Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Sargtornis (izdevums studēšanai)  |  Augusts 2014

Kā Jehova mums tuvojas

Kā Jehova mums tuvojas

”Tuvojieties Dievam, un viņš tuvosies jums.” (JĒK. 4:8.)

1. Kas cilvēkiem ir ļoti svarīgi, un kas šo vajadzību var apmierināt?

CILVĒKIEM ir ļoti svarīgi, lai viņiem būtu tuvas attiecības ar citiem. Par tuviem cilvēkiem var saukt tādus, kas labi pazīst viens otru un kas viens otram patīk. Attiecības ar draugiem un ģimenes locekļiem, kas mūs mīl, augstu vērtē un saprot, dara mūs laimīgus. Taču visciešākās attiecības mums ir jāveido ar savu Radītāju. (Sal. Māc. 12:1.)

2. Ko Jehova mums apsola, un kāpēc daudzi cilvēki netic šim solījumam?

2 Savos Rakstos Jehova mūs aicina tuvoties viņam un sola pats tuvoties mums, ja tā rīkosimies. (Jēk. 4:8.) Ir ļoti patīkami to apzināties. Tomēr daudziem cilvēkiem doma, ka Dievs gribētu mums tuvoties, šķiet nereāla — viņi jūtas necienīgi tuvoties Dievam vai uzskata viņu par nepieejamu. Vai ciešas attiecības ar Jehovu tiešām ir iespējamas?

3. Kas mums ir jāsaprot, domājot par iespēju iepazīt Jehovu?

3 Mums jāsaprot, ka Jehova ”nav tālu nevienam”, kas vēlas viņu atrast, — mēs varam viņu iepazīt. (Nolasīt Apustuļu darbus 17:26, 27; Psalmu 145:18.) Dievs vēlas, lai pat nepilnīgi cilvēki būtu viņam tuvi, un viņš ir gatavs veidot ar tiem ciešu draudzību. (2. Laiku 20:7; Jes. 55:6.) Balstoties uz savu personisko pieredzi, psalmu dziesminieks rakstīja par Jehovu: ”Tu uzklausi lūgšanas! Tādēļ pie Tevis nāk visi mirstīgie.. Svētīgs tas, ko Tu izredzi un kam Tu ļauj  sev tuvoties!” (Ps. 65:3, 5.) Bībelē var lasīt par Jūdejas ķēniņu Asu, no kura dzīves var redzēt, kā cilvēks var tuvoties Dievam un kā viņš uz to atsaucas. *

PIEMĒRS NO SENATNES

4. Kādā ziņā ķēniņš Asa bija labs paraugs Jūdejas iedzīvotājiem?

4 Ķēniņš Asa dedzīgi iestājās par tīro pielūgsmi — viņš darīja galu netiklībai templī un ”atmeta visu negantību”, proti, iznīcināja elkdievību, kas zemē bija kļuvusi ļoti izplatīta. (1. Ķēn. 15:9—13.) Tā kā Asa pats rīkojās pareizi, viņš savus tautiešus varēja skubināt ”meklēt to Kungu, viņu tēvu Dievu, un pildīt bauslību un pavēles”. Jehova svētīja Asu, un pirmajos desmit viņa valdīšanas gados zeme baudīja mieru. Kā Asa izskaidroja šo miera periodu? Viņš teica tautai: ”Zeme ir mūsu, jo mēs esam to Kungu, mūsu Dievu, meklējuši; mēs esam Viņu meklējuši un Viņš ir mums visapkārt devis mieru.” (2. Laiku 13:23—14:6.) Kādi notikumi sekoja tālāk?

5. Kādā situācijā tika pārbaudīta Asas paļāvība uz Jehovu, un kāds bija iznākums?

5 Iztēlosimies sevi Asas situācijā. Etiopietis Zerahs nāk pret Jūdeju ar miljonu karavīru un 300 kara ratiem. (2. Laiku 14:7—9.) Kā jūs rīkotos, redzot, ka jūsu valstī iebrūk tik milzīgs karaspēks? Jūsu armijā ir tikai 580 tūkstoši karavīru, kas ir gandrīz divreiz mazāk. Vai jums rastos jautājums, kāpēc Dievs to pieļauj? Vai šādā ārkārtas situācijā jūs meklētu risinājumu, paļaujoties uz savu gudrību? Asas rīcība apliecināja, ka viņam bija ciešas un paļāvības pilnas attiecības ar Jehovu. Viņš izsaucās: ”Palīdzi mums, ak Kungs, mūsu Dievs, jo mēs paļaujamies uz Tevi un mēs esam Tavā vārdā devušies cīņā pret šo pārlieku lielo pulku! — Ak Kungs! Tu esi mūsu Dievs, lai neviens cilvēks Tev līdzās nepastāv!” Kā Dievs atbildēja uz Asas kvēlo lūgumu? ”Tas Kungs.. sita kušītus [etiopiešus].” Kaujā neizglābās neviens pats no ienaidniekiem. (2. Laiku 14:10—12.)

6. Kādā ziņā mums ir jāseko Asas piemēram?

6 Kas Asam palīdzēja pilnībā paļauties uz Dieva vadību un aizsardzību? Bībelē ir teikts, ka ”Asa darīja to, kas ir taisns tā Kunga acīs,” un ka viņa ”sirdsprāts atrada mieru pie tā Kunga”. (1. Ķēn. 15:11, 14.) Mums arī jākalpo Jehovam ar visu sirdi. Tam ir ārkārtīgi liela nozīme, ja vēlamies uzturēt ciešas attiecības ar viņu tagad un nākotnē. Mēs esam ļoti pateicīgi Jehovam par to, ka viņš ir vilcis mūs pie sevis un palīdz mums veidot un saglabāt tuvas attiecības ar viņu. Kādos divos veidos Jehova mūs sev tuvina?

JEHOVA MŪS TUVINA SEV AR IZPIRKUMA PALĪDZĪBU

7. a) Kas no Jehovas paveiktā rada mūsos vēlēšanos viņam tuvoties? b) Kāds ir vissvarīgākais veids, kā Jehova mūs velk pie sevis?

7 Jehova cilvēkiem ir parādījis mīlestību, dodot mums skaistu mājvietu — zemi. Viņa mīlestība turpina izpausties visā, ko viņš ir sagādājis, lai uzturētu mūsu dzīvību. (Ap. d. 17:28; Atkl. 4:11.) Vēl svarīgāk ir tas, ka Jehova gādā par mūsu garīgajām vajadzībām. (Lūk. 12:42.) Viņš arī personiski uzklausa mūsu lūgšanas. (1. Jāņa 5:14.) Taču visspilgtākā Dieva mīlestības izpausme ir izpirkuma upuris, ar kura palīdzību viņš mūs velk pie sevis, un uz šo mīlestību mēs atsaucamies,  viņam tuvojoties. (Nolasīt 1. Jāņa 4:9, 10, 19.) Jehova sūtīja uz zemi savu ”vienīgo Dēlu”, lai mūs izglābtu no grēka un nāves. (Jāņa 3:16.)

8., 9. Kāda ir Jēzus nozīme Jehovas nodomā?

8 Arī tiem, kas dzīvoja pirms Kristus, Jehova ir devis iespēju gūt labumu no izpirkuma. No tā brīža, kad Jehova izteica pravietojumu par nākotnē gaidāmo cilvēces glābēju, izpirkumu no viņa viedokļa jau varēja uzskatīt par samaksātu, jo viņš zināja, ka viņa nodoms noteikti īstenosies. (1. Moz. 3:15.) Daudzus gadsimtus vēlāk apustulis Pāvils pateicās Dievam par ”atbrīvošanu uz Kristus Jēzus samaksātā izpirkuma pamata”. Pāvils arī rakstīja, ka Dievs ”bija pacietīgs un piedeva pagātnē izdarītos grēkus”. (Rom. 3:21—26.) Jēzum ir svarīga nozīme tajā, ka mēs varam tuvoties Dievam.

9 Vienīgi ar Jēzus starpniecību pazemīgi cilvēki var iepazīt Jehovu un veidot ar viņu tuvas un draudzīgas attiecības. Kā šī doma ir paskaidrota Rakstos? Pāvils rakstīja: ”Dievs savu mīlestību mums parāda ar to, ka Kristus par mums nomira, kad vēl bijām grēcinieki.” (Rom. 5:6—8.) Jēzus izpirkuma upuris par mums ir dots nevis tāpēc, ka mēs to būtu pelnījuši, bet tāpēc, ka Dievs mūs mīl. Jēzus teica: ”Neviens nevar atnākt pie manis, ja viņu nevelk Tēvs, kas mani sūtījis.” Citā reizē viņš norādīja: ”Neviens nevar nonākt pie Tēva citādi kā vien caur mani.” (Jāņa 6:44; 14:6.) Jehova izmanto svēto garu, lai ar Jēzus starpniecību vilktu cilvēkus pie sevis un palīdzētu viņiem palikt savā mīlestībā, un tā viņiem paveras iespēja iegūt mūžīgu dzīvi. (Nolasīt Jūdas 20, 21.) Taču ir vēl kāds veids, kā Jehova mūs velk pie sevis.

JEHOVA MŪS TUVINA SEV AR BĪBELES PALĪDZĪBU

10. Kā Bībele mums palīdz tuvoties Dievam?

10 Rakstā līdz šim ir citēti vai minēti panti no 14 Bībeles grāmatām. Ja nebūtu Bībeles, mēs nemaz nezinātu, ka pastāv iespēja tuvoties mūsu Radītājam. Bez Bībeles mēs nebūtu uzzinājuši par izpirkumu un par to, ka Jehova mūs velk pie sevis ar Jēzus starpniecību. Bībele ir Jehovas svētā gara iedvesmota grāmata, kas atklāj viņa pievilcīgo personību un izcilos nodomus. Piemēram, 2. Mozus grāmatas 34. nodaļas 6. un 7. pantā Jehova aprakstīja sevi Mozum šādiem vārdiem: ”Apžēlošanās un žēlastības Dievs, pacietīgs un bagāts žēlsirdībā un uzticībā, kas tūkstošiem saglabā žēlastību, piedod noziegumus, pārkāpumus un grēkus.” Kurš gan negribētu tuvoties šādam Dievam? Jehova zina: jo labāk mēs viņu iepazīsim, lasot Bībeli, jo reālāks viņš mums kļūs un jo tuvāki viņam mēs būsim.

11. Kāpēc mums ir jāiepazīst Dieva īpašības un rīcības veids? (Sk. attēlu raksta sākumā.)

11 Grāmatas Tuvojieties Jehovam sākumā ir uzruna lasītājiem, kurā par tuvu attiecību veidošanu ar Dievu ir teikts: ”Jebkuru draudzības saišu pamatā ir tas, ka mēs pazīstam otru, apbrīnojam un augstu vērtējam viņa īpašības. Tātad ir būtiski iepazīt Dieva īpašības un rīcības veidu, par ko stāstīts Bībelē.” Mēs esam ļoti pateicīgi, ka Jehova ir parūpējies, lai viņa vārdi būtu pierakstīti cilvēkiem saprotamā veidā.

12. Kāpēc Jehova uzticēja Bībeles sarakstīšanu cilvēkiem?

12 Jehova būtu varējis uzticēt Bībeles sarakstīšanu eņģeļiem. Viņiem ir  patiesa interese par mums. (1. Pēt. 1:12.) Viņi noteikti varētu pierakstīt Dieva vēsti cilvēcei, bet vai viņi spētu iejusties cilvēku pārdzīvojumos? Vai viņi varētu izprast mūsu vajadzības, vājības un dziļākās vēlmes? Jehova zināja, ka eņģeļiem būtu grūti to izdarīt. Uzticot Bībeles sarakstīšanu cilvēkiem, Jehova panāca, ka mēs to uztveram personiski. Mēs varam saprast Bībeles sarakstītāju un citu tajā minētu cilvēku domas un emocijas. Mums nav grūti just viņiem līdzi, lasot par situācijām, kad viņus māca šaubas un bailes, kad viņiem bija jātiek galā ar nepilnības sekām un jāpieredz vilšanās. Mēs varam arī priecāties kopā ar tiem, kas piedzīvoja jaukus un patīkamus brīžus. Tāpat kā pravietis Elija, visi Bībeles sarakstītāji bija ”cilvēki ar tādām pašām jūtām kā mums”. (Jēk. 5:17, zemsv. piez.)

Kā Jehovas izturēšanās pret Jonu un Pēteri jums palīdz viņam tuvoties? (Sk. 13., 15. rindkopu)

13. Kādas jūtas jums rodas, lasot Jonas lūgšanu?

13 Piemēram, vai eņģelis būtu varējis pietiekami izteiksmīgi aprakstīt, kā jutās pravietis Jona, kurš, saņēmis uzdevumu no Dieva, nolēma bēgt? Mēs esam ļoti pateicīgi, ka Jehova uzticēja aprakstīt šos notikumus pašam Jonam, kurš iekļāva stāstījumā arī savu sirsnīgo lūgšanu, kas tika teikta no jūras dziļumiem. Viņš sacīja: ”Kad mana dvēsele bija pagurusi baiļu mazdūšībā, es atcerējos Tevi, ak Kungs.” (Jon. 1:3, 10; 2:2—10.)

14. Kāpēc mums nav svešas jūtas, par kurām rakstīja Jesaja?

14 Vēl viens piemērs ir tas, kā pravietis Jesaja aprakstīja savas izjūtas pēc tam, kad bija redzējis Dieva godības parādību. Apzinoties savu grēcīgumu, viņš izsaucās: ”Bēdas man, jo es  esmu nāvei lemts! Es esmu cilvēks ar nešķīstām lūpām un dzīvoju tautas vidū, kam nešķīstas lūpas, un tagad nu es redzēju ar savām acīm Ķēniņu, to Kungu Cebaotu!” (Jes. 6:5.) Vai kāds eņģelis būtu teicis šādus vārdus? Taču Jesaja tā jutās un varēja to aprakstīt, un mums viņa jūtas nav svešas.

15., 16. a) Kāpēc mēs spējam saprast, kā jūtas citi cilvēki? Miniet piemērus. b) Kas mums palīdzēs tuvoties Jehovam?

15 Vai eņģelis būtu varējis sacīt, ka ir ”pārāk niecīgs”, kā to teica Jēkabs, vai, līdzīgi Pēterim, nosaukt sevi par ”grēcīgu”? (1. Moz. 32:11; Lūk. 5:8.) Eņģeļi nevarētu ”pārbīties”, kā tas notika ar Jēzus mācekļiem, un viņiem nebūtu nepieciešams ”smelties drosmi” pretestības dēļ, kā tas bija vajadzīgs Pāvilam un viņa biedriem, lai sludinātu labo vēsti. (Jāņa 6:19; 1. Tes. 2:2.) Eņģeļi ir pilnīgi, un viņi ir pārāki par cilvēkiem. Turpretī, kad par savām jūtām stāsta grēcīgi cilvēki, mēs varam viņus labi saprast, jo arī paši esam tikai cilvēki. Lasot Dieva Rakstus, mēs varam ”priecāties ar tiem, kas priecājas, raudāt ar tiem, kas raud”. (Rom. 12:15.)

16 Ja, lasot Bībeli, domāsim par to, kā Jehova pagātnē ir izturējies pret saviem uzticīgajiem kalpiem, mēs uzzināsim ārkārtīgi daudz saviļņojošu faktu par mūsu Dievu, kas ar pacietību un mīlestību tuvojās šiem nepilnīgajiem cilvēkiem. Tā mēs viņu labi iepazīsim un dziļi iemīlēsim. Mēs kļūsim viņam arvien tuvāki. (Nolasīt Psalmu 25:14.)

NEĻAUJIET NEKAM SABOJĀT JŪSU ATTIECĪBAS AR DIEVU

17. a) Kādu padomu Asam deva pravietis Azarja? b) Kā Asa rīkojās, un kas tāpēc notika?

17 Kad ķēniņš Asa bija guvis uzvaru pār etiopiešu karaspēku, Dieva pravietis Azarja vērsās pie viņa un tautas ar gudru padomu: ”Tas Kungs ir ar jums, kamēr jūs esat ar Viņu, un ja jūs vien Viņu meklēsit, jūs Viņu arī atradīsit, bet ja jūs Viņu atmetīsit, tad Viņš arī jūs atmetīs.” (2. Laiku 15:1, 2.) Pienāca laiks, kad Asa vairs nesekoja šim padomam. Kad Asam draudēja uzbrukums no ziemeļu valsts Izraēlas, viņš meklēja atbalstu pie sīriešiem. Šoreiz viņš nelūdza palīdzību Jehovam, bet noslēdza savienību ar cittautiešiem. Tāpēc Dieva pravietis viņam pasludināja: ”Še tu esi aplami rīkojies, jo no šī laika nemitīgi tev būs jāpiedzīvo kari.” Asas valdīšanas atlikušos gadus aptumšoja kari. (2. Laiku 16:1—9.) Ko mēs varam mācīties no notikumiem ar Asu?

18., 19. a) Kas mums jādara, ja esam atsvešinājušies no Dieva? b) Kā mēs varam tuvoties Jehovam?

18 Mums jāuzmanās, lai mēs neattālinātos no Jehovas. Ja esam pieļāvuši, ka mūsu attiecības ar Jehovu kļūst vēsākas, mums jārīkojas saskaņā ar vārdiem, kas lasāmi Hozejas grāmatas 12. nodaļas 7. pantā: ”Atgriezies pie sava Dieva, glabā savu žēlsirdību un taisnību, cerē un paļaujies vienmēr uz savu Dievu!” Mums arvien vairāk un vairāk jātuvojas Jehovam, ar pateicību pārdomājot izpirkuma vērtību un cītīgi pētot Bībeli. (Nolasīt 5. Mozus 13:5.)

19 Psalmu dziesminieks rakstīja: ”Man paliek mans aplaimotājs Dieva tuvums.” (Ps. 73:28.) Mums visiem jāturpina mācīties par Jehovu, lai vēl skaidrāk saprastu, cik daudz mums ir iemeslu viņu mīlēt. Lai Jehova turpina mums tuvoties — tagad un mūžīgi!

^ 3. rk. Sk. rakstu par Asu ”Jūsu pūliņiem būs sava alga!” Sargtorņa 2012. gada 15. augusta numurā.