Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Sargtornis (izdevums studēšanai)  |  Decembris 2013

Neļausim ”ātri sevi apmulsināt”

Neļausim ”ātri sevi apmulsināt”

”Brāļi, ..neļaujiet tik ātri sevi apmulsināt.” (2. TES. 2:1, 2.)

1., 2. Kāpēc krāpšana mūsdienās ir tik izplatīta, un kā tā var izpausties? (Sk. attēlu raksta sākumā.)

KRĀPŠANA, apmāns un blēdīšanās pasaulē, kurā mēs dzīvojam, ir plaši izplatītas parādības. Par to nebūtu jābrīnās. Bībelē ir skaidri norādīts, ka Sātans Velns ir nelabojams krāpnieks, un viņš ir šīs pasaules valdnieks. (1. Tim. 2:14; 1. Jāņa 5:19.) Ļaunajai pasaules kārtībai tuvojas gals, tāpēc Sātans kļūst aizvien dusmīgāks, jo viņam ir ”atlicis maz laika”. (Atkl. 12:12.) Ņemot to vērā, var gaidīt, ka cilvēki, kas atrodas Sātana ietekmē, rīkosies arvien negodīgāk, turklāt pirmām kārtām viņi cenšas pievilt tos, kas pielūdz patieso Dievu.

2 Plašsaziņas līdzekļos reizēm parādās maldinoša informācija vai pat klaji meli par Jehovas kalpiem un viņu uzskatiem. Nepatiesība tiek izplatīta avīžrakstos, televīzijas pārraidēs un interneta lapās. Ir cilvēki, kam tas kļūst par klupšanas akmeni un kas notic šādiem meliem.

3. Kas mums ļauj pretoties centieniem mūs maldināt?

3 Lai gan mūsu ienaidnieks izmanto tik nekrietnus paņēmienus, mēs varam tiem pretoties, jo mūsu rīcībā ir Dieva vārdi, kas ir ”noderīgi.. labošanai”. (2. Tim. 3:16.) No apustuļa Pāvila vēstulēm mēs uzzinām, ka pirmajā gadsimtā daļa kristiešu Tesalonikā ļāvās maldiem un noticēja tam, kas nebija patiess. Viņš tos mudināja ”neļaut tik ātri sevi apmulsināt”. (2. Tes. 2:1, 2.) Ko var mācīties no padomiem, ko Pāvils ar mīlestību deva šiem kristiešiem, un kā mēs tos varam attiecināt uz savu situāciju?

LAIKUS IZTEIKTI BRĪDINĀJUMI

4. Kā kristiešiem Tesalonikā tika atgādināts par ”Jehovas dienas” nākšanu, un kā tas tiek atgādināts mums?

4 Savā pirmajā vēstulē draudzei Tesalonikā Pāvils  runāja par ”Jehovas dienas” nākšanu. Viņš nevēlējās, lai brāļi būtu neziņā par to un nebūtu tai gatavi. Viņš tos kā ”gaismas dēlus” mudināja ”palikt nomodā un paturēt skaidru prātu”. (Nolasīt 1. Tesalonikiešiem 5:1—6.) Tagad mēs gaidām, kad tiks iznīcināta lielā Babilona — visas pasaules viltus reliģijas. Ar šo notikumu sāksies Jehovas lielā diena. Ir patīkami, ka mēs labāk nekā agrāk saprotam, kā īstenojas Jehovas nodoms. Ar draudzes starpniecību mēs regulāri saņemam atgādinājumus, kas mums palīdz paturēt skaidru prātu. Pievēršot uzmanību šiem atkārtotajiem brīdinājumiem, mēs varam nostiprināt savu apņēmību Dievam ”kalpot, liekot lietā savas prāta spējas”. (Rom. 12:1.)

Pāvils rakstīja vēstules, kurās bija ietverti svarīgi brīdinājumi kristiešiem (Sk. 4., 5. rindkopu)

5., 6. a) Par ko Pāvils runāja savā otrajā vēstulē tesalonikiešiem? b) Ko Dievs drīz darīs ar Jēzus starpniecību, un kas mums būtu jāpārdomā?

5 Neilgi pēc tam, kad Pāvils bija nosūtījis kristiešiem Tesalonikā savu pirmo vēstuli, viņš sūtīja tiem arī otru. Tajā Pāvils runāja par to, ka Kungs Jēzus īstenos Dieva spriedumu un ka ciešanas pieredzēs ”tie, kas nepazīst Dievu, un tie, kas neklausa labajai vēstij”. (2. Tes. 1:6—8.) Kā var secināt no Pāvila vēstules otrās nodaļas, daži turienes draudzē tik ļoti satraucās par Jehovas dienu, ka uzskatīja par nenovēršamu tās drīzu sākšanos. (Nolasīt 2. Tesalonikiešiem 2:1, 2.) Šiem agrīnajiem kristiešiem bija tikai ierobežota izpratne par to, kā īstenosies Jehovas nodoms, un tas saskan ar vārdiem, ko Pāvils vēlāk rakstīja par pravietojumiem: ”Mūsu zināšanas ir nepilnīgas un mēs pravietojam nepilnīgi, bet, kad nāks tas, kas ir pilnīgs, nepilnīgais zudīs.” (1. Kor. 13:9, 10.) Tomēr Dieva iedvesmotie brīdinājumi, ko toreiz pierakstīja Pāvils, apustulis Pēteris un citi uzticami svaidītie brāļi, viņiem varēja palīdzēt saglabāt ticību.

6 Lai labotu nepareizo priekšstatu, kāds dažiem bija izveidojies, Pāvils, Dieva iedvesmots, paskaidroja, ka lielajai atkrišanai un ”nelikumības cilvēkam” bija jāparādās pirms Jehovas dienas. * Pēc tam noteiktā laikā Kungs  Jēzus iznīcinās visus, kas ir maldināti. Apustulis minēja iemeslu, kāpēc šie cilvēki saņem nelabvēlīgu spriedumu: viņi ”nav pieņēmuši patiesības mīlestību”. (2. Tes. 2:3, 8—10.) Mums visiem ir svarīgi pārdomāt: cik stipri es mīlu patiesību? Vai es vienmēr sekoju līdzi jaunākajiem Bībeles mācību skaidrojumiem, kas izklāstīti šī žurnāla lappusēs un citās uz Bībeli balstītās publikācijās, kuras tiek sagādātas Dieva kalpiem visā pasaulē?

GUDRI IZVĒLĒSIMIES SABIEDRĪBU

7., 8. a) Ar kādām briesmām bija jāsaskaras agrīnajiem kristiešiem? b) Kas sevišķi apdraud patiesos kristiešus mūsdienās?

7 Protams, briesmas kristiešiem draud ne tikai no atkritējiem un viņu mācībām. Timotejam Pāvils rakstīja, ka ”mantkārība ir visāda ļaunuma sakne”. Apustulis atzina, ka, ”tai ļaujoties, daži ir novērsušies no ticības un nodarījuši sev daudz sāpju”. (1. Tim. 6:10.) Visu laiku ir jāuzmanās arī no ”miesas darbiem”. (Gal. 5:19—21.)

8 Taču var saprast, kāpēc Pāvils īpaši brīdināja tesalonikiešus, cik nopietns drauds ir tādi cilvēki kā tie, kurus viņš citur nosauca par ”neīstiem apustuļiem”. Starp viņiem bija tādi, kas ”runāja aplamības, lai aizrautu mācekļus sev līdzi”. (2. Kor. 11:4, 13; Ap. d. 20:30.) Jēzus vēlāk uzslavēja Efesas draudzi par to, ka tā ”nevarēja paciest ļaunus cilvēkus”. Efesieši ”pārbaudīja” cilvēkus, kas bija neīsti apustuļi, patiesībā — meļi. (Atkl. 2:2.) Interesanti, ka savā otrajā vēstulē tesalonikiešiem Pāvils izteica šādu mudinājumu: ”Mēs jums, brāļi, Kunga Jēzus Kristus vārdā norādām norobežoties no ikviena brāļa, kas dzīvo nekārtīgi.” Pēc tam viņš konkrēti pieminēja kristiešus, kas ”negrib strādāt”. (2. Tes. 3:6, 10.) Ja jau šādi kristieši tika uzskatīti par nekārtīgiem, cik daudz vairāk to varēja teikt par tiem, kas sliecās uz atkrišanu! Veidot ciešas attiecības ar šādiem cilvēkiem tolaik bija sevišķi bīstami, un to nedrīkstēja darīt — un tieši tāpat ir mūsdienās. (Sal. Pam. 13:20.)

9. Kāpēc mums jābūt uzmanīgiem, ja kāds sāk izteikt personiskus pieņēmumus vai runāt kritiski?

9 Pavisam tuvu ir lielā posta sākums un ļaunās pasaules gals, tāpēc šie Dieva iedvesmotie brīdinājumi, kas tika izteikti pirmajā gadsimtā, tagad ir vēl nozīmīgāki. Mēs, protams, nevēlamies, lai izrādītos, ka esam ”velti saņēmuši” Jehovas augstsirdīgo labestību un ka mēs neiemantosim apsolīto mūžīgo dzīvi debesīs vai uz zemes. (2. Kor. 6:1.) Ja kāds, kas apmeklē draudzes sapulces, kādreiz censtos mūs iesaistīt diskusijās par personiskiem pieņēmumiem vai kritiskās sarunās par Jehovas organizāciju, mums jābūt ārkārtīgi uzmanīgiem. (2. Tes. 3:13—15.)

”IEVĒROJIET MĀCĪBAS, KAS JUMS IR NODOTAS”

10. Pie kādām mācībām kristieši Tesalonikā tika rosināti turēties?

10 Pāvils rosināja brāļus Tesalonikā ”stāvēt stingri” un turēties pie tā, ko viņi bija mācījušies. (Nolasīt 2. Tesalonikiešiem 2:15.) Kas bija ”mācības”, kuras viņiem bija nodotas? Tās, protams, nebija viltus reliģijas tradīcijas, kas tiek uzsvērtas tik ļoti, it kā tās būtu tikpat vērtīgas kā Rakstu mācības. Pāvils runāja par mācībām, ko viņš un citi bija saņēmuši no Jēzus, kā arī par to, ko Dievs viņu mudināja darīt zināmu citiem un kas vēlāk lielākoties kļuva par Dieva iedvesmoto Rakstu daļu. Pāvils  uzslavēja savus brāļus Korintas draudzē, par kuriem viņš rakstīja: ”Jūs visās lietās atceraties mani un turaties pie tradīcijām, ko esmu jums nodevis.” (1. Kor. 11:2.) Šīs mācības nāca no uzticama avota, un uz tām varēja paļauties.

11. Kā cilvēku var ietekmēt maldināšana?

11 Rakstīdams vēstuli ebrejiem, Pāvils pieminēja divus veidus, kā kristietis varētu zaudēt ticību un savu stingro nostāju. (Nolasīt Ebrejiem 2:1; 3:12.) Viņš runāja par to, ka cilvēks var tikt ”aizskalots projām” vai ”atkāpties” no Dieva. Laiva, kas tiek skalota projām no upes krasta, sākumā attālinās no tā nemanāmi, bet pamazām aizslīd arvien tālāk un tālāk. Savukārt to, kurš atkāpjas no Dieva, var salīdzināt ar laivinieku, kas pats aizstumj laivu projām no krasta. Kā vienā, tā otrā gadījumā runa ir par cilvēkiem, kas kļūst par maldināšanas upuriem un pieļauj, ka viņu paļāvība uz patiesību atslābst.

12. Kādas mūsdienās izplatītas nodarbes var nākt par ļaunu mūsu garīgumam?

12 Kaut kas tamlīdzīgs, iespējams, bija noticis ar dažiem tesalonikiešiem. Bet kā ir mūsdienās? Ir daudz kā tāda, kas atņem cilvēkiem laiku. Var patērēt bezgalgaras stundas, sazinoties ar citiem sociālajos tīklos, lasot e-pasta vēstules un atbildot uz tām, aizrautīgi nododoties vaļaspriekam vai pastāvīgi sekojot līdzi sporta notikumiem. Jebkura no šīm nodarbēm var novērst kristieša uzmanību no svarīgākā un mazināt viņa dedzību. Ja tā notiek, visticamāk, samazinās laiks, kas tiek atvēlēts sirsnīgām lūgšanām, Dieva Rakstu pētīšanai, sapulču apmeklēšanai un labās vēsts sludināšanai. Ko mēs varam darīt, lai neļautu šādā veidā ātri sevi apmulsināt?

KAS MŪS VAR AIZSARGĀT

13. Kāda nostāja, kā jau bija paredzēts, mūsdienās ir daudziem cilvēkiem, un kā mēs varam pasargāt stipru savu ticību?

13 Mums katrā ziņā jāpatur prātā, kādā laikā mēs dzīvojam un kā mūs var ietekmēt tādu cilvēku sabiedrība, kuri neatzīst, ka patlaban rit ”pēdējās dienas”. Apustulis Pēteris par šo laikposmu rakstīja: ”Nāks ņirdzīgi izsmējēji, kas sekos paši savām vēlmēm un teiks: ”Kur tad ir viņa apsolītā klātbūtne? Nekas taču nav mainījies kopš tās dienas, kad mūsu tēvi ir aizmiguši nāves miegā, — viss joprojām ir tieši tāpat kā no radīšanas sākuma.”” (2. Pēt. 3:3, 4.) Ja lasīsim Dieva Rakstus katru dienu un regulāri pētīsim tos dziļāk, mums būs vieglāk paturēt prātā, kādā laikā mēs dzīvojam — ka tagad ir ”pēdējās dienas”. Pravietotā atkrišana parādījās jau pirms ilgiem laikiem un vēl aizvien nav beigusies. ”Nelikumības cilvēks” joprojām pastāv un pretojas Dieva kalpiem. Tāpēc mēs ne uz brīdi nedrīkstam aizmirst, cik tuvu ir Jehovas diena. (Cef. 1:7.)

Labi sagatavojoties sludināšanai un piedaloties tajā, mēs neļausim ”ātri sevi apmulsināt” (Sk. 14., 15. rindkopu)

14. Kā mūs pasargā aizņemtība kalpošanā Dievam?

14 Pieredze rāda, ka būtisks faktors, kas palīdz saglabāt modrību un neļaut sevi apmulsināt, ir regulāra līdzdalība valstības labās vēsts sludināšanā. Tāpēc, kad draudzes galva Jēzus Kristus uzdeva saviem sekotājiem gatavot par mācekļiem visu tautu cilvēkus un mācīt tiem pildīt visu, ko viņš bija licis, viņš deva norādījumu, kas varēja pasargāt viņa sekotājus. (Mat. 28:19, 20.) Lai paklausītu viņa pavēlei, mums jābūt dedzīgiem sludinātājiem. Vai varat iedomāties, ka brāļi Tesalonikā būtu sludinājuši un mācījuši cilvēkus bez  īpašas ieinteresētības, it kā tas būtu tikai mehāniski veicams pienākums? Atcerēsimies, ko viņiem rakstīja Pāvils: ”Neapdzēsiet gara liesmu! Nenonieciniet pravietojumus!” (1. Tes. 5:19, 20.) Cik gan aizraujoši ir pravietojumi, ko mēs pētām un paskaidrojam citiem!

15. Ko var apspriest ģimenes vakarā Jehovas pielūgsmei?

15 Bez šaubām, mēs vēlamies palīdzēt saviem ģimenes locekļiem uzlabot iemaņas kalpošanā. Daudzi brāļi un māsas ir secinājuši, ka šo mērķi var sasniegt, ja daļu no ģimenes vakara Jehovas pielūgsmei atvēl ar sludināšanu saistītiem jautājumiem. Piemēram, var pārrunāt, kā ģimenes locekļi varētu veicināt sludināšanā satikto cilvēku interesi. Ko viņi teiks atkārtota apmeklējuma laikā? Par ko varētu runāt, lai cilvēku interese nezustu? Kad būtu vislabāk tos apmeklēt? Daudzi arī atvēl ģimenes vakarā kādu laiku, lai sagatavotos draudzes sapulcēm. Vai jūs varētu darīt vairāk, lai būtu gatavi piedalīties sapulcēs? Līdzdalība tajās stiprinās jūsu ticību un līdz ar to palīdzēs jums neļaut sevi apmulsināt. (Ps. 35:18.) Ģimenes vakars Jehovas pielūgsmei mūs pasargā no tā, ka mēs sāktu izvirzīt savus pieņēmumus par to, kas mums nav skaidrs, vai ļautos šaubām.

16. Kāds pamudinājums saglabāt skaidru spriestspēju ir svaidītajiem kristiešiem?

16 Kad domājam par to, kā Jehova gadu gaitā ir piešķīris savai tautai arvien labāku Bībeles pravietojumu izpratni, mēs pārliecināmies, cik brīnišķīga balva mūs gaida. Svaidītajiem ir perspektīva būt kopā ar Kristu debesīs. Tas viņiem ir spēcīgs pamudinājums saglabāt skaidru spriestspēju. Uz viņiem var attiecināt tesalonikiešiem rakstītos Pāvila vārdus: ”Mums aizvien jāpateicas Dievam par jums, brāļi, kas Jehovam mīļi, jo tāpēc, ka jūs ticat patiesībai, Dievs jūs jau sākumā ir izvēlējies glābšanai, darīdams jūs svētus ar savu garu.” (2. Tes. 2:13.)

17. Kādu uzmundrinājumu var rast vārdos, kas lasāmi 2. Tesalonikiešiem 3:1—5?

17 Arī tie, kas cer mūžīgi dzīvot uz zemes, nedrīkst ļaut ātri sevi apmulsināt. Ja jūs piederat pie viņiem, ņemiet vērā Pāvila mīlestības pilno pamudinājumu, ko viņš rakstīja svaidītajiem kristiešiem Tesalonikā. (Nolasīt 2. Tesalonikiešiem 3:1—5.) Mums būtu jābūt dziļi pateicīgiem par šiem sirsnīgajiem vārdiem. Vēstulēs tesalonikiešiem ir ietverti svarīgi brīdinājumi par tukšiem minējumiem un apšaubāmiem priekšstatiem. Tie ir brīdinājumi, kas tagad, kad gals ir tik tuvu, jāņem vērā visiem kristiešiem.

^ 6. rk. Kā var lasīt Apustuļu darbu grāmatas 20. nodaļas 29. un 30. pantā, Pāvils norādīja, ka kristiešu draudzēs ”parādīsies vīri, kas runās aplamības, lai aizrautu mācekļus sev līdzi”. Vēsture apstiprina, ka ar laiku parādījās draudzes iedalījums garīdzniekos un lajos. Mūsu ēras trešajā gadsimtā jau pastāvēja ”nelikumības cilvēks” — kristīgās baznīcas garīdzniecība. (Sk. 1990. gada 1. februāra Sargtorni, angļu val., 10.—14. lpp.)