Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Sargtornis (izdevums studēšanai)  |  Septembris 2013

Vai jūs esat pārvērtušies?

Vai jūs esat pārvērtušies?

”Pārvērtieties, atjaunojot savu prātu.” (ROM. 12:2.)

1., 2. Kā mūs ietekmē audzināšana un vide, kurā uzturamies?

MŪS visus lielā mērā ietekmē tas, kā mēs esam audzināti un kādā vidē uzturamies. Mēs ģērbjamies noteiktā veidā, dodam priekšroku noteiktiem ēdieniem, un mums ir raksturīga noteikta izturēšanās. Kāpēc tā ir? Daļēji tas ir izskaidrojams ar apkārtējo cilvēku ietekmi un ar apstākļiem mūsu dzīvē.

2 Taču ir kaut kas daudz svarīgāks par to, kādu ēdienu un apģērbu mēs izvēlamies. Piemēram, mēs esam audzināti uzskatīt dažas lietas par pareizām un pieņemamām, bet citas — par sliktām un nosodāmām. Daudzos gadījumos tie ir personiskas dabas jautājumi, kuros cilvēku viedokļi atšķiras. Lēmumus, ko pieņemam, var diktēt arī sirdsapziņas balss. Bībelē norādīts, ka bieži vien ”cittautieši, kam nav bauslības, pēc savas dabas dara to, ko prasa bauslība”. (Rom. 2:14.) Bet vai tas nozīmē, ka situācijās, uz kurām neattiecas konkrēts Dieva likums, mēs varam vienkārši vadīties pēc tā, kā esam audzināti un kā ir pieņemts vietā, kur dzīvojam?

3. Kādu divu iemeslu dēļ kristieši sargās vienkārši vadīties pēc tā, kas ir pieņemts sabiedrībā?

3 Pastāv vismaz divi būtiski iemesli, kāpēc kristieši tā nerīkojas. Pirmkārt, Bībelē ir lasāms atgādinājums: ”Dažam cilvēkam kāds ceļš iesākumā visai patīk, bet beigu beigās tas viņu tomēr noved nāvē.” (Sal. Pam. 16:25.) Savas nepilnības dēļ cilvēki nespēj līdz galam izvērtēt, kas viņiem būtu patiesi noderīgs, un vienmēr izraudzīties pareizo ceļu. (Sal. Pam. 28:26; Jer. 10:23.) Otrkārt, Bībelē paskaidrots, ka šīs pasaules tendences un uzvedības normas veido un nosaka Sātans — ”šī laikmeta dievs”. (2. Kor. 4:4; 1. Jāņa 5:19.) Tāpēc, ja vēlamies saņemt Jehovas svētības un iegūt viņa labvēlību, mums jāņem vērā padoms, kas dots Romiešiem 12:2. (Nolasīt.)

4. Par ko tālāk runāts šajā rakstā?

 4 Mums jāpievērš nopietna uzmanība vairākām svarīgām domām, kas atrodamas Romiešiem 12:2. Pirmkārt, kāpēc ir nepieciešams ”pārvērsties”? Otrkārt, ko šī pārvēršanās sevī ietver? Treškārt, kā mēs varam pārvērsties? Izskatīsim šos jautājumus sīkāk.

KĀPĒC IR NEPIECIEŠAMS PĀRVĒRSTIES?

5. Kam bija domāti Pāvila vārdi, kas lasāmi Romiešiem 12:2?

5 Apustuļa Pāvila vārdi viņa vēstulē romiešiem ir rakstīti nevis neticīgiem cilvēkiem vai visiem Romas iedzīvotājiem, bet svaidītajiem kristiešiem. (Rom. 1:7.) Viņš tos mudināja pārvērsties un ”nepielāgoties vairs šai pasaulei”. Kristiešiem, kas tolaik, ap mūsu ēras 56. gadu, dzīvoja Romā, ”pasaule” ietvēra uzvedības normas, paradumus, izturēšanās veidu un ģērbšanās stilu, kāds bija raksturīgs romiešu sabiedrībā. Pāvila lietotais vārds ”vairs” liek domāt, ka pasaule joprojām ietekmēja daļu kristiešu. Kāda bija šī ietekme, ko tajā laikā izjuta mūsu brāļi un māsas?

6., 7. Kāpēc Romas sabiedriskā un reliģiskā dzīve Pāvila laikā sagādāja grūtības kristiešiem?

6 Mūsdienās tūristi Romā parasti apskata tempļu, kapeņu, pieminekļu, arēnu, teātru un citu objektu drupas. Daļa no tām attiecas uz pirmo gadsimtu. Šīs pagātnes liecības ļauj gūt priekšstatu par senās Romas sabiedrisko un reliģisko dzīvi. Vēstures grāmatās var lasīt par turienes gladiatoru cīņām, kara ratu sacīkstēm, kā arī lugām un muzikāliem uzvedumiem par visdažādākajām tēmām, arī nepiedienīgām. Roma bija arī plaukstošs tirdzniecības centrs, un tajā pavērās plašas iespējas labi nopelnīt. (Rom. 6:21; 1. Pēt. 4:3, 4.)

7 Lai gan Romā bija daudz tempļu ar veselu dievu panteonu, romieši nemēdza veidot ciešas, personiskas attiecības ar dieviem, ko viņi pielūdza. Viņiem reliģija nozīmēja galvenokārt rituālus, kas tika veikti pēc bērna piedzimšanas, kāzās un bērēs un kas bija daļa no viņu sabiedriskās dzīves. Nav grūti iedomāties, ka tas viss radīja grūtības kristiešiem Romā. Daudzi no viņiem agrāk bija dzīvojuši tāpat kā visi pārējie, tāpēc viņiem, protams, vajadzēja pārvērsties, lai kļūtu par patiesajiem kristiešiem, un šīs pārvērtības nebeidzās līdz ar viņu kristīšanos.

8. Kā pasaule apdraud kristiešus mūsdienās?

8 Tāpat kā senās Romas laikos, pasaule apdraud kristiešus arī mūsdienās. Tā var apgalvot tāpēc, ka visapkārt dažādi izpaužas pasaules gars. (Nolasīt Efesiešiem 2:2, 3; 1. Jāņa 2:16.) Mēs diendienā sastopamies ar pasaulē valdošajām iekārēm, domāšanu, vērtībām un morāli, un tas rada pastāvīgas briesmas, ka mēs  ļausimies šai ietekmei. Tāpēc mums ir nopietns iemesls ņemt vērā Dieva iedvesmoto aicinājumu ”nepielāgoties vairs šai pasaulei” un ”pārvērsties”. Kas tieši mums jādara?

KAM JĀTIEK PĀRVĒRSTAM?

9. Kādas izmaiņas daudzi veic pirms kristīšanās?

9 Kad cilvēks iepazīst Bībeles patiesību un attiecina to uz sevi, sākas viņa garīgā izaugsme. Šī izaugsme atspoguļojas izmaiņās, ko viņš saskaņā ar uzzināto veic savā dzīvē. Viņš atsakās no viltus reliģijas paražām un nevēlamajām iezīmēm, kādas bija raksturīgas viņa agrākajam dzīvesveidam, un veido sevī īpašības, kādas piemita Kristum. (Efes. 4:22—24.) Ir brīnišķīgi redzēt, ka simtiem tūkstošu cilvēku katru gadu tā rīkojas un iegūst iespēju kristīties, ar ko viņi apliecina, ka ir atdevuši sevi Dievam Jehovam. Tas, bez šaubām, iepriecina Jehovas sirdi. (Sal. Pam. 27:11.) Tomēr ir svarīgi pārdomāt: vai ar šīm izmaiņām ir pietiekami?

Daudziem ir jāiznāk no Sātana pasaules un jāpārvēršas (Sk. 9. rindkopu)

10. Ar ko pārvēršanās atšķiras no vienkāršas uzlabojumu veikšanas?

10 Pārvērsties nozīmē vairāk nekā tikai apliecināt izaugsmi vai veikt noteiktus uzlabojumus. Iespējams, kādu izstrādājumu reklamē kā ”uzlabotu”, varbūt attiecīgs uzraksts pat ir uz tā etiķetes, tomēr būtībā tas joprojām ir tas pats produkts. Visticamāk, tam vienkārši ir pievienota kāda jauna sastāvdaļa un iesaiņojums ir padarīts pievilcīgāks. Turpretī par vārdu ”pārvērtieties” kādā Bībeli skaidrojošā vārdnīcā ir teikts: ”Rom[iešiem] 12:2 ir pretstatīta ārēja pielāgošanās šī laikmeta kārtībai un iekšēja pārvēršanās, kas tiek panākta, Svētā Gara spēkā atjaunojot domāšanu.” (Vine’s Expository Dictionary.) Tātad, lai kristietis pārvērstos, viņam nepietiek tikai atteikties no kaitīgiem ieradumiem, nepieklājīgas runas un amorālas rīcības. Arī cilvēki, kam nav zināšanu par Bībeli, reizēm vairās no tā visa. Kas tad īsti ir pārvēršanās, kāda tiek prasīta no kristiešiem?

11. Kā, saskaņā ar Pāvila vārdiem, ir iespējams pārvērsties?

11 ”Pārvērtieties, atjaunojot savu prātu,” rakstīja Pāvils. Ar ”prātu” ir apzīmēta mūsu domāšana. Taču bībeliskā lietojumā šis jēdziens ir plašāks un ietver cilvēka prāta ievirzi, attieksmi un prāta spējas. Iepriekš savā vēstulē romiešiem Pāvils runāja par cilvēkiem, kam bija ”aplama domāšana” un kas bija pilni ”netaisnības, neģēlības, alkatības, ļaunuma, pilni skaudības, slepkavību, ķildu, viltus” un citu sliktu īpašību. (Rom. 1:28—31.) Var saprast, kāpēc tos, kas bija uzauguši šādā vidē un kļuvuši par Dieva kalpiem, Pāvils rosināja ”pārvērsties” un ”atjaunot savu prātu”.

”Atmetiet jebkādu.. niknumu, dusmas, kliegšanu, apvainojumus!” (Efes. 4:31)

12. Kāda mūsdienās kopumā ir cilvēku domāšana, un kāpēc tā var kļūt par draudu kristiešiem?

 12 Diemžēl pasaulē mums visapkārt ir cilvēki, kas atbilst Pāvila aprakstam. Viņi acīmredzot uzskata, ka noteiktu normu un principu aizstāvēšana ir vecmodīga un liecina par neiecietību. Daudziem skolotājiem un vecākiem ir pielaidīga attieksme, un viņi veicina ”liberālu” domāšanu. Viņu acīs viss ir relatīvs, nekas nav absolūts. Pat daudzi it kā reliģiozi cilvēki uzskata, ka viņi drīkst darīt visu, ko paši uzskata par pareizu, nedomājot, ka viņiem būtu jāklausa Dievam un Dieva likumiem. (Ps. 14:1.) Šāda domāšana var būt nopietns drauds patiesajiem kristiešiem. Tie, kas nav pietiekami uzmanīgi, varētu pārņemt tādu pašu attieksmi pret teokrātisko kārtību. Iespējams, viņi nevēlas atbalstīt to, kas tiek darīts draudzē, vai pat sūdzas par jebko, kas viņiem nav pa prātam. Varbūt viņi negrib pieņemt uz Bībeli balstītos padomus par izklaidi, interneta lietošanu un tiekšanos pēc augstākās izglītības.

13. Kāpēc mums godīgi jāizvērtē sevi?

13 Līdz ar to, lai mēs vairs nepielāgotos šai pasaulei un tā mūs neveidotu pēc sava prāta, mums godīgi jāizvērtē sava sirds nostāja, savas jūtas, mērķi un vērtības. Nekas no tā nav saskatāms no malas. Citi varbūt apgalvo, ka ar mums viss ir kārtībā, taču vienīgi mēs paši zinām, vai tiešām esam ļāvuši no Bībeles iegūtajām zināšanām pārveidot mūsu personību šajās būtiskajās jomās un vai turpinām to darīt. (Nolasīt Jēkaba 1:23—25.)

KĀ IR IESPĒJAMS PĀRVĒRSTIES

14. Kas palīdz veikt nepieciešamās izmaiņas?

14 Pārvēršanās ir saistīta ar mūsu iekšējo cilvēku, tāpēc to var panākt vienīgi ar kaut ko tādu, kam ir ne tikai virspusīga ietekme, bet kas spēj piekļūt arī mūsu dziļākajai būtībai. Kas mums var šādi palīdzēt? Kad mēs no Bībeles uzzinām, ko Jehova atbilstoši savam nodomam no mums prasa, mūsu reakcija uz to, ko lasām, atklāj, kas ir mūsu sirdī un kas mums jāmaina, lai darbotos saskaņā ar pilnīgo Dieva gribu. (Rom. 12:2; Ebr. 4:12.)

15. Kādas pārvērtības ar mums notiek, kad Jehova mūs veido?

15 Nolasīt Jesajas 64:8. Tēlainā valoda, ko lietoja pravietis Jesaja, vedina uz pārdomām. Kā Jehova, kuram mēs esam kā māls podnieka rokās, mūs veido? Protams, viņš nemaina mūsu ārieni — nepadara mūs izskatīgākus un pievilcīgākus. Jehova piedāvā nevis fiziskus vingrinājumus, bet garīgas pamācības. Ja ļaujam viņam mūs veidot, tad pārvērtības, kas ar mums risinās, ir iekšējas, garīgas — un tieši tādas pārvērtības ir vajadzīgas, lai pretotos pasaulīgai ietekmei. Kā šī veidošana notiek?

16., 17. a) Pastāstiet, ko podnieks dara ar mālu, lai pagatavotu kvalitatīvus traukus! b) Kā Dieva vārdi palīdz mums tikt pārvērstiem par cilvēkiem, kas ir dārgi Jehovam?

16 Lai izgatavotu labas kvalitātes traukus, podniekam ir vajadzīgs piemērots māls. Taču viņam ir jāizdara divas lietas. Vispirms māls ir jāskalo, lai atdalītu no tā netīrumus un minerālu piemaisījumus. Pēc tam mālam jāpiejauc pareizais ūdens daudzums un tas jāapstrādā, lai māls saglabātu formu, kad tiks veidots.

17 Kā redzams, ūdeni izmanto gan lai attīrītu mālu no netīrumiem, gan lai piešķirtu tam pareizo konsistenci un padevīgumu un to varētu izveidot par trauku, varbūt pat visai smalku. Vai varam te saskatīt līdzību ar Dieva vārdu ietekmi uz  mūsu dzīvi? Tie mums var palīdzēt atbrīvoties no vecās domāšanas, kāda mums bija, kad nepazinām Dievu, un tikt pārvērstiem par cilvēkiem, kas viņam ir dārgi. (Efes. 5:26.) Mēs daudzkārt esam mudināti katru dienu lasīt Bībeli un regulāri apmeklēt kristiešu sapulces, kur tiek apspriesti Dieva vārdi. Kāpēc mums tas ir jādara? Tā rīkojoties, mēs ļaujam Jehovam mūs veidot. (Ps. 1:2; Ap. d. 17:11; Ebr. 10:24, 25.)

Ja cilvēki ir pārvērtušies, viņi spēj risināt problēmas labāk nekā iepriekš (Sk. 18. rindkopu)

18. a) Kāpēc ir jāatvēl laiks pārdomām, ja vēlamies, lai Dieva vārdi mūs ietekmētu un pārvērstu? b) Kādus jautājumus būtu noderīgi pārdomāt?

18 Lai Dieva vārdi izraisītu mūsos vajadzīgās pārvērtības, ir regulāri jālasa Bībele un no tās jāmācās, tomēr tas ir tikai sākums. Daudzi cilvēki laiku pa laikam lasa Bībeli un diezgan labi zina, kas tajā ir teikts. Droši vien sludinot jūs esat satikuši šādus cilvēkus. Daži no viņiem pēc atmiņas pat spēj citēt Bībeles fragmentus. Taču tas viss īpaši neietekmē viņu domāšanu un dzīvesveidu. Kā viņiem pietrūkst? Dieva vārdi spēj ietekmēt un pārvērst cilvēku tikai tad, ja viņš tiem ļauj nonākt dziļi savā sirdī. Tāpēc mums jāatvēl laiks pārdomām par to, ko esam uzzinājuši. Piemēram, mēs varētu pārdomāt: vai es esmu pārliecināts, ka tā nav tikai kāda reliģiska mācība? Vai gan es neesmu pārliecinājies, ka tā ir patiesība? Vai es meklēju iespējas attiecināt uzzināto uz sevi, nevis tikai domāju, kā mācīt to citiem? Vai man ir sajūta, ka Jehova uzrunā mani personiski? Apsverot un pārdomājot šādus jautājumus, mēs jutīsim, ka mūsu attiecības ar Jehovu nostiprinās un mūsu mīlestība pret viņu kļūst dziļāka. Un, ja uzzinātais ietekmēs mūsu sirdi, mēs spēsim mainīties. (Sal. Pam. 4:23; Lūk. 6:45.)

19., 20. Kāda Bībeles padoma ievērošana mums var dot lielu labumu?

19 Regulāra Dieva vārdu lasīšana un pārdomas par tiem mūs pamudinās turpināt to, ko mēs, jādomā, kaut kādā mērā jau esam izdarījuši, — ”novilkt veco cilvēku ar tā darbiem un apvilkt jauno cilvēku, kas ar precīzu zināšanu palīdzību tiek atjaunots”. (Kol. 3:9, 10.) Šajā ziņā mēs gūsim sekmes, ja izpratīsim Dieva vārdu jēgu un attiecīgi rīkosimies. Mūsu ”jaunais cilvēks” jeb Dievam tīkamā personība, kas šādi veidosies, mūs sargās no Sātana viltībām.

20 ”Kā paklausīgi bērni vairs neļaujiet sevi veidot tieksmēm, kādām jūs agrāk ļāvāties,” atgādina apustulis Pēteris, ”un kļūstiet paši svēti it visā, ko darāt.” (1. Pēt. 1:14, 15.) Ja darīsim visu iespējamo, lai atmestu savu agrāko domāšanu un prāta nostāju, un ļausim sevi pārvērst, mēs saņemsim svētības, kā paskaidrots nākamajā rakstā.