Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Sargtornis (izdevums studēšanai)  |  Februāris 2014

Jehova — mūsu labākais Draugs

Jehova — mūsu labākais Draugs

”[Ābrahāmu] nosauca par Jehovas draugu.” (JĒK. 2:23.)

1. Kāda spēja mums piemīt tāpēc, ka esam radīti pēc Dieva tēla?

”KĀDS tēvs, tāds dēls.” Šo izteicienu var dzirdēt bieži. Daudzi bērni patiešām ļoti līdzinās saviem vecākiem — kā nekā gan no mātes, gan no tēva bērns daudz ko pārmanto ģenētiskā ceļā. Jehova, mūsu debesu Tēvs, ir dzīvības devējs. (Ps. 36:10.) Mēs, cilvēki, kas esam viņa bērni, noteiktā mērā līdzināmies viņam. Mēs esam radīti pēc viņa tēla, un mums piemīt spēja spriest un izdarīt secinājumus, kā arī veidot un uzturēt draudzību ar citiem. (1. Moz. 1:26.)

2. Uz ko pamatojas iespēja veidot draudzību ar Jehovu?

2 Jehova var būt mūsu labākais Draugs. Šīs draudzības pamatā ir Dieva mīlestība pret mums un mūsu ticība viņam un viņa Dēlam. Jēzus sacīja: ”Dievs tik ļoti mīlēja pasauli, ka atdeva savu vienīgo Dēlu, lai ikviens, kas viņam tic, neietu bojā, bet iegūtu mūžīgu dzīvi.” (Jāņa 3:16.) Tuvas attiecības ar Jehovu ir bijušas daudziem cilvēkiem, un tālāk apskatīsim divus piemērus.

ĀBRAHĀMS — DIEVA DRAUGS

3., 4. Kā no Ābrahāma atšķīrās viņa pēcnācēji?

3 Jehova nosauca izraēliešu patriarhu un priekšteci par  ”manu mīļo Ābrahāmu”. (Jes. 41:8.) Ābrahāms Bībelē ir dēvēts arī par Dieva draugu. (2. Laiku 20:7.) Kā šis dievbijīgais vīrs varēja saglabāt noturīgu draudzību ar savu Radītāju? Tās pamatā bija viņa ticība. (1. Moz. 15:6; nolasīt Jēkaba 2:21—23.)

4 Ābrahāma pēcnācējiem, kas kļuva par seno izraēliešu tautu, sākotnēji Jehova bija Tēvs un Draugs. Diemžēl viņi zaudēja savu draudzību ar Dievu. Kāpēc tā notika? Tāpēc, ka viņiem nebija ticības Jehovas solījumiem.

5., 6. a) Kā Jehova kļuva par jūsu Draugu? b) Kādus jautājumus būtu noderīgi pārdomāt?

5 Jo vairāk mēs uzzinām par Jehovu, jo stiprāka kļūst mūsu ticība viņam un jo dziļāk mēs viņu iemīlam. Atcerieties laiku, kad jūs sapratāt, ka Dievs ir reāla persona, ar ko var veidot tuvas attiecības. Jūs uzzinājāt arī to, ka Ādama nepaklausības dēļ mēs visi esam piedzimuši grēcīgi un ka cilvēce kopumā ir atsvešināta no Dieva. (Kol. 1:21.) Tad jums kļuva skaidrs, ka mūsu mīlošais debesu Tēvs nav tāls un nepieejams un viņam nav vienalga, kas ar mums notiek. Kad uzzinājām, ka viņš ir parūpējies par Jēzus izpirkuma upuri, un attīstījām ticību tam, sāka veidoties mūsu draudzība ar Dievu.

6 Tagad, raugoties pagātnē, būtu noderīgi padomāt: vai mana draudzība ar Dievu kļūst ciešāka? Vai mana paļāvība uz viņu ir stipra, un vai mana mīlestība pret manu dārgo Draugu Jehovu dienu no dienas aug? Tālāk pievērsīsim uzmanību vēl vienam cilvēkam, kas dzīvoja senatnē un kam bija tuvas attiecības ar Jehovu. Šis cilvēks bija Gideons.

”TAS KUNGS IR MIERS!”

7.—9. a) Kādu pārsteidzošu notikumu pieredzēja Gideons, un kāds bija tā iznākums? (Sk. attēlu raksta sākumā.) b) Kā mēs varam izjust, ka Jehova ir mūsu Draugs?

7 Soģis Gideons kalpoja Jehovam nemierīgā izraēliešu vēstures posmā pēc tam, kad tauta bija iegājusi Apsolītajā zemē. Soģu grāmatas 6. nodaļā stāstīts, ka pie Ofras Gideonu apciemoja Jehovas eņģelis. Tolaik nopietns drauds izraēliešiem bija viņu kaimiņtauta midianieši. Tāpēc Gideons kūla kviešus nevis atklātā laukā, bet vīna spiedē, kur viņš varētu ātri noslēpt vērtīgos graudus. Būdams pārsteigts par eņģeļa parādīšanos un par vārdiem ”stiprais, varenais vīrs”, ar kuriem tas pie viņa vērsās, Gideons apšaubīja, vai Jehova, kurš bija izglābis izraēliešus no Ēģiptes, viņiem palīdzēs arī šoreiz. Taču eņģelis Radītāja vārdā Gideonam apliecināja, ka Jehova patiešām viņu atbalsta.

8 Gideons vaicāja, kā gan viņš varēs ”izglābt Israēlu no Midiana rokas”. Jehovas atbilde bija ļoti tieša: ”Tāpēc ka Es būšu ar tevi, tu sakausi Midianu kā vienu vienīgu vīru.” (Soģu 6:11—16.) Noteikti joprojām nesaprazdams, kā tas būs iespējams, Gideons lūdza parādīt kādu zīmi. Kā var redzēt no šīs sarunas, Gideonam nebija ne mazāko šaubu, ka Jehova ir reāla persona.

9 Tālākie notikumi stiprināja Gideona ticību un tuvināja viņu Dievam. Gideons sagatavoja ēdienu un pasniedza to eņģelim. Kad ēdienu pēc eņģeļa zižļa pieskāriena brīnumainā veidā aprija uguns, Gideons aptvēra, ka eņģelis tiešām ir Jehovas pārstāvis. Satraukuma pārņemts, Gideons izsaucās: ”Ak vai, mans Kungs un Dievs! Es esmu redzējis  tā Kunga eņģeli vaigu vaigā!” (Soģu 6:17—22.) Bet vai šis notikums attālināja Gideonu no Dieva? Nē, gluži otrādi. Gideons iepazina Jehovu tā, ka viņš varēja uzturēt mierīgas attiecības ar Dievu. Mēs to zinām pēc tā, kā Gideons nosauca altāri, ko viņš uzcēla tajā vietā: ”Tas Kungs ir miers!” (Nolasīt Soģu 6:23, 24.) Kad pārdomājam, ko Jehova mūsu labā paveic katru dienu, mēs saprotam, ka viņš ir īsts Draugs. Regulāras lūgšanas mums dod sirdsmieru un stiprina mūsu draudzību ar Dievu.

KAS MĀJOS JEHOVAS MĀJOKLĪ?

10. Ko Jehova no mums prasa, ja vēlamies būt viņa draugi, kā norādīts Psalmā 15:3, 5?

10 Tomēr, lai Jehova būtu mūsu Draugs, mums jāatbilst noteiktām prasībām. 15. psalmā Dāvids runāja par to, kas ir vajadzīgs, lai mēs varētu ”mājot [Jehovas] mājoklī”, tas ir, būt Dieva draugi. (Ps. 15:1.) Apskatīsim sīkāk divas no šīm prasībām — neaprunāt citus un it visā rīkoties godīgi. Lūk, ko Dāvids sacīja par cilvēku, kas drīkst atrasties Jehovas mājoklī: viņš ”citu neaprunā ar savu mēli” un ”neņem.. dāvanas, lai kaitētu nevainīgajam”. (Ps. 15:3, 5.)

11. Kāpēc jāvairās no citu aprunāšanas?

11 Citā psalmā Dāvids brīdināja: ”Sargā savu mēli no ļauna!” (Ps. 34:14.) Ja mēs neņemtu vērā šo Dieva iedvesmoto padomu, mēs attālinātu sevi no mūsu taisnīgā debesu Tēva. Citu aprunāšana un apmelošana ir raksturīga Jehovas lielākajam ienaidniekam — Sātanam. Grieķu valodas vārds, kas tiek tulkots ”Velns”, nozīmē ”apmelotājs”. Ja gribam saglabāt tuvas attiecības ar Jehovu, mums jādomā par to, ko runājam par citiem. It sevišķi to var teikt par mūsu attieksmi pret brāļiem, kas pilda atbildīgus pienākumus draudzē. (Nolasīt Ebrejiem 13:17; Jūdas 8.)

12., 13. a) Kāpēc mums it visā jābūt godīgiem? b) Kā mūsu godīgums var ietekmēt citus?

12 Jehovas kalpiem ir raksturīgs arī godīgums, viņi neizmanto citus savā labā. Apustulis Pāvils rakstīja: ”Lūdziet par mums Dievu! Mēs esam pārliecināti, ka mums ir tīra sirdsapziņa, jo mēs it visā vēlamies rīkoties godīgi.” (Ebr. 13:18.) Tā kā mēs esam apņēmušies ”it visā.. rīkoties godīgi”, mēs nemēģinām gūt labumu uz kristīgo brāļu rēķina. Piemēram, ja kāds ticības biedrs strādā mums piederošā uzņēmumā, mēs raugāmies, lai pret viņu izturētos taisnīgi un lai viņš saņemtu tādu samaksu, par kādu esam vienojušies. Būdami kristieši, mēs esam godīgi pret tiem, kas strādā mūsu labā, kā arī pret visiem citiem. Savukārt tad, ja mūsu darba devējs ir kristietis, mēs neizmantojam šo faktu un nepieprasām sev īpašu pretimnākšanu.

13 Ļoti bieži cilvēki, kas kārto jautājumus ar Jehovas lieciniekiem, izsakās par mums atzinīgi. Piemēram, kādas lielas būvfirmas vadītājs ievēroja, ka Jehovas liecinieki tur doto vārdu. ”Jūs vienmēr izdarāt to, ko esat solījuši,” viņš sacīja. (Ps. 15:4.) Šāda rīcība mums ļauj uzturēt draudzību ar Jehovu. Tā mēs arī cildinām savu mīlošo debesu Tēvu.

PALĪDZĒSIM CITIEM KĻŪT PAR JEHOVAS DRAUGIEM

Mēs palīdzam citiem kļūt par Jehovas draugiem (Sk. 14., 15. rindkopu)

14., 15. Kā mēs sludinot varam palīdzēt citiem kļūt par Jehovas draugiem?

14 Lai gan daudzi cilvēki, ko sastopam sludināšanā, tic Dieva pastāvēšanai, tomēr viņi neuzskata Dievu par  savu labāko Draugu. Kā mēs viņiem varam palīdzēt? Padomāsim, kādus norādījumus Jēzus deva 70 saviem mācekļiem, izsūtīdams tos pa diviem sludināt: ”Lai kurā namā jūs ieietu, vispirms sakiet: ”Miers šim namam!” Ja tur būs kāds miera draugs, jūsu miers dusēs uz viņa, bet, ja ne, tas atgriezīsies pie jums.” (Lūk. 10:5, 6.) Mūsu draudzīgā attieksme var piesaistīt cilvēkus patiesībai. Iespējams, šādi mums izdosies mazināt pat pretinieku naidīgumu un nākamo reizi viņi mūs uzņems labvēlīgāk.

15 Kad sastopam cilvēkus, kuri atrodas spēcīgā viltus reliģijas ietekmē vai ievēro paražas, kas ir pretrunā ar Bībeli, mēs tik un tā izturamies draudzīgi un miermīlīgi. Mēs laipni aicinām uz draudzes sapulcēm visus, kas nav apmierināti ar mūsdienu sabiedrību un tāpēc vēlas uzzināt vairāk par Dievu, ko mēs pielūdzam. Daudzi šādi gadījumi ir minēti rakstos no sērijas ”Bībele maina cilvēku dzīvi”.

SADARBOSIMIES AR SAVU LABĀKO DRAUGU

16. Kāpēc mūs var uzskatīt par Jehovas draugiem un ”darbabiedriem”?

16 Tuva draudzība bieži vien veidojas starp cilvēkiem, kas kopā strādā. Visiem, kas ir devuši solījumu kalpot Jehovam, ir godpilna iespēja būt viņa draugiem un ”darbabiedriem”. (Nolasīt 1. Korintiešiem 3:9.) Sludinot un gatavojot mācekļus, mēs labāk iepazīstam mūsu debesu Tēva brīnišķīgās īpašības. Mēs pārliecināmies, kā viņa svētais gars mums palīdz izpildīt savu uzdevumu sludināt labo vēsti.

17. Kā garīgais uzturs, ko saņemam kongresos, apliecina, ka Jehova ir mūsu Draugs?

17 Jo vairāk mēs piedalāmies mācekļu gatavošanā, jo tuvāki Jehovam mēs jūtamies. Piemēram, mēs varam vērot, kā Jehova izjauc pretinieku nodomus. Padomāsim par dažiem pēdējiem gadiem: vai gan nav skaidri redzams, ka Dievs mūs vada? Mēs pastāvīgi saņemam bagātīgu garīgo uzturu. Kongresos spilgti izpaužas mūsu Tēva mīlestība un viņa izpratne par mūsu problēmām un vajadzībām. Kāda ģimene pateicības vēstulē pēc kongresa rakstīja: ”Programma mūs dziļi aizkustināja. Mēs sajutām, cik ļoti Jehova mīl ikvienu no mums un vēlas, lai mums klātos labi.” Vīrs un sieva no Vācijas pēc īpašā kongresa apmeklēšanas Īrijā pauda savu pateicību par sirsnīgo uzņemšanu un piebilda: ”Taču vislielākā pateicība pienākas Jehovam un viņa ieceltajam ķēniņam Jēzum Kristum. Viņi mūs ir aicinājuši pievienoties šai patiesi vienotajai  tautai. Mēs ne tikai runājam par vienotību, bet izjūtam to katru dienu. Tas, ko pieredzējām īpašā kongresa laikā Dublinā, mums vienmēr atgādinās, cik liels gods ir kalpot mūsu dižajam Dievam kopā ar jums visiem.”

DRAUGI SARUNĀJAS SAVĀ STARPĀ

18. Kas mums būtu jāpārdomā, ja runa ir par saziņu ar Jehovu?

18 Draudzību stiprina sirsnīgas sarunas. Šajā interneta un telekomunikāciju laikmetā ļoti populāri ir sociālie tīkli un īsziņu sūtīšana. Bet cik laba ir mūsu saziņa ar mūsu labāko Draugu — Jehovu? Protams, viņš ”uzklausa lūgšanas”. (Ps. 65:3.) Bet cik bieži mēs runājam ar viņu?

19. Kāda palīdzība mums ir pieejama, ja mums ir grūti vaļsirdīgi runāt ar debesu Tēvu?

19 Ne visiem Dieva kalpiem ir viegli runāt vaļsirdīgi un atklāt savas dziļākās jūtas. Tomēr Jehova vēlas, lai mēs tieši tā rīkotos, kad viņu lūdzam. (Ps. 119:145; Raudu Dz. 3:41.) Ja mums ir grūti ietērpt savas emocijas vārdos, ir pieejama palīdzība. Kristiešiem Romā Pāvils rakstīja: ”Ja mēs nezinām, par ko lūgt, kad tas ir nepieciešams, un bez vārdiem nopūšamies, gars pats aizlūdz par mums. Bet tas, kurš pārbauda sirdis, zina, ko gars saka, jo tas aizlūdz par svētajiem pēc Dieva gribas.” (Rom. 8:26, 27.) Pārdomājot vārdus, kas lasāmi tādās Bībeles grāmatās kā Ījaba grāmata, Psalmi un Salamana Pamācības, mēs spēsim pastāstīt Jehovam par to, ko jūtam.

20., 21. Kādu mierinājumu sniedz Filipiešiem 4:6, 7 lasāmie Pāvila vārdi?

20 Kad esam nonākuši situācijā, kas mums sagādā smagus pārdzīvojumus, turēsim prātā Dieva iedvesmoto padomu, ko Pāvils deva filipiešiem: ”Ne par ko neraizējieties, bet it visā dariet savus lūgumus zināmus Dievam lūgšanās un karstās lūgsnās līdz ar pateicību.” Atklāti runājot ar savu labāko Draugu, mēs katrā ziņā gūsim mierinājumu, jo Pāvils turpina: ”Dieva miers, kas pārspēj visu sapratni, sargās jūsu sirdi un prātu Kristū Jēzū.” (Filip. 4:6, 7.) Vienmēr augstu vērtēsim ne ar ko nesalīdzināmo ”Dieva mieru”, kas patiešām sargā mūsu sirdi un prātu.

Kā lūgšanas stiprina mūsu draudzību ar Dievu? (Sk. 21. rindkopu)

21 Lūgšanas palīdz veidot draudzību ar Jehovu, tāpēc ”pastāvīgi lūgsim Dievu”. (1. Tes. 5:17.) Cerams, šis raksts stiprinās mūsu dārgās attiecības ar Dievu un mūsu apņēmību ievērot viņa taisnīgās prasības. Atvēlēsim laiku, lai pārdomātu svētības, kādas mums ir tāpēc, ka Jehova ir mūsu Tēvs, mūsu Dievs un mūsu Draugs!