Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Sargtornis (izdevums studēšanai)  |  Janvāris 2014

Pielūdziet Jehovu, mūžības Ķēniņu!

Pielūdziet Jehovu, mūžības Ķēniņu!

”Mūžības Ķēniņam.. lai ir gods un slava mūžu mūžos!” (1. TIM. 1:17.)

1., 2. a) Kas ir ”mūžības Ķēniņš”, un kāpēc šāds tituls viņam ir piemērots? (Sk. attēlu raksta sākumā.) b) Kas padara Jehovas valdīšanu īpaši pievilcīgu?

SVAZILENDAS karalis Sobhuza II valdīja gandrīz 61 gadu. Mūsdienās nav daudz valdnieku, kas būtu pie varas tik ilgi. Tomēr, lai cik iespaidīgs būtu karaļa Sobhuzas valdīšanas laiks, ir kāds valdnieks, kura varas ilgumu neierobežo cilvēka īsais mūžs. Bībelē viņš ir nosaukts par ”mūžības Ķēniņu”. (1. Tim. 1:17.) Šis valdnieks ir Dievs Jehova, un par viņu kādā psalmā teikts: ”Tas Kungs ir ķēniņš uz mūžu mūžiem!” (Ps. 10:16.)

2 Dieva valdīšanas ilgums padara to atšķirīgu no jebkura cilvēka valdīšanas. Tomēr īpaši pievilcīgs ir kaut kas cits — tas ir Jehovas valdīšanas veids. Ķēniņš, kas 40 gadus valdīja senajā Izraēlā, slavēja Dievu ar šādiem vārdiem: ”Žēlīgs un lēnīgs ir tas Kungs, pacietīgs un bagāts žēlastībā. [..] Tas Kungs ir debesīs uzcēlis savu troni, un Viņa ķēniņa valstība valda pār visu.” (Ps. 103:8, 19.) Jehova ir ne tikai mūsu Ķēniņš, bet arī mūsu Tēvs — mīlošs Tēvs debesīs. Tas liek uzdot divus jautājumus: kādā ziņā Jehova ir rīkojies kā Tēvs? Un kā viņš pēc dumpja Ēdenē ir licis izpausties savai varai? Atbildes uz šiem jautājumiem mūs rosinās tuvoties Jehovam un pielūgt viņu no visas sirds.

 MŪŽĪBAS ĶĒNIŅŠ UN VIŅA LIELĀ ĢIMENE

3. Kurš bija pirmais Jehovas lielās ģimenes loceklis, un kas vēl tika radīti par Dieva ”dēliem”?

3 Jehova noteikti ļoti priecājās, kad bija radījis savu vienīgo Dēlu. Dievs neizturējās pret savu pirmdzimto kā pret nenozīmīgu padoto. Viņš to mīlēja kā Dēlu un uzaicināja kopā ar viņu piedalīties citu pilnīgu būtņu radīšanā. (Kol. 1:15—17.) Starp šīm būtnēm bija neskaitāmi eņģeļi. Tie ar prieku kalpo Dievam, būdami ”Viņa kalpi, kas pilda Viņa prātu”, un Dievs viņus pagodina, saukdams par saviem ”dēliem”. Eņģeļi pieder pie Jehovas lielās ģimenes. (Ps. 103:20—22; Īj. 38:7.)

4. Kā Dieva lielajai ģimenei pievienojās cilvēki?

4 Kad Jehova bija radījis debesis un zemi, viņš paplašināja savu ģimeni. Izveidojis zemi par skaistu, dzīvošanai piemērotu vietu, kas spēj pati atjaunoties, Jehova vainagoja savu darbu uz zemes, radīdams pirmo cilvēku, Ādamu, pats pēc sava tēla. (1. Moz. 1:26—28.) Kā Radītājs Jehova ar pilnām tiesībām varēja prasīt no Ādama paklausību. Savukārt kā Tēvs Jehova visus norādījumus deva ar mīlestību un laipni. Tie nekādā ziņā pārmērīgi neierobežoja brīvību. (Nolasīt 1. Mozus 2:15—17.)

5. Ko Dievs izdarīja, lai zeme tiktu piepildīta ar viņa bērniem — cilvēkiem?

5 Atšķirībā no daudziem valdniekiem uz zemes, Jehova labprāt piešķir noteiktas pilnvaras saviem padotajiem un izturas pret tiem kā pret uzticamiem ģimenes locekļiem. Piemēram, Ādamam viņš deva varu pār citām dzīvām būtnēm un pat uzticēja viņam patīkamu un aizraujošu uzdevumu — nosaukt vārdā dzīvniekus. (1. Moz. 1:26; 2:19, 20.) Dievs neradīja miljoniem pilnīgu cilvēku, lai tie apdzīvotu zemi. Viņš nolēma radīt Ādamam nevainojamu papildinājumu — sievieti, ko sauca Ieva. (1. Moz. 2:21, 22.) Pēc tam Dievs pirmajiem diviem cilvēkiem deva iespēju piepildīt zemi ar viņu pēcnācējiem. Ideālos apstākļos cilvēki varēja pakāpeniski paplašināt paradīzes robežas, līdz tā aptvertu visu zemeslodi. Kopā ar eņģeļiem, kas ir debesīs, viņi varēja mūžīgi pielūgt Jehovu, piederēdami pie viņa lielās ģimenes. Tās bija brīnišķīgas izredzes un spilgta Jehovas tēvišķīgās mīlestības izpausme.

DUMPĪGI DĒLI NEPAKĻAUJAS DIEVA VARAI

6. a) Kā sākās dumpis Dieva ģimenē? b) Kāpēc dumpis nenozīmēja, ka Jehova ir zaudējis noteikšanu pār situāciju?

6 Diemžēl Ādams un Ieva nebija mierā ar to, ka Jehova ir viņu valdnieks. Viņi nolēma sekot Dieva garīgajam dēlam, kas bija kļuvis par dumpinieku, — Sātanam. (1. Moz. 3:1—6.) No Dieva varas neatkarīga dzīve sagādāja sāpes, ciešanas un nāvi viņiem pašiem un viņu pēcnācējiem. (1. Moz. 3:16—19; Rom. 5:12.) Uz zemes vairs nebija neviena, kas būtu paklausīgs Dievam. Vai tas nozīmēja, ka Dievs ir zaudējis noteikšanu pār situāciju un ir atteicies no varas pār zemi un tās iedzīvotājiem? Nekā tamlīdzīga! Viņš īstenoja savu varu, padzīdams vīrieti un sievieti no Ēdenes dārza, un, lai tie nevarētu atgriezties, viņš lika ķerubiem stāvēt sardzē pie dārza ieejas. (1. Moz. 3:23, 24.) Taču Dievs apliecināja arī tēvišķīgu mīlestību, apstiprinādams, ka viņa nodoms izveidot lielu ģimeni, kurā būtu viņam uzticīgi garīgi dēli, kā arī cilvēki, joprojām ir spēkā. Viņš apsolīja, ka parādīsies pēcnācējs  jeb ”dzimums”, kas darīs galu Sātanam un novērsīs Ādama grēka sekas. (Nolasīt 1. Mozus 3:15.)

7., 8. a) Cik slikta situācija bija kļuvusi Noasa laikā? b) Ko Jehova darīja, lai attīrītu zemi un pasargātu cilvēku ģimeni?

7 Turpmāko gadsimtu laikā bija cilvēki, kas bija uzticīgi Jehovam. Starp tiem bija Ābels un Ēnohs. Tomēr lielākā daļa cilvēku nevēlējās, lai Jehova būtu viņu Tēvs un Ķēniņš. Noasa laikā zeme bija kļuvusi ”pilna varas darbu”. (1. Moz. 6:11.) Vai tas nozīmēja, ka Jehova vairs nespēj ietekmēt to, kas notiek uz zemes? Par ko liecina vēsture?

8 Pievērsīsim uzmanību notikumiem ar Noasu. Jehova viņam deva sīkus plānus un norādījumus, kā uzbūvēt lielu šķirstu, kurā varētu izglābties Noass un viņa ģimenes locekļi. Turklāt Dievs apliecināja mīlestību pret visiem cilvēkiem, uzdodams Noasam būt ”taisnības sludinātājam”. (2. Pēt. 2:5.) Vēsts, ko Noass sludināja, bez šaubām, ietvēra sevī aicinājumu nožēlot grēkus un brīdinājumus par gaidāmo iznīcināšanu, taču tā neatrada dzirdīgas ausis. Gadu desmitiem Noass ar savu ģimeni dzīvoja varmācīgā un ārkārtīgi netikumīgā pasaulē. Jehova kā gādīgs Tēvs sargāja un svētīja šos astoņus uzticīgos cilvēkus. Sūtīdams pasaules mēroga plūdus, Jehova izpauda savu varu pār dumpīgajiem cilvēkiem un ļaunajiem eņģeļiem. Ir pilnīgi skaidrs, ka Jehova bija situācijas noteicējs. (1. Moz. 7:17—24.)

Jehova vienmēr ir īstenojis savu varu (Sk. 6., 8., 10., 12., 17. rindkopu)

JEHOVAS VALDĪŠANA PĒC PLŪDIEM

9. Kādu iespēju Jehova cilvēkiem deva pēc plūdiem?

9 Kad Noass un viņa radinieki spēra pirmos soļus uz attīrītās zemes un ieelpoja svaigo gaisu, viņu sirdis noteikti pildīja pateicība par Jehovas gādību un aizsardzību. Tūlīt pat Noass uzbūvēja altāri un nesa uz tā upurus, lai pielūgtu Jehovu. Dievs svētīja Noasu un tā ģimeni un deva viņiem norādījumu: ”Augļojieties, vairojieties un piepildiet zemi.” (1. Moz. 8:20—9:1.) Cilvēkiem atkal bija iespēja būt vienotiem Dieva pielūgsmē un piepildīt zemi.

10. a) Kur un kā pēc plūdiem uzliesmoja sacelšanās pret Jehovu? b) Kā Jehova rīkojās, lai īstenotu savu gribu?

10 Taču plūdi nebija aizskalojuši projām nepilnību, un cilvēkiem joprojām bija jāsaskaras ar Sātana un dumpīgo eņģeļu neredzamo ietekmi. Nepagāja ilgs laiks, kad atkal uzliesmoja sacelšanās pret Jehovas taisnīgo valdīšanu. Noasa mazmazdēls Nimrods vērsās pret Jehovas valdīšanu tā, kā to iepriekš vēl neviens nebija darījis. Nimrods ir saukts par varenu mednieku, un viņš pretojās Jehovam. Viņš uzbūvēja lielas pilsētas, piemēram, Babilonu jeb Bābeli, un padarīja sevi par valdnieku ”Sineāras zemē”. (1. Moz. 10:8—12.) Ko mūžības Ķēniņš darīja, redzot šī dumpīgā valdnieka nostāju un tā pūles izjaukt Dieva nodomu ”piepildīt zemi”? Dievs sajauca cilvēku valodu, un Nimrodam pakļautie ļaudis, nespēdami īstenot iecerēto, izklīda ”pa visu zemes virsu”. Līdz ar viņiem izplatījās arī viltus pielūgsme un cilvēku valdīšana. (1. Moz. 11:1—9.)

11. Kā Jehova apliecināja, ka ir uzticīgs savam draugam Ābrahāmam?

11 Lai gan pēc plūdiem daudzi pielūdza viltus dievus, bija arī tādi cilvēki, kas uzticīgi turpināja godāt Jehovu. Viens no viņiem bija Ābrahāms, kas paklausīgi atstāja ērtu dzīvi savā dzimtajā pilsētā Ūrā un gadiem ilgi dzīvoja teltīs. (1. Moz. 11:31; Ebr. 11:8, 9.) Laikā, kad Ābrahāms klejoja no vienas vietas  uz otru, viņam apkārt bieži bija valdnieki, no kuriem daudzi dzīvoja mūru ieskautās pilsētās. Taču Jehova sargāja Ābrahāmu un tā ģimeni. Par aizsardzību, ko Jehova tēvišķā gādībā nodrošināja, psalmu sacerētājs rakstīja: ”Viņš [Dievs] neļāva nevienam viņus apspiest un sodīja pat ķēniņus viņu dēļ.” (Ps. 105:13, 14.) Būdams uzticīgs savam draugam Ābrahāmam, Jehova viņam apsolīja: ”Ķēniņiem būs nākt no tavām miesām.” (1. Moz. 17:6; Jēk. 2:23.)

12. Kā Jehova ļāva izpausties savai varai pār Ēģipti, un kā tas ietekmēja viņa izredzēto tautu?

12 Ābrahāma dēlam Īzākam un mazdēlam Jēkabam Dievs atkārtoja savu solījumu viņus svētīt, un tas nozīmēja arī parūpēties, lai no viņu pēcnācējiem celtos ķēniņi. (1. Moz. 26:3—5; 35:11.) Tomēr pirms ķēniņu parādīšanās Jēkaba pēcnācēji kļuva par vergiem Ēģiptē. Vai tāpēc bija jādomā, ka Jehova neizpildīs savu solījumu vai ka viņš ir atteicies no varas pār zemi? Nekādā ziņā! Noteiktā laikā Jehova apliecināja savu dievišķo varu un ļāva izpausties savai varai pār stūrgalvīgo faraonu. Paverdzinātie izraēlieši paļāvās uz Jehovu, un Jehova viņus iespaidīgā veidā atbrīvoja, izvezdams cauri Sarkanajai jūrai. Jehova joprojām bija Visuma Augstākais valdnieks, un kā gādīgs Tēvs viņš lika lietā savu lielo spēku, lai pasargātu savu tautu. (Nolasīt 2. Mozus 14:13, 14.)

JEHOVA KĻŪST PAR IZRAĒLIEŠU ĶĒNIŅU

13., 14. a) Ko izraēlieši dziesmā pauda par Jehovas varu? b) Ko Dievs Dāvidam apsolīja par ķēniņa varu?

13 Tūlīt pēc brīnumainās atbrīvošanas no Ēģiptes izraēlieši dziedāja uzvaras dziesmu, kurā cildināja Jehovu. Šajā dziesmā, kas pierakstīta 2. Mozus grāmatas 15. nodaļā, 18. pantā ir lasāmi vārdi: ”Tas Kungs ir ķēniņš uz mūžu mūžiem!” Jehova patiešām kļuva par jaunās tautas Ķēniņu. (5. Moz. 33:5.) Taču ļaudis nebija mierā ar to, ka Jehova bija viņu neredzamais valdnieks. Aptuveni 400 gadus pēc aiziešanas no Ēģiptes viņi pieprasīja, lai Dievs viņiem ieceļ ķēniņu no cilvēku vidus, kādi bija apkārtējām pagānu tautām. (1. Sam. 8:5.) Bet Jehova tik un tā bija Ķēniņš, un to skaidri apliecināja notikumi laikā,  kad valdīja Dāvids — izraēliešu otrais ķēniņš.

14 Dāvids atveda uz Jeruzālemi svēto līguma šķirstu. Šajā priecīgajā reizē levīti dziedāja slavas dziesmu, kurā bija ietverts arī 1. Laiku grāmatas 16. nodaļas 31. pantā lasāmais aicinājums sacīt tautām: ”Tas Kungs ir ķēniņš!” Jehova ir Ķēniņš tādā nozīmē, ka viņš īsteno savu varu konkrētā laikā vai noteiktas situācijas risināšanai vai pilnvaro to darīt kādu, kas viņu pārstāv. Šo Jehovas valdīšanas iezīmi ir ļoti svarīgi saprast. Pirms Dāvida nāves Jehova viņam apsolīja, ka viņa ķēniņa varai nepienāks gals: ”Es uzcelšu tavu dzimumu pēc tevis, kas nāks no tavām miesām, tam Es nostiprināšu viņa valstību.” (2. Sam. 7:12, 13.) Kā vēlāk noskaidrojās, šis Dāvida ”dzimums” jeb pēcnācējs parādījās vairāk nekā 1000 gadus vēlāk. Kas viņš bija, un kad viņš kļuva par ķēniņu?

JEHOVA IECEĻ JAUNU ĶĒNIŅU

15., 16. Kad Jēzus tika svaidīts par nākamo ķēniņu, un kā Jēzus, būdams uz zemes, veica priekšdarbus savai valdīšanai?

15 Mūsu ēras 29. gadā Jānis Kristītājs sāka sludināt, ka ”debesu valstība jau ir tuvu”. (Mat. 3:2.) Kad Jānis kristīja Jēzu, Jehova svaidīja Jēzu, kurš līdz ar to kļuva par apsolīto Mesiju un nākamo Dieva valstības ķēniņu. Jehova pauda savu tēvišķo mīlestību pret Jēzu, teikdams: ”Šis ir mans mīļais Dēls, pret ko es esmu labvēlīgs.” (Mat. 3:17.)

16 Savas kalpošanas laikā Jēzus vienmēr godāja Tēvu. (Jāņa 17:4.) Viņš to darīja, sludinādams Dieva valstību. (Lūk. 4:43.) Viņš pat mācīja savus sekotājus lūgt, lai šī valstība nāk. (Mat. 6:10.) Būdams nākamais ķēniņš, Jēzus saviem pretiniekiem varēja teikt: ”Dieva valstība ir jūsu vidū.” (Lūk. 17:21.) Vēlāk, vakarā pirms savas nāves, Jēzus ar saviem sekotājiem noslēdza ”līgumu par valstību”. Tā viņš daļai savu uzticīgo mācekļu pavēra iespēju kopā ar viņu valdīt Dieva valstībā. (Nolasīt Lūkas 22:28—30.)

17. Kādā ziņā Jēzus sāka valdīt pirmajā gadsimtā, bet kas viņam vēl bija jāgaida?

17 Kad Jēzus sāk valdīt Dieva valstībā? Viņš nevarēja to darīt nekavējoties. Jau nākamajā pēcpusdienā Jēzus tika sodīts ar nāvi un viņa sekotāji izklīda. (Jāņa 16:32.) Tomēr Jehova, tāpat kā tas vienmēr ir bijis agrāk, palika situācijas noteicējs. Trešajā dienā viņš piecēla savu Dēlu no nāves, un 33. gada Vasarsvētkos Jēzus sāka valdīt pār saviem svaidītajiem brāļiem, kas veidoja kristiešu draudzi. (Kol. 1:13.) Bet Jēzum vēl bija jāgaida, līdz viņš kā apsolītais pēcnācējs varēs pilnībā valdīt pār zemi. Jehova sacīja savam Dēlam: ”Sēdies pie Manas labās rokas, tiekāms Es lieku tavus ienaidniekus par pameslu tavām kājām!” (Ps. 110:1.)

PIELŪDZIET MŪŽĪBAS ĶĒNIŅU

18., 19. Kādu pamudinājumu mēs izjūtam, un ko varēs uzzināt nākamajā rakstā?

18 Gadu tūkstošiem Jehovas valdīšana ir apstrīdēta gan debesīs, gan uz zemes. Jehova nekad nav atteicies no savas varas un nav zaudējis noteikšanu. Kā mīlošs Tēvs viņš ir sargājis un vadījis savus uzticamos kalpus, piemēram, Noasu, Ābrahāmu un Dāvidu. Vai gan tas mūs nemudina pakļauties savam Ķēniņam un viņam tuvoties?

19 Bet varētu jautāt: kādā ziņā Jehova ir Ķēniņš mūsdienās? Kā mēs varam būt uzticīgi Jehovas valstības pavalstnieki un kļūt par pilnīgiem dēliem viņa lielajā ģimenē? Ko īsti nozīmē lūgums, lai nāk Dieva valstība? Atbildes uz šiem jautājumiem var atrast nākamajā rakstā.