Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Sargtornis (izdevums studēšanai)  |  Novembris 2013

Paklausiet Jehovas ieceltajiem ganiem

Paklausiet Jehovas ieceltajiem ganiem

”Esiet paklausīgi saviem vadītājiem un esiet tiem padevīgi, tāpēc ka viņi.. ir nomodā, gādājot par jūsu dvēselēm.” (EBR. 13:17.)

1., 2. Kāpēc ir zīmīgi, ka Jehova salīdzina sevi ar ganu?

JEHOVA sevi salīdzina ar ganu. (Ecēh. 34:11—14.) Šis salīdzinājums ir zīmīgs, jo tas palīdz saprast, kāds ir Jehova. Gādīgs gans uzņemas pilnu atbildību par to, lai aitas viņa ganāmpulkā būtu drošībā un tām klātos labi. Viņš tās ved uz ganībām un pie ūdens avotiem (Ps. 23:1, 2); pieskata dienu un nakti (Lūk. 2:8); sargā no plēsīgiem zvēriem (1. Sam. 17:34, 35); nes tikko dzimušos jēriņus (Jes. 40:11); uzmeklē nomaldījušās aitas un apkopj savainotās (Ecēh. 34:16).

2 Tā kā Dieva tauta senatnē dzīvoja sabiedrībā, kur galvenā nodarbošanās bija lopkopība un zemkopība, Dieva Jehovas salīdzinājums ar mīlošu ganu cilvēkiem bija labi saprotams. Visi zināja, ka aitām ir vajadzīga uzmanība un gādība. Garīgā ziņā to pašu var teikt par cilvēkiem. (Marka 6:34.) Ja garīgi neviens par viņiem nerūpējas un nepiedāvā vadību, viņi cieš. Šādi cilvēki viegli pakļaujas sliktai ietekmei un nomaldās morāli, tieši tāpat kā izklīst ”avis, kurām nav gana”. (1. Ķēn. 22:17.) Taču Jehova ar mīlestību gādā par savu kalpu vajadzībām.

3. Par ko runāts šajā rakstā?

3 Jehovas salīdzinājums ar ganu ir aktuāls arī mūsdienās. Jehova joprojām rūpējas par savu tautu, ko var salīdzināt ar avīm. Noskaidrosim, kā viņš tagad vada savas avis un gādā par to vajadzībām. Pievērsīsim uzmanību arī tam, kā avīm būtu jāatsaucas uz Jehovas mīlestības pilno vadību.

LABAIS GANS IR SAGĀDĀJIS CITUS GANUS

4. Kā Jēzus rūpējas par Jehovas avīm?

4 Jehova ir iecēlis Jēzu par kristiešu draudzes galvu. (Efes. 1:22, 23.) Jēzus ir ”labais gans”, un  viņam ir tādas pašas vēlmes, mērķi un īpašības kā viņa Tēvam. Jēzus pat ”atdeva savu dvēseli par avīm”. (Jāņa 10:11, 15.) Cik gan daudz cilvēcei ir devis Kristus sagādātais izpirkuma upuris! (Mat. 20:28.) Jehovas nodoms ir tāds, lai ”ikviens, kas viņam [Jēzum] tic, neietu bojā, bet iegūtu mūžīgu dzīvi”. (Jāņa 3:16.)

5., 6. a) Ko Jēzus ir iecēlis rūpēties par savām avīm, un kas jādara avīm? b) Kādam jābūt galvenajam iemeslam, kas mūs mudina paklausīt draudzes vecākajiem?

5 Kāda ir avju attieksme pret Labo Ganu — Jēzu Kristu? ”Manas avis klausa manai balsij, es tās pazīstu, un tās man seko,” sacīja Jēzus. (Jāņa 10:27.) Klausīt Labā Gana balsij nozīmē it visā sekot viņa vadībai. Tas nozīmē arī sadarboties ar viņa ieceltajiem garīgajiem ganiem. Jēzus minēja, ka viņa apustuļi un mācekļi turpinās viņa iesākto darbu. Tiem bija uzdots ”mācīt” un ”barot [Jēzus] aitiņas”. (Mat. 28:20; nolasīt Jāņa 21:15—17.) Kad labā vēsts izplatījās un mācekļu skaits pieauga, Jēzus parūpējās, lai nobrieduši kristieši pārraudzītu draudzes. (Efes. 4:11, 12.)

6 Apustulis Pāvils, pirmajā gadsimtā uzrunādams Efesas draudzes pārraugus, norādīja, ka svētais gars viņus ir iecēlis par pārraugiem, lai viņi ”ganītu Dieva draudzi”. (Ap. d. 20:28.) To pašu var teikt par kristīgajiem pārraugiem mūsdienās, jo arī viņi ir iecelti, pamatojoties uz Bībelē izklāstītajām prasībām, kas ir svētā gara iedvesmotas. Līdz ar to, paklausot kristīgajiem pārraugiem, mēs apliecinām cieņu Jehovam un Jēzum — diviem izcilākajiem Ganiem. (Lūk. 10:16.) Tam būtu jābūt galvenajam iemeslam, kas mūs mudina pakļauties draudzes vecākajiem. Taču pastāv arī citi iemesli, kāpēc ir gudri viņiem paklausīt.

7. Kā vecākie palīdz ticības biedriem saglabāt labas attiecības ar Jehovu?

7 Kad vecākie izsaka pamudinājumus un dod padomus ticības biedriem, viņu norādījumi vienmēr ir balstīti vai nu uz konkrētiem Bībeles pantiem, vai uz Bībeles principiem. Viņu mērķis nav noteikt, kā brāļiem būtu jādzīvo. (2. Kor. 1:24.) Viņi cenšas palīdzēt citiem kristiešiem pieņemt saprātīgus lēmumus uz Rakstu pamata, kā arī veicināt kārtību un mieru draudzē. (1. Kor. 14:33, 40.) Vecākie gādā par citu dvēselēm tādā ziņā, ka dara visu iespējamo, lai ikviens draudzes loceklis saglabātu labas attiecības ar Jehovu. Tāpēc viņi nekavējoties piedāvā palīdzību, ja pamana, ka brālis vai māsa grasās spert vai jau ir spēris ”kļūmīgu soli”. (Gal. 6:1, 2; Jūd. 22.) Vai gan tie nav nopietni iemesli būt ”paklausīgiem saviem vadītājiem”? (Nolasīt Ebrejiem 13:17.)

8. Kā vecākie sargā Dieva ganāmpulku?

8 Apustulis Pāvils, kas pats bija garīgais gans, rakstīja saviem brāļiem Kolosās: ”Piesargieties, ka neviens jūs nesagūsta ar filozofiju un tukšu maldināšanu, kas balstās uz cilvēku tradīcijām, uz pasaules pamatprincipiem, nevis uz Kristu.” (Kol. 2:8.) Šis brīdinājums izceļ vēl vienu iemeslu ieklausīties uz Rakstiem balstītajos padomos, ko dod vecākie. Viņi sargā ganāmpulku, brīdinot brāļus par katru, kas mēģina graut viņu ticību. Apustulis Pēteris runāja par ”viltus praviešiem” un ”viltus skolotājiem”, kas ”vilinās svārstīgas dvēseles” uz nepareizu  rīcību. (2. Pēt. 2:1, 14.) Arī mūsdienās vecākie izsaka līdzīgus brīdinājumus, kad tas ir nepieciešams. Viņi ir nobrieduši kristieši, kam ir dzīves pieredze. Jau pirms savas iecelšanas viņi ir apliecinājuši, ka labi izprot Bībeli un ir prasmīgi skolotāji, kas pārzina veselīgo mācību. (1. Tim. 3:2; Tit. 1:9.) Briedums, līdzsvarotība un gudrība, kas sakņojas Bībelē, viņiem ļauj sekmīgi vadīt ganāmpulku.

Tāpat kā gans sargā savu ganāmpulku, vecākie sargā viņiem uzticētās avis (Sk. 8. rindkopu)

LABAIS GANS BARO UN SARGĀ AVIS

9. Kā kristiešu draudze saņem vadību un garīgo uzturu?

9 Ar savas organizācijas starpniecību Jehova pārpilnībā sagādā garīgo uzturu brāļu saimei visā pasaulē. Uz Bībeli pamatoti padomi bagātīgi tiek doti mūsu publikācijās. Reizēm organizācija sniedz norādījumus tieši draudžu vecākajiem — tie var būt ietverti vēstulēs, vai arī tos var nodot ceļojošie pārraugi. Tā avis saņem skaidru vadību.

10. Kāds ir garīgo ganu pienākums pret tiem, kas ir nomaldījušies no ganāmpulka?

10 Garīgā ziņā pārraugu pienākums ir sargāt draudzes locekļus, gādāt par tiem un rūpēties par to veselību, it sevišķi tad, ja kāds, tēlaini runājot, ir savainojies vai kļuvis nevesels. (Nolasīt Jēkaba 5:14, 15.) Daži varbūt ir nomaldījušies no ganāmpulka un pārstājuši piedalīties kristīgā darbībā. Vai  gan gādīgs vecākais, to redzot, nedarīs visu iespējamo, lai uzmeklētu katru pazudušo avi un mudinātu to atgriezties draudzē? Protams, viņš tā rīkosies! ”Mans Tēvs, kas ir debesīs, nevēlas, ka ietu bojā kaut viens no šiem mazajiem,” paskaidroja Jēzus. (Mat. 18:12—14.)

KĀ MUMS JĀRAUGĀS UZ GANU TRŪKUMIEM?

11. Kāpēc dažiem nav viegli pakļauties vecāko vadībai?

11 Jehova un Jēzus ir nevainojami Gani. Turpretī cilvēki, kam viņi ir uzticējuši rūpēties par draudzēm, tādi nav. Tas ir iemesls, kāpēc dažiem nav viegli pakļauties vecāko vadībai. Viņu domu gaita ir šāda: ”Vecākie ir nepilnīgi cilvēki, tāpat kā visi pārējie. Kāpēc man būtu jāklausa viņu padomiem?” Tiesa, vecākie ir nepilnīgi. Taču mums ir vajadzīga pareiza attieksme pret viņu trūkumiem un vājībām.

12., 13. a) Kādas kļūdas ir pieļāvuši cilvēki, kam Jehova bija uzticējis nopietnus pienākumus? b) Kāpēc Bībelē ir runāts par šo cilvēku trūkumiem?

12 Bībelē ir atklāti runāts par kļūdām, ko pieļāva cilvēki, ar kuru starpniecību Jehova senos laikos vadīja savu tautu. Piemēram, Dāvids bija Dieva svaidīts izraēliešu ķēniņš un vadonis. Tomēr viņš padevās kārdinājumam un kļuva vainīgs laulības pārkāpšanā un slepkavībā. (2. Sam. 12:7—9.) Var pieminēt arī apustuli Pēteri. Kaut arī viņam bija uzticēta liela atbildība pirmā gadsimta kristiešu draudzē, viņš pieļāva nopietnas kļūdas. (Mat. 16:18, 19; Jāņa 13:38; 18:27; Gal. 2:11—14.) Kopš Ādama un Ievas laikiem neviens cilvēks, izņemot Jēzu, nav bijis pilnīgs.

13 Kāpēc Jehova Bībelē ir licis aprakstīt, kādas kļūdas pieļāva cilvēki, kuriem viņš bija uzticējis lielu atbildību? Viens iemesls, kāpēc Dievs tā ir rīkojies, ir tāds, lai mēs redzētu, ka viņš var vadīt savu tautu, izmantojot nepilnīgus cilvēkus. Tieši to viņš vienmēr ir darījis. Tāpēc, ja pamanām nepilnības cilvēkos, kuriem mūsdienās ir uzticēts īstenot vadību mūsu starpā, tas nav attaisnojums, lai kurnētu pret viņiem vai nepakļautos viņu varai. Jehova vēlas, lai mēs cienītu šos brāļus un tiem paklausītu. (Nolasīt 2. Mozus 16:2, 8.)

14., 15. Ko var mācīties no tā, kā Jehova pagātnē ir sazinājies ar savu tautu?

14 Paklausīt tiem, kas īsteno vadību mūsu starpā, ir ļoti svarīgi. Padomāsim, kā Jehova sazinājās ar savu tautu, kad risinājās nozīmīgi notikumi pagātnē. Kad izraēlieši aizgāja no senās Ēģiptes, Dieva pavēles viņiem nodeva Mozus un Ārons. Lai viņus neskartu desmitā mocība, izraēliešiem bija jāpaklausa norādījumam sarīkot īpašu mielastu un daļu nokautā jēra asiņu slacīt uz savu namu durvju stabiem un palodām. Šo rīkojumu nedeva balss no debesīm. Ļaudīm bija jāuzklausa ”Israēla vecaji”, kas savukārt bija saņēmuši konkrētus norādījumus no Mozus. (2. Moz. 12:1—7, 21—23, 29.) Toreiz Mozus un vecaji bija tie, kas darīja tautai zināmus Jehovas norādījumus. Mūsdienās līdzīgu uzdevumu pilda kristiešu draudzes vecākie.

15 Droši vien jums nāk prātā arī daudzi citi Bībelē aprakstīti gadījumi, kad norādījumus, kas varēja glābt dzīvību, Jehova deva ar cilvēku vai eņģeļu starpniecību. Visos šajos gadījumos  Dievs uzskatīja par pareizu kādu pilnvarot. Dieva vārdā runāja viņa vēstneši un paziņoja viņa kalpiem, kas jādara, lai neietu bojā. Vai nevarētu būt, ka Jehova līdzīgi rīkosies arī Armagedona laikā? Ņemot to vērā, vecākajiem, kas pārstāv Jehovu un viņa organizāciju, jāuzmanās, lai viņi nekad neizmantotu viņiem uzticēto varu ļaunprātīgi.

”VIENS GANĀMPULKS UN VIENS GANS”

16. Kādi ”vārdi” mums uzmanīgi jāuzklausa?

16 Jehovas tauta veido ”vienu ganāmpulku”, ko vada ”viens gans” — Jēzus Kristus. (Jāņa 10:16.) Jēzus paskaidroja, ka viņš būs ar saviem mācekļiem ”ik dienas līdz pat šī laikmeta nobeigumam”. (Mat. 28:20.) Būdams ķēniņš debesīs, viņš var ietekmēt visus notikumus, kuru iznākums būs sprieduma izpilde Sātana pasaulei. Lai mēs paliktu vienoti un būtu drošībā Dieva ganāmpulkā, mums jāuzklausa ”vārdi”, kas it kā skan aiz mums un norāda, kurp iet. Šie ”vārdi” sevī ietver gan to, ko Bībeles lappusēs saka Dieva svētais gars, gan to, ko Jehova un Jēzus mums saka ar viņu iecelto ganu starpniecību. (Nolasīt Jesajas 30:21; Atklāsmes 3:22.)

Vecākie cenšas pasargāt nepilnas ģimenes no kaitīgas sabiedrības (Sk. 17., 18. rindkopu)

17., 18. a) Kādas briesmas draud ganāmpulkam, bet par ko mēs varam būt pārliecināti? b) Par ko runāts nākamajā rakstā?

17 Bībelē rakstīts, ka Sātans ”staigā apkārt kā rēcošs lauva, meklēdams, ko varētu aprīt”. (1. Pēt. 5:8.) Kā mežonīgs un rijīgs plēsoņa viņš uzglūn ganāmpulkam, gaidīdams izdevību mesties virsū tiem, kas ir zaudējuši piesardzību vai ir noklīduši. Tāpēc ir vēl jo svarīgāk turēties cieši kopā ar ganāmpulku un ”savu dvēseļu ganu un sargu”. (1. Pēt. 2:25.) Par tiem, kas paliks dzīvi lielajā postā, Atklāsmes grāmatas 7. nodaļas 17. pantā ir teikts: ”Jērs [Jēzus].. viņus ganīs un vedīs pie dzīvības ūdens avotiem. Un Dievs noslaucīs visas asaras no viņu acīm.” Kāds solījums gan varētu būt vēl labāks par šo?

18 Tagad, kad esam noskaidrojuši, cik svarīgs garīgo ganu darbs jāveic kristiešu draudzes vecākajiem, var rasties jautājums: kas šiem brāļiem jāņem vērā, lai viņi pareizi izturētos pret Jēzus avīm? Par to runāts nākamajā rakstā.