Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Sargtornis (izdevums studēšanai)  |  Decembris 2013

”Šī diena lai ir jums par pieminēšanas dienu”

”Šī diena lai ir jums par pieminēšanas dienu”

”Šī diena lai ir jums par pieminēšanas dienu; to svin[iet] kā svētkus tam Kungam.” (2. MOZ. 12:14.)

1., 2. Par kādiem svētkiem ir jāinteresējas visiem kristiešiem, un kāpēc?

AR KO jums saistās gadadienas? Precēti cilvēki varbūt uzreiz iedomāsies savu kāzu gadadienu. Citiem gadadienas, iespējams, saistās ar kādu vēsturisku notikumu, ko atzīmē liela daļa sabiedrības, piemēram, valsts neatkarības dienu. Bet vai jūs zināt par piemiņas dienu, kuru kāda tauta atzīmē jau vairāk nekā 3500 gadu?

2 Runa ir par Pashu. Šos svētkus sāka svinēt, lai atzīmētu izraēliešu atbrīvošanu no Ēģiptes gūsta. Mums būtu jāpievērš nopietna uzmanība šiem svētkiem. Kāpēc tas ir svarīgi? Tie skar būtiskus mūsu dzīves aspektus. Kāds varētu domāt: ”Pashu svin ebreji, bet es taču neesmu jūdaisma piekritējs. Kāpēc man būtu jāinteresējas par Pashu?” Atbilde ir rodama šajos vārdos: ”Ir upurēts Kristus, mūsu Pashas upuris.” (1. Kor. 5:7.) Lai saprastu šos dziļos vārdus, mums jāuzzina vairāk par ebreju Pashu un jāpārdomā, kā tā ir saistīta ar kādu norādījumu, kas dots visiem kristiešiem.

KĀPĒC IZRAĒLIEŠI SVINĒJA PASHU

3., 4. Kas norisinājās pirms pirmās Pashas?

3 Miljoniem cilvēku, kas nepieder pie ebreju tautas, ir kaut ko dzirdējuši par notikumiem, kas risinājās pirms tam, kad tika iedibināta Pasha. Iespējams, viņi ir lasījuši par tiem Bībelē, 2. Mozus grāmatā, dzirdējuši citus stāstām par šiem notikumiem vai skatījušies kādu filmu, kas tos atspoguļo.

4 Daudzus gadus izraēlieši bija vergojuši Ēģiptē. Tad pienāca brīdis, kad Jehova sūtīja pie faraona Mozu un viņa brāli Āronu, lai tie lūgtu valdnieku atbrīvot Jehovas tautu. Augstprātīgais Ēģiptes valdnieks neļāva izraēliešiem doties projām, tāpēc Jehova sūtīja zemei vairākas smagas mocības. Beigu beigās  Dievs sūtīja desmito mocību, kuras laikā gāja bojā ēģiptiešu pirmdzimtie, un tikai pēc tam faraons atlaida izraēliešus. (2. Moz. 1:11; 3:9, 10; 5:1, 2; 11:1, 5.)

5. Kas izraēliešiem bija jādara, pirms viņi tika atbrīvoti no Ēģiptes gūsta? (Sk. attēlu raksta sākumā.)

5 Bet kas izraēliešiem bija jādara, pirms viņi tika atbrīvoti? Bija pavasara ekvinokcijas laiks 1513. gadā pirms mūsu ēras, ābība mēnesis, ko vēlāk sāka saukt par nīsānu. * Dievs teica, ka šī mēneša desmitajā dienā izraēliešiem ir jāsāk gatavoties tam, lai izpildītu vairākus norādījumus 14. nīsānā. Tā kā senie ebreji dienas skaitīja no viena saulrieta līdz nākamajam, 14. nīsāns sākās pēc saulrieta. Šajā dienā katrai ģimenei bija jānokauj jērs (vai āzis) un ar tā asinīm jāapslaka durvju stenderes un palodas. (2. Moz. 12:3—7, 22, 23.) Ģimenei bija jāēd cepts jērs, neraudzēta maize un ”rūgtas zāles”. Izraēliešiem tika pavēstīts, ka Dieva eņģelis ”apstaigās Ēģiptes zemi” un nonāvēs ēģiptiešu pirmdzimtos, turpretī paklausīgo izraēliešu namiem tas paies garām *, un pēc tam viņi varēs atstāt Ēģipti. (2. Moz. 12:8—13, 29—32.)

6. Kāpēc Dieva tauta gadu no gada svinēja Pashu?

6 Tā arī notika, un turpmāk izraēliešiem gadu no gada bija jāpiemin šis notikums, kad viņi tika atbrīvoti no Ēģiptes. Dievs viņiem teica: ”Šī diena lai ir jums par pieminēšanas dienu; to svinēt kā svētkus tam Kungam, tas lai jums ir par mūžīgu likumu uz audžu audzēm.” Pēc Pashas, kas tika svinēta 14. nīsānā, izraēliešiem septiņas dienas bija jāsvin Neraudzētās maizes svētki. Visas šīs astoņas dienas mēdza saukt par Pashu. (2. Moz. 12:14—17; Lūk. 22:1; Jāņa 18:28; 19:14.) Pasha bija viena no noteiktajām svētku sanāksmēm, kas ebrejiem bija jārīko katru gadu. (2. Laiku 8:13.)

7. Ko Jēzus iedibināja, kad kopā ar apustuļiem pēdējoreiz atzīmēja Pashu?

7 Būdami ebreji, Jēzus un viņa apustuļi ievēroja Mozus bauslību un tāpēc ik gadu atzīmēja Pashas svētkus. (Mat. 26:17—19.) Pēdējā reizē, kad viņi to darīja, Jēzus iedibināja jaunu pasākumu, kas, kā viņš norādīja, mācekļiem ir jāatzīmē katru gadu, — Kunga mielastu. Bet kurā dienā tam bija jānotiek?

KURĀ DIENĀ JĀNOTIEK KUNGA MIELASTAM

8. Kāds jautājums rodas saistībā ar Pashu un Kunga maltīti?

8 Tā kā Kunga mielastu Jēzus iedibināja tūlīt pēc tam, kad viņš kopā ar apustuļiem pēdējo reizi bija svinējis Pashu, šī pasākuma norises dienai bija jāsakrīt ar dienu, kad tika svinēta Pasha. Bet varbūt jūs esat ievērojuši, ka mūsdienu kalendāros datums, kad ebreji atzīmē Pashu, ne vienmēr sakrīt ar datumu, kad mēs pieminam Kristus nāvi, — nesakritība var būt viena vai vairākas dienas. Ar ko tas izskaidrojams? Lai gūtu atbildi uz šo jautājumu, pārdomāsim, kādu norādījumu Dievs deva izraēliešiem. Mozus ne tikai sacīja, ka ”visai sapulcētai Israēla draudzei” ir jānokauj jēri, bet arī konkrēti pateica, kad 14. nīsānā tas jādara. (Nolasīt 2. Mozus 12:5, 6.)

9. Kad saskaņā ar 2. Mozus 12:6 bija jākauj Pashas jērs? (Sk. arī ”Kurā diennakts daļā?”.)

9 Kā uzsvērts kādā Bībeles komentārā, 2. Mozus grāmatas 12. nodaļas 6. pantā ir teikts, ka jērs bija jānokauj ”starp diviem vakariem” (The Pentateuch and Haftorahs). Dažos Bībeles izdevumos šī frāze tā arī ir tulkota. Savukārt citos izdevumos atbilstošais panta fragments ir tulkots, piemēram,  ”starp mijkrēsli un tumsu”, ”ap vakara laiku”, ”ap saules rietu” vai ”krēslā”. Tātad var secināt, ka jērs bija jānokauj pēc saules rieta, taču vēl tajā laikā, kamēr nebija pavisam satumsis, — 14. nīsāna sākumā.

10. Kad, pēc dažu domām, bija jāupurē jērs, bet kāds jautājums tāpēc rodas?

10 Ar laiku daļa ebreju sāka uzskatīt, ka būtu bijušas vajadzīgas daudzas stundas, lai nokautu visus jērus, kas tika atvesti uz templi. Tāpēc viņi secināja, ka 2. Mozus 12:6 frāze ”starp diviem vakariem” attiecas uz 14. nīsāna beigām — no brīža, kad saule jau ir pāri zenītam (pēcpusdienā), līdz brīdim, kad tā vakarā noriet. Bet, ja tiešām tā bija domāts, kad bija jāēd Pashas maltīte? Senā jūdaisma speciālists profesors Jonatāns Klevāns atzīmēja: ”Jauna diena sākas līdz ar saules rietu, tāpēc upuris tika nests 14. datumā, bet Pasha sākās un maltīte tika ieturēta 15. datumā, kaut gan šī secība attiecīgajos datumos nav konkrēti norādīta 2. Mozus grāmatā.” Profesors arī rakstīja: ”Rabīnu literatūrā.. nav apgalvots, ka ir iespējams pateikt, kā seders [Pashas maltīte] noritēja pirms Tempļa izpostīšanas [mūsu ēras 70. gadā].” (Kursīvs mūsu.)

11. a) Kas notika ar Jēzu mūsu ēras 33. gada Pashas laikā? b) Kāpēc mūsu ēras 33. gada 15. nīsānā ”sabats bija īpašs”? (Sk. zemsvītras piezīmi.)

11 Kurā dienā Pasha tika atzīmēta mūsu ēras 33. gadā? 13. nīsānā, tuvojoties dienai, kad ”jākauj Pashas upuris”, Kristus Pēterim un Jānim sacīja: ”Ejiet un sagatavojiet mums Pashas mielastu!” (Lūk. 22:7, 8.) Visbeidzot ”bija pienācis laiks” Pashas mielastam — tas bija ceturtdien, 14. nīsānā pēc saules rieta. Pēc tam, kad Jēzus kopā ar apustuļiem bija ēdis Pashas maltīti, viņš iedibināja Kunga mielastu. (Lūk. 22:14, 15.) Tonakt Jēzu apcietināja un veda tiesas priekšā. 14. nīsānā, kad tuvojās dienvidus, Jēzus tika piesists pie staba, un pēcpusdienā viņš nomira. (Jāņa 19:14.) Tā ”Kristus, mūsu Pashas upuris”, tika upurēts tajā pašā dienā, kad tika nokauts Pashas jērs. (1. Kor. 5:7; 11:23; Mat. 26:2.) Šīs pašas ebreju kalendāra dienas beigās Jēzus tika apglabāts — tātad vēl pirms 15. nīsāna iestāšanās. * (3. Moz. 23:5—7; Lūk. 23:54.)

KO MĒS MĀCĀMIES NO ”PIEMINĒŠANAS DIENAS”

12., 13. Ko izraēliešu bērni mācījās Pashas svinību laikā?

12 Tagad atgriezīsimies pie notikumiem Ēģiptē. Mozus norādīja, ka turpmāk  Dieva tautai katru gadu ir jāsvin Pashas svētki un ka tas ir ”nolikums”, kas tautai ir jāievēro ”mūžīgi”. Ikgadējo Pashas svinību laikā bērni varēja uzdot vecākiem jautājumus par šo svētku nozīmi. (Nolasīt 2. Mozus 12:24—27; 5. Moz. 6:20—23.) Tātad Pasha bija ”pieminēšanas diena”, no kuras arī bērni varēja daudz mācīties. (2. Moz. 12:14.)

13 No paaudzes paaudzē izraēliešiem Pashas laikā bija jāmāca bērniem būtiskas patiesības. Viena no šādām atziņām bija tā, ka Jehova spēj aizsargāt savus kalpus. Tā bērni saprata, ka viņš nav neizprotama, abstrakta dievība. Jehova ir reāls, dzīvs Dievs, kas interesējas par saviem kalpiem un rīkojas viņu labā. Viņš to pierādīja, pasargādams izraēliešu pirmdzimtos, ”kad Viņš sodīja Ēģiptes zemi”.

14. Ko kristīgi vecāki var palīdzēt saprast saviem bērniem, atgādinot Bībeles stāstu par pirmo Pashu?

14 Kristīgiem vecākiem nav dots norādījums katru gadu stāstīt dēliem un meitām par pirmo Pashu. Bet vai jūs palīdzat saviem bērniem saprast to pašu, ko savulaik saviem bērniem mācīja izraēlieši, proti, ka Dievs aizsargā savus kalpus? Vai bērni redz, ka jums ir dziļa pārliecība par Jehovas gatavību arī mūsdienās aizsargāt savus kalpus? (Ps. 27:11; Jes. 12:2.) Vai jūs viņiem to mācāt, risinot patīkamas sarunas, nevis lasot sausas lekcijas? Neaizmirstiet uzsvērt, ka Jehova allaž aizsargā savus kalpus, jo tas jūsu ģimenei palīdzēs garīgi augt.

Ko jūs varētu mācīt saviem bērniem, apspriežot Pashu? (Sk. 14. rindkopu)

15., 16. Ko mēs par Jehovu varam mācīties, pārdomājot 2. Mozus grāmatu, no 12. līdz 15. nodaļai?

15 Pārdomājot ar Pashu saistītos notikumus, mēs mācāmies ne tikai to, ka Jehova spēj aizsargāt savus kalpus, bet arī to, ka viņš spēj tos atbrīvot un glābt. Jehova atbrīvoja izraēliešus, tos izvezdams ”no Ēģiptes zemes”. Iztēlojieties, kā tas notika: Dievs vadīja savu tautu, izmantojot mākoņu un uguns stabu. Izraēlieši izgāja cauri Sarkanajai jūrai pa sausu jūras dibenu un redzēja, kā tās ūdeņi slējās kā vaļņi pa labi un pa kreisi. Kad izraēlieši bija tikuši pāri jūrai, viņu acu priekšā tās ūdeņi nogāzās pār ēģiptiešu karaspēku. Pēc tam viņi dziedāja Jehovam slavas dziesmu: ”Es dziedāšu tam Kungam.. Zirgus un jātniekus Viņš iegāzis jūrā. Mans spēks un mana dziesma ir tas Kungs, Viņš ir tas, no kā man nāk glābšana!” (2. Moz. 13:14, 21, 22; 15:1, 2; Ps. 136:11—15.)

16 Vai jūs palīdzat saviem bērniem veidot paļāvību, ka Jehova ir mūsu glābējs un atbrīvotājs? Vai pēc tā, ko jūs sakāt un kādus lēmumus pieņemat, bērni var secināt, ka jūs paši esat par to pārliecināti? Vakarā Jehovas pielūgsmei jūs varētu pārrunāt ar ģimenes locekļiem 2. Mozus grāmatu, no 12. līdz 15. nodaļai, un uzsvērt, kā Jehova toreiz izglāba savu tautu. Citā reizē varētu izvērst diskusiju par tādām Rakstu vietām kā Apustuļu darbi 7: 30—36 un Daniēla 3:16—18, 26—28. Mums visiem, vienalga, vai mēs esam jauni vai jau gados, ir jābūt pārliecinātiem, ka Jehova spēj glābt savus kalpus. Viņš to darīja Mozus laikā, un viņš noteikti mūs izglābs arī nākotnē. (Nolasīt 1. Tesalonikiešiem 1:9, 10.)

KAS JĀPIEMIN MUMS

17., 18. Par ko mums liek domāt tas, kā asinis tika lietotas pirmās Pashas laikā?

17 Patiesie kristieši nesvin ebreju Pashu. Prasība svinēt šos svētkus bija ietverta Mozus bauslībā, bet mēs vairs neesam tai pakļauti. (Rom. 10:4; Kol. 2:13—16.) Mūsu acīs ļoti liela nozīme ir kādam citam notikumam — Dieva Dēla nāvei. Tomēr mēs varam kaut ko mācīties no tā, kā pirmo reizi Ēģiptē tika atzīmēta Pasha.

18 Jēra asinis uz durvju stenderēm un palodām tika slacītas tādēļ, lai glābtu dzīvību. Mūsdienās mēs nenesam Dievam dzīvnieku upurus — mēs to nedarām ne Pashas laikā, ne arī kādā citā dienā. Tomēr ir kāds labāks upuris, kas var glābt dzīvību uz visiem laikiem. Apustulis Pāvils rakstīja par ”debesīs pierakstīto pirmdzimto draudzi”. Šo svaidīto kristiešu dzīvību glābj ”slacītās asinis”, proti, Jēzus asinis. (Ebr. 12:23, 24.) Šīs asinis paver iespēju iemantot mūžīgu dzīvi arī tiem kristiešiem, kas cer dzīvot uz zemes. Mums visiem ir svarīgi paturēt prātā: ”Viņā mēs esam ieguvuši atbrīvošanu pret izpirkumu ar viņa asinīm — mūsu pārkāpumu piedošanu pēc Dieva augstsirdīgās labestības bagātības.” (Efes. 1:7.)

19. Kā tas, kādā veidā Jēzus nomira, stiprina mūsu paļāvību uz Bībeles pravietojumiem?

19 Kad Pashas laikā tika nokauts jērs, izraēlieši nedrīkstēja tam salauzt nevienu kaulu. (2. Moz. 12:46; 4. Moz. 9:11, 12.) Bet ko var teikt par ”Dieva Jēru”, kas nāca uz zemi, lai atdotu savu dzīvību par izpirkumu? (Jāņa 1:29.) Viņš tika piekārts pie moku staba, un viņam līdzās katrs savā pusē sodu izcieta divi noziedznieki. Jūdi lūdza, lai Pilāts pavēlētu salauzt notiesātajiem kaulus. Tas paātrinātu viņu nāvi, un viņi nepaliktu pie moku stabiem līdz 15. nīsānam, kas bija īpašs sabats. Kareivji salauza kājas abiem noziedzniekiem, bet, ”pienākuši pie Jēzus, tie ieraudzīja, ka viņš jau ir miris, un nesalauza viņam kājas”. (Jāņa 19:31—34.) Jēzus kauli netika salauzti, gluži tāpat kā netika salauzti Pashas jēra kauli. Tāpēc var teikt, ka Pashas jērs bija kā ”ēna”, kas norādīja uz upuri, kurš tika nests mūsu ēras 33. gada 14. nīsānā. (Ebr. 10:1.) Turklāt tā piepildījās arī pravietojums no 34. psalma 21. panta, un tas stiprina mūsu paļāvību uz Bībeles pravietojumiem.

20. Kāda būtiska atšķirība pastāv starp Pashu un Kunga mielastu?

20 Tomēr pastāv būtiska atšķirība starp Pashu un Kunga mielastu. Šī atšķirība liecina, ka Pasha, ko svinēja ebreji, nenorādīja uz to, ko Kristus lika saviem sekotājiem darīt, pieminot viņa nāvi. Ēģiptē izraēlieši Pashas laikā ēda jēru, taču jēra asinis viņi nedzēra. Bet kādu norādījumu Jēzus deva saviem mācekļiem? Viņš sacīja, ka tiem, kas valdīs Dieva valstībā, ir jāiebauda gan maize, gan vīns, kas simbolizē viņa miesu un asinis. Sīkāk par Jēzus nāves atceres vakaru būs stāstīts nākamajā rakstā. (Marka 14:22—25.)

21. Kāpēc ir svarīgi, lai mums būtu zināšanas par Pashu?

21 Nav šaubu, ka Pashai bija liela nozīme izraēliešu attiecībās ar Dievu, un mēs varam daudz mācīties, atsaucot prātā ar to saistītos notikumus. Kaut gan Pasha bija ”pieminēšanas diena”, kas bija jāsvin ebrejiem, nevis kristiešiem, mums visiem ir jāzina šo svētku vēsture un nozīme, jo par tiem ir stāstīts ”Dieva iedvesmotajos” Rakstos. (2. Tim. 3:16.)

^ 5. rk. Ebreju kalendāra pirmais mēnesis tika saukts par ābību, bet pēc izraēliešu atgriešanās no Babilonas gūsta to sāka dēvēt par nīsānu. Vienkāršības labad šajā rakstā ir lietots nosaukums nīsāns.

^ 5. rk. Vārds ”Pasha” ir cēlies no ebreju valodas vārda, kas nozīmē ”paiet garām”.

^ 11. rk. Nākamā diena pēc Pashas, 15. nīsāns, bija pirmā Neraudzētās maizes svētku diena, kas vienmēr bija sabats. Mūsu ēras 33. gadā 15. nīsāns bija arī iknedēļas sabats (no piektdienas saulrietam līdz sestdienas saulrietam). Tā kā togad sabats bija divkāršs, tas bija īpašs. (Nolasīt Jāņa 19:31, 42.)