Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Sargtornis (izdevums studēšanai)  |  Novembris 2013

Gani, kas līdzinās izcilākajiem Ganiem

Gani, kas līdzinās izcilākajiem Ganiem

”Kristus ir cietis jūsu labā, rādīdams jums priekšzīmi, lai jūs vienmēr staigātu viņa pēdās.” (1. PĒT. 2:21.)

1., 2. a) Kāds ir iznākums, ja par ganāmpulku pienācīgi rūpējas? b) Kāpēc daudzi cilvēki Jēzus laikā bija kā avis bez gana?

AITAS jūtas labi, ja gans patiesi interesējas par to, kas notiek ar katru aitiņu viņa ganāmpulkā. Kā norādīts kādā aitkopības rokasgrāmatā, ”gans, kurš vienkārši ielaiž aitas ganībās un vairs nepievērš tām uzmanību, jau pēc pāris gadiem, visticamāk, konstatēs, ka daudz aitu slimo un nenes peļņu”. Turpretī tad, ja aitas tiek koptas, ganāmpulkam klājas labi.

2 No tā, kādu uzmanību un rūpes Dieva ganāmpulka gani veltī katrai viņiem uzticētajai avij, ir atkarīgs visas draudzes garīgums. Jūs droši vien atceraties, ka Jēzum bija žēl ļaužu, jo ”tie bija nomocīti un pamesti kā avis bez gana”. (Mat. 9:36.) Kāpēc viņu stāvoklis bija tik bēdīgs? Tāpēc, ka tie, kuru pienākums bija mācīt cilvēkiem Dieva bauslību, bija bargi, prasīgi un liekulīgi. Izraēliešu garīgie vadītāji nevis palīdzēja sava ganāmpulka locekļiem un tos stiprināja, bet gan lika tiem plecos ”smagas nastas”. (Mat. 23:4.)

3. Kas draudžu vecākajiem jāpatur prātā, veicot garīgo ganu pienākumus?

3 No iepriekšminētā izriet, ka mūsdienās kristīgajiem ganiem — draudžu vecākajiem — ir nopietna atbildība. Avis ganāmpulkā, par ko viņiem jārūpējas, pieder Jehovam un Jēzum, kurš sevi nosauca par ”labo ganu”. (Jāņa 10:11.) Avis ir ”nopirktas par dārgu maksu”, ko Jēzus samaksāja ar savām ”dārgajām asinīm”. (1. Kor. 6:20; 1. Pēt. 1:18, 19.) Viņš tik ļoti mīl avis, ka labprāt ziedoja dzīvību par tām. Vecākajiem vienmēr jāpatur prātā, ka viņi ir gani, kas pakļauti Dieva mīlošajam  Dēlam Jēzum Kristum — ”izcilajam avju ganam”. (Ebr. 13:20.)

4. Kas tiks apskatīts šajā rakstā?

4 Kā tad kristīgajiem ganiem būtu jāizturas pret avīm? Draudzes locekļi tiek mudināti būt ”paklausīgi saviem vadītājiem”. Savukārt kristiešu vecākajiem ir dots norādījums, ka nav pieļaujams ”uzkundzēties tiem, ko Dievs ir nodevis [viņu] gādībā”. (Ebr. 13:17; nolasīt 1. Pētera 5:2, 3.) Kā vecākie var īstenot vadību, neuzkundzēdamies ganāmpulkam? Citiem vārdiem sakot, kā viņi var rūpēties par avīm, nepārkāpjot pilnvaras, kādas Dievs ir piešķīris pārraugiem?

”VIŅŠ.. TOS NESĪS SAVĀ KLĒPĪ”

5. Ko par Jehovu var uzzināt no vārdu gleznas, kas atrodama Jesajas 40:11?

5 Pravietis Jesaja par Jehovu teica: ”Kā gans Viņš ganīs savu ganāmo pulku. Viņš ņems jērus savās rokās un tos nesīs savā klēpī un sargās avju mātes.” (Jes. 40:11.) Šī vārdu glezna pauž domu, ka Jehova gādā par vājiem un ievainojamiem draudzes locekļiem. Tāpat kā gans zina, kas ir vajadzīgs katrai aitiņai ganāmpulkā, un ir gatavs to sagādāt, Jehova zina, kādas ir draudzes locekļu vajadzības, un labprāt tās apmierina. Gluži tāpat kā gans, ja nepieciešams, nes jaundzimušu jēriņu savu drēbju ielokā, Jehova — ”līdzjūtības Tēvs” — var mūs it kā paņemt rokās un iznest cauri grūtiem laikiem. Viņš mūs mierina, kad pieredzam kādu nopietnu pārbaudījumu vai kad mums šāds mierinājums ir īpaši vajadzīgs. (2. Kor. 1:3, 4.)

6. Kā draudzes vecākie var sekot Jehovas piemēram?

6 Cik gan daudz garīgie gani var mācīties no mūsu debesu Tēva! Tāpat kā Jehovam, viņiem jācenšas pamanīt, kādas ir avju vajadzības. Ja vecākais zina, ar kādām grūtībām saskaras draudzes locekļi un kas tiem ir sasāpējis, viņš spēs sniegt nepieciešamo uzmundrinājumu un atbalstu. (Sal. Pam. 27:23.) Lai tas būtu iespējams, draudzes vecākajam regulāri jāsarunājas ar ticības biedriem. Protams, viņš ciena to tiesības uz personīgo dzīvi, tomēr viņš interesējas par to, ko redz un dzird draudzē, un ir gatavs ar mīlestību ”palīdzēt vājajiem”. (Ap. d. 20:35; 1. Tes. 4:11.)

7. a) Kādu attieksmi Dieva avis pieredzēja Ecēhiēla un Jeremijas laikā? b) Ko var mācīties no nosodījuma, kādu Jehova izteica neuzticamajiem garīgajiem ganiem?

7 Ir pamācoši pārdomāt, kāda attieksme bija ganiem, kas izpelnījās Dieva nelabvēlību. Ecēhiēla un Jeremijas laikā Jehova nosodīja tos, kam vajadzēja rūpēties par viņa avīm, bet kas to nedarīja. Tā kā neviens nepieskatīja avis, ganāmpulku apdraudēja plēsoņas un tas tika izklīdināts. Gani nevis ganīja avis, bet izmantoja tās savā labā un ”aprūpēja tikai sevi pašus”. (Ecēh. 34:7—10; Jer. 23:1.) Nosodījumu, ko Dievs izteica šiem ganiem, var attiecināt arī uz kristīgo baznīcu vadītājiem. Turklāt tas uzsver, cik svarīgi kristiešu vecākajiem ir ar mīlestību pievērst pienācīgu uzmanību Jehovas ganāmpulkam.

”ES JUMS ESMU RĀDĪJIS PARAUGU”

8. Kādu paraugu Jēzus rādīja, labodams aplamu domāšanu?

8 Cilvēciskās nepilnības dēļ dažiem Dieva ganāmpulkā varbūt ir grūti saprast, ko Jehova no viņiem gaida. Iespējams, viņi neņem vērā uz Bībeli balstītus padomus, vai arī viņu rīcībā  izpaužas garīga brieduma trūkums. Kādai būtu jābūt vecāko attieksmei pret šādiem ticības biedriem? Viņiem pret tiem būtu jāizturas tikpat pacietīgi, kā Jēzus izturējās pret saviem mācekļiem, kad tos ļoti nodarbināja jautājums, kurš no tiem būs lielākais valstībā. Jēzus nezaudēja pacietību — viņš turpināja mācīt savus sekotājus un dot viņiem mīlestības pilnus padomus par pazemību. (Lūk. 9:46—48; 22:24—27.) Nomazgādams mācekļiem kājas, Jēzus parādīja lielisku pazemības paraugu, un šī īpašība ir vajadzīga visiem kristīgiem pārraugiem. (Nolasīt Jāņa 13:12—15; 1. Pēt. 2:21.)

9. Kādu attieksmi Jēzus mācīja veidot saviem sekotājiem?

9 Jēzus priekšstatam par to, ko nozīmē būt garīgam ganam, pavisam neatbilda Jēkaba un Jāņa rīcība kādā situācijā. Abi šie apustuļi mēģināja iegūt sev ievērojamu stāvokli Dieva valstībā. Taču Jēzus norādīja, ka viņiem jālabo sava nostāja, sacīdams: ”Jūs zināt, ka tautu valdnieki ir to kungi un lieliem vīriem ir vara pār tām. Bet jūsu vidū tā nedrīkst būt. Tas, kas starp jums grib kļūt liels, lai ir jūsu kalps.” (Mat. 20:25, 26.) Apustuļiem bija jāpretojas nosliecei uzkundzēties ticības biedriem.

10. Kā Jēzus vēlas, lai vecākie izturētos pret ganāmpulku, un kādu piemēru šajā ziņā rādīja apustulis Pāvils?

10 Jēzus vēlas, lai kristiešu vecākie izturētos pret ganāmpulku tāpat, kā to darīja viņš. Viņiem jābūt gataviem kalpot saviem brāļiem, nevis uzkundzēties tiem. Tieši tāda pazemīga nostāja bija apustulim Pāvilam, kurš sacīja Efesas draudzes vecākajiem: ”Jūs labi zināt, kā es esmu izturējies, būdams pie jums jau no pirmās dienas, kopš ierados Āzijā: es esmu kalpojis Kungam vislielākajā pazemībā.” Apustulis vēlējās, lai šie vecākie palīdzētu citiem ar prieku un no sirds. Viņš teica: ”Es jums it visā esmu rādījis, ka, tā pūloties, jums jāpalīdz vājajiem.” (Ap. d. 20:18, 19, 35.) Korintiešiem Pāvils paskaidroja, ka viņš nevalda pār to ticību. Viņš bija vienkāršs darbabiedrs, kas centās vairot šo kristiešu prieku. (2. Kor. 1:24.) Pāvila pazemība un gatavība pūlēties citu labā ir teicams piemērs vecākajiem mūsdienās.

”CIEŠI TURAS PIE UZTICAMĀ VĀRDA”

11., 12. Kā vecākais varētu palīdzēt ticības biedram pieņemt lēmumu?

11 Draudzes vecākajiem ”mācot cieši jāturas pie uzticamā vārda”. (Tit. 1:9.) Taču viņiem tas jādara ”lēnprātības garā”. (Gal. 6:1.) Labs garīgais gans nevis spiež citus draudzes locekļus rīkoties noteiktā veidā, bet gan domā, kā piekļūt viņu sirdij. Vecākais varētu uzsvērt Bībeles principus, kas brālim būtu jāpārdomā pirms svarīga lēmuma pieņemšanas. Viņš ar šo brāli var apspriest, kas par attiecīgo jautājumu ir teikts mūsu publikācijās. Vietā būtu arī padoms, lai brālis apsver, kā dažādi lēmumi ietekmētu viņa attiecības ar Jehovu. Būtu labi, ja vecākais atgādinātu, cik svarīgi pirms lēmuma pieņemšanas ir meklēt Dieva vadību lūgšanās. (Sal. Pam. 3:5, 6.) Kad ar ticības biedru būs pārrunāti šādi jautājumi, vecākais atstās lēmuma pieņemšanu viņa ziņā. (Rom. 14:1—4.)

12 Kristīgajiem pārraugiem ir tikai tik liela vara, kāda viņiem ir dota Rakstos. Tāpēc ir būtiski, lai viņi prasmīgi izmantotu Bībeli un sekotu tajā teiktajam. Tas viņiem palīdzēs izvairīties  no varas nepareizas izmantošanas. Vecākie ir pakļauti izcilākajiem Ganiem, un katram draudzes loceklim par saviem lēmumiem būs jāatbild Jehovas un Jēzus priekšā. (Gal. 6:5, 7, 8.)

”PRIEKŠZĪME GANĀMPULKAM”

Vecākie palīdz savai ģimenei sagatavoties sludināšanai (Sk. 13. rindkopu)

13., 14. Kādās jomās vecākajiem jārāda priekšzīme ganāmpulkam?

13 Kad apustulis Pēteris bija devis padomu draudzes vecākajiem ”neuzkundzēties tiem, ko Dievs ir nodevis [viņu] gādībā”, viņš tos rosināja ”rādīt priekšzīmi ganāmpulkam”. (1. Pēt. 5:3.) Kā vecākais var rādīt šādu priekšzīmi? Minēsim divas prasības, kurām jāatbilst brālim, kas ”tiecas kļūt par pārraugu”. Viņam ”jābūt prātīgam” un ”tādam, kas labi vada savu saimi”. Ja vecākajam ir ģimene, viņam tā jāvada priekšzīmīgi, jo, ”ja kāds neprot vadīt pats savu saimi, kā viņš rūpēsies par Dieva draudzi”? (1. Tim. 3:1, 2, 4, 5.) Lai cilvēks tiktu iecelts par pārraugu, viņam jābūt prātīgam — viņam skaidri jāizprot Dieva principi un jāprot likt tos lietā savā dzīvē. Viņam jābūt līdzsvarotam, nevis pārsteidzīgam savos spriedumos. Ja draudzes locekļi redz vecākajos šādas īpašības, viņiem rodas paļāvība uz tiem.

14 Vēl viena joma, kurā pārraugi rāda labu priekšzīmi citiem kristiešiem, ir sludināšana. Šajā ziņā paraugs viņiem ir Jēzus. Nozīmīga vieta Jēzus darbībā uz zemes bija tam, ka viņš sludināja labo vēsti par valstību. Viņš rādīja saviem mācekļiem, kā šis darbs jāveic. (Marka 1:38; Lūk. 8:1.) Mūsdienās sludinātājiem ir ļoti uzmundrinoši kalpošanā cieši sadarboties ar vecākajiem, vērot viņu dedzību šajā darbā, kas var glābt cilvēku dzīvību, un pārņemt viņu mācīšanas paņēmienus. Pārraugu dedzība un apņēmība veltīt laiku un pūles labās vēsts sludināšanai, kaut arī viņi ir ļoti aizņemti, pamudina visu draudzi uz tādu pašu dedzību. Vecākie var rādīt labu priekšzīmi brāļiem arī ar to, ka viņi sagatavojas draudzes sapulcēm, piedalās tajās, kā arī iesaistās dažādos darbos, piemēram, valstības zāles uzkopšanā un remontēšanā. (Efes. 5:15, 16; nolasīt Ebrejiem 13:7.)

Pārraugi rāda priekšzīmi sludināšanā (Sk. 14. rindkopu)

”PALĪDZIET VĀJAJIEM”

15. Kāpēc vecākie cenšas apmeklēt ticības biedrus?

15 Labs gans uzreiz ir gatavs rīkoties, ja kāda aitiņa ir ievainota vai saslimusi. Savukārt vecāko pienākums ir nekavējoties pievērst uzmanību ikvienam draudzes loceklim, kas pieredz kādas ciešanas vai kam ir vajadzīga garīga palīdzība. Tiem, kas ir gados un kas ir slimi, varbūt ir jāpalīdz praktiski, taču sevišķi svarīgi ir palīdzēt viņiem garīgā ziņā un sniegt  uzmundrinājumu. (1. Tes. 5:14.) Savas grūtības ir arī gados jauniem draudzes locekļiem, piemēram, viņiem varbūt jāpretojas ”jaunībai raksturīgajām vēlmēm”. (2. Tim. 2:22.) Līdz ar to ganu darbs nozīmē arī laiku pa laikam apmeklēt draudzes locekļus, lai saprastu, ar kādām grūtībām viņi sastopas, un uzmundrinātu viņus ar atbilstošiem padomiem no Bībeles. Ja to dara laikus, tad daudzas problēmas ir iespējams atrisināt, pirms tās ir kļuvušas nopietnas.

16. Ko vecākie var darīt, ja kādam draudzes loceklim ir vajadzīga garīga palīdzība?

16 Bet kā rīkoties, ja situācija kļūst tik nopietna, ka ir apdraudēts kāda draudzes locekļa garīgums? ”Vai kāds no jums ir nevesels?” jautāja Bībeles sarakstītājs Jēkabs. ”Lai viņš ataicina draudzes vecākos, un tie lai lūdz par viņu, slacīdami viņu ar eļļu Jehovas vārdā. Ticībā teikta lūgšana izdziedinās savārgušo, un Jehova liks viņam atspirgt. Un, ja viņš ir izdarījis grēkus, viņš saņems piedošanu.” (Jēk. 5:14, 15.) Pat ja tas, kurš garīgā ziņā ir ”nevesels”, nesteidzas ”ataicināt draudzes vecākos”, viņu pienākums ir sniegt šim cilvēkam nepieciešamo palīdzību, tiklīdz viņi uzzina par radušos situāciju. Kad vecākie lūdz kopā ar brāļiem un par brāļiem un atbalsta tos grūtos brīžos, viņi apliecina, ka pie viņiem ir rodams garīgs atspirdzinājums un uzmundrinājums. (Nolasīt Jesajas 32:1, 2.)

17. Kāds ir iznākums, ja vecākie līdzinās ”izcilajam.. ganam”?

17 Visā, ko kristīgie gani dara Jehovas organizācijā, viņi cenšas līdzināties ”izcilajam.. ganam” Jēzum Kristum. Pateicoties šo brāļu garīgajam atbalstam, ganāmpulks tiek stiprināts un tam klājas labi. Par to visu mēs esam pateicīgi mūsu diženajam Ganam Jehovam un no sirds vēlamies viņu slavēt.