Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Sargtornis (izdevums studēšanai)  |  Maijs 2013

Izpildīsim savu uzdevumu sludināt labo vēsti!

Izpildīsim savu uzdevumu sludināt labo vēsti!

”Sludini labo vēsti, pienācīgi izpildi savu kalpošanu!” (2. TIM. 4:5.)

1. Kāpēc Jehovu var saukt par pirmo un ievērojamāko labās vēsts sludinātāju?

PIRMAIS un ievērojamākais labās vēsts sludinātājs ir Dievs Jehova. Tūlīt pēc pirmo cilvēku sacelšanās Jehova paziņoja labo vēsti, ka tiks iznīcināta čūska, kas patiesībā attēloja Sātanu. (1. Moz. 3:15.) Gadsimtu gaitā Jehova parūpējās, lai dievbijīgi vīri sīki aprakstītu, kā viņa vārds tiks attīrīts no negoda, kā tiks novērsts Sātana nodarītais posts un kā cilvēkiem atkal pavērsies iespējas, ko neizmantoja Ādams un Ieva.

2. a) Kā eņģeļi ir saistīti ar sludināšanu? b) Kāpēc Jēzus ir piemērs visiem labās vēsts sludinātājiem?

2 Arī eņģeļi ir labās vēsts sludinātāji. Viņi paši stāsta citiem labas vēstis, kā arī palīdz to darīt citiem. (Lūk. 1:19; 2:10; Ap. d. 8:26, 27, 35; Atkl. 14:6.) Un ko var teikt par virseņģeli Mihaēlu? Kad viņš dzīvoja uz zemes un bija pazīstams kā Jēzus, viņš kļuva par piemēru visiem, kas sludina labo vēsti. Sludināšana bija galvenais darbs Jēzus dzīvē. (Lūk. 4:16—21.)

3. a) Kas ir tas labais, ko mēs stāstām citiem? b) Kādi jautājumi jāpārdomā visiem, kas sludina labo vēsti?

3 Jēzus saviem mācekļiem deva norādījumu sludināt. (Mat. 28:19, 20; Ap. d. 1:8.) Apustulis Pāvils rakstīja savam darbabiedram Timotejam: ”Sludini labo vēsti, pienācīgi izpildi savu kalpošanu!” (2. Tim. 4:5.) Kas ir tas labais, ko mēs, Jēzus sekotāji, stāstām citiem? Piemēram, tā ir atziņa, ka debesu Tēvs Jehova mūs mīl. (Jāņa 3:16; 1. Pēt. 5:7.) Īpaši spilgti Dieva Jehovas mīlestība izpaužas tajā, ko paveic viņa valstība. Tāpēc mēs ar prieku darām cilvēkiem zināmu, ka visi, kas pakļaujas valstības varai, paklausa Dievam un rīkojas taisnīgi, var kļūt par viņa draugiem. (Ps. 15:1, 2.) Jehovas nodoms ir darīt galu visai  netaisnībai un ciešanām. Viņš novērsīs arī sāpes, ko izraisa atmiņas par kādreiz pārciesto. Tā tiešām ir laba vēsts! (Jes. 65:17.) Tā kā mēs esam labās vēsts sludinātāji, padomāsim, kā atbildēt uz diviem svarīgiem jautājumiem: kāpēc mūsdienās cilvēkiem ir jādzird labā vēsts? Un kā mēs varam sekmīgi tikt galā ar mums doto uzdevumu sludināt?

KĀPĒC CILVĒKIEM JĀDZIRD LABĀ VĒSTS?

Prasmīgi jautājumi palīdz cilvēkiem pārdomāt, kāpēc viņi kaut kam tic

4. Kādas nepatiesības cilvēkiem tiek stāstītas par Dievu?

4 Iedomāsimies šādu situāciju: kāds jums pavēsta, ka jūsu tēvs esot pametis jūs un visu ģimeni. Tie, kas sakās viņu pazīstam, apgalvo, ka viņš esot nepieejams, noslēpumains un cietsirdīgs cilvēks. Daži pat mēģina jūs pārliecināt, ka nav vērts censties atjaunot kontaktus ar tēvu, jo viņš esot miris. Kaut kas līdzīgs daudziem ir stāstīts par Dievu. Viņi ir raduši domāt, ka Dievs ir noslēpumains, ka viņu nevar iepazīt vai ka viņš ir nežēlīgs. Piemēram, daudzi reliģiskie vadītāji māca, ka ļaunus cilvēkus Dievs sodīs ar mūžīgām mocībām. Citi vaino Dievu ciešanās, ko izraisa dabas katastrofas. Viņi apgalvo, ka šīs nelaimes, kurās iet bojā gan labi, gan slikti cilvēki, esot Dieva sods.

Jautājumi noskaņo viņu prātu un sirdi tā, lai viņi varētu pieņemt patiesību

5., 6. Kā cilvēkus ir ietekmējusi evolūcijas teorija un reliģiskās viltus mācības?

5 Populārs ir viedoklis, ka Dieva vispār nav. Piemēram, evolūcijas teorijas piekritēji uzskata, ka dzīvība ir radusies bez saprātīgas vadības un ka Radītājs nepastāv. Daži pat ir izteikušies, ka cilvēks ir tikai augstāks dzīvnieks, tāpēc nav jābrīnās, ka cilvēku rīcībā izpaužas dzīvniekiem raksturīgas iezīmes. Pēc viņu domām, stiprie, kas nežēlīgi apspiež vājos, vienkārši seko tā saucamajiem dabas likumiem. Līdz ar to daudzi neredz nekādu pamatu gaidīt, ka netaisnība kādreiz izzudīs. Tiem, kas tic evolūcijai, ir laupīta patiesa cerība.

6 Evolūcijas teorija un reliģiskās viltus mācības, bez šaubām, ir veicinājušas bēdīgos apstākļus, kādi cilvēkiem jāpieredz pēdējās dienās. (Rom. 1:28—31; 2. Tim. 3:1—5.) Šīs cilvēku mācības nesatur patiesi labu vēsti. Gluži otrādi, kā norāda apustulis Pāvils, to ietekmē daudzu ”sapratne ir aptumšota un viņi ir šķirti no dzīvības, kas nāk no Dieva”. (Efes. 4:17—19.) Turklāt evolūcijas teorija un citas viltus mācības cilvēkiem neļauj pieņemt labo vēsti no Dieva. (Nolasīt Efesiešiem 2:11—13.)

Jautājumi palīdz viņiem veidot spriedumus un izdarīt pareizus secinājumus

7., 8. Kāds ir vienīgais veids, kā cilvēki var pilnībā izprast labo vēsti?

7 Lai panāktu izlīgumu ar Dievu, cilvēkiem vispirms jāiegūst pārliecība, ka Dievs pastāv un ka ir svarīgi viņam tuvoties. Mēs varam viņiem šajā ziņā palīdzēt, ja rosinām viņus pievērst uzmanību radītajai pasaulei. Objektīvi izpētot radīto, var gūt priekšstatu par Dieva gudrību un spēku. (Rom. 1:19, 20.) Lai palīdzētu cilvēkiem aptvert, cik apbrīnojami ir mūsu Diženā Radītāja darbi, mēs varam izmantot brošūru Vai dzīvība ir radīta?. Tomēr ar pārdomām par radīto pasauli vien nepietiek, lai rastu atbildes uz jautājumiem, kas daudzus nodarbina visvairāk: kāpēc Dievs pieļauj ciešanas? Kāds ir Dieva nodoms par zemes nākotni? Vai Dievs interesējas par mums personiski?

8 Vienīgais veids, kā cilvēki var pilnībā izprast labo vēsti par Dievu un viņa nodomu, ir Bībeles pētīšana. Mums ir brīnišķīga iespēja palīdzēt viņiem gūt atbildes uz saviem jautājumiem. Taču, lai piekļūtu klausītāju sirdij, mums ne tikai jānorāda uz faktiem — cilvēki ir jāpārliecina.  (2. Tim. 3:14.) Spēju pārliecināt citus mēs varam vairot, ja sekojam Jēzus piemēram. Kāpēc viņam tas tik labi izdevās? Viens iemesls bija tas, ka viņš prasmīgi izmantoja jautājumus. Kā mēs varam viņam līdzināties?

LABĀS VĒSTS SLUDINĀTĀJI PRASMĪGI UZDOD JAUTĀJUMUS

9. Kas mums jādara, ja vēlamies garīgā ziņā palīdzēt cilvēkiem?

9 Kāpēc mums, tāpat kā Jēzum, sludināšanā noder jautājumi? Paskaidrosim to ar piemēru. Ārsts jūs informē, ka viņam ir labas ziņas: viņš var jūs izārstēt, ja tiks veikta nopietna operācija. Droši vien jūs viņam ticat. Bet ja nu ārsts dotu šādu solījumu, pirms viņš jūs būtu iztaujājis par jūsu veselību? Tādā gadījumā jums, visticamāk, nebūtu nekādas paļāvības uz viņu. Lai cik spējīgs būtu ārsts, viņš var palīdzēt tikai tad, ja uzdod jautājumus un uzklausa pacienta sūdzības. Tieši tāpat, ja vēlamies palīdzēt cilvēkiem pieņemt labo vēsti par valstību, mums jāapgūst prasme uzdot jautājumus. Tikai tad, kad mums būs radies priekšstats par viņu garīgajām interesēm, mēs varēsim kaut ko darīt viņu labā.

Lai piekļūtu klausītāju sirdij, mums viņi jāpārliecina

10., 11. Kāds būs ieguvums, ja mācīsim citus tā, kā to darīja Jēzus?

10 Jēzus zināja, ka pārdomāti jautājumi skolotājam ļauj ne tikai vairāk uzzināt par skolnieku, bet arī iesaistīt klausītāju sarunā. Piemēram, kad Jēzus vēlējās paskaidrot saviem mācekļiem, cik svarīga ir pazemība, viņš sākumā vērsās pie tiem ar jautājumu, kas vedināja uz pārdomām. (Marka 9:33.) Lai mācītu Pēterim domāt par principiem, Jēzus viņam kaut ko pavaicāja un piedāvāja izvēlēties pareizo atbildi. (Mat. 17:24—26.) Citā reizē, kad Jēzus gribēja izdibināt, kas ir viņa mācekļu sirdī, viņš tiem uzdeva vairākus viedokļa jautājumus. (Nolasīt Mateja 16:13—17.) Kad Jēzus citiem kaut ko jautāja vai teica, viņš ne tikai sniedza informāciju, bet arī uzrunāja ļaužu sirdi un rosināja tos rīkoties saskaņā ar labo vēsti.

11 Ja mēs, tāpat kā Jēzus, prasmīgi izmantosim jautājumus, ieguvums būs vismaz trīskāršs. Tā mēs noskaidrosim, kā vislabāk palīdzēt citiem, pārvarēsim iebildumus, kas draud pārtraukt sarunu, un paskaidrosim pazemīgiem cilvēkiem, kā viņi var gūt garīgu labumu. Tālāk ir minēti trīs piemēri, kuri ilustrē, ko var panākt ar jautājumiem.

12.—14. Kā palīdzēt saviem bērniem iegūt pārliecību, ka viņi spēj stāstīt citiem labo vēsti? Miniet piemēru.

12 Pirmais piemērs. Kā jūs rīkotos, ja jūsu pusaudzis dēls vai meita jums pastāstītu, ka nejūtas drošs, vai spēs aizstāvēt savu ticību radīšanai sarunā ar klasesbiedru? Jūs, protams, vēlētos palīdzēt viņam iegūt pārliecību, ka viņš spēj pastāstīt citiem labo vēsti. Tāpēc vislabākais būtu nevis kritizēt dēlu vai meitu vai tūlīt dot kādu padomu, bet gan sekot Jēzus paraugam un uzdot dažus viedokļa jautājumus. Kā to var darīt?

13 Izlasiet kopā ar pusaudzi fragmentus no brošūras Vai dzīvība ir radīta? un pavaicājiet, kuri argumenti viņam liekas vispārliecinošākie. Mudiniet viņu pašu izpētīt, kādi iemesli viņu pārliecina ticēt Radītājam un kāpēc viņš vēlas pildīt Dieva  gribu. (Rom. 12:2.) Pieminiet, ka šiem iemesliem nav obligāti jābūt tādiem pašiem, kādi ir jums.

14 Paskaidrojiet pusaudzim, ka sarunu ar klasesbiedru viņš var veidot tāpat, kā jūs tikko veidojāt sarunu ar viņu. Proti, viņš var minēt dažus faktus un pēc tam uzdot uzvedinošus vai viedokļa jautājumus. Teiksim, klasesbiedru var palūgt izlasīt informāciju brošūras Vai dzīvība ir radīta? 11. lappusē un tad pajautāt: ”Vai piekritīsi, ka daudzas dabā sastopamās konstrukcijas pārspēj to, ko ir izdomājuši cilvēki?” Klasesbiedrs, jādomā, atbildēs apstiprinoši. Tālāk viņam var uzdot nākamo jautājumu: ”Ja jau inženieri tikai daļēji spēj atkārtot to, kas novērojams dabā, kā tad tas būtu varējis rasties pats no sevis?” Lai jūsu bērns justos arvien brīvāk, runājot ar citiem par savu ticību, regulāri izmēģiniet ar viņu tamlīdzīgas situācijas. Ja mācīsiet viņam prasmīgi izmantot jautājumus, jūs palīdzēsiet viņam būt labam sludinātājam.

15. Kā varētu izmantot jautājumus, lai palīdzētu ateistam?

15 Otrais piemērs. Sludinot mēs sastopam cilvēkus, kas apšauba Dieva pastāvēšanu. Piemēram, kāds varbūt paziņo, ka viņš ir ateists. Taču tas nav iemesls sarunas pārtraukšanai — mēs varētu ar cieņu pajautāt šim cilvēkam, cik ilgi viņš jau ir ateists un kāpēc viņš par tādu ir kļuvis. Kad būsim uzklausījuši viņa atbildes un uzslavējuši viņu par to, ka viņš nopietni ir domājis par šiem jautājumiem, mēs varētu pavaicāt, vai, pēc viņa domām, būtu nepareizi lasīt materiālus, kas satur pierādījumus par labu dzīvības radīšanai. Ja mājas iemītnieks ir atvērts sarunai, viņš, visticamāk, atbildēs, ka būtu saprātīgi iepazīties ar šādiem pierādījumiem.  Tad mēs viņam varētu piedāvāt brošūru Vai dzīvība ir radīta?. Taktiski jautājumi, kas uzdoti laipni, var kļūt par atslēgu, kas atver cilvēka sirdi labajai vēstij.

16. Kāpēc mums nebūtu jāapmierinās ar to, ka Bībeles skolnieks tikai nolasa atbildes no studēšanas palīglīdzekļa?

16 Trešais piemērs. Vadot Bībeles nodarbības, mēs varam apmierināties ar to, ka skolnieks vienkārši atkārto atbildes no studēšanas palīglīdzekļa. Tomēr, tā rīkojoties, mēs kavētu viņa garīgo izaugsmi. Kāpēc tā var apgalvot? Ja Bībeles skolnieks tikai atkārto atbildes un tās nepārdomā, viņam būs grūti nostiprināties garīgi. Ir ļoti iespējams, ka viņš kļūs līdzīgs augam, kas nav iesakņojies un novīst pretestības svelmē. (Mat. 13:20, 21.) Lai tā nenotiktu, mums jājautā skolniekam, ko viņš domā par apgūto vielu. Mēģināsim saprast, vai viņš piekrīt mācību materiālā izdarītajiem secinājumiem. Vēl svarīgāk ir tas, lai viņš paskaidrotu, kāpēc viņš tiem piekrīt vai nepiekrīt. Pēc tam mēs varam viņam palīdzēt pārdomāt Bībeles principus, lai viņš pats izdarītu pareizos secinājumus. (Ebr. 5:14.) Ja sekmīgi liksim lietā jautājumus, mūsu Bībeles skolniekiem būs vieglāk stingri iesakņoties ticībā un palikt nelokāmiem, kad citi viņiem pretojas vai mēģina viņus maldināt. (Kol. 2:6—8.) Ko vēl mēs varam darīt, lai izpildītu savu uzdevumu sludināt labo vēsti?

LABĀS VĒSTS SLUDINĀTĀJI PALĪDZ CITS CITAM

17., 18. Kas jāņem vērā, sadarbojoties ar kādu sludināšanā?

17 Jēzus sūtīja savus mācekļus sludināt pa diviem. (Marka 6:7; Lūk. 10:1.) Vēlāk apustulis Pāvils pieminēja ”darbabiedrus”, kas ”labās vēsts dēļ [bija] cīnījušies” kopā ar viņu. (Filip. 4:3.) Ņemot vērā šo piemēru no Bībeles, 1953. gadā tika ieviesta apmācības programma, lai labāk sagatavotu valstības sludinātājus kalpošanai.

18 Kas jāņem vērā, sadarbojoties ar kādu kristieti sludināšanā? (Nolasīt 1. Korintiešiem 3:6—9.) Atšķiriet savā Bībelē pantus, ko nolasa otrs sludinātājs. Pievērsiet uzmanību tam, kurš attiecīgajā brīdī runā, — brālim vai māsai, ar ko jūs ejat kopā, vai mājas iemītniekam. Sekojiet līdzi sarunai, lai palīdzētu atbildēt uz iebildumiem, ja rodas tāda vajadzība. (Sal. Māc. 4:12.) Tomēr kāds brīdinājums: apvaldiet kārdinājumu pārtraukt otru sludinātāju, ja tas veiksmīgi risina sarunu. Jūsu pārliecīgais entuziasms var atņemt drosmi brālim vai māsai un samulsināt mājas iemītnieku. Protams, ir situācijas, kad jūs varat iesaistīties sarunā, bet, ja jūs izlemjat kaut ko teikt, dariet to īsi. Pēc tam ļaujiet savam pāriniekam atkal vadīt sarunas gaitu.

19. Kas mums jāpatur prātā, un kāpēc?

19 Kā abi sludinātāji var palīdzēt viens otram, kamēr viņi iet no vienām durvīm pie nākamajām? Viņi varētu pārrunāt, kā būtu iespējams uzlabot piedāvājumu, ko viņi izmanto. Domājiet par to, lai nesāktu runāt negatīvi par cilvēkiem, kas dzīvo sludināšanas teritorijā. Tāpat nebūtu pareizi apspriest, kādi trūkumi piemīt citiem sludinātājiem. (Sal. Pam. 18:24.) Paturēsim prātā, ka mēs esam māla trauki. Jehova mums ir parādījis neparastu laipnību, uzticēdams mums dārgumu — kalpošanu, kas dod iespēju stāstīt citiem labo vēsti. (Nolasīt 2. Korintiešiem 4:1, 7.) Tāpēc būsim pateicīgi par šo dārgumu un darīsim visu, lai izpildītu savu uzdevumu sludināt!