Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Sargtornis (izdevums studēšanai)  |  Aprīlis 2014

Vai jūs redzat ”to, kurš ir neredzams”?

Vai jūs redzat ”to, kurš ir neredzams”?

”Viņš palika nelokāms, it kā redzētu to, kurš ir neredzams.” (EBR. 11:27.)

1., 2. a) Paskaidrojiet, kāpēc Mozum draudēja briesmas! (Sk. attēlu raksta sākumā.) b) Kāpēc Mozus nenobijās no valdnieka dusmām?

FARAONS bija valdnieks, no kura ēģiptieši baidījās un kuru tie uzskatīja par dievu. Pēc ļaužu domām, faraons ”pārspēja visus parastos mirstīgos gudrībā un varā”, norādīts grāmatā Kad Ēģipte valdīja austrumos (When Egypt Ruled the East). Lai iedvestu saviem pavalstniekiem bailes, faraons valkāja kroni, uz kura bija attēlota kobra, kas gatava uzbrukt, — tas bija atgādinājums, ka valdnieka ienaidnieki ātri vien tiks iznīcināti. Tāpēc nav grūti iztēloties, kā jutās Mozus, kad Jehova viņam teica: ”Es tevi sūtīšu pie faraona. Izved manu tautu no Ēģiptes!” (2. Moz. 3:10.)

2 Mozus devās uz Ēģipti, paziņoja Dieva vēsti un izpelnījās faraona dusmas. Pēc tam, kad zemi bija skārušas deviņas mocības, faraons piedraudēja Mozum: ”Sargies, ka tu neparādies mana vaiga priekšā, jo tanī dienā, kad es tavu vaigu ieraudzīšu, tu mirsi!” (2. Moz. 10:28.) Pirms Mozus aizgāja no faraona, viņš izteica paredzējumu, ka nomirs valdnieka pirmdzimtais dēls. (2. Moz. 11:4—8.) Visbeidzot Mozus lika katrai izraēliešu ģimenei nokaut āzi vai aunu —  dzīvnieku, kas tika uzskatīts par svētu ēģiptiešu dieva Ra pielūgsmē, — un apziest ar tā asinīm durvju stabus un palodas. (2. Moz. 12:5—7.) Kāda būs faraona reakcija? Mozus no tās nenobijās. Viņš apliecināja stipru ticību un paklausīja Jehovam, ”nebaidoties no valdnieka dusmām, jo viņš palika nelokāms, it kā redzētu to, kurš ir neredzams”. (Nolasīt Ebrejiem 11:27, 28.)

3. No kādiem aspektiem mēs apskatīsim Mozus ticību ”tam, kurš ir neredzams”?

3 Vai jūsu ticība ir tik stipra, ka jūs it kā ”redzat Dievu”? (Mat. 5:8.) Domājot par notikumiem ar Mozu, mēs varam uzlabot savu garīgo redzi, lai skaidri saskatītu ”to, kurš ir neredzams”. Kā Mozus ticība Jehovam viņu pasargāja no bailēm cilvēku priekšā? Kā izpaudās viņa ticība Dieva solījumiem? Un kā spēja saskatīt ”to, kurš ir neredzams,” stiprināja Mozu, kad viņam un viņa tautai draudēja briesmas?

MOZUS NEBAIDĪJĀS ”NO VALDNIEKA DUSMĀM”

4. Kāds bija Mozus stāvoklis faraona priekšā, raugoties no cilvēciskā viedokļa?

4 Raugoties no cilvēciskā viedokļa, Mozus nevarēja mēroties spēkiem ar faraonu. Šķita, ka Mozus dzīvība, drošība un nākotne ir faraona rokās. Mozus pats bija jautājis Jehovam: ”Kas es esmu, ka man jāiet pie faraona un ka man jāizved israēlieši no Ēģiptes?” (2. Moz. 3:11.) Aptuveni 40 gadus pirms tam Mozus bija aizbēdzis no Ēģiptes. Iespējams, viņš šaubījās, vai būtu prātīgi atgriezties Ēģiptē, riskējot sadusmot valdnieku.

5., 6. Kas Mozum palīdzēja bīties Jehovu, nevis faraonu?

5 Pirms Mozus atgriezās Ēģiptē, Dievs viņam paskaidroja kādu svarīgu principu — to pašu principu, ko Mozus vēlāk iekļāva Ījaba grāmatā: ”Bijība tā Kunga priekšā, tā ir gudrība!” (Īj. 28:28.) Lai palīdzētu Mozum iegūt šādu bijību un rīkoties gudri, Jehova norādīja, cik liela ir atšķirība starp cilvēkiem un Visvareno Dievu. Viņš jautāja: ”Kas ir cilvēkam muti devis? Un kas dara mēmu vai kurlu, vai redzīgu, vai aklu? — Vai ne Es, tas Kungs?” (2. Moz. 4:11.)

6 Ko no šiem vārdiem varēja secināt? Mozum nebija jābaidās. Viņu sūtīja Jehova, kurš bija gatavs sagādāt Mozum visu nepieciešamo, lai viņš varētu nodot faraonam Jehovas vēsti. Turklāt faraons nevarēja mēroties spēkiem ar Jehovu. Šī nebija pirmā reize, kad Dieva kalpi bija nonākuši briesmās Ēģiptē. Varbūt Mozus domāja par to, kā Jehova iepriekšējo faraonu valdīšanas laikā bija pasargājis Ābrahāmu, Jāzepu un arī viņu pašu. (1. Moz. 12:17—19; 41:14, 39—41; 2. Moz. 1:21—2:10.) Mozus ticība Jehovam — ”tam, kurš ir neredzams,” — deva viņam drosmi ierasties pie faraona un paziņot tam visu, ko Jehova bija pavēlējis runāt.

7. Kā ticība Jehovam palīdzēja kādai māsai?

7 Ticība Jehovam pasargāja arī kādu māsu, vārdā Ella, no bailēm cilvēku priekšā. 1949. gadā Ellu, kas dzīvoja Igaunijā, apcietināja Valsts drošības komiteja, un viņai lika izģērbties jaunu milicijas darbinieku klātbūtnē. ”Es jutos ļoti pazemota,” stāsta Ella, ”taču pēc tam, kad es biju lūgusi Jehovu, mani pārņēma dziļš miers.” Vēlāk Ellu uz trim dienām vienatnē ieslodzīja cietuma kamerā. Viņa atceras: ”Uz mani kliedza: ”Mēs panāksim, ka Jehovas vārds Igaunijā vairs netiks pieminēts. Tevi nosūtīs uz darba nometni, citus uz Sibīriju.” Pratinātāji ņirgājās: ”Kur ir tas tavs Jehova?”” Vai Ella izbijās no cilvēkiem vai paļāvās uz Jehovu? Pratināšanā viņa drosmīgi paziņoja tiem, kas viņu  izsmēja: ”Esmu daudz domājusi par šo jautājumu, un es esmu ar mieru labāk palikt cietumā, lai saglabātu labas attiecības ar Dievu, nekā dzīvot brīvībā un zaudēt viņa labvēlību.” Ellai Jehova bija tikpat reāls kā cilvēki, kas stāvēja viņas priekšā. Ticība viņai palīdzēja neatkāpties no Dieva.

8., 9. a) Kas ļauj pārvarēt bailes no cilvēkiem? b) Par ko varētu domāt, ja mūs sāk pārņemt bailes no cilvēkiem?

8 Ticība Jehovam mums palīdz pārvarēt bailes. Ja ietekmīgas amatpersonas mēģina ierobežot mūsu brīvību pielūgt Dievu, var likties, ka mūsu dzīvība, drošība un nākotne ir cilvēku rokās. Mēs pat varētu sākt šaubīties, vai ir prātīgi turpināt kalpot Jehovam un sadusmot varas iestādes. Taču atcerēsimies, ka ticība Dievam ļauj pārvarēt bailes no cilvēkiem. (Nolasīt Salamana Pamācības 29:25.) Jehova vaicā: ”Kādēļ tu bīsties no mirstīgiem cilvēkiem, no cilvēku bērniem, kas iznīkst kā zāle?” (Jes. 51:12, 13.)

9 Pievērsīsim uzmanību mūsu visvarenajam Tēvam. Viņš pamana tos, ko apspiež netaisnīgi valdnieki, jūt tiem līdzi un ir gatavs palīdzēt. (2. Moz. 3:7—10.) Pat ja mums jāaizstāv sava ticība ietekmīgu amatpersonu priekšā, ”neraizēsimies, ko un kā teiksim. Tajā stundā [mēs] zināsim, kas jārunā.” (Mat. 10:18—20.) Cilvēku ieceltie valdnieki un amatpersonas nespēj mēroties spēkiem ar Jehovu. Ja stiprināsim savu ticību, mēs iepazīsim Jehovu kā reālu personu, kas labprāt sniedz mums atbalstu.

MOZUS TICĒJA DIEVA SOLĪJUMIEM

10. a) Kādu norādījumu Jehova izraēliešiem deva 1513. gada nīsānā p.m.ē.? b) Kāpēc Mozus paklausīja Dieva norādījumam?

10 1513. gadā p.m.ē., nīsāna mēnesī, Jehova lika Mozum un Āronam dot izraēliešiem neparastu norādījumu: viņiem bija jāizraugās nevainojams auns vai āzis, tas bija jānokauj un ar tā asinīm bija jāapziež durvju stabi un palodas. (2. Moz. 12:3—7.) Apustulis Pāvils vēlāk rakstīja, kā Mozus rīkojās: ”Ticībā viņš svinēja Pashu un apslacīja durvju aplodas ar asinīm, lai nonāvētājs neaiztiktu viņu pirmdzimtos.” (Ebr. 11:28.) Mozus zināja, ka Jehova ir uzticams, un paļāvās uz Jehovas solījumu nonāvēt pirmdzimtos dēlus Ēģiptē.

11. Kāpēc Mozus brīdināja citus?

11 Mozus paša dēli acīmredzot atradās Midiānā, tālu no ”nonāvētāja”. * (2. Moz. 18:1—6.) Tomēr viņš paklausīja Dievam un deva norādījumus citu izraēliešu ģimenēm, kuru pirmdzimtajiem dēliem draudēja briesmas. Runa bija par cilvēku dzīvību, un Mozus mīlēja savus tuvākos. Bībelē stāstīts: ”Mozus, saaicinājis visus Israēla vecajus, tiem sacīja: ”Sagādājiet savai saimei jērus un nokaujiet tos Pasā svētkos.”” (2. Moz. 12:21.)

12. Kādu svarīgu vēsti Jehova mums ir uzdevis sludināt?

12 Eņģeļu vadībā Jehovas tauta sludina svarīgu vēsti: ”Bīstieties Dievu un dodiet viņam godu, jo ir pienākusi viņa tiesas stunda, pielūdziet to, kas ir radījis debesis un zemi, jūru un ūdens avotus!” (Atkl. 14:7.) Tagad ir laiks darīt šo vēsti zināmu citiem. Mums jābrīdina apkārtējie cilvēki, lai tie pamestu lielo Babilonu un tos ”nepiemeklētu viņas nelaimes”. (Atkl. 18:4.) ”Citas avis” līdz ar svaidītajiem kristiešiem vēršas ar aicinājumu pie tiem, kas ir atsvešināti no Dieva, izlīgt ar viņu. (Jāņa 10:16; 2. Kor. 5:20.)

Ja mums būs ticība Jehovas solījumiem, pieaugs mūsu vēlēšanās stāstīt citiem labo vēsti (Sk. 13. rindkopu)

13. Kā mēs varam stiprināt savu vēlēšanos sludināt labo vēsti?

 13 Mēs esam pārliecināti, ka jau ir pienākusi ”tiesas stunda”. Mēs nešaubāmies, ka Jehova nav pārspīlējis to, cik svarīgi tagad ir sludināt un gatavot mācekļus. Apustulis Jānis parādībā ”redzēja četrus eņģeļus, kas stāvēja četros zemes stūros un turēja ciet četrus zemes vējus”. (Atkl. 7:1.) Vai jūs ticībā redzat šos eņģeļus, kas ir gatavi atlaist pār pasauli lielā posta iznīcības vējus? Ja jūs ticības acīm tos redzat, jūs spēsiet ar paļāvību sludināt labo vēsti.

14. Kas mūs rosina izteikt brīdinājumu, ”lai bezdievis atgrieztos no sava ļaunā ceļa”?

14 Patiesie kristieši jau ir izveidojuši draudzību ar Jehovu un ieguvuši cerību uz mūžīgu dzīvi. Tomēr mēs apzināmies, ka mūsu pienākums ir izteikt brīdinājumu, ”lai bezdievis atgrieztos no sava ļaunā ceļa un tas paliktu dzīvs”. (Nolasīt Ecēhiēla 3:17—19.) Protams, mēs nesludinām tikai tāpēc, lai nekļūtu vainīgi asinsizliešanā. Mēs mīlam Jehovu un savus tuvākos. Savā līdzībā par žēlsirdīgo samarieti Jēzus paskaidroja, ko īsti nozīmē mīlestība un žēlsirdība. Vai mēs, tāpat kā samarietis, ”iežēlojamies” par cilvēkiem, un vai tas mūs rosina viņiem sludināt? Mēs taču negribētu, līdzīgi Jēzus minētajam priesterim un levītam, aizbildināties un paiet garām ”pa otru pusi”. (Lūk. 10:25—37.) Ticība Dieva solījumiem un mīlestība pret tuvāko mūs pamudinās pēc iespējas vairāk piedalīties sludināšanā, kamēr vēl ir laiks.

 ”VIŅI IZGĀJA CAURI SARKANAJAI JŪRAI”

15. Kāpēc izraēlieši jutās kā slazdā?

15 Mozus ticība ”tam, kurš ir neredzams,” viņam palīdzēja, kad izraēlieši nonāca briesmās pēc aiziešanas no Ēģiptes. Bībelē teikts: ”Israēla bērni pacēla savas acis, un, lūk, — ēģiptieši cieši aiz viņiem; tad tie ļoti izbijās un kliedza uz Dievu.” (2. Moz. 14:10—12.) Vai šāds notikumu pavērsiens bija negaidīts? Nē, tā nebija. Jehova bija paredzējis: ”Es apcietināšu faraona sirdi, un viņš dzīsies viņiem pakaļ, bet Es gribu pagodināt sevi faraona un visu viņa pulku acīs, lai Ēģipte atzīst, ka Es, tas Kungs, to esmu darījis.” (2. Moz. 14:4.) Taču izraēlieši redzēja tikai to, kas pavērās viņu acīm: nepārvaramo Sarkano jūru savā priekšā, faraona straujos kara ratus aiz sevis un 80 gadus vecu ganu, kas bija viņu vadonis. Viņi jutās kā slazdā.

16. Kā ticība stiprināja Mozu pie Sarkanās jūras?

16 Tomēr Mozus neizbijās, jo ar ticības acīm viņš saskatīja kaut ko daudz iespaidīgāku par jūru un karaspēku. Viņš redzēja glābšanu, ko Jehova sagādās, un viņš zināja, ka Jehova cīnīsies izraēliešu labā. (Nolasīt 2. Mozus 14:13, 14.) Mozus ticība iedvesmoja viņa tautiešus. ”Ticībā viņi izgāja cauri Sarkanajai jūrai kā pa sauszemi,” teikts Bībelē, ”bet, kad ēģiptieši mēģināja izdarīt to pašu, jūra tos aprija.” (Ebr. 11:29.) Pēc tam ”tauta bijās to Kungu un ticēja tam Kungam un Viņa kalpam Mozum”. (2. Moz. 14:31.)

17. Kādi notikumi nākotnē pārbaudīs mūsu ticību?

17 Nākotnē veidosies situācija, kad arī mūsu dzīvībai, kā liksies, draudēs briesmas. Kad lielais posts sasniegs kulmināciju, šīs pasaules valdības būs izpostījušas un pilnībā iznīcinājušas daudz lielākas un varenākas reliģiskās organizācijas nekā mūsējā. (Atkl. 17:16.) Jehova pravietiski apraksta mūsu neaizsargāto stāvokli, minēdams ”ne ar ko nenocietinātu zemi”, kurā ļaudis dzīvo ”bez mūriem, bez aizšaujamiem un bez vārtiem”. (Ecēh. 38:10—12, 14—16.) Raugoties no cilvēciskā viedokļa, radīsies iespaids, ka mums nav cerību palikt dzīviem. Kā jūs tajā laikā rīkosieties?

18. Kāpēc lielā posta laikā mēs spēsim palikt nelokāmi?

18 Mums nav iemesla baiļoties. Jehova ir paredzējis, ka notiks uzbrukums Dieva tautai. Viņš ir darījis zināmu arī to, ar ko šis uzbrukums beigsies: ””Tad nu arī notiks tanī dienā, kad Gogs iebruks Israēla zemē,” tā saka Dievs tas Kungs, — ”ka iedegsies Manī manu dusmu kvēle.” Un savu dusmu un savas bardzības karstumā Es to saku.” (Ecēh. 38:18—23.) Tad Dievs iznīcinās visus, kas vēlas nodarīt ļaunumu viņa tautai. Zinot, kāds būs ”tā Kunga lielās un briesmīgās dienas” iznākums, jūs varēsiet ”vērot, kā tas Kungs jūs.. izglābs,” un saglabāt uzticību Dievam. (Joēla 3:4, 5.)

19. a) Cik ciešas bija Jehovas un Mozus attiecības? b) Ko mēs iegūsim, ja domāsim par Jehovu ”visos savos ceļos”?

19 Gatavosimies jau tagad šiem nozīmīgajiem notikumiem, paliekot ”nelokāmi, it kā redzētu to, kurš ir neredzams”! Stiprināsim savu draudzību ar Dievu Jehovu, regulāri viņu lūdzot un iedziļinoties Bībelē. Mozum bija ciešas attiecības ar Jehovu, un viņam tika uzticēti ļoti nopietni pienākumi. Bībelē pat ir teikts, ka Jehova Mozu pazina ”vaigu vaigā”. (5. Moz. 34:10.) Mozus bija izcils pravietis. Attīstot ticību, arī jūs varat iepazīt Jehovu tik labi, it kā jūs tiešām viņu redzētu. Dieva Rakstos ir lasāms mudinājums pastāvīgi domāt par viņu ”visos savos ceļos”, un tajos ir apsolīts: ”Tad Viņš darīs līdzenas tavas tekas.” (Sal. Pam. 3:6.)

^ 11. rk. Jehova acīmredzot sūtīja eņģeļus izpildīt spriedumu ēģiptiešiem. (Ps. 78:49—51.)