”Mans iekšējais cilvēks rod prieku Dieva bauslībā.” (ROM. 7:22.)

1.—3. Ko mēs gūstam, lasot Bībeli un liekot lietā tās mācības?

”KATRU rītu es pateicos Jehovam par to, ka viņš man ir palīdzējis saprast Bībeli,” izteicās kāda padzīvojusi kristiete. Kaut gan šī māsa ir izlasījusi Bībeli jau vairāk nekā 40 reižu, viņa to cītīgi lasa atkal. Kādai jaunai kristietei Bībeles lasīšana ir palīdzējusi saprast, ka Jehova ir reāla persona, un šī apziņa viņu ir tuvinājusi debesu Tēvam. ”Tagad es jūtos tik laimīga kā vēl nekad,” viņa izteicās.

2 Apustulis Pēteris mūs visus mudināja ”alkt pēc Dieva vārdu tīrā piena”. (1. Pēt. 2:2.) Tie, kas apmierina šīs alkas, iedziļinoties Bībelē, un kas izmanto dzīvē Bībeles mācības, iegūst tīru sirdsapziņu un dzīves jēgu. Viņiem veidojas cieša draudzība ar citiem cilvēkiem, kas mīl patieso Dievu un kalpo viņam. Tie ir svarīgi faktori, kas ļauj ”rast prieku Dieva bauslībā”. (Rom. 7:22.) Tomēr tas vēl nav viss, ko cilvēks gūst, studējot Bībeli.

3 Jo vairāk mēs uzzinām par Jehovu un viņa Dēlu, jo vairāk pieaug mūsu mīlestība gan pret Jehovu un Jēzu, gan pret cilvēkiem. Precīzas zināšanas par Bībeli mums ļauj saprast, kā Dievs drīzumā izglābs taisnīgos cilvēkus un darīs galu ļaunajai pasaulei. Mums ir laba vēsts, ko stāstīt cilvēkiem sludināšanā. Jehova svētīs mūsu centienus mācīt cilvēkiem to, ko paši esam uzzinājuši, lasot viņa Rakstus.

LASĪSIM UN PĀRDOMĀSIM

4. Ko nozīmē norādījums ”lai tava mute nepamet” Dieva vārdus?

4 Jehova nevēlas, lai mēs viņa Rakstus ātri lasītu uz priekšu, neiedziļinoties, kas tajos teikts. Senatnē Dievs Jozuam deva norādījumu: ”Lai tava mute nepamet šo bauslības grāmatu, bet apdomā dienām un naktīm.” (Joz. 1:8; Ps. 1:2.) Vai šis norādījums nozīmē, ka mums  visa Bībele no 1. Mozus grāmatas līdz Atklāsmes grāmatai obligāti jālasa pie sevis balsī? Nē, tas nozīmē, ka mums Dieva Raksti ir jālasa pietiekami lēnām, lai mēs tos varētu mierīgi pārdomāt. Šāda lasīšana mums palīdzēs pievērst īpašu uzmanību pantiem, kas konkrētajā brīdī mums ir visaktuālākie un sniedz vislielāko stiprinājumu. Kad atrodam Bībelē šādus izteicienus, pantus vai notikumu aprakstus, lasīsim tos lēnām, un mēs pat varam veidot vārdus ar lūpām. Tā mēs panāksim, ka lasītais dziļi aizkustina mūsu sirdi. Kāpēc tas ir svarīgi? Vienīgi tad, ja mēs labi izpratīsim Dieva padomus, lasītais mūs rosinās atbilstoši rīkoties.

5.—7. Pastāstiet, kā rūpīga Dieva Rakstu lasīšana mums var palīdzēt a) saglabāt morālu tīrību; b) izturēties pret citiem laipni un pacietīgi; c) vairot paļāvību uz Jehovu grūtos laikos!

5 Lasīt bez steigas, rūpīgi pārdomājot pantus, ir ļoti vērtīgi tad, ja mēs esam nonākuši līdz kādai Bībeles grāmatai, kas mums nav labi pazīstama. Iztēlosimies trīs situācijas. Jauns brālis, kas regulāri lasa Bībeli, ir nonācis līdz Hozejas grāmatai. Kad viņš lasa 4. nodaļu, viņš vēlreiz pārdomā vārdus no 11. līdz 13. pantam, kuri ir piesaistījuši viņa uzmanību. (Nolasīt Hozejas 4:11—13.) Kāpēc viņš ir apstājies šajā vietā? Skolā vienaudži šo kristieti mudina rīkoties netikumīgi. Domājot par šo fragmentu, viņš secina: ”Jehova redz, ja cilvēks dara kaut ko sliktu; viņš to pamana arī tad, ja citi to nenojauš. Es nevēlos aizskart Jehovu.” Brālis izlemj, ka viņš ievēros Jehovas normas un saglabās morālu tīrību.

6 Cita situācija: kristiete lasa Joēla grāmatu un ir tikusi līdz 2. nodaļas 13. pantam. (Nolasīt Joēla 2:13.) Lasot šo pantu, māsa pārdomā, kā viņa varētu līdzināties Jehovam, kas ir ”žēlīgs, līdzcietīgs un sirsnīgs” un kam ir ”bezgalīgi laba sirds”. Viņa izlemj, ka centīsies apvaldīt sarkasmu un dusmas, kas reizēm izlaužas, kad viņa runā ar savu vīru un citiem cilvēkiem.

7 Visbeidzot iztēlosimies, ka Bībeli lasa kristietis, kas ir zaudējis darbu un raizējas, kā viņš gādās par sievu un bērniem. Nahuma grāmatas 1. nodaļas 7. pantā šis brālis izlasa, ka Jehova ”pazīst tos, kas pie Viņa meklē patvērumu” un ”ir stipra pils” tiem, kas ”uz Viņu paļaujas bēdu laikā”. Šī doma ir mierinoša. Viņš gūst pārliecību, ka Jehova ir mīlošs un gādīgs Dievs, un vairs tik ļoti neraizējas par savām problēmām. Pēc tam šis kristietis uzmanīgi izlasa 2. nodaļas 1. pantu. (Nolasīt Nahuma 2:1.) Brālis saprot, ka, sludinot labo vēsti par spīti grūtībām, viņš apliecina, ka tiešām uzskata Jehovu par stipru pili. Šis kristietis turpina meklēt darbu, tomēr viņš atrod iespējas sludināt arī nedēļas vidū.

8. Īsi pastāstiet par kādu garīgu dārgakmeni, ko esat atraduši, lasot Bībeli!

8 Noderīgās domas, par kurām tikko runājām, ir atrodamas Bībeles grāmatās, kuras daži uzskata par grūti saprotamām. Taču tad, ja mēs iedziļināmies Hozejas, Joēla un Nahuma grāmatās, cenšoties no tām gūt pamācību, mūsu interese par tām un vēlme tās lasīt augs. Vai varat iedomāties, cik daudz gudrības un stiprinājuma jūs varat smelties šajās praviešu grāmatās? Un ko var teikt par pārējām Bībeles grāmatām? Dieva Rakstus var salīdzināt ar bagātīgām dimanta raktuvēm. Cītīgi meklējiet dārgumus šajās raktuvēs! Lasiet Bībeli no sākuma līdz beigām ar mērķi atrast dārgakmeņus — Dieva dāvāto vadību un stiprinājumu!

PŪLĒSIMIES IZPRAST LASĪTO

9. Kā mēs varam vairot savu izpratni par Dieva gribu?

9 Kaut gan ir būtiski lasīt Bībeli katru dienu, ļoti svarīgi ir arī iegūt dziļu izpratni par lasīto. Tāpēc izmantosim Jehovas organizācijas  izdotās publikācijas, lai rūpīgi izpētītu informāciju par cilvēkiem, vietām un notikumiem, par kuriem mēs lasām Bībelē. Ja jums ir grūti saprast, kā noteikta Bībeles mācība varētu ietekmēt jūsu dzīvi, ir vērts pavaicāt padomu kādam draudzes vecākajam vai citam garīgi nobriedušam kristietim. To, cik liela nozīme ir dziļai Bībeles izpratnei, palīdz saprast kāds piemērs no pirmā gadsimta. Padomāsim par Apollu — kristieti, kas pūlējās vairot savas zināšanas par Svētajiem Rakstiem.

10., 11. a) Kā Apolls saņēma palīdzību un kļuva par prasmīgāku labās vēsts sludinātāju? b) Ko mēs mācāmies no gadījuma ar Apollu? (Sk. ”Vai jūs mācāt saskaņā ar jaunāko izpratni?”.)

10 Apolls bija jūds, kas kļuva par kristieti un kas ”labi pārzināja Rakstus” un ”dega garā”. Apustuļu darbu grāmatā par viņu ir teikts: ”Viņš . . pareizi stāstīja un mācīja par Jēzu, kaut gan pazina tikai Jāņa kristību.” Apolls nezināja, ka Jēzus saviem mācekļiem ir paskaidrojis par kristību kaut ko jaunu. Kad Priskilla un Akils, laulāts kristiešu pāris, Efesā dzirdēja, kā Apolls sludina, tie ”vēl labāk viņam izskaidroja Dieva ceļu”. (Ap. d. 18:24—26.) Kā tas Apollam nāca par labu?

11 Pēc sludināšanas Efesā Apolls devās uz Ahaju. Bībelē teikts: ”Tur nonācis, viņš daudz palīdzēja tiem, kas pēc Dieva augstsirdīgās labestības bija kļuvuši ticīgi, jo ļaužu priekšā apņēmīgi un pārliecinoši pierādīja, ka jūdiem nav taisnība, ar Rakstiem pamatodams, ka Jēzus ir Kristus.” (Ap. d. 18:27, 28.) Tagad, kad Apolls bija ieguvis vairāk zināšanu un spēja pareizi izskaidrot kristīšanās nozīmi, viņš ”daudz palīdzēja” jaunpienācējiem, lai tie varētu nostiprināties patiesībā. Ko mēs mācāmies no šī gadījuma? Tāpat kā Apolls, mēs cenšamies dziļi izprast to, ko lasām Bībelē. Tomēr tad, ja  kāds pieredzējis ticības biedrs mums iesaka, ko mēs varētu uzlabot savos mācīšanas paņēmienos, ar pazemību un pateicību pieņemsim padomu. Ja mēs tā rīkosimies, mēs kļūsim par labākiem sludinātājiem.

LIKSIM LIETĀ UZZINĀTO, LAI PALĪDZĒTU CITIEM

12., 13. Paskaidrojiet, kā mēs taktiski ar Bībeles palīdzību varam palīdzēt Bībeles skolniekam garīgi augt!

12 Mēs varam palīdzēt citiem cilvēkiem, tāpat kā to darīja Priskilla, Akils un Apolls. Kā jūs jūtaties, ja jums ir izdevies palīdzēt ieinteresētam cilvēkam pārvarēt kādu šķērsli, kas ir kavējis viņa garīgo izaugsmi? Un vai gan draudzes vecākajam nav prieks, ja ticības biedrs viņam pateicas par padomu, kas ir bijis balstīts uz Bībeli un kas šim kristietim ir palīdzējis izturēt smagu periodu? Nav šaubu, ka iespēja likt lietā Bībeli, lai palīdzētu citiem uzlabot dzīvi, sniedz lielu gandarījumu un prieku. * Padomāsim, kā mēs to varam darīt.

13 Elijas laikā daudzi izraēlieši it kā kliboja uz abām pusēm, nespējot izšķirties starp patieso un viltus pielūgsmi. Padoms, ko toreiz Elija deva saviem tautiešiem, var palīdzēt neizlēmīgam Bībeles skolniekam, kam ir grūti izšķirties, vai viņš vēlas kalpot Jehovam vai ne. (Nolasīt 1. Ķēniņu 18:21.) Savukārt tad, ja kāds cilvēks baidās, ko viņa draugi un radinieki domās, uzzinājuši, ka viņš interesējas par Bībeli, mēs varētu stiprināt viņa apņēmību kalpot Jehovam, apspriežot ar viņu Jesajas 51:12, 13. (Nolasīt.)

14. Kas mums jādara, lai būtu vieglāk atsaukt prātā Bībeles pantus, kurus gribam izmantot, lai palīdzētu citiem?

14 Bībelē nenoliedzami var atrast daudzas domas un padomus, kas sniedz uzmundrinājumu, stiprinājumu un palīdz mainīt dzīvi uz labo pusi. Bet kāds varbūt vaicās: ”Kā es vajadzīgajā brīdī sameklēšu īstos Bībeles pantus?” Lai tas būtu iespējams, katru dienu lasīsim un pārdomāsim Dieva Rakstus. Tā domas no Bībeles arvien vairāk ieguls mūsu prātā, un Jehovas gars mums tās palīdzēs atcerēties, kad tas būs nepieciešams. (Marka 13:11; nolasīt Jāņa 14:26.) *

15. Kā mums jārīkojas, lai mēs spētu izprast Dieva Rakstus vēl labāk?

15 Tāpat kā ķēniņš Salamans, lūgsim, lai Jehova mums dotu gudrību un palīdzētu izpildīt uzdevumus, kurus viņš mums uztic kalpošanā. (2. Laiku 1:7—10.) Sekosim praviešu piemēram, kas Dieva Rakstus ir ”pētījuši un centušies izzināt”, lai iegūtu precīzas zināšanas par Jehovu un viņa gribu. (1. Pēt. 1:10—12.) Apustulis Pāvils Timoteju mudināja būt tādam kalpotājam, kas gādā, lai viņu uzturētu ”ticības un labās mācības vārdi”. (1. Tim. 4:6.) Šādi rīkojoties, mēs spēsim sniegt garīgu atbalstu citiem un stiprināt arī paši savu ticību.

AIZSARDZĪBA, KO SNIEDZ BĪBELES LASĪŠANA

16. a) Kā berojiešiem palīdzēja tas, ka viņi ”katru dienu pētīja Rakstus”? b) Kāpēc ir svarīgi, lai mēs katru dienu lasītu Bībeli?

16 Jūdiem, kas dzīvoja Maķedonijas pilsētā Berojā, bija paradums ”katru dienu pētīt Rakstus”. Kad Pāvils viņiem sludināja labo vēsti, viņi pārbaudīja, vai Pāvila teiktais atbilst tam, ko viņi bija izpētījuši Rakstos. Iznākumā daudzi pārliecinājās,  ka Pāvils māca patiesību, un ”kļuva ticīgi”. (Ap. d. 17:10—12.) Tas parāda, cik būtiski ir katru dienu lasīt Bībeli, lai mums būtu stipra ticība Jehovam. Šādai ticībai, kas ir ”pamatotas cerētā gaidas”, ir ļoti liela nozīme tajā, lai mēs pieredzētu, kā tiek izveidota jaunā pasaule. (Ebr. 11:1.)

17., 18. a) Kā stipra ticība un mīlestība aizsargā kristieša sirdi? b) Kā mūs sargā cerība?

17 Apustulis Pāvils rakstīja: ”Mēs piederam dienai, tāpēc paturēsim skaidru prātu, uzlikuši ticības un mīlestības bruņas un bruņucepuri — cerību uz glābšanu.” (1. Tes. 5:8.) Kad kareivis dodas cīņā ar ienaidniekiem, viņa sirdij jābūt aizsargātai. Arī kristiešiem ir jāsarga sava simboliskā sirds no grēka ietekmes. Ja Jehovas kalps veido stipru ticību Dieva solījumiem un ja viņš mīl Jehovu un cilvēkus, viņš pastāvīgi rūpējas, lai garīgās bruņas būtu vislabākajā stāvoklī. Viņš darīs visu iespējamo, lai nezaudētu Dieva labvēlību.

18 Pāvils runāja arī par bruņucepuri — ”cerību uz glābšanu”. Bībeles laikos kareivis ātri vien zaudētu kaujā dzīvību, ja viņa galvu nesargātu bruņucepure. Laba bruņucepure mīkstināja triecienus, un kareivis netika nopietni ievainots. Studējot Bībeli, mēs stiprinām cerību, ka Jehova mūs glābs. Ja mums ir šāda nesatricināma cerība, mēs nepieļausim, ka mūs ietekmētu atkritēji un viņu ”tukšās runas”, kas izplatās kā gangrēna. (2. Tim. 2:16—19.) Turklāt cerība mums dos spēku vairīties no Jehovam nepieņemamas rīcības.

PRIEKŠNOSACĪJUMS, LAI IZGLĀBTOS

19., 20. Kāpēc mēs augstu vērtējam Dieva Rakstus, un kā mēs varam apliecināt, ka mums tie ir dārgi? (Sk. ”Jehova man spēj dot tieši to, kas ir vajadzīgs”.)

19 Jo vairāk tuvojas ļaunās pasaules gals, jo būtiskāk ir paļauties uz Jehovas Rakstiem. Bībeles padomi mums palīdz atbrīvoties no sliktiem paradumiem un cīnīties ar grēcīgām nosliecēm. Dieva Rakstos mēs varam rast nepieciešamo uzmundrinājumu un stiprinājumu, lai izturētu Sātana un viņa pasaules radītos pārbaudījumus. Vadība, ko Jehova mums sniedz ar savu Rakstu starpniecību, mums palīdzēs palikt uz ceļa, kas ved uz dzīvību.

20 Neaizmirsīsim, ka Dieva griba ir tāda, lai ”visdažādākie cilvēki tiktu izglābti”. Starp ”visdažādākajiem cilvēkiem” ir gan Jehovas kalpi, gan arī tie, kam mēs sludinām un mācām Bībeli. Protams, visiem, kas vēlas izglābties, ir ”pilnībā jāiepazīst patiesība”. (1. Tim. 2:4.) Tātad glābšana ir cieši saistīta ar to, ka cilvēks lasa Bībeli un izmanto uzzināto dzīvē. Lasot Bībeli katru dienu, mēs parādām, cik augstu vērtējam Jehovas vārdus, kas ir patiesība. (Jāņa 17:17.)

^ 12. rk. Mēs, protams, neizmantojam Bībeli, lai izdarītu uz citiem spiedienu vai viņus nosodītu. Mums pret Bībeles skolniekiem ir jābūt tikpat laipniem un pacietīgiem, kāds pret mums ir Jehova. (Ps. 103:8.)

^ 14. rk. Kā rīkoties, ja mēs atceramies kādu frāzi no Bībeles, bet neatceramies, kurā grāmatā, nodaļā un pantā tā ir atrodama? Ja mēs zinām atslēgvārdus, meklējot tos Grieķu rakstu Jaunās pasaules tulkojuma alfabētiskajā rādītājā vai Sargtorņa bibliotēkā, mēs, visticamāk, atradīsim vajadzīgo pantu.