt uz bīstama ceļa, pakļaujoties sliktas sabiedrības un kaitīgas izklaides  ietekmei. (Sal. Pam. 13:20.) Ko vecāki var darīt, lai nepieļautu šādu situāciju?

11 Tā kā vecāku pienākums ir mācīt savus bērnus, viņiem tūlīt pat jārīkojas, ja viņi pamana bērnos noslieces, kas var apdraudēt viņu garīgumu. Palīdziet bērniem attīstīt labās īpašības, kas viņiem jau ir, bet kas vēl būtu jānostiprina. (2. Pēt. 1:5—8.) Lieliska iespēja to darīt paveras ģimenes vakarā Jehovas pielūgsmei. 2008. gada oktobra Valstības Kalpošanā par ģimenes vakaru bija teikts: ”Ģimenes galva ir atbildīgs Jehovas priekšā par to, lai regulāri organizētu un vadītu saturīgas Bībeles nodarbības ģimenes lokā.” Vai jūs pilnībā izmantojat šo iespēju mācīt savus bērnus? Viņi noteikti ir pateicīgi, ka jūs apzināties, cik svarīgi ir gādāt par viņu garīgajām vajadzībām. (Mat. 5:3; Filip. 1:10.)

Rūpējieties par viņu garīgumu (Sk. 10.—12. rindkopu)

12. a) Kā ģimenes vakari ir palīdzējuši daudziem jauniešiem? (Sk. ” Viņi to augstu vērtē”.) b) Ko jums ir devis ģimenes vakars Jehovas pielūgsmei?

12 Kāda jauniete, vārdā Karisa, stāsta, kā viņas ģimeni stiprina vakars Jehovas pielūgsmei: ”Man ļoti patīk, ka mēs visi varam apsēsties un parunāties. Tas mūs satuvina, un es zinu, ka nākotnē atcerēšos šos brīžus ar siltumu. Tētis organizē ģimenes vakaru katru nedēļu. Viņš izturas pret to ļoti nopietni, un tas arī manī rada līdzīgu attieksmi pret ģimenes vakaru, kā arī mudina mani cienīt viņu kā tēvu, kas sniedz garīgu vadību.” Britnija, kas ir gados jauna kristiete, atzīst: ”Ģimenes vakari mani ir satuvinājuši ar vecākiem. Es redzu, ka viņus interesē manas problēmas un ka viņiem patiesi rūp, kas ar mani notiek. Šādi vakari saliedē mūsu ģimeni un dara to stipru.” Rūpes par bērnu garīgumu, it sevišķi tas, ka vecāki organizē ģimenes vakaru Jehovas pielūgsmei, ir būtisks veids, kā viņi var gādāt par saviem bērniem, līdzinoties mīlošiem ganiem. *

NODROŠINIET SAVIEM BĒRNIEM VADĪBU

13. Kā vecākiem jārīkojas, lai bērnos rastos vēlēšanās kalpot Jehovam?

13 Gans ar savu nūju vada un aizsargā aitas. Viens no gana galvenajiem uzdevumiem ir vest ganāmpulku uz ”labām ganībām”. (Ecēh. 34:13, 14.) Jums, vecāki, ir līdzīgs uzdevums garīgā ziņā. Jums jācenšas nodrošināt bērniem tādu vadību, lai viņi vēlētos kalpot Jehovam un justos līdzīgi psalmu sacerētājam, kas rakstīja: ”Man ir prieks dzīvot pēc Tava prāta, mans Dievs, un Tavi likumi ir ierakstīti dziļi manā sirdī.” (Ps. 40:9.) Ja jaunieši tā domās, viņi atdos sevi Jehovam un kristīsies. Protams, bērni var spert šādu soli tikai tad, kad ir pietiekami nobrieduši un no sirds vēlas kalpot Jehovam.

14., 15. a) Kāds ir kristīgu vecāku mērķis? b) Kādu iemeslu dēļ pusaudzis var apšaubīt to, ko viņam māca vecāki?

14 Bet ko iesākt, ja jums šķiet, ka jūsu bērnam neveidojas ciešas attiecības ar Jehovu un viņš varbūt pat apšauba, ka tas, kam tic Jehovas liecinieki, ir patiesība? Centieties iedēstīt viņa sirdī mīlestību pret Dievu Jehovu un pateicību par visu, ko Jehova ir paveicis cilvēku labā. (Atkl. 4:11.) Tad ar laiku viņš varēs pats izlemt, ka vēlas kalpot Dievam.

15 Ko darīt, ja bērns apšauba to, ko jūs viņam mācāt? Kā palīdzēt viņam saprast, ka kalpošana Jehovam ir vislabākais dzīves ceļš, kas sagādā dziļu un  paliekošu gandarījumu? Mēģiniet noskaidrot, kāpēc bērnam ir radušās šaubas. Varbūt jūsu dēlam īstenībā trūkst nevis pārliecības par Bībeles mācībām, bet drosmes aizstāvēt tās klasesbiedru priekšā? Varbūt jūsu meita nevis apstrīd to, ka ir gudri dzīvot pēc Dieva principiem, bet vienkārši jūtas vientuļa un vienaudžu atstumta?

Nodrošiniet viņiem vadību (Sk. 13.—18. rindkopu)

16., 17. Kā vecāki var palīdzēt bērniem izvēlēties patiesību par savu dzīves ceļu?

16 Ja jūsu bērnu māc šaubas, jūs varat viņam palīdzēt, lai arī kāds būtu šaubu cēlonis. Daži vecāki ir pārliecinājušies, ka uzzināt, kas notiek viņu bērnu prātā un sirdī, var ar jautājumu palīdzību, piemēram: ”Vai, pēc tavām domām, būt kristietim ir viegli vai grūti? Kāds, tavuprāt, ir ieguvums, un kādas ir grūtības? Vai tu piekrīti, ka ieguvums — svētības, ko pieredzam tagad un kas ir apsolītas nākotnē, — ar uzviju atsver grūtības? Kāpēc tu tā domā?” Šādi jautājumi, protams, būtu jāuzdod saviem vārdiem, laipni un ar patiesu interesi — tā, lai bērniem nerastos sajūta, ka viņus pratina. Sarunas gaitā jūs ar bērniem varētu pārrunāt Marka evaņģēlija 10. nodaļas 29. un 30. pantu. Jaunieši var izmantot ieteikumu pierakstīt savas domas uz lapas: vienā stabiņā uzrakstīt, kāds būs ieguvums, bet otrā — kādas būs grūtības. Redzot šo uzskaitījumu, būs vieglāk skaidri saskatīt problēmas un kopīgiem spēkiem meklēt risinājumus. Ja jau mēs ieinteresētiem cilvēkiem mācām Bībeli, izmantojot grāmatas Ko patiesībā māca Bībele? un Pasargiet sevi Dieva mīlestībā”, vēl jo vairāk šādi ir jāmāca mūsu bērni. Vai jūs ņemat to vērā?

17 Ar laiku jūsu bērniem būs jāizlemj, kam viņi grib kalpot. Nedomājiet, ka jūsu bērni automātiski pārņems jūsu ticību. Viņiem pašiem jāizvēlas patiesība par dzīves ceļu. (Sal. Pam. 3:1, 2.) Ja viņiem tas nenākas viegli, atgriezieties pie pamatjautājumiem. Palīdziet viņiem pārdomāt šādus jautājumus: ”Kāpēc es ticu, ka Dievs pastāv? Kas mani pārliecina, ka Dievs Jehova mani augstu vērtē? Kāpēc man nāk par labu Jehovas likumu ievērošana?” Esiet labi gani un pacietīgi nodrošiniet saviem bērniem vadību, lai viņi paši pārliecinātos, ka Jehovas ceļš ir vislabākais! * (Rom. 12:2.)

18. Kā vecāki var līdzināties Jehovam — visaugstākajam ganam?

18 Visi patiesie kristieši vēlas līdzināties Dievam — mūsu visaugstākajam ganam. (Efes. 5:1; 1. Pēt. 2:25.) Vecākiem ir ļoti svarīgi labi pazīt savus bērnus un darīt visu iespējamo, lai tie saņemtu svētības, ko Jehova tiem ir sagatavojis. Tāpēc nemitīgi rūpējieties par saviem bērniem, kā labs gans gādā par avīm, un audziniet viņus patiesībā!

^ 12. rk. Sk. rakstu ”Ģimenes vakars Jehovas pielūgsmei. Kāpēc tas ir tik svarīgs?” 2009. gada 15. oktobra Sargtornī, 29.—31. lpp.

^ 17. rk. Sīkāk šis jautājums apskatīts 2012. gada 1. februāra Sargtornī, 18.—21. lpp. (angļu val.).