Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Sargtornis (izdevums studēšanai)  |  Aprīlis 2014

Jehova mūs vēro un gādā par mums

Jehova mūs vēro un gādā par mums

”Tā Kunga acis ir visur, un tās noraugās kā uz ļaunajiem, tā arī uz rimtajiem.” (SAL. PAM. 15:3.)

1., 2. Kā Jehovas attieksme pret mums atšķiras no tā, kā tiek izmantotas novērošanas kameras?

DAUDZĀS valstīs arvien plašāk tiek izmantotas novērošanas kameras, ar kurām var sekot transporta plūsmai un fiksēt ceļu satiksmes negadījumus. Ja ierakstā ir redzams, kā automašīna aizbrauc no notikuma vietas, varas iestādes ar tā palīdzību var atrast un aizturēt vainīgo vadītāju. Mūsdienās elektroniskās novērošanas iekārtas ir visur, tāpēc cilvēkiem kļūst aizvien grūtāk izvairīties no atbildības par savas rīcības sekām.

2 Vai novērošanas kameru izplatība mums kaut kādā ziņā varētu likt domāt par to, kā uz mums raugās mūsu mīlošais Tēvs — Jehova? Bībelē tiešām ir teikts, ka viņa ”acis ir visur”. (Sal. Pam. 15:3.) Bet vai tas nozīmē, ka viņš seko katram mūsu solim? Vai Dievs mūs vēro tikai tāpēc, lai pārbaudītu, vai mēs ievērojam viņa likumus? Vai viņa mērķis ir sodīt mūs par katru kļūdu? (Jer. 16:17; Ebr. 4:13.) Nē, viņa attieksme nav tāda. Jehova mūs vēro galvenokārt tāpēc, ka viņš mūs mīl un vēlas, lai mums klātos labi. (1. Pēt. 3:12.)

3. Kādas piecas jomas, kurās izpaužas Dieva mīlestības pilnās rūpes, mēs apskatīsim?

3 Kas liecina par to, ka Dievs uz mums raugās ar mīlestības pilnu skatu? Apskatīsim vairākus faktus, kas to apstiprina. Pirmkārt, Dievs mūs brīdina, kad sāk izpausties mūsu  nepareizās noslieces. Otrkārt, viņš mūs palabo, ja esam spēruši soli aplamā virzienā. Treškārt, viņš mūs vada, pievēršot uzmanību savos Rakstos atrodamajiem principiem. Ceturtkārt, Dievs mums palīdz dažādos pārbaudījumos. Piektkārt, viņš mūs atalgo, kad pamana mūsos kaut ko labu.

DIEVS, KAS MŪS VĒRO UN BRĪDINA

4. Ko Jehova gribēja panākt, kad brīdināja Kainu, ka grēks ir viņa ”durvju priekšā”?

4 Vispirms noskaidrosim, kā Dievs mūs brīdina, kad sāk izpausties mūsu nepareizās noslieces. (1. Laiku 28:9.) Lai to saprastu, padomāsim, kā Dievs izturējās pret Kainu, kurš ”iededzās bardzībā”, kad nespēja izpelnīties viņa labvēlību. (Nolasīt 1. Mozus 4:3—7.) Jehova mudināja Kainu darīt labu un brīdināja, ka pretējā gadījumā Kaina ”durvju priekšā” būs grēks. Dievs viņam sacīja: ”Tev būs valdīt pār viņu!” Viņš vēlējās, lai Kains ņemtu vērā brīdinājumu un ”savu galvu varētu pacelt” — lai Kains izpelnītos Dieva labvēlību un viņam būtu labas attiecības ar Dievu.

5. Kā Jehova mūs brīdina par kaitīgām vēlmēm, kādas mums varbūt ir?

5 Kā ir mūsdienās? Jehovas acis spēj ielūkoties mūsu sirdī, un mēs nevaram no viņa noslēpt savas patiesās vēlmes un motīvus. Mūsu mīlošais Tēvs grib, lai mēs staigātu pa taisnības takām, taču viņš mūs nespiež mainīt savu rīcību. Izmantojot savus Rakstus, Bībeli, viņš mūs brīdina, kad dodamies nepareizā virzienā. Kā viņš to dara? Katru dienu lasot Bībeli, mēs bieži sastopamies ar pantiem, kas mums palīdz pārvarēt nepareizas noslieces un kaitīgas vēlmes. Iespējams, mūsu publikācijās ir runāts par kādu problēmu, kas mums ir aktuāla, un tajās mēs varam atrast padomus, kā tikt ar to galā. Arī draudzes sapulcēs mēs visi saņemam padomus, kas izskan tieši īstajā laikā.

6., 7. a) Kāpēc var teikt, ka materiāls, kas tiek gatavots vairākiem miljoniem cilvēku, apliecina Dieva rūpes tieši par mums? b) Kā mums jārīkojas, lai Jehovas piedāvātā palīdzība mums nāktu par labu?

6 Visi šie brīdinājumi patiesībā apliecina, ka Jehova ar mīlestību pievērš uzmanību mums personiski. Protams, vārdi, ko lasām Bībelē, ir tajā bijuši jau gadu simtiem, publikācijas, ko sagatavo Dieva organizācija, tiek rakstītas miljoniem cilvēku, un padomi, kas izskan sapulcēs, ir domāti visai draudzei. Taču visos šajos gadījumos Jehova ir pamudinājis tieši mūs pārdomāt viņa Rakstus, lai mēs varētu kaut ko mainīt savā nostājā. Tāpēc var teikt, ka šādi izpaužas Jehovas rūpes par mums personiski.

Sirdsapziņa, kas mācīta pēc Bībeles, mums palīdz izvairīties no briesmām, kas ir mums visapkārt (Sk. 6., 7. rindkopu)

7 Lai Dieva brīdinājumi mums nāktu par labu, ir jāapzinās, ka viņam tiešām rūp, kas ar mums notiek. Pēc tam mums jārīkojas saskaņā ar to, kas teikts viņa Rakstos, un jācenšas atbrīvoties no domām, kas Dievam nav patīkamas. (Nolasīt Jesajas 55:6, 7.) Ja ņemsim vērā brīdinājumus, kas mums tiek doti, mēs pasargāsim sevi no daudzām sāpēm. Tomēr var gadīties, ka mēs ļaujamies nepareizām tieksmēm. Kā mūsu mīlošais Tēvs mums palīdz šādā situācijā?

GĀDĪGS TĒVS, KAS IR GATAVS MŪS LABOT

8., 9. Kā padomi, ko Jehova dod ar savu kalpu starpniecību, parāda, cik ļoti viņš par mums rūpējas? Paskaidrojiet ar piemēru.

8 Iespējams, sevišķi spilgti Jehovas rūpes mēs izjūtam tajās reizēs, kad mūsu nostāja ir jālabo. (Nolasīt Ebrejiem 12:5, 6.) Tiesa, nevienam nepatīk aizrādījumi un pārmācība. (Ebr. 12:11.) Taču ir vērts padomāt, kādus faktorus ir apsvēris cilvēks, kurš dod mums padomu. Viņš ir pamanījis, ka mūsu rīcība  var nelabvēlīgi ietekmēt mūsu attiecības ar Dievu Jehovu, viņam rūp mūsu jūtas, un viņš ir bijis gatavs veltīt laiku un pūles, lai ar Bībeles palīdzību mums paskaidrotu, ko mēs varētu darīt lietas labā. Ne mazāka interese par mums ir arī Jehovam, no kura patiesībā nāk padoms.

9 Apskatīsim piemēru, kas liecina, kā padomdevēja rīcība var atspoguļot Dieva gādību par citiem. Kāds brālis pirms patiesības uzzināšanas regulāri bija skatījies pornogrāfiju, bet viņam bija izdevies uzveikt šo paradumu. Tomēr vecās tieksmes nebija izgaisušas pavisam, bet gruzdēja kā ogles ugunskurā. Kad šis brālis iegādājās jaunu mobilo telefonu, viņa nosliece uzliesmoja ar jaunu spēku. (Jēk. 1:14, 15.) Telefonā viņš mēdza apmeklēt pornogrāfiska satura interneta vietnes. Reiz, sludinot pa telefonu, šis brālis aizdeva savu telefonu kādam vecākajam, lai tas varētu sameklēt dažas adreses. Kad vecākais sāka lietot telefonu, tajā parādījās pornogrāfiski materiāli. Galu galā šis notikums nāca par labu brālim, kura garīgums bija briesmās. Viņš saņēma atbilstošus padomus, uzklausīja aizrādījumus un pārvarēja savas noslieces. Cik pateicīgi mēs esam savam gādīgajam debesu Tēvam, kurš redz pat mūsu apslēptos grēkus un sniedz palīdzību, pirms mēs esam aizgājuši pārāk tālu!

BĪBELES PRINCIPU IEVĒROŠANA MUMS NĀK PAR LABU

10., 11. a) Kā mēs varam meklēt Dieva vadību? b) Kā sekošana Jehovas vadībai palīdzēja kādai ģimenei?

10 Psalmu sacerētājs vērsās pie Jehovas ar vārdiem: ”Ar savu padomu vadi mani!” (Ps. 73:24, LB-2012.) Vienmēr, kad mums ir vajadzīga vadība, mēs varam ņemt vērā Jehovas viedokli, ko var uzzināt viņa Rakstos. Bībeles principu ievērošana mums ne tikai nāk par labu garīgā ziņā, bet dažreiz pat ļauj parūpēties par savām materiālajām vajadzībām. (Sal. Pam. 3:6.)

11 Lūk, ko pieredzēja kāds zemkopis, kurš dzīvoja īrētā saimniecībā kalnainajā Masbates apvidū Filipīnās. Viņam bija liela ģimene, un viņi abi ar sievu kalpoja par pionieriem. Kādu dienu ģimeni gaidīja nepatīkams pārsteigums: no saimniecības īpašnieka pienāca paziņojums par izlikšanu no telpām. Kāpēc tā notika? Kāds šo ģimeni bija nepatiesi apsūdzējis negodīgā rīcībā. Lai gan brālis bija norūpējies, kur ģimene dzīvos, viņš  sacīja: ”Jehova par mums gādās. Viņš vienmēr rūpējas par mūsu vajadzībām, lai kas arī notiktu.” Šī paļāvība neizrādījās veltīga. Pēc dažām dienām ģimene, sev par atvieglojumu, uzzināja, ka jāpārceļas tomēr nebūs. Zemes īpašnieks bija pamanījis, ka Jehovas liecinieku ģimene, par spīti apsūdzībām, joprojām vadījās pēc Bībeles principiem un saglabāja cieņas pilnu attieksmi un mieru. Tas viņu tik ļoti iespaidoja, ka viņš ne tikai ļāva ģimenei palikt tajā pašā dzīvesvietā, bet arī piešķīra tai vairāk zemes, ko apstrādāt. (Nolasīt 1. Pētera 2:12.) Kā redzams, Jehova ar savu Rakstu starpniecību palīdz pārvarēt grūtības dzīvē.

DRAUGS, KAS PALĪDZ IZTURĒT PĀRBAUDĪJUMUS

12., 13. Kādās situācijās cilvēkam varētu rasties jautājums, vai Dievs tiešām redz viņa ciešanas?

12 Dažreiz situācija, kas sagādā raizes, ir ilgstoša. Iespējams, mūs nomāc hroniska slimība, nepārtraukta pretestība no tuvu ģimenes locekļu puses vai pastāvīgas vajāšanas. Ļoti nepatīkamas var būt arī nesaskaņas, kas reizēm var rasties ar kādu brāli vai māsu draudzē.

13 Piemēram, varbūt jūs ir aizskārusi kāda, jūsuprāt, nelaipna piezīme. Pirmā doma, kas jums nāk prātā, varētu būt: ”Dieva organizācijā tā nedrīkst notikt!” Tomēr brālis, kas šo piezīmi ir izteicis, pilda pienākumus draudzē un, pēc visa spriežot, citi ir labās domās par viņu. ”Kā tas ir iespējams?” jūs prātojat. ”Vai tad Jehova to neredz? Vai viņš neko netaisās darīt?” (Ps. 13:2, 3; Hab. 1:2, 3.)

14. Kāds varētu būt viens iemesls, kāpēc Dievs neiejaucas, lai risinātu mūsu personiskās problēmas?

14 Jehovam droši vien ir pamatots iemesls neiejaukties. Piemēram, kaut arī jūs uzskatāt, ka galvenā vaina jāuzņemas otram cilvēkam, Dievs varbūt domā citādi. Raugoties no viņa viedokļa, jūsu atbildība, iespējams, ir lielāka, nekā jums šķiet. Varbūt piezīme, kas jūs ir sāpinājusi, īstenībā bija noderīgs padoms, ko jums derētu pārdomāt. Karls Kleins, kas darbojās Vadošajā padomē, savā dzīvesstāstā minēja gadījumu, kad viņš bija saņēmis tiešu aizrādījumu no Džozefa Raterforda. Pēc kāda laika brālis Raterfords sveicināja brāli Kleinu ar priecīgu ”Sveiks, Karl!”, bet tas, joprojām juzdamies aizskarts par saņemto aizrādījumu, tikai nomurmināja kaut ko pretī. Pamanījis, ka brālis Kleins nav atbrīvojies no aizvainojuma, brālis Raterfords brīdināja viņu sargāties no Sātana viltībām. Vēlāk brālis Kleins rakstīja: ”Ja paturam sevī aizvainojumu pret kādu brāli, it sevišķi tad, ja viņš ir pateicis kaut ko tādu, ko viņam bija tiesības teikt savu pienākumu dēļ, mēs dodamies taisnā ceļā Sātana slazdos.” *

15. Kas mums palīdzēs nekļūt nepacietīgiem, gaidot, kad Jehova mums palīdzēs grūtībās?

15 Lai vai kā, ja grūtam posmam mūsu dzīvē nav saskatāms gals, mēs varam kļūt nepacietīgi. Kas tādā situācijā var palīdzēt? Iztēlojieties, ka jūs braucat pa šoseju un iekļūstat sastrēgumā. Jūs nezināt, cik ilgi satiksme būs traucēta. Ja jūs ļausieties aizkaitinājumam un mēģināsiet atrast citu ceļu, pastāv risks apmaldīties un galu galā patērēt ceļā vairāk laika nekā tad, ja jūs nezaudētu pacietību un paliktu uz galvenā ceļa. Tieši tāpat, ja jūs neatkāpsieties no ceļa, kas norādīts Dieva Rakstos, jūs noteikti sasniegsiet savu ceļamērķi.

16. Kāds ir vēl viens iemesls, kāpēc Jehova var nolemt neiejaukties mūsu pārbaudījumos?

16 Jehova var neiejaukties mūsu pārbaudījumos  arī tāpēc, ka viņš vēlas, lai mēs kaut ko vērtīgu iemācītos. (Nolasīt 1. Pētera 5:6—10.) Protams, Dievs neizraisa pārbaudījumus. (Jēk. 1:13.) Nelaimju vaininieks lielākoties ir ”jūsu pretinieks, Velns”. Taču Dievs var izmantot grūtu situāciju, lai palīdzētu mums stiprināt garīgumu. Viņš redz mūsu ciešanas, un viņš parūpēsies, lai tās turpinātos tikai ”īsu brīdi”, jo viņam rūp, kas ar mums notiek. Vai jūs saskatāt, kā Jehova par jums gādā, kad jums jāpieredz pārbaudījumi, un vai jums ir pārliecība, ka viņš palīdzēs tos pārvarēt? (2. Kor. 4:7—9.)

MĒS VARAM IEMANTOT DIEVA LABVĒLĪBU

17. Ko Jehova meklē, ”pārskatot visu zemi”, un kāpēc viņš to dara?

17 Visbeidzot, ir kāds ļoti patīkams iemesls, kāpēc Dievs vēro mūsu dzīvi. Pareģis Hananija paziņoja ķēniņam Asam Jehovas vārdus: ”Tā Kunga acis pārskata visu zemi, lai Viņš stiprinātu tos, kas ar savu skaidro sirdi pie Viņa turas.” (2. Laiku 16:9.) Tiesa, ķēniņā Asā Dievs nesaskatīja ”skaidru sirdi”, taču viņš katrā ziņā stiprinās jūs, ja neatkāpsieties no tā, kas ir pareizs.

18. Kas mums jāatceras par Jehovu, ja rodas sajūta, ka mūsu pūliņus neviens nenovērtē? (Sk. attēlu raksta sākumā.)

18 Dievs vēlas, lai mēs ”meklētu labo”, ”mīlētu labo” un ”darītu labu”, — tad viņš ”būs žēlīgs” pret mums. (Am. 5:14, 15; 1. Pēt. 3:11, 12.) Jehova pamana taisnos un tos svētī. (Ps. 34:16.) Tā notika ar ebreju vecmātēm, vārdā Sifra un Pua. Kad izraēlieši bija verdzības jūgā Ēģiptē, abas šīs sievietes vairāk bijās Dievu nekā faraonu, kurš viņām bija pavēlējis tūlīt pēc dzimšanas nonāvēt visus vīriešu kārtas ebreju bērnus. Acīmredzot Sifras un Puas dievbijības dēļ sirdsapziņa viņām neļāva nogalināt šos bērnus, tāpēc Dievs viņām ”darīja labu”. (2. Moz. 1:15—17, 20.) Vecmāšu labie darbi Jehovam nepalika nepamanīti. Dažkārt mums var likties, ka labo, ko mēs darām, neviens nenovērtē. Taču Jehova to neatstāj bez ievērības. Viņš pamana ikvienu mūsu labo darbu, un viņš mūs noteikti atalgos. (Mat. 6:4, 6; 1. Tim. 5:25; Ebr. 6:10.)

19. Kā mūsu māsa pārliecinājās, ka Jehovam nepaliek nepamanīti labi darbi?

19 Kāda māsa Austrijā pārliecinājās, ka viņas pūles nepaslīd garām Dieva uzmanībai. Tā kā viņa ir ungāru izcelsmes, viņai tika iedota kādas ungāru valodā runājošas sievietes adrese, lai viņa tai sludinātu. Mūsu māsa nekavējoties devās uz šo adresi, bet neviena nebija mājās. Tā viņa mēģināja satikt mājas iemītnieci daudzas reizes. Dažkārt viņai radās iespaids, ka mājās kāds ir, tomēr neviens neatbildēja. Māsa atstāja literatūru, pašas rakstītas vēstules, savu kontaktinformāciju un citus datus. Kad šādi bija pagājis pusotrs gads, durvis beidzot atvērās! Māsu sagaidīja draudzīgi noskaņota sieviete, kas sacīja: ”Lūdzu, ienāciet! Es esmu izlasījusi visu, ko jūs man atstājāt, un es jūs gaidīju.” Šai sievietei bija veikts ķīmijterapijas kurss, tāpēc viņa nebija jutusies spējīga nevienu pieņemt. Ar viņu tika uzsāktas Bībeles nodarbības. Tā mūsu māsa tika atalgota par savu neatlaidību.

20. Kāda ir jūsu attieksme pret to, ka Jehova jūs vēro?

20 Jehova redz visu, ko mēs darām, un galu galā mūs atalgos. Kad sākam izprast, ka Jehova mūs vēro, mums nebūtu jājūtas tā, it kā mums sekotu kāda bezpersoniska novērošanas kamera. Gluži otrādi, mēs varam justies arvien tuvāki savam gādīgajam Dievam, kas patiešām rūpējas par mums.

^ 14. rk. Brāļa Kleina dzīvesstāsts bija publicēts Sargtorņa 1984. gada 1. oktobra numurā (angļu val.).