Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Sargtornis (izdevums studēšanai)  |  Marts 2014

Kā piekļūt neticīgu radinieku sirdij

Kā piekļūt neticīgu radinieku sirdij

”EJ MĀJĀS pie savējiem un pastāsti tiem par visu, ko Jehova tavā labā ir darījis, un par žēlsirdību, kādu viņš tev ir parādījis,” Jēzus Kristus sacīja kādam vīrietim, kas vēlējās kļūt par viņa sekotāju. Tas acīmredzot notika netālu no Gadaras pilsētas, kas atradās dienvidaustrumos no Galilejas jūras. Jēzus vārdi parāda, ka viņš saprata cilvēku dabisko vēlmi dalīties ar radiniekiem interesantā un svarīgā informācijā. (Marka 5:19.)

Arī mūsdienās cilvēkiem ir tāda pati vēlēšanās, turklāt dažās kultūrās tas izpaužas spilgtāk nekā citās. Tāpēc tad, kad cilvēks kļūst par patiesā Dieva Jehovas kalpu, parasti viņš vēlas pastāstīt par savu jauniegūto ticību radiniekiem. Bet kā to darīt? Kā piekļūt radinieku sirdij, ja viņiem ir cita ticība vai arī ja viņi vispār netic Dievam? Bībelē ir atrodami reālistiski padomi, kā rīkoties šādā situācijā.

”MĒS ESAM ATRADUŠI MESIJU!”

Pirmajā gadsimtā Andrejs bija viens no pirmajiem, kas saprata, ka Jēzus ir Mesija. Kurš bija pirmais, kam viņš uz karstām pēdām pastāstīja par savu atklājumu? Bībelē teikts: ”Vispirms viņš [Andrejs] sameklēja savu brāli Sīmani un pavēstīja: ”Mēs esam atraduši Mesiju!” (Tulkojumā tas nozīmē ”Kristu”.)” Andrejs aizveda Pēteri pie Jēzus, tā dodot Pēterim iespēju kļūt par Jēzus mācekli. (Jāņa 1:35—42.)

Aptuveni sešus gadus vēlāk, kad Pēteris atradās Jafā, viņš saņēma uzaicinājumu doties uz Cēzareju, lai tur apciemotu kāda virsnieka, Kornēlija, namu. Kāda aina Pēterim pavērās, kad viņš ieradās Kornēlija namā? Bībelē teikts: ”Kornēlijs,  sasaucis savus radus un tuvākos draugus, viņu jau gaidīja.” Kornēlijs bija parūpējies, lai viņa radinieki varētu uzklausīt Pēteri un pēc tam pieņemt lēmumu, balstoties uz dzirdēto. (Ap. d. 10:22—33.)

Ko mēs varam mācīties no Andreja un Kornēlija, domājot par viņu izturēšanos pret radiniekiem? Ne Andrejs, ne Kornēlijs neatstāja visu pašplūsmai. Andrejs pats iepazīstināja Pēteri ar Jēzu, un Kornēlijs parūpējās, lai viņa radiniekiem būtu iespēja uzklausīt, kas ir sakāms Pēterim. Taču neviens no viņiem neizdarīja uz saviem radiniekiem spiedienu un nemēģināja ar viltīgām manipulācijām panākt, lai radinieki kļūtu par Kristus sekotājiem. Arī mēs rīkojamies gudri, ja sekojam Andreja un Kornēlija piemēram. Mēs varam pastāstīt tuviniekiem faktus, kas ir saistīti ar patiesību, un parūpēties, lai viņi uzzina, kādas ir Bībeles mācības, un iepazīstas ar mūsu ticības biedriem. Tomēr mēs cienām savu radinieku izvēles brīvību un nemēģinām viņiem uzspiest savu pārliecību. Lai saprastu, kā mēs varam palīdzēt tuviniekiem, pārdomāsim, ko pieredzēja kāds laulāts pāris no Vācijas — Jirgens un Petra.

Jehovas liecinieki mācīja Petrai Bībeli, un vēlāk viņa kristījās. Viņas vīrs Jirgens, kas bija virsnieks, sākumā nemaz nepriecājās par sievas lēmumu. Bet ar laiku viņš saprata, ka Jehovas liecinieki sludina Bībeles patiesību. Arī Jirgens izlēma veltīt savu dzīvi Jehovam, un tagad viņš ir kļuvis par draudzes vecāko. Kā Jirgens iesaka rīkoties tiem, kas vēlas, lai viņu radiniekus, kuriem ir cita ticība, aizkustinātu Bībeles vēsts?

Jirgens stāsta: ”Nemēģināsim uzspiest savu pārliecību un nenogurdināsim radiniekus, pārāk daudz runājot par garīgiem jautājumiem. Tas tikai vairos viņu nepatiku. Būs labāk, ja mēs pacietīgi laiku pa laikam taktiski pastāstīsim kaut ko interesantu. Vēl ir vērts iepazīstināt radiniekus ar mūsu ticības biedriem, kas ir viņu vecumā un kam ir līdzīgas intereses. Tā mēs attiecībās ar radiniekiem varam noārdīt barjeru.”

”Nemēģināsim uzspiest savu pārliecību un nenogurdināsim radiniekus, pārāk daudz runājot par garīgiem jautājumiem.” (Jirgens)

Pēteris un Kornēlija radinieki pieņēma Bībeles vēsti ļoti ātri. Taču citiem cilvēkiem, kas uzzināja patiesību pirmajā gadsimtā, bija vajadzīgs ilgāks laiks, lai izlemtu, kā rīkoties.

JĒZUS BRĀĻI

Jēzus kalpošanas laikā vairāki viņa radinieki apliecināja ticību viņam. Piemēram, acīmredzot apustuļi Jēkabs un Jānis bija Jēzus brālēni un viņu māte, Salome, bija Jēzus mātes māsa. Viņa, iespējams, bija viena no ”daudzajām citām sievietēm, kas viņiem [Jēzum un apustuļiem] kalpoja, likdamas lietā savu rocību”. (Lūk. 8:1—3.)

Tomēr citiem Jēzus radiniekiem ticība tik ātri neizveidojās. Reiz, kad bija pagājis vairāk nekā gads kopš Jēzus kristīšanās, kādā mājā bija sapulcējies ļaužu pūlis, jo šie cilvēki vēlējās uzklausīt, ko Jēzus sludina. ”Bet, kad viņa radinieki to izdzirdēja, tie aizgāja, lai vestu viņu prom, jo tie sacīja: ”Viņš ir zaudējis prātu.”” Vēlāk, kad Jēzus pusbrāļus nodarbināja jautājums, uz kurieni Jēzus grasās ceļot tālāk, Jēzus viņiem neatbildēja tieši. Kāpēc viņš tā rīkojās? Kā teikts Bībelē, ”viņa brāļi neticēja viņam”. (Marka 3:21; Jāņa 7:5.)

Ko mēs varam mācīties no Jēzus izturēšanās pret saviem radiniekiem? Jēzus neapvainojās, kad tie apgalvoja, ka viņš ir zaudējis prātu. Arī pēc tam, kad Jēzus bija sodīts ar nāvi un celts augšā,  viņš stiprināja savus radiniekus, parādīdamies savam pusbrālim Jēkabam. Šis notikums ne vien Jēkabam, bet arī pārējiem Jēzus pusbrāļiem palīdzēja iegūt pārliecību, ka Jēzus tiešām ir apsolītais Mesija. Tāpēc viņi bija kopā ar apustuļiem un citiem mācekļiem, kad tie bija sapulcējušies Jeruzālemē kādā augšistabā, un acīmredzot saņēma svēto garu. Vēlāk Jēzus pusbrāļi Jēkabs un Jūda pildīja dažādus godpilnus uzdevumus kalpošanā. (Ap. d. 1:12—14; 2:1—4; 1. Kor. 15:7.)

DAŽIEM VAJADZĪGS ILGS LAIKS

”Daudz var panākt ar pacietību, pacietību un vēlreiz pacietību.” (Rosvīta)

Tāpat kā tas bija pirmajā gadsimtā, arī mūsdienās dažiem radiniekiem ir vajadzīgs ilgs laiks, lai viņi izlemtu iet pa dzīvības ceļu. Padomāsim, piemēram, par Rosvītu, kas 1978. gadā, kad viņas vīrs kļuva par Jehovas liecinieku, bija dedzīga katoliete. Tā kā viņa bija pārliecināta par savas ticības patiesumu, sākumā Rosvītai bija noraidoša attieksme pret vīra uzskatiem. Taču gadu gaitā viņas pretestība atslāba un viņa sāka saprast, ka Jehovas liecinieki māca patiesību. 2003. gadā šī sieviete kristījās. Kas viņai palīdzēja mainīt viedokli? Vīrs Rosvītai neizteica pārmetumus par viņas nostāju, bet ļāva sievai pašai mainīt savus uzskatus. Kādu padomu viņa tagad dod? ”Daudz var panākt ar pacietību, pacietību un vēlreiz pacietību,” saka Rosvīta.

Monika kristījās 1974. gadā, un viņas divi dēli kļuva par lieciniekiem desmit gadus vēlāk. Kaut gan Monikas vīrs Hanss nekad nebija pretojies sievas ticībai, kristījās viņš tikai 2006. gadā. Kādu padomu, atskatoties atpakaļ, dod šī ģimene? ”Uzticīgi turieties pie Jehovas un nepieļaujiet nekādus kompromisus ticības jautājumos.” Ļoti būtiski neapšaubāmi bija arī tas, ka sieva un dēli pastāvīgi apliecināja Hansam savu mīlestību. Viņi nekad nezaudēja cerību, ka Hanss galu galā pieņems patiesību.

ATSPIRDZINĀJUMS, KO SNIEDZ PATIESĪBAS ŪDENS

Reiz Jēzus labo vēsti salīdzināja ar ūdeni, kas dod mūžīgu dzīvi. (Jāņa 4:13, 14.) Mēs vēlamies, lai atsvaidzinošais, tīrais patiesības ūdens sniegtu mūsu radiniekiem atspirdzinājumu. Mēs, protams, nevēlamies nomākt radinieku interesi, pārplūdinot viņus ar informācijas gūzmu. No tā, kā mēs paskaidrojam savus uzskatus, ir atkarīgs, vai viņi jutīsies atspirdzināti vai nomākti. Bībelē ir teikts, ka ”taisnā cilvēka sirds apdomā, kā būtu jāatbild,” un ka ”gudrā sirds liek tam prātīgi runāt un viņa lūpas spēj pārliecināt”. Kā mēs varam rīkoties saskaņā ar šo padomu? (Sal. Pam. 15:28; 16:23, LB-2012.)

Iztēlosimies, ka sieva vēlas vīram paskaidrot, kam viņa tic. Ja viņa ”apdomā, kā būtu jāatbild”, viņa rūpīgi izvēlēsies vārdus un neizteiksies pārsteidzīgi. Viņa neradīs vīram iespaidu, ka ir paštaisna un jūtas pārāka par viņu. Viņas labi apdomātie vārdi var sniegt atspirdzinājumu un veicināt mieru. Kuros brīžos vīrs parasti jūtas mierīgs un atpūties un ar viņu ir viegli uzsākt sarunu? Par kādām tēmām viņam patīk runāt vai lasīt? Vai viņu interesē zinātne, politika vai sports? Kā sieva var izraisīt vīra interesi par Bībeli, respektējot viņa jūtas un uzskatus? Turot to visu prātā, sievai būs vieglāk runāt un rīkoties prātīgi.

Lai neticīgiem ģimenes locekļiem palīdzētu pieņemt patiesību, nepietiks tikai ar to, ka mēs mērenās devās stāstīsim par savu ticību. Mūsu vārdiem ir jāsakrīt ar darbiem.

PRIEKŠZĪMĪGS DZĪVESVEIDS

”Savās ikdienas gaitās neatlaidīgi rīkojieties saskaņā ar Bībeles principiem. Tas ir iedarbīgs veids, kā rosināt radinieku interesi, kaut arī viņi paši to varbūt vēl neatzīs,” skaidro Jirgens, kas bija pieminēts raksta sākumā. Hanss, kas kristījās aptuveni 30 gadus vēlāk par sievu, ir līdzīgās domās. ”Ļoti svarīgs ir priekšzīmīgs kristīgs dzīvesveids. Radiniekiem ir jāredz, ka patiesība pozitīvi ietekmē mūsu dzīvi,” viņš saka. Mūsu radiniekiem ir jāsaskata, ka mēs atšķiramies no citiem cilvēkiem ar kaut ko pozitīvu, nevis negatīvu.

”Ļoti svarīgs ir priekšzīmīgs kristīgs dzīvesveids. Radiniekiem ir jāredz, ka patiesība pozitīvi ietekmē mūsu dzīvi.” (Hanss)

Apustulis Pēteris deva vērtīgu padomu sievām, kuru vīri nepiekrīt viņu reliģiskajiem uzskatiem: ”Pakļaujieties vīriem, lai tie, kas neklausa vārdam, jūsu rīcības dēļ bez vārdiem tiktu pārliecināti ticēt, redzot, ka jūsu rīcība ir tīra un dziļas cieņas pilna. Lai jūsu rota ir nevis ārējais skaistums — matpīņu vijums, zelta rotaslietas vai dažādi tērpi —, bet sirdī apslēptais iekšējais cilvēks savā  neiznīcīgajā skaistumā, proti, rāmajā un lēnprātīgajā garā, kas ir ļoti vērtīgs Dieva acīs.” (1. Pēt. 3:1—4.)

Pēteris rakstīja, ka vīru var pārliecināt sievas priekšzīmīgā uzvedība. Turot prātā šo Bībeles principu, Krista, kas kļuva par Jehovas liecinieci 1972. gadā, kopš tā laika cenšas ietekmēt vīra sirdi ar savu dzīvesveidu. Kaut gan viņas vīrs kādu laiku mācījās Bībeli ar Jehovas liecinieku palīdzību, viņš tā arī nav sācis iet pa patiesības ceļu. Viņš ir apmeklējis dažas kristiešu sapulces un labi saprotas ar draudzes locekļiem. Tie savukārt respektē viņa izvēles brīvību.

Kā Krista mēģina palīdzēt vīram? Viņa stāsta: ”Es esmu cieši apņēmusies stingri turēties uz tā ceļa, pa kuru Jehova vēlas, lai es ietu. Tajā pašā laikā es cenšos ar savu uzvedību ”bez vārdiem” pārliecināt vīru. Ja vien tas nav pretrunā ar Bībeles principiem, es daru visu, kas ir manos spēkos, lai izpildītu vīra vēlmes. Un, protams, es cienu viņa izvēles brīvību un atstāju šo jautājumu Jehovas ziņā.”

Kristas piemērs parāda, cik svarīga ir pielāgošanās un gatavība piekāpties. Viņa neatstāj novārtā garīgus paradumus, piemēram, viņa regulāri apmeklē sapulces un aktīvi piedalās sludināšanā. Tomēr viņa ar sapratni izturas pret savu vīru, apzinoties, ka viņam ir tiesības gaidīt no viņas mīlestību, laiku un uzmanību. Visiem kristiešiem, kam ir neticīgi tuvinieki, ir jābūt piekāpīgiem un saprotošiem. ”Katrai lietai ir savs nolikts laiks,” teikts Bībelē. Tas attiecas arī uz laiku, ko mēs veltām ģimenes locekļiem, jo īpaši dzīvesbiedram, kas nepiekrīt mūsu reliģiskajiem uzskatiem. Pavadot laiku kopā, dzīvesbiedriem veidojas labāka domu apmaiņa. Kā liecina pieredze, laba domu apmaiņa mazina iespēju, ka laulātais draugs izjutīs vientulību, greizsirdību vai jutīsies atstāts novārtā. (Sal. Māc. 3:1.)

NEKAD NEATMETIET CERĪBU

”Ir svarīgi savam ģimenes loceklim apliecināt, ka mēs viņu mīlam un lūdzam par viņu Dievu,” atzīmē Holgers, kura tēvs kristījās 20 gadus pēc tam, kad bija kristījušies pārējie ģimenes locekļi. Saskaņā ar Kristas vārdiem, viņa nekad nezaudēs cerību, ka galu galā viņas vīrs nostāsies Jehovas pusē un pieņems patiesību. Mums vienmēr jāsaglabā pozitīva, cerības pilna attieksme pret radiniekiem, kuru uzskati atšķiras no mūsējiem.

Mūsu mērķis ir nesabojāt attiecības ar neticīgajiem radiniekiem, lai dotu viņiem iespēju pieņemt patiesību un aizkustinātu viņu sirdi ar Bībeles vēsti. Turklāt mums vienmēr ir jāizturas pret citiem ar ”lēnprātību un dziļu cieņu”. (1. Pēt. 3:15.)