Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Vai jūs tiecaties ”pildīt labu darbu”?

Vai jūs tiecaties ”pildīt labu darbu”?

FERNANDO * bija ļoti uztraucies. Divi draudzes vecākie viņam bija pateikuši, ka vēlas ar viņu aprunāties. Jau vairākkārt pēc rajona pārrauga apmeklējumiem draudzes vecākie Fernando bija paskaidrojuši, kas viņam ir jādara, lai viņam draudzē varētu uzticēt jaunus pienākumus. Ar laiku Fernando bija sācis šaubīties, vai viņu kādreiz vispār iecels par draudzes vecāko. Pavisam nesen rajona pārraugs atkal bija viesojies Fernando draudzē. Kas draudzes vecākajiem ir sakāms šoreiz?

Citējis vārdus no 1. Timotejam 3:1, viens no šiem brāļiem Fernando paziņoja, ka draudzes vecākie ir saņēmuši vēstuli, kurā ir darīts zināms, ka viņš ir iecelts par draudzes vecāko. Nespēdams tam noticēt, Fernando pārjautāja: ”Ko tu sacīji?” Kad brālis atkārtoja, ko bija teicis, Fernando seja atplauka smaidā. Vēlāk, kad šis jaunums tika paziņots draudzei, visi bija ļoti priecīgi.

Vai tas ir kaut kas slikts, ja kristietis vēlas, lai viņam draudzē tiktu uzticēti atbildīgi pienākumi? Nē, tas tā nav. Kā teikts 1. Timotejam 3:1, ”ja kāds tiecas kļūt par pārraugu, viņš grib pildīt labu darbu”. Daudzi brāļi, atsaucoties uz šo aicinājumu, cenšas nostiprināties garīgi, lai kļūtu piemēroti atbildīgu pienākumu pildīšanai draudzē. Iznākums ir tāds, ka Dieva kalpu vidū ir desmitiem tūkstoši draudzes vecāko un kalpotāju. Tomēr, tā kā draudžu skaits pieaug, pieaug arī vajadzība pēc brāļiem, kas tiektos ”pildīt labu darbu”. Kā to darīt pareizā veidā? Un vai tiem, kas vēlas kļūt par draudzes vecākajiem, būtu jāraizējas, vai viņi kādreiz tiks iecelti, kā par to raizējās Fernando?

PĒC KĀ VAJADZĒTU ”TIEKTIES”?

Ar vārdu ”tiekties” Bībelē ir tulkots grieķu valodas darbības vārds, kas sevī ietver domu par dedzīgām alkām pēc kaut kā, stiepšanos pēc kaut kā. Varbūt tas liek iztēloties cilvēku, kas sniedzas, lai noplūktu skaistu augli, kas karājas koka zarā. Tomēr Pāvils neaicināja brāļus savtīgi censties panākt, ka viņi izpelnītos iespēju ”kļūt par pārraugiem”. Tiem, kas no sirds vēlas kļūt par draudzes  vecākajiem, tas ir jādara ar mērķi ”pildīt labu darbu”, nevis iegūt draudzē ievērojamu stāvokli.

Daudzas no prasībām, kurām ir jāatbilst brāļiem, kas vēlas pildīt šo labo darbu, ir uzskaitītas 1. Timotejam 3:2—7 un Titam 1:5—9. Runājot par šīm augstajām normām, Reimonds, kas jau ilgus gadus ir draudzes vecākais, saka: ”Manuprāt, galvenais ir tas, kādi cilvēki mēs esam. Prasme uzstāties ar runām un mācīt ir būtiska, tomēr šīs spējas nevar atsvērt to, cik svarīgi ir būt nepeļamam, it visā ievērot mērenību, būt prātīgam, kārtīgam, viesmīlīgam un saprātīgam.”

Aktīvi darbojoties draudzē, apliecini, ka tu tiecies ”pildīt labu darbu”

Brālis, kas, pareizu motīvu vadīts, tiecas kļūt par pārraugu, apliecina, ka ir nepeļams, it visās jomās vairoties no negodīgas un netīras rīcības. Viņš visā ievēro mērenību, ir prātīgs, kārtīgs un saprātīgs, tāpēc ticības biedri uzticas viņa vadībai un paļaujas, ka viņš palīdzēs risināt viņu problēmas. Tā kā viņš ir viesmīlīgs, viņš spēj stiprināt jauniešus un tos, kas tikai nesen ir pieņēmuši patiesību. Viņš mīl labo, tāpēc mierina un atbalsta tos, kas ir slimi un padzīvojuši. Viņš cenšas izkopt šīs īpašības nevis tāpēc, ka ilgojas, lai viņu ieceltu par draudzes vecāko, bet gan tāpēc, ka vēlas lielākā mērā palīdzēt citiem. *

Draudzes vecākie labprāt brāļiem sniedz padomus un cenšas tos iedrošināt, tomēr tiem, kas tiecas kļūt par pārraugiem, pašiem jāpūlas atbilst Rakstos noteiktajām prasībām. Pieredzējis draudzes vecākais, vārdā Henrijs, iesaka: ”Ja tu tiecies kļūt par pārraugu, dari visu, kas ir tavos spēkos, lai pierādītu, ka tev piemīt nepieciešamās īpašības.” Citējot vārdus no Salamana Mācītāja 9:10, viņš brāļus mudina: ””Visu, ko tava roka spēj ar taviem spēkiem veikt, to dari.” Lai arī kādu uzdevumu tev dotu draudzes vecākie, centies to pildīt pēc labākās sirdsapziņas. Ar prieku paveic jebkuru darbu, kas tev ir uzticēts draudzē, arī tad, ja tā ir grīdas slaucīšana. Ar laiku tavi pūliņi tiks pienācīgi novērtēti.” Ja tu vēlies kļūt par draudzes vecāko, esi cītīgs un uzticams it visās svētās kalpošanas jomās. Tavā dzīvē spilgti jāizpaužas pazemībai, nevis godkārei. (Mat. 23:8—12.)

 VAIRIES NO NEPAREIZAS DOMĀŠANAS UN RĪCĪBAS

Daži kristieši, kas vēlas, lai viņiem draudzē tiktu uzticēti atbildīgi pienākumi, reizēm izsaka mājienus, ka viņi ir pelnījuši kļūt par pārraugiem, vai cenšas ietekmēt draudzes vecāko viedokli. Citi ir neapmierināti, ja vecākie viņiem kaut ko aizrāda. Šādiem brāļiem derētu pārdomāt: ”Vai man galvenais ir pašam savas intereses, vai arī es vēlos pazemīgi gādāt par Jehovas avīm?”

Tie, kas tiecas kļūt par vecākajiem, nedrīkst aizmirst, ka vecākajiem ir ”jārāda priekšzīme ganāmpulkam”. (1. Pēt. 5:1—3.) Cilvēks, kas rāda priekšzīmi draudzei, nedrīkst būt viltīgs un negodīgs. Šāds kristietis attīsta pacietību un izturību neatkarīgi no tā, vai viņš ir iecelts par draudzes vecāko vai ne. Ja cilvēks kļūst par vecāko, tas viņu brīnumainā veidā neatbrīvo no vājībām. (4. Moz. 12:3; Ps. 106:32, 33.) Var gadīties arī tā, ka brālis ”sevī nesaskata nekādu vainu”, bet pastāv kāds iemesls, kura dēļ citiem viedoklis par viņu nav tik labs. (1. Kor. 4:4.) Tāpēc tad, ja draudzes vecākie tev ar vislabākajiem nodomiem dod uz Bībeli balstītu padomu, centies to bez aizkaitinājuma uzklausīt un pēc tam atbilstoši rīkoties.

KO DARĪT, JA NĀKAS GAIDĪT ILGI?

Daudziem brāļiem, pēc viņu domām, nākas ilgi gaidīt, kamēr viņi tiks iecelti par vecākajiem. Vai tad, ja tu jau gadiem ”tiecies kļūt par pārraugu”, reizēm tevi pārņem bažas? Tādā gadījumā ir noderīgi ņemt vērā šos Dieva iedvesmotos vārdus: ”Cerība, kas mazinās, grauž sirdi, bet ja piepildās, ko sirds kāro, tad tas tiešām ir dzīvības koks.” (Sal. Pam. 13:12.)

Ja ilgi lolots mērķis šķiet nesasniedzams, tas var būt sāpīgi. Ābrahāmam nebija sveši šādi pārdzīvojumi. Jehova viņam bija apsolījis dēlu, taču ilgus gadus viņiem ar Sāru nebija bērnu. (1. Moz. 12:1—3, 7.) Būdams jau gados, Ābrahāms Dievam sacīja: ”Dievs mans Kungs, ko Tu man gribi dot? Redzi, es staigāju apkārt bez bērniem.. ..Tu man neesi devis pēcnācējus.” Jehova Ābrahāmam apliecināja, ka solījums dot viņam dēlu īstenosies. Tomēr bija jāgaida vēl vismaz 14 gadi, līdz šis Dieva solījums piepildījās. (1. Moz. 15:2—4; 16:16; 21:5.)

Vai tajā laikā, kamēr Ābrahāms gaidīja, kad Jehova piepildīs savu solījumu, viņš zaudēja prieku kalpošanā? Nē, tā nenotika. Ābrahāms nešaubījās, ka Dievs īstenos savu solījumu. Viņš raudzījās nākotnē ar cerību, ka viņu gaida svētības. Apustulis Pāvils rakstīja: ”Būdams pacietīgs, Ābrahāms saņēma apsolīto.” (Ebr. 6:15.) Beigu beigās Visvarenais Dievs svētīja šo savu uzticīgo kalpu daudz lielākā mērā, nekā tas spēja iztēloties. Ko var mācīties no Ābrahāma?

Ja tu vēlies kļūt par draudzes vecāko, tomēr gadiem ilgi šis mērķis nav piepildījies, turpini paļauties uz Jehovu. Nezaudē prieku kalpošanā. Vorens, kas daudziem brāļiem ir palīdzējis tiekties pēc garīga brieduma, skaidro, kāpēc tas ir tik būtiski: ”Lai būtu redzams, vai brālis ir piemērots draudzes vecākā pienākumu veikšanai, ir vajadzīgs laiks. Laika gaitā brāļa prasmes un prāta nostāja pamazām atklājas tajā, kā viņš izturas dažādās situācijās un ar kādu attieksmi veic viņam uzticētos uzdevumus. Daži domā, ka kristietis kalpošanā kaut ko ir  sasniedzis tikai tad, ja viņam draudzē ir uzticēti noteikti pienākumi un viņš ir saņēmis kādu īpašu norīkojumu. Šāds priekšstats ir aplams, un tas var pilnībā pārņemt cilvēka domas. Ja tu uzticīgi kalpo Jehovam, vienalga, kur tu viņam kalpo un kādus uzdevumus veic, tava dzīve ir veiksmīga.”

Kāds brālis vairāk nekā desmit gadus gaidīja brīdi, kad viņu iecels par draudzes vecāko. Viņš stāsta, ko ir iemācījies, domājot par Ecēhiēla grāmatas 1. nodaļā aprakstītajiem debesu ratiem: ”Jehova liek saviem debesu ratiem — savai organizācijai — pārvietoties tādā ātrumā, kādā viņš vēlas. Svarīgākais ir nevis mūsu, bet Jehovas viedoklis par to, kad kaut kam ir jānorisinās. Ja runa ir par vēlmi kļūt par vecāko, galvenais nav tas, ko es vēlos vai par ko es gribu kļūt. Iespējams, Jehova zina, ka tas, ko vēlos es, tajā brīdī man nav vajadzīgs.”

Ja tu vēlies kādu dienu kļūt par pārraugu un pildīt šo labo darbu, tiecies pēc tā, cenzdamies vairot draudzē patīkamu gaisotni. Ja rodas iespaids, ka laiks velkas neizturami lēni, centies apslāpēt raizes un nezaudēt pacietību. Iepriekš minētais Reimonds bilst: ”Godkāre cilvēkam laupa gandarījumu. Tie, kas nekad nav mierā ar sasniegto, nespēj izjust neizmērojamo prieku, ko sniedz kalpošana Jehovam.” Arvien lielākā mērā attīsti gara augļus, it īpaši pacietību. Tiecies pēc garīgas izaugsmes, cītīgi iedziļinoties Svētajos Rakstos. Pilnvērtīgāk piedalies labās vēsts sludināšanā un mācekļu gatavošanā. Rūpējies, lai tava ģimene aktīvi iesaistītos garīgā darbībā, un vadi Jehovas pielūgsmi ģimenes lokā. Priecājies par katru iespēju būt kopā ar brāļiem un māsām. Šādi tiecoties pēc sava mērķa, tu jau tagad izjutīsi, ka tava dzīve ir piepildīta.

Tas ir liels gods un svētība, ka kristietim ir iespēja tiekties pēc atbildīgiem pienākumiem draudzē. Ne Jehova, ne viņa organizācija nevēlas, lai tie, kas grib būt draudzes vecākie, zaudētu prieku kalpošanā un kļūtu nomākti. Dievs atbalsta un svētī ikvienu, kas viņam kalpo ar tīriem motīviem. Tāpat kā to var sacīt par visām Jehovas svētībām, arī par iespēju tiekties pēc pārrauga amata var teikt, ka ”viņš tai nepieliek nekādas mokas”. (Sal. Pam. 10:22, Bībeles 1882. gada izdevums.)

Arī tad, ja tu jau diezgan ilgu laiku tiecies veikt šo labo darbu, tu vēl aizvien vari pilnveidoties garīgā ziņā. Jehova nekad neaizmirsīs, kādas pūles tu ieguldi, cenšoties attīstīt kristīgas īpašības, cītīgi veicot dažādus darbus draudzes labā un stiprinot savas ģimenes garīgumu. Lai kalpošana Jehovam tev vienmēr sniedz prieku un gandarījumu, neatkarīgi no tā, kādi uzdevumi tev tiek uzticēti!

^ 2. rk. Vārdi šajā rakstā ir mainīti.

^ 8. rk. Šajā rakstā aplūkotie principi ir attiecināmi arī uz tiem brāļiem, kas vēlas kļūt par draudzes kalpotājiem. Draudzes kalpotājiem izvirzītās prasības ir uzskaitītas 1. Timotejam 3:8—10, 12, 13.