Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Sargtornis (izdevums studēšanai)  |  Marts 2014

Gādāsim par tiem, kas ir gados

Gādāsim par tiem, kas ir gados

”Bērniņi, mums jāmīl ne tikai ar vārdiem vai ar muti, bet arī ar darbiem un patiesību.” (1. JĀŅA 3:18.)

1., 2. a) Kādas grūtības pieredz daudzas ģimenes, un kādi jautājumi tāpēc rodas? b) Ko vecāki un bērni var darīt, lai būtu gatavi grūtām situācijām?

REDZĒT, kā vecāki, kas reiz bija spēcīgi un veseli, vairs nespēj par sevi parūpēties, var būt ļoti sāpīgi. Iespējams, viens no vecākiem ir nokritis un salauzis gūžu, zaudējis orientāciju un apmaldījies vai arī viņam ir konstatēta smaga saslimšana. No otras puses, arī padzīvojušiem cilvēkiem nav viegli pieņemt veselības pasliktināšanos vai apstākļu maiņu, kas var mazināt viņu patstāvību. (Īj. 14:1.) Ko var darīt, lai viņiem palīdzētu? Kā vislabāk par viņiem parūpēties?

2 Kādā rakstā par vecu cilvēku aprūpi teikts: ”Kaut arī nav viegli apspriest ar novecošanu saistītus jautājumus, ģimenes, kas ir pārrunājušas dažādas iespējas un vienojušās par iespējamiem rīcības plāniem, spēj labāk tikt galā ar situāciju, lai kāda tā būtu.” Šādas sarunas ir ļoti svarīgas, jo grūtības, ko izraisa novecošana, ir neizbēgamas. Tomēr ģimene tām var zināmā mērā sagatavoties. Apskatīsim, kā ģimenes locekļi mīlestības garā var sadarboties, lai izdomātu, kā rīkoties vismaz dažu paredzamo grūtību gadījumā.

SAGATAVOTIES ”ĻAUNAJĀM DIENĀM”

3. Kas ģimenēm varbūt ir jādara, kad padzīvojušiem vecākiem rodas vajadzība pēc lielākas palīdzības? (Sk. attēlu raksta sākumā.)

3 Lielākajai daļai cilvēku vecumdienās pienāk brīdis, kad  viņi vairs nespēj pilnībā parūpēties par sevi un viņiem ir vajadzīga lielāka vai mazāka palīdzība. (Nolasīt Salamana Mācītāja 12:1—7.) Kad vecāki, kas ir gados, vairs nespēj paši tikt ar visu galā, viņiem un viņu pieaugušajiem bērniem ir jāizlemj, kāda būtu vislabākā palīdzība, un jāvienojas par pieņemamiem risinājumiem. Ir labi, ja ģimenes locekļi kopīgi apspriežas, kādas ir vajadzības, kā rīkoties un kā sadarboties. Visiem, kas ir iesaistīti jautājuma risināšanā, un jo īpaši vecākiem, būtu atklāti jāizsaka savas domas un jācenšas raudzīties uz situāciju reālistiski. Vai ar nelielu palīdzību no malas vecāki var droši turpināt dzīvot savās mājās? * Ģimenes locekļi var pārdomāt, ko katrs var darīt lietas labā. (Sal. Pam. 24:6.) Piemēram, vieniem ir iespēja rūpēties par vecākiem diendienā, bet citi varbūt spēj palīdzēt materiāli. Visiem būtu jāsaprot, ka katram ir savs uzdevums, tomēr šie uzdevumi laika gaitā var mainīties, un ģimenes locekļi var pārrunāt iespēju pildīt šos pienākumus pamīšus.

4. Kur tie, kas rūpējas par padzīvojušiem vecākiem, var vērsties pēc palīdzības?

4 Ja jums jārūpējas par vecākiem, atvēliet laiku tam, lai pēc iespējas vairāk uzzinātu par vecāku veselības stāvokli. Ja tēvs vai māte cieš no kādas progresējošas slimības, uzziniet, kā tā var attīstīties. (Sal. Pam. 1:5.) Sazinieties ar sociālajiem dienestiem, kas sniedz pakalpojumus veciem cilvēkiem. Noskaidrojiet, kāda palīdzība ir pieejama, lai padarītu jūsu uzdevumu vieglāku un vecāku aprūpi labāku. Domas par iespējamo apstākļu maiņu ģimenē var izraisīt dažādas nepatīkamas izjūtas — skumjas, zaudējuma sajūtu un apjukumu. Dalieties savās pārdomās ar kādu uzticamu draugu. Pats galvenais, stāstiet Jehovam par to, kas jums ir uz sirds. Viņš jums var dot iekšēju mieru, kas nepieciešams, lai tiktu galā ar ikvienu situāciju. (Ps. 55:23; Filip. 4:6, 7.)

5. Kāpēc ir gudri savlaicīgi ievākt informāciju par vecu cilvēku aprūpes iespējām?

5 Daudzi padzīvojuši cilvēki un viņu tuvinieki rīkojas gudri, savlaicīgi ievākdami informāciju par aprūpes iespējām — piemēram, par to, cik praktiski ir tas, ja vecāki dzīvo kopā ar kādu no bērniem, par veco ļaužu aprūpes namiem un citām attiecīgajā valstī pastāvošajām iespējām. Viņi jau laikus apzinās potenciālo ”grūtumu un bēdas” un tiem sagatavojas. (Ps. 90:10.) Ģimenes, kas laikus nepārdomā, kā rīkoties, ir spiestas steidzīgi pieņemt sarežģītus lēmumus, kad rodas kāda ārkārtas situācija. Kāda speciālista vārdiem runājot, tas ”gandrīz vienmēr ir pats sliktākais laiks šādu lēmumu pieņemšanai”. Ja nopietns lēmums jāpieņem lielā steigā, ģimenes locekļi var izjust spriedzi un viņu starpā var rasties konflikti. Savukārt, plānojot savlaicīgi, izmaiņas ģimenes situācijā iespējams padarīt mazāk sāpīgas. (Sal. Pam. 20:18.)

Ģimene var sanākt kopā, lai apspriestos, kāda palīdzība ir nepieciešama un ko katrs var darīt (Sk. 6.—8. rindkopu)

6. Kā gan bērniem, gan padzīvojušiem vecākiem nāk par labu sarunas par vecāku dzīves apstākļiem?

6 Varbūt jums ir neērti runāt ar vecākiem par viņu dzīves apstākļiem un iespējamu vajadzību kaut ko mainīt. Tomēr daudzi, kas ar vecākiem ir runājuši par šādiem jautājumiem, vēlāk ir pārliecinājušies par šādu sarunu noderīgumu. Tās viņiem ir devušas iespēju pārdomāt praktiskus risinājumus mierīgā un labvēlīgā gaisotnē. Viņi atzīst, ka savlaicīga viedokļu apmaiņa, kas risinājās mīlestības un laipnības garā, ir palīdzējusi pieņemt lēmumus, kad pienāca laiks to darīt. Pat ja vecāki vēlas dzīvot patstāvīgi tik ilgi, cik vien iespējams, viņiem ir noderīgi ar bērniem pārrunāt, kādai aprūpei  viņi dotu priekšroku, ja tāda vajadzība rastos.

7., 8. Kādi jautājumi ģimenēm būtu jāpārrunā, un kāpēc?

7 Vecāki, šādu sarunu laikā informējiet tuviniekus par savām vēlmēm, materiālajām iespējām un vēlamajiem variantiem. Tas viņiem ļaus pieņemt jūsu vēlmēm atbilstošus lēmumus, ja jūs kādā brīdī to nespēsiet darīt. Jādomā, ģimenes locekļi cienīs jūsu vēlmes un darīs to, kas ir viņu spēkos, lai jūs saglabātu patstāvību. (Efes. 6:2—4.) Piemēram, vai jūs gaidāt, lai kāds no bērniem uzaicinātu jūs dzīvot viņa ģimenē, vai arī jūs sagaidāt kaut ko citu? Esiet reālistiski un paturiet prātā, ka ne visi raugās uz situāciju tāpat kā jūs un ka visiem — gan vecākiem, gan bērniem — ir vajadzīgs laiks, lai mainītu savas domas.

8 Plānošana un domu apmaiņa palīdz izvairīties no daudzām problēmām. (Sal. Pam. 15:22.) Ir noderīgi runāt par medicīnisko aprūpi un to, kam tiek dota priekšroka. Šādās sarunās noteikti var apskatīt jautājumus, kas minēti veselības aprūpes dokumentā, kuru izmanto Jehovas liecinieki. Jums ir tiesības saņemt informāciju par iespējamo ārstēšanu un pieņemt šo ārstēšanu vai to noraidīt. Veselības aprūpes direktīvā jūs varat izteikt savas vēlmes šajā sakarā. Izraugoties pārstāvi, kura vārds jānorāda šajā dokumentā, jūs varat parūpēties, lai kāds, kam jūs uzticaties, vajadzības gadījumā pieņemtu jūsu vēlmēm atbilstošus lēmumus (tur, kur tas ir juridiski iespējams un pieņemts). Ir labi, ja visiem iesaistītajiem būtu pieejamas dokumentu kopijas, kuri varētu noderēt kritiskā situācijā. Dažkārt padzīvojuši cilvēki tur šādas kopijas kopā ar savu testamentu un citiem svarīgiem dokumentiem, piemēram, tādiem, kas saistīti ar apdrošināšanu, finansēm, informāciju no valsts iestādēm un tā tālāk.

KAD APSTĀKĻI MAINĀS

9., 10. Kādos gadījumos vecāku vajadzība pēc bērnu palīdzības palielinās?

9 Daudzos gadījumos gan padzīvojušie vecāki, gan viņu bērni vēlas, lai vecāki saglabātu neatkarību tik lielā mērā, cik viņu situācija to ļauj. Varbūt viņi spēj paši gatavot ēdienu, uzturēt māju tīru, lietot nepieciešamās zāles un bez grūtībām sazināties ar citiem. Tādā gadījumā bērniem nav pārmērīgi jāiesaistās vecāku ikdienas dzīvē. Tomēr, ja ar laiku vecāki vairs nevar daudz staigāt un tāpēc, piemēram, nespēj iepirkties, vai arī ja viņiem parādās nopietni atmiņas traucējumi, bērniem ir jāreaģē uz šādām izmaiņām.

10 Apjukums, nomāktība, urīna nesaturēšana, redzes, dzirdes un atmiņas pasliktināšanās var būt novecošanas sekas, taču, ja kāds no šiem traucējumiem parādās, to bieži vien var veiksmīgi ārstēt. Ja rodas kāda no šīm problēmām, meklējiet medicīnisku palīdzību. Iespējams, bērniem šajā ziņā ir jāuzņemas iniciatīva. Kādā brīdī viņiem varbūt ir jāpārņem  vadība arī tādās jomās, kas agrāk bija vecāku ziņā. Lai vecāki saņemtu pēc iespējas labāku palīdzību, bērniem, tēlaini izsakoties, jākļūst par viņu advokātiem, sekretāriem, šoferiem un daudz ko citu. (Sal. Pam. 3:27.)

11. Ko var darīt, lai vecākiem būtu vieglāk pielāgoties pārmaiņām?

11 Ja vecāku veselības problēmas nav atrisināmas, var būt nepieciešamas izmaiņas viņu aprūpē vai dzīves apstākļos. Jo mazākas ir šādas izmaiņas, jo vieglāk tām pielāgoties. Ja jūs nedzīvojat tuvu vecākiem, varbūt pietiek ar to, ka kāds ticības biedrs vai kaimiņš regulāri iegriežas pie viņiem un pēc tam kādu no bērniem informē, kā vecākiem klājas. Vai vienīgā palīdzība, kas viņiem ir vajadzīga, ir tā, lai kāds palīdzētu pagatavot ēst un uzkopt māju? Vai nelielas izmaiņas vecāku mājā viņiem ļautu vieglāk un drošāk pārvietoties pa māju, mazgāties un tā tālāk? Iespējams, viss, kas padzīvojušajiem vecākiem ir vajadzīgs, lai viņi saglabātu zināmu neatkarību, ir aprūpētājs, kas pie viņiem regulāri ierastos. Taču, ja vecākiem nav droši dzīvot vieniem, ir vajadzīga lielāka palīdzība. Lai kāda būtu situācija, noskaidrojiet, kādi pakalpojumi ir pieejami vietā, kur vecāki dzīvo. * (Nolasīt Salamana Pamācības 21:5.)

KĀ DAŽI TIEK GALĀ AR GRŪTĪBĀM

12., 13. Kā tie, kas dzīvo tālu no saviem padzīvojušajiem vecākiem, var viņus godāt un rūpēties par viņiem?

12 Mīloši bērni vēlas, lai viņu vecākiem klātos labi. Apziņa, ka par vecākiem tiek gādāts, dāvā viņiem iekšēju mieru. Dažādu pienākumu dēļ pieaugušie bieži vien nedzīvo kopā ar saviem vecākiem. Šādos gadījumos daudzi izmanto atvaļinājumu, lai apmeklētu vecākus, parūpētos par viņu vajadzībām un paveiktu darbus, ko vecāki vairs nespēj. Regulāri zvanot — ja iespējams, pat katru dienu —, rakstot vēstules vai sūtot ziņas pa elektronisko pastu, bērni var ļaut vecākiem sajust, ka viņi tiek mīlēti. (Sal. Pam. 23:24, 25.)

13 Lai kāda būtu situācija, ir jāizvērtē, kāda palīdzība jūsu vecākiem ikdienā ir vajadzīga. Ja jūs dzīvojat tālu no vecākiem un viņi ir Jehovas liecinieki, jūs varat runāt ar tās draudzes vecākajiem, pie kuras jūsu vecāki pieder, un lūgt šo brāļu ieteikumus. Tāpat neaizmirstiet pieminēt ar vecākiem saistītos jautājumus savās lūgšanās. (Nolasīt Salamana Pamācības 11:14.) Pat ja jūsu vecāki nav Jehovas liecinieki, jums jāklausa vārdiem: ”Godini savu tēvu un savu māti.” (2. Moz. 20:12; Sal. Pam. 23:22.) Ir saprotams, ka visas ģimenes nepieņem vienādus lēmumus. Vieni padzīvojušos vecākus uzaicina dzīvot pie sevis vai tuvāk sev. Tomēr tas ne vienmēr ir iespējams. Reizēm vecāki nevēlas dzīvot kopā ar saviem pieaugušajiem bērniem un to ģimenēm; viņi augstu vērtē savu patstāvību un nevēlas būt citiem par nastu. Daži, kas var atļauties maksāt par aprūpi mājās, izvēlas šādu iespēju un turpina dzīvot paši savās mājās. (Sal. Māc. 7:12.)

14. Ar kādām problēmām var sastapties cilvēks, kas ir uzņēmies galvenās rūpes par vecākiem?

14 Daudzās ģimenēs lielāko daļu rūpju par vecākiem mēdz uzņemties dēls vai meita, kas dzīvo vistuvāk vecākiem. Bet rūpes par vecākiem jālīdzsvaro ar gādāšanu par savas ģimenes vajadzībām. Katra cilvēka laikam un spēkiem ir savas robežas. Turklāt viņa situācija var mainīties, un, ja tā notiek, rodas nepieciešamība pārskatīt līdzšinējo kārtību. Vai kāds ģimenes loceklis ir uzņēmies pārāk daudz pienākumu? Vai citi bērni var darīt vairāk, piemēram, pēc kārtas rūpēties par vecākiem?

15. Kā tuvinieki un draugi var palīdzēt cilvēkam, kas ir uzņēmies galvenās rūpes par padzīvojušiem vecākiem?

 15 Ja vecākiem, kas ir gados, pastāvīgi ir vajadzīga palīdzība, dēlam vai meitai, kas par viņiem rūpējas, var iestāties spēku izsīkums. (Sal. Māc. 4:6.) Mīloši bērni vēlas darīt savu vecāku labā to, kas ir viņu spēkos, taču nemitīgas rūpes var viņus nomākt. Tāpēc aprūpētājam, kas ir nonācis šādā situācijā, ir jābūt reālistiskam un, iespējams, jālūdz, lai kāds viņam nāk talkā. Palīdzība, kas šādam cilvēkam laiku pa laikam tiek sniegta, var būt viss, kas nepieciešams, lai viņa padzīvojušajiem vecākiem nevajadzētu pārcelties uz aprūpes namu.

16., 17. Kādas grūtības var pieredzēt tie, kas rūpējas par saviem padzīvojušajiem vecākiem, un kā viņi ar tām var tikt galā? (Sk. arī ”Rūpes, kurās izpaužas pateicība”.)

16 Bērniem ir smagi noraudzīties, kā viņu dārgie vecāki cieš no novecošanas sāpīgajām sekām. Daudzus, kas aprūpē savus vecākus, palaikam pārņem skumjas, raizes, vilšanās, dusmas, vainas apziņa un pat aizvainojums. Reizēm vecāki var pateikt kaut ko nelaipnu vai izturēties nepateicīgi. Ja tā notiek, nevajadzētu ātri apvainoties. Kāds psihiskās veselības speciālists izteicās: ”Labākais veids, kā tikt galā ar jūtām, jo īpaši tādām, kas jums liek justies slikti, ir atzīt tās sev. Nenoliedziet savas jūtas un netiesājiet sevi bargi par to, ka jūs jūtaties tā vai citādi.” Runājiet par to, kā jūs jūtaties, ar savu dzīvesbiedru, citu ģimenes locekli vai kādu uzticamu draugu. Šādas sarunas jums palīdzēs līdzsvaroti uztvert savas emocijas.

17 Var pienākt brīdis, kad ģimenei nav ne materiālo iespēju, ne vajadzīgo prasmju, lai turpinātu rūpēties par savu padzīvojušo tuvinieku mājās, un viņam ir vajadzīga speciālistu sniegta aprūpe. Kāda kristiete gandrīz katru dienu apmeklēja savu māti, kas dzīvoja pansionātā. Viņa teica: ”Mēs vienkārši nespējām nodrošināt mammai aprūpi, kas viņai bija vajadzīga 24 stundas diennaktī. Pieņemt domu par pansionātu mums nebija viegli. Emocionālā ziņā tas bija ļoti, ļoti smagi. Tomēr tas bija labākais risinājums mammas dzīves pēdējos mēnešos, un viņa to pieņēma.”

18. Par ko var būt pārliecināti tie, kas gādā par saviem vecākiem?

18 Rūpēties par vecākiem, kas ir gados, var būt sarežģīti un emocionāli smagi. Ja ir runa par gados vecu tuvinieku aprūpi, nav viena pareizā risinājuma. Bet gudra plānošana, pārdomāta sadarbība, laba domu apmaiņa un, pats galvenais, sirsnīgas lūgšanas var jums palīdzēt pildīt pienākumu godāt gados vecos tuviniekus. Apziņa, ka viņi izjūt rūpes un uzmanību, kas viņiem ir nepieciešama, jums var sniegt gandarījumu. (Nolasīt 1. Korintiešiem 13:4—8.) Un, kas ir vissvarīgākais, jūs varat būt pārliecināti, ka jūs izjutīsiet iekšēju mieru, ar ko Jehova svētī tos, kas godā savus vecākus. (Filip. 4:7.)

^ 3. rk. Vietējie paradumi var noteikt to, kam vecāki un bērni dod priekšroku. Zemēs, kur ir pieņemts, ka ģimenes locekļi vairākās paaudzēs dzīvo kopā vai cieši kontaktējas, vecāki un viņu pieaugušie bērni var dot priekšroku dzīvošanai kopā.

^ 11. rk. Ja jūsu vecāki joprojām dzīvo savās mājās, parūpējieties, lai uzticamiem cilvēkiem, kas par viņiem gādā, būtu atslēga, kas ārkārtas situācijā ļautu nokļūt pie viņiem.