Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Sargtornis (izdevums studēšanai)  |  Jūnijs 2014

Palīdzēsim citiem izmantot viņu potenciālu

Palīdzēsim citiem izmantot viņu potenciālu

”Es par tevi turēšu nomodā savu aci.” (PS. 32:8.)

1., 2. Kā Jehova raugās uz saviem kalpiem, kas ir uz zemes?

KAD vecāki vēro, kā spēlējas viņu bērni, viņi bieži ir pārsteigti par iedzimtajām spējām, kādas tiem piemīt. Varbūt jūs to esat pieredzējuši savā ģimenē. Kāds bērns no dabas ir ļoti kustīgs un sportisks, savukārt viņa brālim vai māsai labāk padodas galda spēles vai patīk kaut ko meistarot. Lai kādas būtu bērnu spējas, vecākiem ir gandarījums iepazīt viņu potenciālu.

2 Arī Jehova uzmanīgi vēro savus bērnus uz zemes. Cilvēkus, kas mūsdienās viņam kalpo, viņš uzskata par ”pašu dārgāko” no tautām. (Hag. 2:7.) Šie cilvēki viņam ir sevišķi dārgi savas ticības un dievbijības dēļ. Taču droši vien mēs esam pamanījuši, ka daudziem Jehovas lieciniekiem ir dažādas spējas. Ir brāļi, kas izceļas ar prasmi runāt auditorijas priekšā, savukārt citi ir spējīgi organizētāji. Daudzām māsām labi padodas svešvalodu apguve, un viņas izmanto šīs valodas kalpošanā, bet citas pašaizliedzīgi atbalsta tos, kam ir vajadzīgs uzmundrinājums, un rūpējas par slimajiem. (Rom. 16:1, 12.) Vai nav brīnišķīgi būt vienā organizācijā ar šādiem kristiešiem?

3. Kādi jautājumi apskatīti šajā rakstā?

3 Tomēr ir arī tādi mūsu ticības biedri, viņu vidū gados jauni un nesen kristīti brāļi, kas vēl nav atraduši savu vietu draudzē.  Kā palīdzēt viņiem pilnībā izmantot savu potenciālu? Kāpēc ir svarīgi saskatīt viņos labo, kā to dara Jehova?

JEHOVA SASKATA LABO SAVOS KALPOS

4., 5. Kā notikumi, kas aprakstīti Soģu 6:11—16, liecina, ka Jehova saskata savu kalpu potenciālu?

4 Bībelē ne reizi vien ir aprakstīti notikumi, kas liecina, ka Jehova ne tikai saskata labo savos kalpos, bet redz arī viņu potenciālu. Kad Gideons tika izraudzīts, lai atbrīvotu Dieva tautu no midianiešu jūga, viņu droši vien izbrīnīja vārdi, ar kādiem viņu uzrunāja eņģelis: ”Tas Kungs ir ar tevi, tu stiprais, varenais vīrs!” Tajā laikā Gideons, pēc visa spriežot, nepavisam nejutās ”varens”. Viņš atklāti runāja par savām šaubām un par to, cik nenozīmīgs viņš jūtas. Taču no tālākās sarunas kļuva skaidrs, ka Jehovam par savu kalpu bija daudz labāks viedoklis nekā Gideonam pašam. (Nolasīt Soģu 6:11—16.)

5 Jehova uzticēja Gideonam atbrīvot izraēliešus, jo bija vērojis viņa īpašības. Jehovas eņģelis bija pamanījis, kā Gideons no visa spēka kūla kviešus. Eņģeļa uzmanību bija piesaistījis arī kaut kas cits. Bībeles laikos zemnieki parasti graudus kūla atklātā vietā, lai vējš aizpūstu prom pelavas. Turpretī Gideons slepus kūla kviešus vīna spiedē, lai noslēptu savu nelielo ražu no midianiešiem. Tā bija ļoti attapīga rīcība, un Jehovas acīs Gideons bija gudrs cilvēks, ne tikai apdomīgs zemkopis. Jehova saskatīja viņa potenciālu un izraudzīja viņu atbildīgam uzdevumam.

6., 7. a) Kā Jehovas viedoklis par pravieti Amosu atšķīrās no dažu izraēliešu viedokļa? b) Kas liecina, ka Amoss nebija neizglītots cilvēks?

6 Vēl viens Jehovas kalps, kura potenciālu Jehova pamanīja, bija pravietis Amoss, uz ko daudzi, iespējams, raudzījās kā uz vienkāršu, neievērojamu cilvēku. Amoss pats sevi sauca par ”ganu, kas audzē meža vīģes,” — tās tika uzskatītas par trūcīgo cilvēku ēdienu. Kad Jehova uzdeva Amosam izteikt nosodījumu desmit cilšu valstij Izraēlai, kurā bija uzplaukusi elku pielūgsme, daļa izraēliešu varbūt domāja, ka tā ir neveiksmīga izvēle. (Nolasīt Amosa 7:14, 15.)

7 Amoss bija uzaudzis nomaļā ciemā, bet viņa zināšanas par tā laika paražām un valdniekiem liecina, ka viņš nebija neizglītots. Visticamāk, Amoss labi zināja, kas notiek Izraēlā, un, kārtodams darīšanas ar ceļojošiem tirgotājiem, viņš varēja kaut ko uzzināt arī par apkārtējām tautām. (Am. 1:6, 9, 11, 13; 2:8; 6:4—6.) Pēc dažu Bībeles speciālistu domām, Amoss bija prasmīgs rakstītājs. Šis pravietis ne tikai prata atrast vienkāršus un izteiksmīgus vārdus, bet izmantoja arī paralēlismus un vārdu spēles. Amosa drosmīgā atbilde nelietīgajam priesterim Amacijam apstiprināja, ka Jehova ir izraudzījies īsto cilvēku, kuram piemīt spējas, kas sākumā nebija tik viegli pamanāmas. (Am. 7:12, 13, 16, 17.)

8. a) Ko Jehova apsolīja Dāvidam? b) Kāpēc vārdi no Psalma 32:8 var uzmundrināt tos, kam trūkst pārliecības par sevi vai kādu prasmju?

8 Jehova patiešām ievēro katra sava kalpa potenciālu. Ķēniņam Dāvidam viņš apsolīja, ka vienmēr to vadīs un turēs pār to ”nomodā savu aci”. (Nolasīt Psalmu 32:8.) Vai nav uzmundrinoši par to lasīt? Pat ja mums trūkst pārliecības par sevi, ar Jehovas palīdzību mēs varam paveikt vairāk, nekā paši domājam, un sasniegt mērķus, par kādiem nemaz neesam sapņojuši. Gluži kā klinšu kāpšanas instruktors uzmanīgi vēro nepieredzējušu kāpēju, lai  palīdzētu tam atrast labākos punktus, kur pieturēties, Jehova piedāvā vadību mūsu garīgās izaugsmes ceļā. Pilnībā izmantot savu potenciālu Jehova mums palīdz arī ar ticības biedru starpniecību. Tālāk stāstīts, kā viņš to dara.

MEKLĒSIM CITOS LABO

9. Kā mēs varam ņemt vērā Pāvila aicinājumu domāt par citu vajadzībām?

9 Pāvils visus kristiešus rosināja domāt par ticības biedru vajadzībām. (Nolasīt Filipiešiem 2:3, 4.) Pāvils gribēja uzsvērt, ka mums jāpievērš uzmanība citu stiprajām pusēm un tās jāatzīst. Kā mēs jūtamies, ja kāds ir pamanījis mūsu sasniegto? Parasti tas ir stimuls turpmākai izaugsmei un pamudina mūs darīt visu, ko varam. Un arī otrādi: kad sakām ticības biedriem atzinīgus vārdus, mēs liekam viņiem justies labi un veicinām viņu garīgo izaugsmi.

10. Kam visvairāk ir vajadzīga mūsu uzmanība?

10 Kam visvairāk ir vajadzīga mūsu uzmanība? Protams, laiku pa laikam uzmanība ir nepieciešama visiem. Taču gados jauniem un nesen kristītiem brāļiem it īpaši ir jājūt, ka viņi ir iesaistīti draudzes darbībā. Tas viņiem ļaus saprast, ka viņiem ir sava vieta mūsu vidū. Turpretī tad, ja mēs šiem brāļiem neapliecinātu, ka augstu viņus vērtējam, tas varētu apslāpēt viņu vēlēšanos tiekties pēc jauniem pienākumiem, kā to mudina darīt Dieva Raksti. (1. Tim. 3:1.)

11. a) Kā draudzes vecākais palīdzēja kādam jaunam brālim pārvarēt kautrību? b) Ko var mācīties no gadījuma ar Žiljēnu?

11 Ludoviks, kāds draudzes vecākais, kas jaunībā ir izjutis šādu interesi no citiem, saka: ”Ja es no sirds interesējos par kādu brāli, viņa izaugsme ir straujāka.” Lūk, ko Ludoviks stāsta par Žiljēnu, jaunu brāli, kas bija diezgan kautrīgs: ”Tā kā Žiljēns dažkārt mēģināja uzņemties iniciatīvu visai neveiklā veidā, viņa izturēšanās bija nedabiska. Taču es redzēju, ka viņš ir labs cilvēks un patiešām vēlas palīdzēt citiem draudzes locekļiem. Tāpēc es nesāku apšaubīt viņa motīvus, bet koncentrējos uz viņa labajām īpašībām un centos viņu iedrošināt.” Ar laiku Žiljēns kļuva par draudzes kalpotāju, un tagad viņš ir pionieris.

PALĪDZĒSIM CITIEM IZMANTOT SAVU POTENCIĀLU

12. Kāda vērtīga īpašība ir nepieciešama, lai palīdzētu citiem pilnībā izmantot savu potenciālu? Miniet piemēru.

12 Protams, ja vēlamies palīdzēt citiem pilnībā izmantot savu potenciālu, mums jābūt vērīgiem. Kā var redzēt no gadījuma ar Žiljēnu, dažkārt ir jāmācās nepievērst uzmanību cilvēka trūkumiem, jo tad var saskatīt viņa labās īpašības un spējas, ko varētu attīstīt tālāk. Tieši tā Jēzus raudzījās uz apustuli Pēteri. Lai gan bija situācijas, kad likās, ka uz šo apustuli nevar paļauties, Jēzus viņu nosauca par Kēfu jeb Pēteri, kas nozīmē ”akmens”. Tā Jēzus paredzēja, ka Pēteris kļūs tik uzticams un pastāvīgs kā akmens. (Jāņa 1:42.)

13., 14. a) Kā Barnaba apliecināja, ka viņam ir laba spriestspēja, kad runa bija par jauno Marku? b) Kādu palīdzību, līdzīgi Markam senatnē, saņēma kāds jauns brālis? (Sk. attēlu raksta sākumā.)

13 Arī Barnaba apliecināja, ka viņam ir laba spriestspēja, kad runa bija par Jāni, kura romiešu vārds bija Marks. (Ap. d. 12:25.) Pāvila pirmajā sludināšanas ceļojumā, kurā viņš bija devies kopā ar Barnabu, Marks bija viņu ”palīgs”, kas, iespējams, gādāja par viņu ikdienas vajadzībām. Taču, kad ceļotāji nonāca Pamfīlijā, Marks negaidīti pameta savus ceļabiedrus, un tiem bez viņa bija jādodas  tālāk uz ziemeļiem caur apvidu, kam bija slikta slava laupītāju dēļ. (Ap. d. 13:5, 13.) Par spīti Marka neparedzamajai uzvedībai, Barnaba acīmredzot bija saskatījis viņa labās īpašības un vēlāk izmantoja iespēju sniegt viņam papildu apmācību. (Ap. d. 15:37—39.) Tas šim jaunajam cilvēkam palīdzēja kļūt par nobriedušu Jehovas kalpu. Interesanti, ka Marks uzturējās Romā pie Pāvila, kurš tajā laikā atradās ieslodzījumā, un kopā ar citiem sūtīja sveicienus kristiešiem Kolosu draudzē, un Pāvils izteicās par viņu labvēlīgi. (Kol. 4:10.) Barnaba, jādomā, jutās ļoti gandarīts, kad Pāvils pat lūdza Marka palīdzību. (2. Tim. 4:11.)

14 Aleksandrs, kas nesen ir iecelts par draudzes vecāko, atceras, kā viņam palīdzēja kāds vērīgs brālis: ”Kad biju jaunāks, man bija jāizcīna īsta iekšēja cīņa, lai teiktu lūgšanas citu priekšā. Tad kāds vecākais man paskaidroja, kā sagatavoties un mazliet nomierināties. Viņš nepārstāja aicināt mani teikt lūgšanas un regulāri piedāvāja šādu iespēju sludināšanas sapulcēs. Ar laiku es ieguvu lielāku pārliecību par sevi.”

15. Kā Pāvils pauda pateicību ticības biedriem?

15 Vai mēs sakām citiem kristiešiem atzinīgus vārdus par labām īpašībām, ko viņos esam pamanījuši? Vēstulē romiešiem, 16. nodaļā, Pāvils ar pateicību pieminēja vairāk nekā 20 ticības biedrus, kas bija dārgi viņa sirdij. (Rom. 16:3—7, 13.) Piemēram, Pāvils atzina, ka Androniks un Jūnijs ir kalpojuši Kristum ilgāk par viņu, uzsvērdams viņu kristīgo izturību. Pāvils ar sirsnību runāja arī par Rūfa māti, kas, iespējams, kādreiz bija ar mīlestību parūpējusies par viņa vajadzībām.

Frederiks (pa kreisi) palīdzēja Riko nezaudēt apņēmību kalpot Jehovam (Sk. 16. rindkopu)

16. Kāds var būt iznākums, ja uzslavējam kādu, kas ir gados jauns?

16 Ļoti labs iznākums var būt neliekuļotai uzslavai. Zēna gados Riko, kas dzīvo Francijā, bija nomākts, jo viņa tēvs, kas nepiekrita viņa reliģiskajiem uzskatiem, neļāva viņam kristīties. Riko domāja, ka viņam būs jāgaida līdz pilngadībai un tikai tad viņš varēs pilnā mērā kalpot Jehovam. Viņam nebija viegli arī skolā, kur citi viņu izsmēja. Frederiks, draudzes vecākais, kas vadīja Bībeles nodarbības ar šo zēnu, stāsta: ”Es uzslavēju Riko, jo pretestība liecināja, ka viņš ir pietiekami drosmīgs, lai runātu ar citiem par savu ticību.” Šī uzslava nostiprināja Riko apņēmību darīt to, kas ir pareizs, un palīdzēja viņam uzlabot attiecības ar tēvu. Kad Riko bija 12 gadi, viņš kristījās.

Žeroms (pa labi) palīdzēja Raienam uzsākt misionāra kalpošanu (Sk. 17. rindkopu)

17. a) Kā mēs varam sekmēt brāļu garīgo izaugsmi? b) Kā jauniem brāļiem palīdzēja kāds misionārs, un kāds bija iznākums?

17 Katru reizi, kad mēs ticības biedrus uzslavējam par labi izpildītu uzdevumu vai ieguldītajām pūlēm, mēs viņus pamudinām kalpot Jehovam vēl lielākā mērā.  Silvija *, kas jau ilgus gadus kalpo Bētelē Francijā, atzīmēja, ka arī māsas var uzslavēt brāļus. Pēc viņas novērojumiem, sievietes bieži ievēro un atzinīgi novērtē to, kas paslīd garām vīriešiem, tāpēc viņu teiktie ”uzmundrinājuma vārdi var papildināt to, ko saka pieredzējuši brāļi”. Silvija paskaidro: ”Es uzskatu, ka uzslavēt citus ir mans pienākums.” (Sal. Pam. 3:27.) Žeroms, kas ir misionārs Francijas Gviānā, ir palīdzējis daudziem gados jauniem brāļiem arī kļūt par misionāriem. Viņš stāsta: ”Esmu pamanījis, ka tad, ja es uzslavēju jaunus brāļus par kaut ko konkrētu, ko viņi dara sludināšanā, vai par labi pārdomātiem komentāriem sapulcēs, viņu pārliecība par sevi aug. Iegūtā pārliecība viņiem ļauj attīstīt savas spējas vēl vairāk.”

18. Kāpēc ir vērtīgi sadarboties ar gados jaunākiem brāļiem?

18 Vēl viena iespēja veicināt ticības biedru garīgo izaugsmi ir sadarboties ar viņiem. Draudzes vecākais var palūgt jaunu brāli, kas māk labi rīkoties ar datoru, izdrukāt no mūsu interneta vietnes informāciju, kas varētu būt noderīga gados vecākiem cilvēkiem, kuriem pašiem nav datora. Ja mums ir uzticēts kāds darbs valstības zālē, mēs varam aicināt jaunu brāli sev palīgā. Tā mēs varam vērot jauniešus, uzslavēt viņus un redzēt, kādus augļus tas nes. (Sal. Pam. 15:23.)

DARBOSIMIES AR DOMU PAR NĀKOTNI

19., 20. Kāpēc mums jāpalīdz citiem garīgi augt?

19 Kad Jehova uzdeva Jozuam vadīt izraēliešus, viņš deva Mozum norādījumu ”stiprināt un drošināt” Jozuu. (Nolasīt 5. Mozus 3:28.) Arvien vairāk un vairāk ļaužu visā pasaulē pievienojas mūsu organizācijai. Visi pieredzējušie kristieši, ne tikai draudžu vecākie, var palīdzēt gados jauniem un nesen kristītiem brāļiem pilnībā izmantot savu potenciālu. Līdz ar to arvien vairāk būs to, kas uzsāks pilnas slodzes kalpošanu, kā arī to, kas ”būs piemēroti, lai mācītu citus”. (2. Tim. 2:2.)

20 Vienalga, vai mēs piederam pie stipras draudzes vai pie nelielas grupas, kas tikai ar laiku varētu kļūt par draudzi, darbosimies ar domu par nākotni. To mēs varam darīt, līdzinoties Jehovam, kurš vienmēr meklē savos kalpos labo.

^ 17. rk. Vārds ir mainīts.