Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Sargtornis (izdevums studēšanai)  |  Maijs 2014

”Mans ēdiens ir pildīt” Dieva gribu

”Mans ēdiens ir pildīt” Dieva gribu

Kas jums dzīvē dod prieku? Varbūt tā ir laulības dzīve, bērni vai attiecības ar draugiem? Jums noteikti patīk ieturēt garšīgu maltīti kopā ar tuviem cilvēkiem. Jehovas kalpiem īpašu prieku sagādā iespēja pildīt viņa gribu, iedziļināties viņa Rakstos un sludināt labo vēsti.

Senās Izraēlas ķēniņš Dāvids dziesmā cildināja Radītāju: ”Man ir prieks dzīvot pēc Tava prāta, mans Dievs, un Tavi likumi ir ierakstīti dziļi manā sirdī.” (Ps. 40:9.) Dāvidam bija patiess prieks pildīt Dieva gribu, kaut arī viņa dzīvē netrūka grūtību un pārbaudījumu. Protams, Dāvids nebija vienīgais, kas kalpoja patiesajam Dievam Jehovam ar dziļu gandarījumu.

Apustulis Pāvils vārdus no 40. psalma 9. panta attiecināja uz Mesiju jeb Kristu. Pāvils rakstīja: ”Ienākdams pasaulē, viņš [Jēzus] saka: ””Upurus un ziedojumus tu negribēji, bet sagatavoji man ķermeni. Dedzināmie upuri un ziedojumi par grēkiem tev nebija patīkami.” Tad es teicu: ”Lūk, es esmu atnācis (grāmatas ritulī par mani ir rakstīts) pildīt tavu gribu, Dievs.””” (Ebr. 10:5—7.)

Kad Jēzus bija uz zemes, viņam patika vērot radīto, pavadīt laiku ar draugiem un piedalīties saviesīgos pasākumos. (Mat. 6:26—29; Jāņa 2:1, 2; 12:1, 2.) Taču par svarīgāko savā dzīvē viņš uzskatīja debesu Tēva gribas pildīšanu, un tas viņam deva vislielāko prieku. Jēzus teica: ”Mans ēdiens ir pildīt tā gribu, kas mani ir sūtījis, un pabeigt viņa uzticēto darbu.” (Jāņa 4:34; 6:38.) Jēzus mācekļi no sava Kunga iemācījās, kas sniedz patiesu laimi. Viņi ar lielu prieku un dedzību sludināja vēsti par valstību. (Lūk. 10:1, 8, 9, 17.)

EJIET UN GATAVOJIET MĀCEKĻUS

Jēzus saviem sekotājiem deva uzdevumu: ”Ejiet un gatavojiet par mācekļiem visu tautu cilvēkus — kristījiet tos Tēva, Dēla un svētā gara vārdā un māciet tiem pildīt visu, ko es jums esmu licis. Un es būšu ar jums ik dienas līdz pat šī laikmeta nobeigumam.” (Mat. 28:19, 20.) Pildīt šo uzdevumu nozīmē uzrunāt cilvēkus visur,  kur tie ir sastopami, atkārtoti apmeklēt tos, kam ir interese, un mācīt viņiem Bībeli. To darot, mēs varam gūt lielu prieku.

Mīlestības mudināti, mēs turpinām sludināt, pat ja cilvēki ir vienaldzīgi

Prieks, ko gūstam kalpošanā, vairāk ir atkarīgs no mūsu pašu attieksmes nekā no cilvēku reakcijas uz sludināto vēsti. Kāpēc mēs turpinām sludināt labo vēsti arī tad, ja sastopamies ar cilvēku vienaldzību? Sludinot un gatavojot mācekļus, mēs apliecinām mīlestību pret Dievu un savu tuvāko. Mēs apzināmies, ka runa ir par cilvēku dzīvību — mūsu pašu un citu cilvēku dzīvību. (Ecēh. 3:17—21; 1. Tim. 4:16.) Uzzināsim, kā daudziem mūsu ticības biedriem, kas sludina vietās, kur cilvēku atsaucība ir neliela, izdodas nezaudēt dedzību kalpošanā.

IZMANTOSIM VISAS IESPĒJAS

Bieži daudz ko var panākt, prasmīgi uzdodot jautājumus. Kādu rītu Amālija parkā ieraudzīja kādu vīrieti lasām laikrakstu. Piegājusi klāt, viņa apjautājās, vai tajā ir arī kāda laba ziņa. Kad vīrietis atbildēja, ka nav gan, Amālija teica: ”Es labprāt jums pastāstītu labo vēsti par Dieva valstību.” Šie vārdi vīrieti ieinteresēja, un iznākumā ar viņu tika uzsāktas Bībeles nodarbības. Galu galā Amālija šajā parkā sāka mācīt Bībeli trim cilvēkiem.

Dženisa sludina savā darbavietā. Kad interesi par kādu rakstu žurnālā Sargtornis izrādīja apsargs un kāda darbabiedrene, Dženisa uzreiz piedāvāja viņiem piegādāt žurnālus regulāri. Tādu pašu priekšlikumu viņa izteica arī citam darbabiedram, ko piesaistīja plašais žurnālos Sargtornis un Atmostieties! apskatīto jautājumu loks. Drīz vēl viena darbabiedrene palūdza, lai žurnālus nes arī viņai. ”Jehova mani tiešām ir svētījis!” saka Dženisa. Tagad viņas darbavietā 11 cilvēki regulāri lasa mūsu žurnālus.

BŪSIM NEATLAIDĪGI

Kāds ceļojošais pārraugs ieteica, sludinot pa mājām, sarunas beigās nevis vienkārši pateikt, ka mēs atnāksim vēl kādu reizi, bet pajautāt: ”Vai jūs vēlētos, lai es jums parādītu, kā notiek Bībeles nodarbības?” vai: ”Kad un cikos mēs varētu turpināt mūsu sarunu?” Ceļojošais pārraugs rakstīja, ka, izmantojot šo ieteikumu, brāļi un māsas kādā draudzē, ko viņš apmeklēja, nedēļas laikā uzsāka 44 Bībeles nodarbības.

Labus panākumus var gūt, ja atkārtoti apmeklējam cilvēkus pēc iespējas ātrāk, varbūt jau pēc dažām dienām. Kāpēc tā būtu jārīkojas? Šādi mēs parādām, ka patiešām vēlamies palīdzēt godprātīgiem cilvēkiem saprast Bībeli. Kāda sieviete uz jautājumu, kāpēc viņa piekrita Bībeles nodarbībām ar Jehovas lieciniekiem, atbildēja: ”Tāpēc ka redzēju viņu neviltoto mīlestību un ieinteresētību.”

Jūs varētu pajautāt mājas iemītniekam: ”Vai jūs vēlētos, lai es jums parādītu, kā notiek Bībeles nodarbības?”

 Neilgi pēc tam, kad Madaja bija pabeigusi mācības pionieru kalpošanas skolā, viņa jau vadīja piecpadsmit Bībeles nodarbības un vēl piecas bija nodevusi citiem sludinātājiem. Vairāki viņas Bībeles skolnieki sāka regulāri apmeklēt mūsu sapulces. Kā Madajai izdevās uzsākt tik daudz Bībeles nodarbību? Sekojot padomiem, kas bieži bija izskanējuši pionieru skolā, viņa neatlaidīgi centās atkārtoti satikt cilvēkus, kas bija parādījuši interesi par Bībeli. Cita Jehovas lieciniece, kas daudziem ir palīdzējusi uzzināt patiesību, stāsta: ”Esmu sapratusi, ka varu palīdzēt cilvēkiem iepazīt Jehovu tikai tad, ja daru visu, lai sastaptu viņus atkārtoti.”

Atkārtoti apmeklējot cilvēkus pēc iespējas ātrāk, mēs apliecinām, ka mums rūp tie, kas vēlas izprast Bībeli

Lai veiktu atkārtotus apmeklējumus un vadītu Bībeles nodarbības, ir vajadzīgas pūles, taču tas noteikti ir tā vērts. Ieguldot spēkus valstības sludināšanā, mēs varam palīdzēt citiem ”pilnībā iepazīt patiesību”, un tas viņiem var dot iespēju izglābties. (1. Tim. 2:3, 4.) Mums savukārt tas var sniegt gandarījumu un ne ar ko nesalīdzināmu prieku.