Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Sargtornis (izdevums studēšanai)  |  Oktobris 2013

Rīkosimies saskaņā ar Jēzus lūgšanu

Rīkosimies saskaņā ar Jēzus lūgšanu

”Tēvs.. Pagodini savu dēlu, lai dēls pagodinātu tevi.” (JĀŅA 17:1.)

1., 2. Paskaidrojiet, ko Jēzus izdarīja savu uzticīgo apustuļu labā, kad viņi bija atzīmējuši 33. gada Pashas svētkus!

IR MŪSU ĒRAS 33. gada 14. nīsāns, vēla vakara stunda. Jēzus un viņa biedri ir atzīmējuši Pashu, kas viņiem atsauca atmiņā to, kā Dievs viņu senčus bija atbrīvojis no Ēģiptes verdzības. Bet Jēzus uzticīgos mācekļus gaida vēl iespaidīgāka ”mūžīga glābšana”. Nākamajā dienā (joprojām 14. nīsānā) ienaidnieki nogalinās viņu bezgrēcīgo vadītāju, taču šī naidpilnā rīcība izvērtīsies par svētību. Jēzus izlietās asinis kļūs par pamatu cilvēces atbrīvošanai no grēka un nāves. (Ebr. 9:12—14.)

2 Lai mēs neaizmirstu par Dieva sagādāto glābšanu, Jēzus iedibināja jaunu gadskārtēju pasākumu, kas stājās Pashas vietā. Viņš lauza neraudzētu maizi, deva to visiem 11 uzticīgajiem apustuļiem un teica: ”Tā ir mana miesa, kas tiks atdota par jums. To dariet, mani pieminot.” Tāpat viņš mācekļiem pasniedza kausu sarkanvīna, sacīdams: ”Šis kauss ir jaunais līgums, kura pamatā ir manas asinis, kas tiks izlietas par jums.” (Lūk. 22:19, 20.)

3. a) Kādām lielām izmaiņām bija jānotiek pēc Jēzus nāves? b) Kādus jautājumus saistībā ar Jāņa evaņģēlija 17. nodaļā lasāmo Jēzus lūgšanu mēs apskatīsim?

3 Bauslības līgumam, ko Dievs bija slēdzis ar izraēliešiem, drīz bija jāzaudē savs spēks. Tā vietā bija jāstājas jaunam līgumam, kas būtu noslēgts starp Jehovu un ar svēto garu svaidītajiem Jēzus sekotājiem. Jēzum ļoti rūpēja šīs jaunās garīgās tautas labklājība. Izraēliešu tauta bija neglābjami sašķelta kā reliģiskā, tā sociālā ziņā, un tas sagādāja lielu negodu Dieva svētajam vārdam. (Jāņa 7:45—49; Ap. d. 23:6—9.) Jēzus vēlējās, lai viņa sekotāji saglabātu ciešu vienotību un spētu saskanīgi darboties, tā nesot godu Dieva vārdam. Ko Jēzus  tāpēc darīja? Viņš teica visbrīnišķīgāko lūgšanu, kādu vien cilvēkiem ir bijis gods lasīt. (Jāņa 17:1—26; sk. attēlu raksta sākumā.) Mums ir iespēja atskatīties pagātnē un pārdomāt: vai Dievs atbildēja uz Jēzus lūgšanu? Tāpat mums būtu jāpadomā: vai mēs rīkojamies saskaņā ar šo lūgšanu?

KAS JĒZUM BIJA SVARĪGĀKAIS

4., 5. a) Ko mēs mācāmies no vārdiem, ko Jēzus teica savas lūgšanas ievadā? b) Kā Jehova atbildēja uz Jēzus personisko lūgumu par viņa nākotni?

4 Jēzus runāja ar saviem mācekļiem līdz pat vēlai naktij, sniedzot tiem vērtīgas zināšanas, ko viņš bija saņēmis no Dieva. Tad viņš pacēla acis pret debesīm un lūdza: ”Tēvs, stunda ir pienākusi. Pagodini savu dēlu, lai dēls pagodinātu tevi un, kā tu viņam esi devis varu pār visu cilvēci, lai viņš tāpat piešķirtu mūžīgu dzīvi visiem, ko tu viņam esi devis. [..] Es tevi esmu pagodinājis uz zemes un esmu pabeidzis darbu, ko tu man esi uzticējis. Bet tagad, Tēvs, pagodini mani pie sevis ar to godu, kāds man pie tevis bija, pirms pasaule tapa.” (Jāņa 17:1—5.)

5 Savas lūgšanas ievadā Jēzus runā par to, kas viņam ir vissvarīgākais. Viņš pirmām kārtām domā par sava debesu Tēva pagodināšanu, un tas saskan ar pirmo lūgumu Jēzus parauglūgšanā: ”Tēvs, lai tiek svētīts tavs vārds!” (Lūk. 11:2.) Tad Jēzus pievēršas mācekļu vajadzībām un lūdz, lai viņš tiem varētu ”piešķirt mūžīgu dzīvi”. Pēc tam Jēzus izsaka personisku lūgumu: ”Tēvs, pagodini mani pie sevis ar to godu, kāds man pie tevis bija, pirms pasaule tapa.” Jehova atalgoja savu uzticīgo Dēlu vēl lielākā mērā, nekā tas bija lūdzis, un deva tam ”izcilāku vārdu” nekā visiem eņģeļiem. (Ebr. 1:4.)

”IEPAZĪT.. VIENĪGO PATIESO DIEVU”

6. Kas apustuļiem bija jādara, lai iegūtu mūžīgo dzīvību, un kā mēs zinām, ka viņiem tas izdevās?

6 Savā lūgšanā Jēzus minēja arī to, kā mēs, grēcīgi cilvēki, varam iegūt nepelnīto dāvanu — mūžīgo dzīvību. (Nolasīt Jāņa 17:3.) Viņš teica, ka mums jāiepazīst Dievs un Jēzus Kristus. Viens veids, kā to darīt, ir no visas sirds censties vairāk uzzināt par Jehovu un viņa Dēlu. Otrs būtisks veids ir izmantot iegūtās zināšanas dzīvē un izjust prieku, ko tas dod. Apustuļi jau šādi rīkojās, tāpēc Jēzus lūgšanā varēja teikt: ”Vārdus, ko tu man devi, es esmu devis viņiem, viņi tos ir pieņēmuši.” (Jāņa 17:8.) Bet, lai iegūtu mūžīgo dzīvību, viņiem arī turpmāk bija jāpārdomā Dieva vārdi un tie jāizmanto savā ikdienas dzīvē. Vai uzticīgajiem apustuļiem izdevās tā rīkoties līdz savas zemes dzīves beigām? Jā, tā bija. Mēs to zinām, jo viņu vārdi neizdzēšami ir uzrakstīti uz jaunās debesu Jeruzālemes divpadsmit pamatakmeņiem. (Atkl. 21:14.)

7. Ko nozīmē iepazīt Dievu, un kāpēc ir tik svarīgi to darīt?

7 Kā atzīmē sengrieķu valodas speciālisti, grieķu valodas vārds, kas iztulkots ”iepazīt”, norāda uz ilgstošu darbību, uz procesu, kura gaitā var iepazīt Dievu. Taču pazīt pašu augstāko personu Visumā nozīmē kaut ko vairāk nekā tikai iegūt teorētiskas zināšanas par viņa īpašībām un nodomu. Lai varētu teikt, ka mēs pazīstam Jehovu, mums ir vajadzīga stipra mīlestība pret  viņu un pret ticības biedriem. ”Kas nemīl, nepazīst Dievu,” teikts Bībelē. (1. Jāņa 4:8.) Lai pazītu Dievu, mums viņam arī jāklausa. (Nolasīt 1. Jāņa 2:3—5.) Ir milzīgs gods būt starp tiem, kas ir iepazinuši Jehovu! Tomēr, kā liecina tas, kas notika ar Jūdu Iskariotu, šīs dārgās attiecības ir iespējams zaudēt. Visiem spēkiem pūlēsimies tās saglabāt, jo tad mēs varēsim saņemt nepelnīto dāvanu — mūžīgo dzīvību. (Mat. 24:13.)

”SAVA VĀRDA DĒĻ”

8., 9. Kas Jēzum bija galvenais, kad viņš kalpoja uz zemes, un kādu reliģisku tradīciju viņš noraidīja?

8 Izlasot Jēzus lūgšanu, kas pierakstīta Jāņa evaņģēlija 17. nodaļā, mēs skaidri redzam, ka tajā atspoguļojas Jēzus mīlestība ne tikai pret apustuļiem, kas tobrīd bija kopā ar viņu, bet arī pret tiem, kas par mācekļiem kļuva vēlāk. (Jāņa 17:20.) Tomēr mums jāsaprot, ka mūsu glābšana Jēzum nebija pats galvenais. Visu laiku, kamēr Jēzus kalpoja uz zemes, viņam svarīgākais bija sava Tēva vārda svētīšana un godāšana. Piemēram, kad Jēzus Nācaretes sinagogā pavēstīja par savu uzdevumu, viņš no Jesajas rakstu rituļa nolasīja: ”Pār mani ir Jehovas gars, jo viņš man ir uzdevis paziņot labo vēsti trūcīgajiem.” Nav šaubu, ka, lasot par savu uzdevumu, Jēzus skaidri izrunāja Dieva vārdu. (Lūk. 4:16—21.)

9 Jau ilgi pirms Jēzus nākšanas uz zemi reliģiskie vadītāji, sekojot jūdu tradīcijai, centās panākt, lai cilvēki nelietotu Dieva vārdu. Mēs varam būt droši, ka Jēzus stingri noraidīja šo tradīciju, kas nebalstījās uz Dieva Rakstiem. Viņš saviem pretiniekiem teica: ”Es esmu atnācis sava Tēva vārdā, bet jūs mani nepieņemat; ja kāds cits ierastos pats savā vārdā, jūs viņu pieņemtu.” (Jāņa 5:43.) Dažas dienas pirms savas nāves Jēzus pieminēja to, kas viņam bija visnozīmīgākais dzīvē, lūgdams: ”Tēvs, pagodini savu vārdu!” (Jāņa 12:28.) Tāpēc nav nekāds pārsteigums,  ka visu Jēzus lūgšanu, ko mēs aplūkojam šajā rakstā, caurvij doma par Tēva vārdu.

10., 11. a) Ko nozīmēja tas, ka Jēzus darīja citiem zināmu sava Tēva vārdu? b) Kāpēc Jēzus mācekļiem jādara citiem zināms Jehovas vārds?

10 ”Es tavu vārdu esmu darījis zināmu cilvēkiem, ko tu man esi devis no pasaules,” Jēzus lūgšanā teica. ”Viņi bija tavi, un tu viņus devi man, un viņi ir paklausījuši taviem vārdiem. [..] Es vairs neesmu pasaulē, bet viņi ir pasaulē, un es nāku pie tevis. Svētais Tēvs, sargi viņus sava vārda dēļ, ko tu man esi devis, lai viņi būtu viens, tāpat kā mēs.” (Jāņa 17:6, 11.)

11 Darīt mācekļiem zināmu Tēva vārdu nozīmēja kaut ko vairāk nekā tikai izrunāt šo vārdu. Jēzus viņiem arī palīdzēja iepazīt personu, ko sauc šajā vārdā, — viņa brīnišķīgās īpašības un to, kā viņš izturas pret cilvēkiem. (2. Moz. 34:5—7.) Tagad, kad Jēzus ir celts tronī debesīs, viņš palīdz saviem mācekļiem visā pasaulē darīt zināmu Dieva vārdu. Kāpēc šis darbs tiek veikts? Tas ir tāpēc, lai būtu iespējams sapulcēt vēl vairāk mācekļu pirms šī ļaunā laikmeta gala. Kad tas pienāks, Jehova pagodinās savu izcilo vārdu, glābdams savus uzticīgos lieciniekus. (Ecēh. 36:23.)

”LAI.. PASAULE TICĒTU”

12. Kādi trīs priekšnoteikumi mums jāievēro, lai mēs spētu sekmīgi veikt darbu, kas var glābt cilvēku dzīvību?

12 Būdams uz zemes, Jēzus ļoti centās palīdzēt saviem mācekļiem pārvarēt viņu vājības. Tas bija vajadzīgs, lai viņi spētu pabeigt Jēzus iesākto darbu. ”Kā tu mani sūtīji pasaulē,” lūgšanā teica Jēzus, ”tā arī es viņus sūtīju pasaulē.” Lai mācekļi spētu sekmīgi veikt darbu, kas var glābt cilvēku dzīvību, Jēzus minēja trīs būtiskus priekšnoteikumus. Pirmkārt, viņš lūdza, lai mācekļi nepiederētu pie Sātana ļaunās pasaules. Otrkārt, viņš lūdza, lai tie tiktu darīti svēti un dzīvotu saskaņā ar Dieva Rakstu patiesību. Treškārt, Jēzus atkārtoti izteica lūgumu, lai viņa mācekļi būtu vienoti ar tādām pašām mīlestības saitēm, kādas vieno viņu un viņa Tēvu. Tāpēc mums ir nepieciešama pašpārbaude. Katram no mums būtu jāpārdomā: vai es rīkojos saskaņā ar Jēzus trim lūgumiem? Jēzus bija pārliecināts, ka tad, ja viņa mācekļi tā rīkosies, pasaule ticēs, ka Dievs viņu bija sūtījis. (Nolasīt Jāņa 17:15—21.)

Kristieši pirmajā gadsimtā pakļāvās svētā gara ietekmei, lai saglabātu vienotību (Sk. 13. rindkopu)

13. Kā mūsu ēras pirmajā gadsimtā Jehova atbildēja uz Jēzus lūgšanu?

13 Iedziļinoties Apustuļu darbu grāmatā, kas seko četriem evaņģēlijiem, var redzēt, ka Jēzus saņēma atbildi uz savu lūgšanu. Agrīnos kristiešus varēja šķelt daudz kas, jo viņu vidū bija ebreji un cittautieši, bagātie un trūcīgie, vergi un vergu īpašnieki. Tomēr viņi kļuva tik cieši vienoti, ka viņus varēja salīdzināt ar cilvēka ķermeni, kura galva ir Jēzus. (Efes. 4:15, 16.) Tas tiešām bija brīnums sašķeltajā Sātana pasaulē. Viss gods par to pienācās Jehovam, kurš šādu vienotību padarīja iespējamu ar sava varenā svētā gara palīdzību. (1. Kor. 3:5—7.)

Jehovas kalpi visā pasaulē ir vienoti (Sk. 14. rindkopu)

14. Kā Jehova ir atbildējis uz Jēzus lūgšanu mūsdienās?

14 Diemžēl pēc apustuļu nāves situācija mainījās. Kā bija paredzēts, sākās liela atkrišana, kuras iznākums ir kristietības dažādie novirzieni. (Ap. d. 20:29, 30.) Bet 1919. gadā Jēzus savus  svaidītos sekotājus atbrīvoja no viltus reliģiju gūsta un apvienoja viņus ”pilnīgā saskaņā”. (Kol. 3:14.) Kā viņu sludināšana ietekmē pārējos cilvēkus? Vairāk nekā septiņi miljoni ”citu avju” no ”visām tautībām, ciltīm, tautām un valodām” ir pievienojušies Dieva svaidītajiem, un viņi visi kopā veido vienotu ganāmpulku. (Jāņa 10:16; Atkl. 7:9.) Tā tiešām ir iespaidīga atbilde uz Jēzus lūgumu: ”Lai.. pasaule zinātu, ka tu [Jehova] mani esi sūtījis un mīli viņus tāpat kā mani.” (Jāņa 17:23.)

SIRSNĪGS NOBEIGUMS

15. Kādu īpašu lūgumu par saviem svaidītajiem mācekļiem izteica Jēzus?

15 Mazliet agrāk 14. nīsāna vakarā Jēzus apustuļiem piešķīra godu, noslēgdams ar tiem līgumu par to, ka tie ar viņu kopā valdīs viņa valstībā. (Lūk. 22:28—30; Jāņa 17:22.) Tāpēc, domājot par visiem, kas kļūs par viņa svaidītajiem sekotājiem, Jēzus lūdza: ”Tēvs, es vēlos, lai tie, ko tu man esi devis, būtu tur, kur es esmu, un lai viņi redzētu, kādu godu tu man esi devis, jo tu esi mīlējis mani jau pirms pasaules pirmsākumiem.” (Jāņa 17:24.) Jēzus citās avīs tas izraisa prieku, nevis skaudību, un tas ir vēl viens apliecinājums vienotībai, kāda mūsdienās pastāv starp visiem patiesajiem kristiešiem uz zemes.

16., 17. a) Kādu apņemšanos Jēzus pauda savas lūgšanas nobeigumā? b) Kas mums arvien ir jādara?

16 Pakļaujoties reliģisko vadītāju ietekmei, lielākā daļa cilvēku ignorē skaidros pierādījumus, ka Jehovam ir vienota tauta, kas viņu patiešām pazīst. Tāpat bija Jēzus dienās. Tāpēc savu lūgšanu viņš pabeidza ar šādiem sirsnīgiem vārdiem: ”Taisnīgais Tēvs, pasaule tevi nepazīst, bet es tevi pazīstu, un viņi ir sapratuši, ka tu mani esi sūtījis. Es tavu vārdu esmu darījis viņiem zināmu un vēl darīšu zināmu, lai viņos būtu tāda mīlestība, ar kādu tu mani esi mīlējis, un es būtu vienots ar viņiem.” (Jāņa 17:25, 26.)

17 Vai gan kāds varētu noliegt, ka Jēzus ir rīkojies saskaņā ar savu lūgšanu? Būdams draudzes galva, viņš nepārstāj mums palīdzēt, lai mēs varētu darīt citiem zināmu viņa Tēva vārdu un nodomu. Vienmēr pakļausimies viņa vadībai un, klausot viņa pavēlei, dedzīgi sludināsim un gatavosim cilvēkus par mācekļiem. (Mat. 28:19, 20; Ap. d. 10:42.) Tāpat centīsimies saglabāt mūsu dārgo vienotību. Tā mēs rīkosimies saskaņā ar Jēzus lūgšanu, pagodināsim Jehovas vārdu un iegūsim mūžīgu laimi.