Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Sargtornis (izdevums studēšanai)  |  Maijs 2013

Lasītāju jautājumi

Lasītāju jautājumi

Vai izraēlieši sodīja noziedzniekus, pakarot tos pie staba?

Senatnē daudzas tautas tos, kas bija izdarījuši noteiktus noziegumus, sodīja ar nāvi pie staba. Romieši izpildīja nāvessodu, piesienot vai pienaglojot cilvēku pie staba, kur tas varēja palikt vairākas dienas, līdz viņa spēkus izsmēla sāpes, bads un slāpes, kā arī ārējās vides faktori. Romieši sodu pie staba uzskatīja par apkaunojumu, kāds pienācās noziedzniekiem, kas piederēja pie zemākās kārtas.

Kā rīkojās senie izraēlieši? Vai viņi sodīja noziedzniekus, pakarot tos pie staba? Mozus bauslībā bija noteikts: ”Ja kāds vīrs ir apgrēkojies, ka viņš ir pelnījis nāvi, un ja to nonāvē un pēc tam pakar pie koka, tad lai viņa miesas nepaliek pa nakti pie koka, bet aproc tās tanī pašā dienā.” (5. Moz. 21:22, 23.) No tā var secināt, ka laikā, par ko runāts Ebreju rakstos, cilvēks, kas bija pelnījis nāvi, vispirms tika nonāvēts un pēc tam pakārts pie staba vai koka.

Par nāvessoda izpildi 3. Mozus 20:2 ir teikts: ”Ikvienu no Israēla cilts un no svešiniekiem, kas mīt Israēla vidū un no sava dzimuma dod kādu Moloham, to būs neizbēgami nonāvēt; zemes iemītniekiem būs viņu nomētāt ar akmeņiem.” Arī ”pareģis [”garu izsaucēji”, LB-2012] vai . . zīlnieks” bija jānogalina. Kādā veidā? Tāds cilvēks bija ”ar akmeņiem jānomētā”. (3. Moz. 20:27.)

5. Mozus 22:23, 24 var lasīt: ”Kad kāda meitene, vēl būdama jaunava, ir saderēta kādam vīram un kāds cits vīrs to sastop pilsētā, un tas pie viņas guļ, tad jums tos abus būs izvest ārpus pilsētas vārtiem un nomētāt viņus ar akmeņiem, lai tie mirst: meiteni tādēļ, ka tā nav saukusi pēc palīga pilsētā, un vīru tādēļ, ka viņš ir piesmējis otra saderētu līgavu. Tā tev būs izdeldēt ļaunumu no sava vidus!” Kā redzams, senatnē izraēliešiem galvenais veids, kā sodīt ar nāvi cilvēkus, kas bija izdarījuši smagus noziegumus, bija nomētāšana ar akmeņiem. *

Laikā, par ko runāts Ebreju rakstos, cilvēks, kas bija pelnījis nāvi, acīmredzot vispirms tika nonāvēts un pēc tam pakārts pie staba vai koka

5. Mozus 21:23 ir minēts, ka ”uz pakārtā ir Dieva lāsts”. Publiskai apskatei izlikts ļaundara līķis, ”uz [kura bija] Dieva lāsts”, noteikti dziļi ietekmēja izraēliešus. Ar nāvi sodīta cilvēka piekāršana pie staba vai koka bija brīdinājums citiem.

^ 6. rk. Daudzi pētnieki uzskata, ka pēc bauslības noziedznieks vispirms tika sodīts ar nāvi un tikai pēc tam piekārts pie staba. Tomēr fakti liecina, ka pirmajā gadsimtā ebreji dažus noziedzniekus piekāra pie staba, kamēr tie vēl bija dzīvi, un tie nomira pie staba.