Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Sargtornis (izdevums studēšanai)  |  Maijs 2013

Vai jūs esat ”dedzīgi labos darbos”?

Vai jūs esat ”dedzīgi labos darbos”?

”Kristus Jēzus . . sevi ir atdevis par mums, lai . . attīrītu sev tautu, kas viņam ir dārgs īpašums, dedzīgu labos darbos.” (TIT. 2:13, 14.)

1., 2. Kāds īpašs gods ir dāvāts Jehovas lieciniekiem, un ko jūs domājat par jums uzticēto uzdevumu?

CILVĒKI parasti jūtas pagodināti, saņemot apbalvojumu par ievērojamiem sasniegumiem. Piemēram, daudziem ir piešķirta Nobela prēmija par aktīviem centieniem veicināt mierīgas attiecības starp naidīgām vai atsvešinātām ļaužu grupām. Bet cik daudz lielāks gods ir būt tiem, ko Dievs ir sūtījis kā vēstniekus jeb sūtņus palīdzēt cilvēkiem nodibināt mierīgas attiecības ar savu Radītāju!

2 Mums, Jehovas lieciniekiem, ir dāvāts šis īpašais gods. Paklausot Dievam un Kristum, mēs cilvēkus lūdzam ”izlīgt ar Dievu”. (2. Kor. 5:20.) Jehova ar mūsu starpniecību velk cilvēkus pie sevis. Tāpēc miljoniem cilvēku vairāk nekā 235 zemēs ir izveidojuši labas attiecības ar Dievu un līdz ar to ir iemantojuši cerību uz mūžīgu dzīvi. (Tit. 2:11.) Ar neviltotu dedzību mēs aicinām ”ikvienu, kas vēlas, . . ņemt dzīvības ūdeni bez maksas”. (Atkl. 22:17.) Tā kā mēs augstu vērtējam un cītīgi pildām šo svarīgo uzdevumu, mūs pamatoti var saukt par tautu, kas ir ”dedzīga labos darbos”. (Tit. 2:14.) Pievērsīsim uzmanību tam, kā ar savu dedzību labos darbos mēs palīdzam cilvēkiem tuvoties Jehovam. Viens veids, kā mēs to darām, ir sludināšana.

LĪDZINĀSIMIES DEDZĪGUMĀ JEHOVAM UN JĒZUM

3. Par ko mūs pārliecina Jehovas dedzīgums?

3 Jesajas 9:6, kur stāstīts, ko panāks Dieva Dēla valdīšana, ir teikts: ”To darīs tā Kunga Cebaota dedzīgums.” Šie vārdi uzsver, cik ļoti mūsu debesu Tēvam rūp cilvēces glābšana. Jehovas dedzīgums skaidri norāda, ka viņa dotais uzdevums sludināt valstību mums jāpilda aizrautīgi, dedzīgi un no visas sirds. Mūsu karstā vēlēšanās palīdzēt cilvēkiem  iepazīt Dievu atspoguļo Dieva Jehovas dedzību. Vai mēs, būdami Dieva darbabiedri, esam apņēmības pilni piedalīties labās vēsts sludināšanā tik lielā mērā, cik mūsu apstākļi to ļauj? (1. Kor. 3:9.)

4. Kādu priekšzīmi Jēzus rādīja ar savu neatlaidību sludināšanā?

4 Ir noderīgi domāt arī par Jēzus dedzību. Ar savu neatlaidību kalpošanā viņš rādīja nevainojamu priekšzīmi. Kaut arī viņš pieredzēja sīvu pretestību, viņš nezaudēja dedzību sludināšanā līdz pat savai mokpilnajai nāvei, ar ko beidzās viņa gaitas uz zemes. (Jāņa 18:36, 37.) Jo tuvāk nāca brīdis, kad viņam bija jāupurē sava dzīvība, jo spēcīgāka kļuva viņa apņēmība palīdzēt citiem iepazīt Jehovu.

5. Kādā ziņā Jēzus rīkojās kā līdzībā minētais dārza kopējs?

5 Mūsu ēras 32. gada rudenī Jēzus pastāstīja līdzību par cilvēku, kura vīna dārzā auga vīģes koks, kas trīs gadus nebija nesis augļus. Kad šis cilvēks dārza kopējam lika koku nocirst, kopējs lūdza, lai dod viņam laiku apmēslot un apkopt koku. (Nolasīt Lūkas 13:6—9.) Tajā laikā par Jēzus sludināšanas augļiem varēja uzskatīt tikai nelielu skaitu mācekļu. Taču, kā Jēzus norādīja savā līdzībā, viņš izmantoja neilgo laiku, kas viņam bija atlicis — aptuveni pusgadu —, lai vēl aktīvāk sludinātu Jūdejā un Perejā. Dažas dienas pirms nāves Jēzus raudāja par saviem tautiešiem, kas viņa sludināto vēsti ”dzirdēja nelabprāt”. (Mat. 13:15; Lūk. 19:41.)

6. Kāpēc mums jāsludina vēl aktīvāk?

6 Ņemot vērā to, ka mēs dzīvojam pēdējo dienu beigu posmā, vai gan mums nav svarīgi sludināt vēl aktīvāk? (Nolasīt Daniēla 2:41—45.) Cik gan liels gods ir būt Jehovas lieciniekiem! Mēs esam vienīgie cilvēki uz zemes, kas piedāvā cerību uz patiesu risinājumu cilvēces problēmām. Nesen kāda žurnāliste par neatbildamu nosauca jautājumu: ”Kāpēc ar labiem cilvēkiem notiek kaut kas slikts?” Mūsu kristīgais pienākums un arī gods ir parādīt visiem, kas vien vēlas klausīties, kāda atbilde uz tamlīdzīgiem jautājumiem ir dota Bībelē. Mums ir pamats ”kūsāt garā”, kad mēs pildām Dieva uzticēto uzdevumu. (Rom. 12:11.) Ar Dieva Jehovas svētību mūsu dedzīgā sludināšana citiem var palīdzēt iepazīt un iemīlēt viņu.

AR SAVU PAŠAIZLIEDZĪBU MĒS GODĀJAM JEHOVU

7., 8. Kā mūsu pašaizliedzība godā Jehovu?

7 Kā liecina apustuļa Pāvila dzīve, kalpošanā mēs reizēm varam pieredzēt ”negulētas naktis” un palikt ”bez ēdiena”. (2. Kor. 6:5.) Šie vārdi norāda uz pašaizliedzību un liek domāt par pionieriem, kuriem jāgādā par savām materiālajām vajadzībām, tomēr kalpošana viņiem ir pirmajā vietā dzīvē. Tāpat atcerēsimies par pašaizliedzīgiem misionāriem, kas sevi ”izlej kā lejamo upuri”, kalpodami cilvēkiem citās zemēs. (Filip. 2:17.) Kristiešu vecākie, gādādami par Jehovas avīm, reizēm izlaiž maltītes un aizvada naktis bez miega. Mūsu vidū ir arī kristieši, kuri, par spīti gadu nastai un vājai veselībai, dara visu, kas ir viņu spēkos, lai apmeklētu draudzes sapulces un piedalītos sludināšanā. Mūsu sirdi pārņem atzinības pilnas jūtas, kad mēs domājam par visiem šiem pašaizliedzīgajiem Dieva kalpiem. Šādas pūles ietekmē to, kā citi raugās uz mūsu kalpošanu.

8 Lielbritānijā kāds lasītājs, kas nav Jehovas liecinieks, vēstulē Linkolnšīras  laikrakstam Boston Target rakstīja: ”Cilvēki zaudē ticību reliģijām. [. .] Ko tie mācītāji visu dienu dara? Viņi, protams, nedodas pie cilvēkiem, kā to darīja Kristus . . Vienīgā reliģija, kam, šķiet, rūp cilvēki, ir Jehovas liecinieki, jo viņi iet pie tiem un no sirds sludina patiesību.” Šajā pasaulē, kurā tik izplatīta ir izdabāšana savām iegribām, mūsu pašaizliedzība godā Dievu Jehovu. (Rom. 12:1.)

Jau ar to, ka piedalāmies kalpošanā, mēs dodam liecību tiem, kas mūs vēro

9. Kas mūs var rosināt saglabāt dedzību labos darbos un kalpošanā?

9 Ko mēs varam darīt, ja jūtam, ka zaudējam dedzību kalpošanā? Mums var palīdzēt pārdomas par to, ko Jehova panāk ar sludināšanu. (Nolasīt Romiešiem 10:13—15.) Glābšanu pieredzēs tie, kas ticībā piesauc Jehovas vārdu, bet cilvēki to nevar darīt, ja mēs viņiem nesludinām. Šai apziņai būtu mūs jārosina saglabāt dedzību labos darbos un cītīgi sludināt labo vēsti par valstību.

MŪSU KRIETNĀ DZĪVE PIESAISTA CILVĒKUS DIEVAM

Jūsu godīgums un centīgais darbs nepaliek nepamanīts

10. Kāpēc var teikt, ka mūsu krietnā dzīve piesaista cilvēkus Jehovam?

10 Mūsu kalpošana ir ļoti svarīga, taču ar dedzīgu sludināšanu vien nepietiek, lai aicinātu cilvēkus pie Dieva. Otrs faktors, kas piesaista cilvēkus Dievam, ir mūsu kristīgais dzīvesveids. Pāvils uzsvēra tā nozīmīgumu, rakstīdams: ”Mēs nevienam nekādā veidā nekļūstam par klupšanas akmeni, lai par mūsu kalpošanu nevarētu teikt neko sliktu.” (2. Kor. 6:3.) Mūsu pieklājīgā runa un krietnā dzīve rotā Dieva mācību, padarot Dieva Jehovas pielūgsmi pievilcīgu citiem. (Tit. 2:10.) Mēs bieži dzirdam, cik labs ir iznākums, kad godprātīgi cilvēki ievēro mūsu kristīgo uzvedību.

11. Kāpēc mums būtu ar lūgšanām jāpārdomā, kā citus ietekmē mūsu uzvedība?

11 Tāpat kā mūsu labā rīcība var ietekmēt  cilvēkus labvēlīgi, slikta rīcība var panākt pretējo. Tāpēc, vai mēs esam darbā, mājās vai skolā, mēs cenšamies nedot citiem pamatotu iemeslu teikt kaut ko sliktu par mūsu kalpošanu vai uzvedību. Ja mēs tīši grēkotu, mēs pieredzētu ļoti bēdīgas sekas. (Ebr. 10:26, 27.) Šī doma mūs mudina ar lūgšanām izvērtēt, kā mēs rīkojamies un kādus secinājumus par mums izdara citi. Tā kā morāles normas pasaulē aizvien pazeminās, godprātīgi cilvēki aizvien skaidrāk redz, ”kāda ir starpība . . starp to, kas Dievam kalpo, un to, kas Viņam nekalpo”. (Mal. 3:18.) Mūsu kristīgajai uzvedībai ir liela nozīme tajā, lai cilvēki varētu izlīgt ar Dievu.

12.—14. Kā mūsu izturība ticības pārbaudījumos ietekmē citu cilvēku viedokli par mūsu kalpošanu? Miniet kādu piemēru.

12 Rakstīdams korintiešiem, Pāvils minēja, ka viņš bija pieredzējis dažādas nelaimes un grūtības, ticis sists un ieslodzīts. (Nolasīt 2. Korintiešiem 6:4, 5.) Kad mēs pieredzam ticības pārbaudījumus, mūsu izturība var palīdzēt tiem, kas to vēro, pieņemt patiesību. Nesenā pagātnē pretinieki mēģināja apturēt Jehovas liecinieku darbību kādā Angolas apvidū. Divi kristīti liecinieki un 30 cilvēki, kas apmeklēja mūsu sapulces, tika atvesti vienā vietā. Iedzīvotāji sapulcējās, lai noraudzītos, kā pretinieki ar rīkstēm sit savus nevainīgos upurus līdz asinīm. Sitēji netaupīja pat sievietes un bērnus. Viņu mērķis bija iebiedēt cilvēkus, lai neviens neuzklausītu Jehovas lieciniekus. Taču pēc publiskās pēršanas daudzi vietējās kopienas locekļi vērsās pie Jehovas lieciniekiem un lūdza, lai tie viņiem mācītu Bībeli! Valstības sludināšana turpinājās, daudzi cilvēki pieņēma patiesību, un Jehovas kalpi tika bagātīgi svētīti.

13 Šis gadījums parāda, cik ļoti mūsu stingrā turēšanās pie Bībeles principiem var ietekmēt citus. Pateicoties Pētera un citu apustuļu drosmīgajai nostājai, jādomā, daudzi cilvēki izlīga ar Dievu. (Ap. d. 5:17—29.) Mūsu skolasbiedri, darbabiedri un ģimenes locekļi var reaģēt labvēlīgi, redzot mūsu apņēmību darīt to, kas ir pareizs.

14 Ik pa laikam kādi no mūsu ticības biedriem pieredz vajāšanas. Piemēram, Armēnijā aptuveni 40 brāļi savas neitrālās nostājas dēļ atrodas cietumā, un vēl daudzi citi, ļoti iespējams, tiks ieslodzīti tuvāko mēnešu laikā. Eritrejā ir ieslodzīti 55 Jehovas kalpi, un dažiem no viņiem ir pāri 60 gadiem. Dienvidkorejā savas ticības dēļ cietumā ir nonākuši aptuveni 700 Jehovas liecinieki. Minētajā valstī brāļi tiek ieslodzīti jau 60 gadus. Lūgsim, lai šo vajāto Dieva kalpu uzticība dažādās zemēs nestu godu Dievam un palīdzētu tiem, kas mīl taisnību, nostāties patiesās pielūgsmes pusē! (Ps. 76:9—11.)

15. Paskaidrojiet, kā mūsu godīgums citus var piesaistīt patiesībai!

15 Cilvēkus patiesībai var piesaistīt arī mūsu godīgums. (Nolasīt Ebrejiem 13:18.) Lūk, kāds gadījums, kas par to liecina. Kāda māsa, iekāpusi autobusā, lika naudu biļešu aparātā, kad viņas paziņa ieteicās, ka nav nekādas vajadzības maksāt par biļeti, jo ir jābrauc pavisam neliels attālums. Māsa paskaidroja, ka ir pareizi maksāt par biļeti, pat ja jābrauc tikai līdz nākamajai pieturai. Pēc tam viņas paziņa izkāpa no autobusa, bet autobusa šoferis pagriezās pret viņu un vaicāja: ”Vai jūs esat Jehovas lieciniece?” ”Jā,” māsa atbildēja, ”kāpēc jūs tā jautājat?” ”Es dzirdēju jūsu sarunu, un es zinu, ka Jehovas liecinieki ir vieni no nedaudzajiem, kas rīkojas kā jūs un ir godīgi it visā.” Pēc dažiem mēnešiem sapulcē pie šīs māsas pienāca kāds vīrietis  un jautāja: ”Vai jūs mani atceraties? Es esmu tas autobusa šoferis, kas ar jums runāja par biļešu pirkšanu. Redzēdams, kā jūs rīkojaties, es nolēmu palūgt, lai Jehovas liecinieki man māca Bībeli.” Godīgu cilvēku reputācija mūs citu acīs padara par uzticamiem Dieva kalpiem.

VIENMĒR IZPAUDĪSIM ĪPAŠĪBAS, KAS GODĀ DIEVU

16. Kā cilvēkus ietekmē tādas īpašības kā pacietība, mīlestība un laipnība? Miniet piemēru, kā reizēm rīkojas reliģiskie vadītāji.

16 Mēs palīdzam cilvēkiem tuvoties Jehovam arī tad, ja izpaužam tādas īpašības kā pacietība, mīlestība un laipnība. Cilvēki, kas mūs vēro, var izjust vēlēšanos iegūt zināšanas par Jehovu, viņa nodomiem un viņa tautu. Patieso kristiešu nostāja un rīcība krasi kontrastē ar ārēju dievbijību, kas bieži ir tikai liekulība. Ir tādi reliģiskie vadītāji, kas ir kļuvuši bagāti, izmānot naudu saviem atbalstītājiem, un daļu šīs naudas iztērējuši, pērkot dārgus mājokļus un automašīnas. Viens no viņiem pat bija iegādājies suņu būdu ar gaisa kondicionētāju. Tik tiešām, daudzi, kas sevi sauc par Kristus sekotājiem, nav noskaņoti ”dot bez maksas”. (Mat. 10:8.) Gluži kā Dievam nepaklausīgie priesteri senajā Izraēlā, viņi ”māca . . par atlīdzību”, turklāt daudz kas no viņu mācītā ir pretrunā ar Bībeli. (Mih. 3:11.) Šāda liekulīga rīcība nevienam nevar palīdzēt izlīgt ar Dievu.

17., 18. a) Kā tas, ka mēs atspoguļojam Jehovas īpašības savā dzīvē, nes viņam godu? b) Kas jūs mudina būt izturīgiem labos darbos?

17 Turpretī patiesās kristīgās mācības un neliekuļotas rūpes par tuvāko piesaista cilvēkus. Piemēram, kāds pionieris, sludinādams pa mājām, satika padzīvojušu atraitni, kas nevēlējās viņu uzklausīt. Sieviete teica, ka tajā brīdī, kad sludinātājs zvanīja pie durvīm, viņa, stāvēdama uz saliekamajām kāpnēm, bija centusies virtuvē nomainīt spuldzi. ”Nav droši vienai darīt tādu darbu,” pionieris teica. Saņēmis atļauju, viņš nomainīja spuldzi un devās tālāk. Kad par notikušo uzzināja šīs sievietes dēls, viņš bija tik dziļi iespaidots, ka nolēma uzmeklēt brāli, lai tam pateiktos. Galu galā šis cilvēks piekrita mācīties Bībeli.

18 Kāpēc jūs esat apņēmušies būt izturīgi labos darbos? Varbūt tāpēc, ka jūs zināt: būdami dedzīgi kalpošanā un rīkojoties saskaņā ar Jehovas gribu, mēs viņu godājam un varam palīdzēt citiem iemantot glābšanu. (Nolasīt 1. Korintiešiem 10:31—33.) Dedzība labās vēsts sludināšanā un dievbijīga rīcība rodas no dziļas vēlēšanās apliecināt mīlestību pret Dievu un cilvēkiem. (Mat. 22:37—39.) Ja mēs esam dedzīgi labos darbos, mēs jau tagad varam izjust patiesu prieku un gandarījumu. Turklāt mēs varam gaidīt dienu, kad visa cilvēce būs dedzīga patiesajā pielūgsmē un godās savu Radītāju, Jehovu.