”Līdzinieties Dievam, būdami viņa mīļie bērni.” (EFES. 5:1.)

1. a) Kādas Jehovas īpašības mēs varam pārdomāt? b) Kāpēc ir noderīgi izpētīt Dieva īpašības?

KĀDAS īpašības jums nāk prātā, domājot par Jehovas personību? Daudzi nosauktu mīlestību, taisnīgumu, gudrību un spēku. Taču Jehovam ir ļoti daudz pievilcīgu īpašību. Var uzskaitīt vairāk nekā 40 Jehovas īpašību, par kurām ir stāstīts mūsu publikācijās. Šī informācija ir vesela dārgumu krātuve, kurā varam smelties aizraujošus faktus par Jehovas personību, pētot Bībeli personīgi vai ģimenes lokā. Kāpēc ir noderīgi izpētīt šādus materiālus? Tie mums palīdz vēl augstāk vērtēt to, kāds ir mūsu debesu Tēvs. Jo dziļākas būs mūsu pateicības jūtas pret Jehovu, jo stiprāka būs mūsu vēlēšanās viņam tuvoties un līdzināties. (Joz. 23:8; Ps. 73:28.)

2. a) Ar piemēru paskaidrojiet, kā mēs varam arvien augstāk novērtēt Jehovas īpašības! b) Kas tiks apskatīts šajā un nākamajos rakstos?

2 Lai kaut ko augstu novērtētu, ir jāsaprot tā patiesā vērtība. Dažkārt šāda izpratne veidojas un padziļinās pakāpeniski. Piemēram, jaunu ēdienu mēs mācāmies novērtēt pamazām — vispirms izbaudām tā aromātu, tad izgaršojam katru kumosu un visbeidzot paši iemācāmies to gatavot. Līdzīgi mēs mācāmies saprast un novērtēt katru Jehovas īpašību: uzzinām, kas tā ir par īpašību, pārdomājam to un pēc tam cenšamies to izpaust savā dzīvē. (Efes. 5:1.) Šī un nākamo divu rakstu mērķis ir palīdzēt mums dziļāk izprast un augstāk novērtēt vairākas Dieva īpašības, par kurām mēs varbūt domājam retāk nekā par viņa personības spilgtākajām iezīmēm. Mēs noskaidrosim, ko attiecīgā īpašība sevī ietver, kā to izpauž Jehova un kā mēs varam viņam līdzināties.

 JEHOVA IR PIEEJAMS

3., 4. a) Kā jūs raksturotu pieejamu cilvēku? b) Kā Jehova apliecina, ka viņš ir pieejams?

3 Vispirms pievērsīsim uzmanību tam, cik pieejams ir Jehova. Kā jūs raksturotu pieejamu cilvēku? Varbūt jūs teiktu, ka šāds cilvēks ir laipns, gatavs veltīt jums savu uzmanību un ar viņu ir viegli sarunāties. To, vai kāds ir pieejams vai ne, bieži var noteikt, klausoties viņā un vērojot viņa ķermeņa valodu — žestus, sejas izteiksmi un izturēšanos.

4 Kas liecina par to, ka Jehova ir pieejams? Lai gan Jehova ir visvarenais milzīgā Visuma Radītājs, viņš labprāt uzklausa mūsu lūgšanas un atbild uz tām. (Nolasīt Psalmu 145:18; Jesajas 30:18, 19.) Ar Dievu var runāt tik ilgi, cik vien vēlamies, jebkurā laikā un vietā. Mēs varam droši vērsties pie viņa, zinot, ka viņš mums par to nekad nepārmetīs. (Ps. 65:3; Jēk. 1:5.) Dieva vārdos par Jehovu ir runāts cilvēkiem saprotamos jēdzienos, un tas norāda, ka viņš vēlas, lai mēs viņam tuvotos. Piemēram, psalmos Dāvids rakstīja, ka ”tā Kunga acis vēro” mūs un viņa ”labā roka [mūs] tur”. (Ps. 34:16; 63:9.) Pravietis Jesaja salīdzināja Jehovu ar ganu: ”Viņš ņems jērus savās rokās un tos nesīs savā klēpī.” (Jes. 40:11.) Iztēlojieties šo ainu — Jehova vēlas, lai mēs viņam būtu tik tuvu kā jēriņš gādīga gana klēpī. Cik gan pieejams ir mūsu Tēvs! Kā mēs šajā ziņā varam līdzināties Jehovam?

ĻOTI VĒRTĪGA ĪPAŠĪBA

5. Kāpēc ir svarīgi, lai vecākie būtu pieejami?

5 Pirms kāda laika dedzīgiem Jehovas lieciniekiem, kas dzīvo dažādos kontinentos, tika uzdots jautājums: ”Kādu īpašību jūs visaugstāk vērtējat draudzes vecākajos?” Lielum lielā daļa atbildēja: ”To, ka viņi ir pieejami.” Protams, visiem kristiešiem jācenšas būt pieejamiem, bet sevišķi svarīgi tas ir vecākajiem. (Jes. 32: 1, 2.) Kāda māsa paskaidroja, kāpēc viņa šo īpašību uzskata par tik nozīmīgu: ”Tikai tad, ja vecākais ir pieejams, mums būs kāds labums no citām viņa labajām īpašībām.” Vai nav tiesa — loģisks secinājums? Bet kas cilvēku padara pieejamu?

6. Kāds ir galvenais faktors, kas palīdz būt pieejamam?

6 Galvenais faktors, kas palīdz būt pieejamam, ir neviltota interese par citiem. Ja draudzes vecākajam rūp, kas notiek ar citiem, ja viņš ir gatavs nesavtīgi darboties to labā, tad brāļi un māsas, arī tie, kas gados vēl ir jauni, noteikti sajutīs šo attieksmi. (Marka 10:13—16.) Divpadsmitgadīgais Karloss saka: ”Es redzu, ka vecākie valstības zālē ir smaidīgi un laipni, un man tas patīk.” Protams, vecākajam nepietiek pateikt, ka viņš ir pieejams, — šai īpašībai jāizpaužas darbos. (1. Jāņa 3:18.) Kā to var panākt?

7. Kāpēc kongresa dalībnieku kartīšu nēsāšana bieži palīdz uzsākt sarunu, un ko no tā var mācīties?

7 Padomāsim par šādu piemēru. Nesen kāds brālis, kas bija apmeklējis kongresu citā valstī, atgriezās mājup ar lidmašīnu, un viņam bija piesprausta kongresa dalībnieka kartīte. Kad stjuarts ieraudzīja kartīti ar uzrakstu ”Lai nāk Dieva valstība!”, viņš sacīja brālim: ”Jā, lai tā nāk — mums par to jāparunā vairāk.” Vēlāk viņu starpā notika saruna, un stjuarts labprāt paņēma mūsu žurnālus. Daudzi no mums ir pieredzējuši līdzīgus gadījumus. Bet kāpēc kongresa dalībnieku kartītes bieži palīdz uzsākt sarunu? Savā ziņā tās it kā saka cilvēkiem: ”Droši vērsieties pie manis! Pavaicājiet, kurp es dodos!” Kartīte skaidri dara zināmu apkārtējiem, ka mēs vēlamies pastāstīt par to, kam ticam. Ir svarīgi, lai arī draudzes vecākie ar savu izturēšanos skaidri darītu zināmu ticības biedriem: ”Droši vērsieties pie manis!” Kas viņiem jādara, lai tā notiktu?

8. Kā vecākie var apliecināt patiesu interesi par citiem, un kā tas ietekmē draudzi?

8 Paradumi dažādās zemēs var atšķirties, bet parasti sirsnīgs smaids, draudzīgs rokasspiediens un laipna sasveicināšanās ir pazīmes, kas brāļiem un māsām apliecina mūsu patieso interesi par viņiem. Kam šajā ziņā būtu jāuzņemas iniciatīva? To palīdz saprast Jēzus piemērs. Matejs rakstīja par viņa tikšanos ar mācekļiem: ”Pienācis klāt, Jēzus tos uzrunāja.” (Mat. 28:18.) Arī mūsdienās vecākie uzņemas iniciatīvu, ejot klāt ticības biedriem un uzsākot sarunu. Kā tas ietekmē draudzi? Lūk, ko sacīja kāda pioniere, kurai ir 88 gadi: ”Kad es ieeju valstības zālē, draudzes vecākie mani sagaida ar sirsnīgu smaidu un uzmundrinošiem vārdiem, un tāpēc viņi man ir dārgi.” Cita māsa izteicās: ”Varētu domāt, ka smaidam nav lielas nozīmes, bet, kad draudzes vecākais smaidot sasveicinās ar mani pirms sapulces, man tas nozīmē ļoti daudz.”

PIEEJAMI BRĀĻIEM UN MĀSĀM

9., 10. a) Kādu priekšzīmi rāda Jehova? b) Kā vecākie var būt pieejami citiem?

 9 Lai kādu varētu nosaukt par pieejamu, viņam jābūt tādam, kas nav grūti sasniedzams. Tieši tāds ir Jehova — ”viņš nav tālu nevienam no mums”. (Ap. d. 17:27.) Viens veids, kā vecākie apliecina, ka viņi ir pieejami, ir atlicināt laiku pirms un pēc kristiešu sapulcēm, lai aprunātos ar dažāda gadagājuma brāļiem un māsām. Kāds pionieris norādīja: ”Kad vecākais apjautājas, kā man iet, un uzmanīgi klausās manu atbildi, es jūtu cieņu no viņa puses.” Māsa, kas jau gandrīz  50 gadus kalpo Jehovam, atzina: ”Vecākie, kas atvēl laiku pēc sapulces, lai ar mani parunātu, liek man justies novērtētai.”

10 Protams, draudzes ganiem jārūpējas arī par citiem pienākumiem. Tomēr sapulcēs viņu mērķim būtu jābūt pievērst galveno uzmanību avīm.

JEHOVA IR OBJEKTĪVS

11., 12. a) Ko nozīmē būt objektīvam? b) Kā Bībelē norādīts, ka Jehova ir objektīvs?

11 Vēl viena pievilcīga Jehovas īpašība ir objektivitāte. Ko nozīmē būt objektīvam? Objektīvs — tas nozīmē godīgs, bez aizspriedumiem, tāds, kam svešs jebkāds favorītisms. Patiesa objektivitāte parādās gan attieksmē, gan rīcībā. Kāpēc ir svarīgi abi šie aspekti? Tikai tas, kura attieksme pret citiem ir objektīva, arī izturēsies pret visiem objektīvi. Bībeles Grieķu rakstos, raksturojot objektīvu personu, lietots izteiciens ”neņem vērā cilvēka stāvokli”, ko burtiski varētu tulkot ”nav tāds, kas pieņem sejas”, proti, neizrāda vienam lielāku labvēlību nekā otram. (Ap. d. 10:34.) Tātad tas, kurš ir objektīvs, pievērš uzmanību nevis cilvēka ārienei vai dzīves apstākļiem, bet gan tam, kāds ir šis cilvēks.

12 Jehova ir visspilgtākais objektivitātes piemērs. Viņa Rakstos minēts, ka viņš ”neņem vērā cilvēka stāvokli” (”ir objektīvs”, zemsv. piez.) un ”neviena vaigu neuzlūko”. (Nolasīt Apustuļu darbus 10:34, 35; 5. Mozus 10:17.) To apstiprina kāds gadījums Mozus laikā.

Celofehada meitas augstu novērtēja Dieva objektivitāti (Sk. 13., 14. rindkopu)

13., 14. a) Kādā situācijā nonāca piecas Celofehada meitas? b) Kā Jehova apliecināja, ka viņš ir objektīvs?

 13 Tieši pirms izraēliešu ieiešanas Apsolītajā zemē piecas neprecētas māsas nonāca nepatīkamā situācijā. Viņas zināja, ka viņu ģimenei, tāpat kā pārējām izraēliešu ģimenēm, pienācās viņu tēvam piešķirtais zemes gabals. (4. Moz. 26:52—55.) Taču viņu tēvs, Celofehads no Manases cilts, bija miris. Bija pieņemts, ka tiesības uz zemi pāriet dēliem, bet Celofehadam bija tikai meitas. (4. Moz. 26:33.) Vai tāpēc, ka ģimenē nebija dēlu, tai piederošā zeme tiks atdota radiniekiem un meitas paliks bez ģimenes mantojuma?

14 Piecas māsas devās pie Mozus un jautāja: ”Kāpēc tad lai top izdeldēts mūsu tēva vārds no viņa cilts sarakstiem, tādēļ ka tam nebija dēlu?” Viņas lūdza: ”Dodiet mums visām paliekamu mājvietu mūsu dzimtas vidū pie mūsu tēva brāļiem!” Vai Mozus vienkārši atbildēja, ka nekādu izņēmumu nevar būt? Nē, viņš ”nesa viņu taisnīgās tiesas prasību tā Kunga priekšā”. (4. Moz. 27:2—5.) Un  kāda bija Jehovas atbilde? Lūk, ko Jehova sacīja Mozum: ”Celofehada meitas ir runājušas pareizi; dodi viņām paliekamu dzimts īpašumu pie viņu tēva brāļiem un liec arī viņu tēva īpašumam pāriet viņu rokās.” Tas vēl nebija viss — Jehova padarīja izņēmumu par likumu un deva Mozum šādu norādījumu: ”Ikviens vīrs, kas nomirst un neatstāj dēlu, lai savu mantojuma daļu atstāj savai meitai.” (4. Moz. 27:6—8; Joz. 17:1—6.) Kopš tā laika visas izraēlietes, kas nonāca līdzīgā situācijā, bija pasargātas.

15. a) Kā Jehova izturas pret saviem kalpiem, arī pret tiem, kam ir viegli nodarīt pāri? b) Kādi vēl Bībelē aprakstīti gadījumi liecina par Jehovas objektivitāti?

15 Cik tas bija iejūtīgs un objektīvs lēmums! Jehova pret šīm sievietēm, kurām būtu bijis viegli nodarīt pāri, izturējās ar cieņu, tieši tāpat kā pret izraēliešiem, kas atradās labvēlīgākā stāvoklī. (Ps. 68:6.) Tas ir tikai viens no Bībelē aprakstītajiem gadījumiem, no kuriem var redzēt, ka Jehova pret visiem saviem kalpiem izturas objektīvi. (1. Sam. 16:1—13; Ap. d. 10:30—35, 44—48.)

MĒS VARAM LĪDZINĀTIES JEHOVAM

16. Kā mēs varam kļūt objektīvāki?

16 Kā mēs varam līdzināties Jehovam objektivitātē? Atcerēsimies, ka šai īpašībai ir divas šķautnes. Tikai tad, ja mēs esam objektīvi, mēs izturēsimies pret citiem objektīvi. Tiesa, mēs visi droši vien domājam par sevi kā par atvērtiem un objektīviem cilvēkiem. Tomēr ir jāatzīst, ka mēs ne vienmēr spējam godīgi izvērtēt savas jūtas. Kā tad varētu rīkoties, lai uzzinātu, vai citi mūs uzskata par brīviem no aizspriedumiem? Kad Jēzus vēlējās noskaidrot, ko cilvēki par viņu runā, viņš jautāja uzticamiem draugiem: ”Ko ļaudis saka par to, kas ir Cilvēka dēls?” (Mat. 16:13, 14.) Mēs varam sekot Jēzus piemēram un pavaicāt kādam draugam, uz kura atklātību mēs paļaujamies, vai mums ir objektīva cilvēka reputācija. Bet ko iesākt, ja draugs atzīst, ka mums vēl joprojām kaut kādā mērā ir raksturīga neobjektīva attieksme pret citiem, kuras pamatā ir viņu rase, tautība, sociālais vai ekonomiskais stāvoklis? Tad mums no sirds jālūdz Jehova, lai viņš mums palīdzētu mainīt savu nostāju un tā labāk atspoguļotu viņa objektivitāti. (Mat. 7:7; Kol. 3:10, 11.)

17. Kā var izpausties mūsu objektīvā attieksme pret citiem?

 17 Kristiešu draudzē mēs paužam savu vēlēšanos līdzināties Jehovam objektivitātē, ja izturamies pret visiem brāļiem un māsām ar cieņu un uzticīgu mīlestību. Piemēram, mums būtu jābūt viesmīlīgiem un jāaicina ciemos dažādi ticības biedri, arī tie, kuri nāk no citas kultūras, kuri ir trūcīgi, kā arī bāreņi un atraitnes. (Nolasīt Galatiešiem 2:10; Jēkaba 1:27.) Sludinot valstību, mēs esam objektīvi un stāstām labo vēsti visdažādākajiem cilvēkiem, arī iebraucējiem no citām zemēm. Mēs esam ļoti priecīgi, ka mūsu rīcībā ir literatūra par Bībeli un tā ir pieejama ap 600 valodās. Tā patiešām ir objektivitātes izpausme!

18. Kā jūs varat apliecināt, ka augstu vērtējat Jehovas pieejamību un objektivitāti?

18 Pārdomājot, cik pieejams un objektīvs ir Jehova, mēs varam vēl augstāk novērtēt to, kāds Dievs viņš ir. Jo augstāk mēs vērtēsim viņa personību, jo vairāk mēs vēlēsimies atspoguļot viņa īpašības savā dzīvē — savā attieksmē pret ticības biedriem un pret tiem, kam mēs sludinām.

”Tas Kungs ir tuvu visiem, kas Viņu piesauc.” (Ps. 145:18) (Sk. 9. rindkopu)

”Tas Kungs, jūsu Dievs, . . neviena vaigu neuzlūko.” (5. Moz. 10:17) (Sk. 17. rindkopu)