Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Sargtornis (izdevums studēšanai)  |  Novembris 2013

Kas mūsdienās ir septiņi gani un astoņi dižvīri

Kas mūsdienās ir septiņi gani un astoņi dižvīri

”Mēs celsim pret to septiņus ganus, astoņus ļaužu dižvīrus.” (MIH. 5:4, LB-2012.)

1. Kāpēc Sīrijas un Izraēlas ķēniņu plāns bija lemts neveiksmei?

LAIKA posmā starp 762. un 759. gadu pirms mūsu ēras Izraēlas un Sīrijas valdnieki pieteica karu Jūdejai. Viņi gribēja sagrābt savā varā Jeruzālemi, gāzt ķēniņu Ahasu no troņa un iecelt viņa vietā citu valdnieku — iespējams, kādu, kas nebūtu ķēniņa Dāvida pēctecis. (Jes. 7:5, 6.) Izraēlas ķēniņam būtu bijis jāzina, cik neprātīgs ir šāds plāns. Jehova bija paziņojis, ka Dāvida pēcnācējs mantos troni uz mūžīgiem laikiem, un neviens no Dieva vārdiem nekad nav palicis nepiepildījies. (Joz. 23:14; 2. Sam. 7:16.)

2.—4. Paskaidrojiet, kā Jesajas 7:14, 16 piepildījās a) astotajā gadsimtā pirms mūsu ēras; b) Jēzus laikā!

2 Sākumā likās, ka Sīrijas un Izraēlas apvienotie spēki gūst virsroku. Tikai vienā kaujā Ahass zaudēja 120 tūkstošus spēcīgu karavīru. Tika nogalināts arī Maāseja, ”paša ķēniņa dēls”. (2. Laiku 28:6, 7.) Taču Jehova neatstāja notiekošo bez ievērības. Viņš neaizmirsa solījumu, ko bija devis Dāvidam, un tāpēc sūtīja pravieti Jesaju ar uzmundrinošu vēsti.

3 Jesaja paziņoja: ”Redzi, jaunava kļūs grūta un dzemdēs dēlu, un viņa tam dos vārdu Imanuēls. [..] ..pirms tas zēns pratīs ļaunu atmest un labu pieņemt, zeme, no kuras abiem ķēniņiem [Sīrijas un Izraēlas] tev tagad bailes, būs gan tukša un kaila padarīta.” (Jes. 7:14, 16.) Pravietojuma pirmā daļa bieži pamatoti tiek attiecināta uz Mesijas piedzimšanu. (Mat. 1:23.) Taču tajā laikā, kad piedzima Jēzus, ”abi ķēniņi”, Sīrijas un Izraēlas valdnieki, Jūdeju vairs neapdraudēja, tāpēc var secināt, ka pravietojumam par Imanuēlu bija jāpiepildās arī Jesajas laikā.

4 Neilgi pēc tam, kad Jesaja bija izteicis minēto pravietojumu, viņa sieva kļuva grūta un vēlāk dzemdēja pravietim dēlu, kuram deva vārdu Maher šalal  haš bas. Pastāv iespēja, ka šis bērns bija Imanuēls, par kuru bija pravietojis Jesaja. * Bībeles laikos, bērnam piedzimstot, reizēm tam deva vienu vārdu, ar kuru, piemēram, tika pieminēts kāds īpašs notikums, bet vēlāk vecāki un radinieki bērnu sauca citā vārdā. (2. Sam. 12:24, 25.) Nav nekādu liecību, ka Jēzu kāds būtu saucis par Imanuēlu. (Nolasīt Jesajas 7:14; 8:3, 4.)

5. Kādu muļķīgu lēmumu pieņēma Ahass?

5 Kamēr izraēlieši un sīrieši centās iekarot Jūdeju, interese par šī reģiona sagrābšanu radās vēl kādai kareivīgai valstij. Tā bija Asīrija, kas tolaik veidojās par lielvaru. Jesajas 8:3, 4 bija paredzēts, ka Asīrija ”Damaskas mantu un Samarijas laupījumu aiznesīs projām”, un pēc kāda laika tā uzbruka arī dienvidu valstij Jūdejai. Ahass nevis paļāvās uz Dieva solījumu, ko bija darījis zināmu Jesaja, bet noslēdza nesaprātīgu savienību ar asīriešiem, un iznākumā Asīrija vēlāk nežēlīgi apspieda Jūdeju. (2. Ķēn. 16:7—10.) Cik gan slikts ”gans” jeb Jūdejas vadonis bija Ahass! Mums visiem ir noderīgi pārdomāt: ”Kā es rīkojos, kad ir jāpieņem svarīgi lēmumi: vai es paļaujos uz Dievu vai cilvēkiem?” (Sal. Pam. 3:5, 6.)

JAUNAIS GANS RĪKOJAS CITĀDI

6. Raksturojiet, kā atšķīrās Ahasa un Hiskijas valdīšanas laiks!

6 746. gadā pirms mūsu ēras Ahass nomira, un viņa troni mantoja un pār trūcīgo, garīgā ziņā panīkušo Jūdeju sāka valdīt viņa dēls Hiskija. Ko jaunais ķēniņš uzskatīs par svarīgāko? Vai viņš centīsies vairot Jūdejas materiālo labklājību? Nē, Hiskijam bija citas prioritātes. Viņš bija garīgi noskaņots cilvēks, labs savas tautas gans. Pirmais, ko ķēniņš darīja: viņš centās atjaunot tīro pielūgsmi un palīdzēt saviem ietiepīgajiem tautiešiem atjaunot attiecības ar Jehovu. Kad Hiskija saprata, ko Dievs no viņa prasa, viņš izlēmīgi rīkojās. Kāds brīnišķīgs piemērs mums! (2. Laiku 29:1—19.)

7. Kāpēc bija svarīgi, lai levīti zinātu, ka jaunais ķēniņš ir gatavs viņus atbalstīt?

7 Būtiska loma tajā, lai paveiktu šo svarīgo uzdevumu — atjaunotu tīro pielūgsmi —, bija levītiem. Tāpēc Hiskija sapulcēja levītus, lai tos iedrošinātu un apliecinātu gatavību tos atbalstīt. Iztēlojieties, kā šajā sapulcē pār uzticīgo levītu vaigiem līst prieka asaras, kad viņi dzird savu ķēniņu sakām: ”Tas Kungs pats jūs ir izredzējis, ka jums būs stāvēt Viņa priekšā, un lai jūs godam Viņam kalpotu.” (2. Laiku 29:11.) Levīti bija saņēmuši nepārprotamu norādījumu palīdzēt tautiešiem pielūgt patieso Dievu.

8. Ko vēl Hiskija darīja, lai stiprinātu tautas garīgumu, un kāds bija iznākums?

8 Hiskija visus Jūdejas un Izraēlas iedzīvotājus uzaicināja uz lieliem Pashas svētkiem, kuriem sekoja septiņas dienas ilgie Neraudzētās maizes svētki. Cilvēkiem šie svētki tik ļoti patika, ka viņi turpināja tos svinēt septiņas dienas ilgāk nekā parasti. Bībelē tas ir aprakstīts šādiem vārdiem: ”Tā Jeruzālemē valdīja liels prieks, jo no Israēla ķēniņa Salamana, Dāvida dēla, laikiem, tāda nebija bijis Jeruzālemē.” (2. Laiku 30:25, 26.) Cik gan lielu garīgu stiprinājumu ļaudīm sniedza šie svētki! 2. Laiku grāmatas 31. nodaļas 1. pantā ir teikts: ”Kad nu viss tas bija pabeigts, tad viss Israēls ..nolauza masēbas un nocirta ašēras un izpostīja augstieņu svētnīcas un altārus.” Tā tauta sāka atgriezties pie  Jehovas. Šī garīgā attīrīšana bija īpaši nozīmīga, jo drīzumā bija gaidāmi jauni pārbaudījumi.

ĶĒNIŅŠ GATAVOJAS PĀRBAUDĪJUMIEM

9. a) Kā sagruva Izraēlas plāns? b) Kā sākumā Sanheribam veicās ar Jūdejas iekarošanu?

9 Gluži kā Jesaja bija paredzējis, asīrieši iekaroja ziemeļu valsti Izraēlu un aizveda tās iedzīvotājus gūstā. Tā sagruva Izraēlas plāns celt Dāvida tronī kādu, kam šāda vara likumīgi nepienācās. Bet kādi bija asīriešu tālākie nodomi? Viņi pievērsās Jūdejas iekarošanai. Bībelē stāstīts: ”Ķēniņa Hiskijas četrpadsmitajā valdīšanas gadā nāca Asirijas ķēniņš Sanheribs uzbrukumā pret visām stipri nocietinātām Jūdas pilsētām, un viņš tās iekaroja.” Cik zināms, Sanheribs iekaroja 46 Jūdejas pilsētas. Iztēlojieties, kā jūs justos, ja tajā laikā dzīvotu Jeruzālemē! Asīrieši nāca arvien tuvāk, iekarodami vienu Jūdejas pilsētu pēc otras. (2. Ķēn. 18:13.)

10. Kāpēc Hiskiju varēja iedrošināt pravietojums, kas lasāms Mihas 5:4, 5?

10 Hiskija, protams, apzinājās draudošās briesmas, tomēr viņš nesāka izmisīgi meklēt palīdzību pie pagānu tautām, kā to bija darījis viņa tēvs Ahass, kas lauza uzticību Dievam. Hiskija paļāvās uz Jehovu. (2. Laiku 28:20, 21.) Iespējams, viņš ņēma vērā pravietojumu, ko par Asīriju bija izteicis viņa laikabiedrs pravietis Miha: ”Kad Asīrija nāks.., mēs celsim pret to septiņus ganus, astoņus ļaužu dižvīrus. Viņi noganīs Asīrijas zemi ar zobenu.” (Mih. 5:4, 5, LB-2012.) Šie Dieva iedvesmotie vārdi noteikti stiprināja Hiskiju, jo tie liecināja, ka ar visai neparastas armijas palīdzību asīrieši galu galā tiks uzveikti.

11. Kad pravietojumam par septiņiem ganiem un astoņiem dižvīriem ir gaidāms galvenais piepildījums?

11 Galvenais piepildījums šim pravietojumam par septiņiem ganiem un astoņiem dižvīriem bija gaidāms ilgu laiku pēc tam, kad piedzima Jēzus, kam bija jākļūst par ”valdnieku Israēlā un kā izcelsme meklējama sensenajos laikos”. (Nolasīt Mihas 4:14; 5:1.) Tas notiks tad, kad Jehovas kalpu dzīvību apdraudēs mūsdienu ”asīrieši”. Ko Jehova ar sava tronī celtā Dēla starpniecību sūtīs cīņā pret nežēlīgo ienaidnieku karaspēku? Pirms mēs saņemam atbildi uz  šo jautājumu, pārdomāsim, ko mēs varam mācīties no tā, kā Hiskija sagatavojās Asīrijas uzbrukumam.

HISKIJA RĪKOJAS

12. Ko Hiskija un tie, kas bija ar viņu, darīja, lai aizsargātu Dieva tautu?

12 Jehova vienmēr ir gatavs mums palīdzēt, ja mums pašiem pietrūkst spēka, taču viņš vēlas, lai mēs darītu to, kas ir mūsu spēkos. Hiskija apspriedās ar saviem ”augstākiem ierēdņiem un kara vadoņiem”, un viņi kopīgi izlēma ”aizbērt ūdens avotus, kuri atradās ārpus pilsētas.. [..] Viņš [Hiskija] ar drosmi stājās pie darba un uzcēla visu noplēsto mūri un paaugstināja nocietinājumu torņus. No ārpuses viņš uzcēla vēl otru mūri.. un lika darināt daudz ieroču un lielo vairogu.” (2. Laiku 32:3—5.) Lai aizstāvētu un vadītu savu tautu, Jehova izmantoja drosmīgus vīrus — Hiskiju, viņa augstākos ierēdņus un uzticīgos praviešus.

13. Kas bija nozīmīgākais, ko Hiskija paveica, lai sagatavotu tautu gaidāmajam uzbrukumam? Paskaidrojiet.

13 Tam, ko Hiskija darīja tālāk, bija vēl lielāka nozīme nekā ūdens avotu aizbēršanai un nocietinājumu mūru nostiprināšanai. Būdams gans, kam rūpēja tautas labklājība, viņš sapulcināja ļaudis un uzmundrināja tos ar šādiem vārdiem: ”Nebīstieties un neesiet izbijušies.. Asirijas ķēniņa.. priekšā! Kopā ar mums ir kāds stiprāks, kāda nav pie viņa. Ar viņu ir miesas elkonis, bet ar mums ir tas Kungs, mūsu Dievs, kam nodoms ir mums palīdzēt un izcīnīt mūsu karus!” Šis atgādinājums neapšaubāmi stiprināja klātesošo pārliecību, ka Jehova cīnīsies savas tautas labā. To dzirdot, cilvēki ”paļāvās uz Jūdas ķēniņa Hiskijas vārdiem”. Pievērsiet uzmanību, ka tie bija ”Hiskijas vārdi”, kas tautai iedvesa drosmi. Hiskija, viņa augstākie ierēdņi un karavadoņi, kā arī pravieši Miha un Jesaja ar saviem darbiem apliecināja, ka ir labi gani, gluži kā Jehova bija paredzējis ar sava pravieša starpniecību. (2. Laiku 32:7, 8; nolasīt Mihas 5:4, 5.)

Hiskijas vārdi tautai iedvesa drosmi (Sk. 12., 13. rindkopu)

14. Kā rīkojās Rabsaks, un kā uz viņa teikto reaģēja jūdi?

14 Asīrijas ķēniņš izveidoja nometni Lahišā, dienvidrietumos no Jeruzālemes. No Lahišas viņš sūtīja trīs vēstnešus, kas valdnieka vārdā Jeruzālemes iedzīvotājiem pavēlēja padoties. Ievērojamākais no viņiem — augsts ierēdnis, kura tituls bija Rabsaks, — izmantoja dažādas metodes, lai iebiedētu jūdus. Vispirms viņš Jeruzālemes iedzīvotājus ebreju valodā mudināja nodot savu ķēniņu un pakļauties asīriešiem. Rabsaks ļaudīm apsolīja, ka viņiem būs iespēja dzīvot tādā zemē, kurā varēs baudīt labklājību. (Nolasīt 2. Ķēniņu 18:31, 32.) Pēc tam Rabsaks apgalvoja, ka, tāpat kā citu tautu dievi nespēja pasargāt tās no asīriešiem, arī Jehova nespēs glābt jūdus no Asīrijas žņaugiem. Jūdi rīkojās gudri, nemēģinot neko atbildēt uz šiem meliem un apsūdzībām, un mūsdienās Jehovas kalpi bieži seko šai priekšzīmei. (Nolasīt 2. Ķēniņu 18:35, 36.)

15. Kas tika prasīts no Jeruzālemes iedzīvotājiem, un kā Jehova viņus izglāba?

15 Hiskiju šī situācija neapšaubāmi nomāca, tomēr viņš nemeklēja palīdzību pie svešām tautām — viņš sūtīja ļaudis pie pravieša Jesajas. Jesaja Hiskijam pavēstīja: ”Viņš [Sanheribs] neienāks šinī pilsētā, un viņš neiešaus tur nevienu bultu.” (2. Ķēn. 19:32.) Viss, kas tika prasīts no Jeruzālemes iedzīvotājiem, bija saglabāt drosmi un nepadoties. Pats Jehova bija apsolījis cīnīties Jūdejas labā, un tieši tā viņš arī rīkojās. Svētajos Rakstos teikts: ”Tanī pašā naktī izgāja tā Kunga eņģelis un nogalināja  asiriešu nometnē simtu astoņdesmit piecus tūkstošus vīrus.” (2. Ķēn. 19:35.) Jūdi izglābās, taču tas nenotika tāpēc, ka Hiskija aizbēra ūdens avotus ārpus pilsētas un nostiprināja aizsardzības mūrus. Tautu izglāba Jehova, kas iejaucās notikumu gaitā.

KO MĒS NO TĀ MĀCĀMIES

16. Kas pravietojuma mūsdienu piepildījumā ir a) Jeruzālemes iedzīvotāji, b) asīrieši, c) septiņi gani un astoņi dižvīri?

16 Pravietojumam par septiņiem ganiem un astoņiem dižvīriem svarīgākais piepildījums būs drīzā nākotnē. Senās Jeruzālemes iedzīvotājiem uzbruka asīrieši. Drīzumā šķietami neaizsargātajiem Jehovas kalpiem uzbruks mūsdienu ”asīrieši”, kas vēlas noslaucīt viņus no zemes virsas. Bībelē ir runāts par šo uzbrukumu, kā arī par uzbrukumu, ko organizē ”Gogs Magoga zemē”, par ”ziemeļvalsts ķēniņa” uzbrukumu un par kauju, kurā dosies ”zemes ķēniņi”. (Ecēh. 38:2, 10—13; Dan. 11:40, 44, 45; Atkl. 17:14; 19:19.) Vai tie būs vairāki uzbrukumi? Tas nav teikts. Iespējams, Bībelē dažādiem vārdiem aprakstīts viens un tas pats uzbrukums. Kādu ”slepenu ieroci”, kā minēts Mihas pravietojumā, Jehova izmantos pret šiem nepielūdzamajiem ienaidniekiem — ”asīriešiem”? Tas būs ļoti neparasts ”ierocis” — ”septiņi gani, astoņi.. dižvīri”. (Mih. 5:4, LB-2012.) ”Gani” un ”dižvīri”, kas veido šo pārsteidzošo armiju, ir draudzes vecākie. (1. Pēt. 5:2.) Mūsdienās Jehova ir parūpējies, lai daudzi garīgi nobrieduši vīrieši ganītu viņa dārgās avis un sniegtu viņa kalpiem stiprinājumu, kas nepieciešams, lai sagatavotos mūsdienu ”asīriešu” uzbrukumam. * Mihas pravietojumā ir teikts, ka viņi ”noganīs Asīrijas zemi ar zobenu”. (Mih. 5:5, LB-2012.) Viens no viņu ”cīņas ieročiem” ir ”gara zobens” — Dieva iedvesmotie vārdi. (Efes. 6:17; 2. Kor. 10:4.)

17. Kādas četras atziņas draudzes vecākie var smelties no šajā rakstā aplūkotajiem notikumiem?

17 Draudzes vecākie, kas lasa šo rakstu, var smelties no tā vērtīgas atziņas: 1) pats svarīgākais, ko mēs varam darīt, lai sagatavotos gaidāmajam ”asīriešu” uzbrukumam, ir stiprināt savu ticību un palīdzēt tā rīkoties arī citiem brāļiem un māsām. 2) ”Asīriešu” uzbrukuma laikā draudzes vecākajiem ir jābūt pilnīgi pārliecinātiem, ka Jehova mūs izglābs. 3) Var gadīties, ka dzīvībai svarīgie norādījumi, kurus mēs tajā laikā saņemsim no Jehovas organizācijas, no cilvēciskā viedokļa neizklausīsies praktiski. Bet mums ir jāpaklausa visiem norādījumam, ko saņemsim, neatkarīgi no tā, vai mums tie liksies saprātīgi vai ne. 4) Visiem, kas savas cerības saista ar laicīgo izglītību, materiālām vērtībām vai cilvēku organizācijām, tagad ir laiks mainīt savu nostāju. Draudzes vecākajiem ir jābūt gataviem palīdzēt ikvienam, kas šobrīd svārstās ticībā.

18. Kā nākotnē mums var palīdzēt pārdomas par notikumiem Hiskijas dienās?

18 Drīz pienāks brīdis, kad Dieva kalpi šķitīs tikpat neaizsargāti kā jūdi, kas Hiskijas laikā Jeruzālemē jutās gluži kā slazdā. Tajā laikā mums visiem stiprinājumu var sniegt Hiskijas vārdi. Neaizmirsīsim, ka ar mūsu ienaidniekiem ”ir miesas elkonis, bet ar mums ir tas Kungs, mūsu Dievs, kam nodoms ir mums palīdzēt un izcīnīt mūsu karus”! (2. Laiku 32:8.)

^ 4. rk. Senebreju valodas vārds, kas Jesajas 7:14 tulkots ”jaunava”, var attiekties gan uz precētu sievieti, gan uz jaunavu. Tāpēc to varēja attiecināt gan uz Jesajas sievu, gan uz ebreju jaunavu Mariju.

^ 16. rk. Skaitlis septiņi Bībelē bieži simbolizē pabeigtību. Skaitlis astoņi (par vienu vairāk nekā septiņi) dažkārt attēlo pārpilnību.