Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Sargtornis (izdevums studēšanai)  |  Marts 2013

Jehova ir mūsu mājoklis

Jehova ir mūsu mājoklis

”Kungs, tu esi bijis mums mājoklis audžu audzēs!” (PS. 90:2, LB-2012.)

1., 2. Kā Dieva kalpi jūtas tagadējā laikmetā, un kādā ziņā viņi nav bez mājvietas?

VAI mūsdienu pasaulē jūs jūtaties kā mājās? Ja jūs atbildat noliedzoši, tad jums ir daudz domubiedru. Visos laikos cilvēki, kas ir patiesi mīlējuši Jehovu, šajā pasaulē ir jutušies kā svešinieki. Piemēram, uzticīgie Dieva kalpi, kas pārcēlās no vienas apmešanās vietas uz otru Kanaāna zemē, ”atklāti vēstīja, ka ir svešinieki un pagaidu iedzīvotāji”. (Ebr. 11:13.)

2 Arī svaidītie Kristus sekotāji, kuru ”pilsonība ir debesīs”, uzskata sevi par ”ienācējiem un pagaidu iedzīvotājiem” tagadējā laikmetā. (Filip. 3:20; 1. Pēt. 2:11.) Kristus ”citas avis” arī ”nepieder pie pasaules, tāpat kā [Jēzus] nepiederēja pie pasaules”. (Jāņa 10:16; 17:16.) Tomēr Dieva kalpi nav atstāti bez mājvietas. Mūsu mājoklis ir pats drošākais un labākais patvērums, kādu vien var iedomāties, un to var saskatīt ar ticības acīm. Mozus, uzrunādams Jehovu, rakstīja: ”Mans Kungs, tu esi bijis mums mājoklis audžu audzēs!” (Ps. 90:2, LB-2012.) * Kādā ziņā Jehova bija ”mājoklis” saviem uzticīgajiem kalpiem senatnē? Kādā ziņā viņš ir ”mājoklis” tiem, kas mūsdienās ir nosaukti viņa vārdā? Un kā viņš mums kļūs par vienīgo drošo mājokli nākotnē?

JEHOVA — ”MĀJOKLIS” SAVIEM KALPIEM SENATNĒ

3. Kas 90. psalma 2. pantā ir salīdzinājuma priekšmets, tēls un kopīgā pazīme?

3 Tāpat kā daudzos Bībelē lietotos tēlainās izteiksmes līdzekļos, 90. psalma 2. pantā atrodamajā vārdu gleznā ir savs salīdzinājuma priekšmets, tēls un kopīgā pazīme. Salīdzinājuma priekšmets ir Jehova. Tēls ir mājoklis jeb dzīvesvieta. Jehovam ir daudz  kas kopīgs ar šādu mājvietu, piemēram, viņš pasargā savu tautu, jo viņa būtība ir mīlestība. (1. Jāņa 4:8.) Viņš ir arī miera Dievs, kurš saviem uzticīgajiem kalpiem ļauj ”dzīvot drošībā”. (Ps. 4:9.) Par to var pārliecināties, ja domā, kā viņš izturējās pret dievbijīgajiem patriarhiem, sākot ar Ābrahāmu.

4., 5. Kā Dievs apliecināja, ka viņš ir ”mājoklis” Ābrahāmam?

4 Mēs varam tikai iztēloties, kā Ābrahāms (tolaik Ābrāms) jutās, kad Jehova viņam sacīja: ”Izej no savas zemes, no savas cilts.. uz zemi, kuru Es tev rādīšu.” Ja Ābrahāmu māca kādas bažas, tās noteikti izgaisa, kad Jehova turpināja: ”Es tevi darīšu par lielu tautu, Es tevi svētīšu un darīšu lielu tavu vārdu.. Es svētīšu tos, kas tevi svētī, un nolādēšu tos, kas tevi nolād.” (1. Moz. 12:1—3.)

5 Ar šiem vārdiem Jehova uzņēmās būt par drošu mājokli Ābrahāmam un tā pēcnācējiem. (1. Moz. 26:1—6.) Jehova izpildīja savu solījumu. Piemēram, viņš nepieļāva, ka Ēģiptes faraons un Gerāras valdnieks Abimelehs nodarītu pāri Sārai un nogalinātu Ābrahāmu. Līdzīgi viņš pasargāja Īzāku un Rebeku. (1. Moz. 12:14—20; 20:1—14; 26:6—11.) Bībelē stāstīts: ”Viņš [Jehova] neļāva nevienam viņus apspiest un sodīja pat ķēniņus viņu dēļ: ”Neaizskariet manus svaidītos un nedariet ļauna maniem praviešiem!”” (Ps. 105:14, 15.)

”Es tevi neatstāšu”

6. Ko Īzāks lika darīt Jēkabam, un kā Jēkabs, iespējams, jutās?

6 Starp psalmā minētajiem praviešiem bija Ābrahāma mazdēls Jēkabs. Kad Jēkabam pienāca laiks meklēt sev sievu, viņa tēvs Īzāks viņam teica: ”Tev nebūs sievu ņemt no kānaānietēm. Celies, ej uz Mezopotamiju, uz sava mātes tēva Betuēla namu un paņem sev no tās vietas sievu no tava mātes brāļa Lābana meitām.” (1. Moz. 28:1, 2.) Jēkabs bez kavēšanās paklausīja Īzākam. Viņš atstāja savu ģimeni un drošo dzīvesvietu Kanaānā un devās simtiem kilometru tālā ceļā uz Hāranas apvidu, acīmredzot ceļodams vienatnē. (1. Moz. 28:10.) Varbūt viņš domāja: ”Cik ilgi es būšu prom? Vai mans tēvocis sagaidīs mani laipni, un vai viņš būs ar mieru dot man dievbijīgu sievu?” Ja Jēkabs par to raizējās, viņa bažas tika kliedētas, kad viņš nonāca Lūzā, kas atradās aptuveni 100 kilometrus no Bēršebas. Kas notika Lūzā?

7. Kā Dievs, sapnī parādījies Jēkabam, viņu stiprināja?

7 Lūzā Jēkabam sapnī parādījās Jehova  un sacīja: ”Es, lūk, esmu ar tevi, un Es tevi pasargāšu it visur, kur tu eji, un Es likšu tev atgriezties šinī zemē, jo Es tevi neatstāšu, līdz būšu piepildījis visus solījumus, kādus Es esmu devis.” (1. Moz. 28:15.) Šie laipnie vārdi, bez šaubām, ļoti stiprināja un mierināja Jēkabu. Vai varat iztēloties cerību spārnoto Jēkabu turpinām ceļu un gaidām, kā Dievs īstenos savus vārdus? Ja jūs esat atstājuši savas mājas, lai kalpotu svešā zemē, jums ir pazīstamas Jēkaba izjūtas. Bet tāpat jūs katrā ziņā esat pieredzējuši, kā Jehova par jums rūpējas.

8., 9. Kā kļuva redzams, ka Jehova ir ”mājoklis” Jēkabam, un ko no tā var mācīties?

8 Kad Jēkabs nonāca Hāranā, viņa tēvocis Lābans laipni viņu sagaidīja un vēlāk deva viņam par sievām Leu un Rāheli. Tomēr vēlāk Lābans mēģināja iedzīvoties uz Jēkaba rēķina un ”desmitām reižu” mainīja viņa algu. (1. Moz. 31:41, 42.) Jēkabs pacieta netaisnīgo attieksmi, būdams pārliecināts, ka Jehova nepārstās gādāt par viņu, — un tā tiešām notika. Laikā, kad Dievs deva Jēkabam norādījumu atgriezties Kanaānā, šim patriarham piederēja ”daudz sīklopu, kalpoņu, kalpu, kamieļu un ēzeļu”. (1. Moz. 30:43.) Ar dziļu pateicību Jēkabs lūgšanā teica: ”Es esmu pārāk niecīgs visas tās žēlastības un uzticības priekšā, ko Tu savam kalpam esi parādījis: ar spieķi rokā es pārcēlos pāri šai Jardānai, un tagad es esmu tapis par divi pulkiem.” (1. Moz. 32:11.)

9 Mozus paustā atziņa tiešām bija patiesa: ”Mans Kungs, tu esi bijis mums mājoklis audžu audzēs!” (Ps. 90:2, LB-2012.) Tikpat patiesi šie vārdi ir arī tagad, jo Jehova, kas ”nemainās kā mainīgās ēnas”, joprojām ir patīkams un drošs mājoklis saviem uzticīgajiem kalpiem. (Jēk. 1:17.) Noskaidrosim, kāpēc tā var teikt.

JEHOVA — MŪSU ”MĀJOKLIS” MŪSDIENĀS

10. Kāpēc mēs varam nešaubīties, ka Jehova joprojām ir drošs mājoklis saviem kalpiem?

10 Iztēlosimies šādu situāciju: jūs atrodaties tiesā un liecināt pret pasaules mēroga noziedzīgu organizāciju. Tās vadonis ir ļoti gudrs, varens un nežēlīgs melis un slepkava. Kā jūs justos, dienas beigās izejot no tiesas zāles? Vai būtu sajūta, ka jums nekas nedraud? Diezin vai. Jums pat būtu pamats pieprasīt, lai jūs apsargā. Šis piemērs palīdz saprast, kādā situācijā ir Jehovas kalpi, kas drosmīgi liecina par Jehovu un bezbailīgi atmasko viņa niknāko ienaidnieku — Sātanu. (Nolasīt Atklāsmes 12:17.) Bet vai Sātanam ir izdevies apklusināt Dieva kalpus? Nē, viņš to nav spējis izdarīt. Garīgā ziņā mums klājas ļoti labi, un tam var būt tikai viens izskaidrojums: Jehova ir mūsu patvērums, mūsu ”mājoklis”, un šajās pēdējās dienās to var izjust īpaši labi. (Nolasīt Jesajas 54:14, 17.) Tomēr jāatceras, ka Jehova nebūs mums par drošu mājokli, ja ļausim Sātanam mūs aizvilināt no šīs mājvietas.

Dieva eņģeļi atbalsta un sargā viņa kalpus

11. Ko mēs varam mācīties no patriarhiem?

11 Atkal padomāsim, ko mēs varam mācīties no patriarhiem. Lai gan viņi dzīvoja Kanaāna zemē, viņi turējās nost no tās zemes iemītniekiem, kuru ļauno, amorālo rīcību viņi ienīda. (1. Moz. 27:46.) Patriarhi vadījās pēc principiem, nevis pēc gara saraksta, kurā būtu minēts, ko drīkst un ko nedrīkst darīt. Viņiem pietika ar to, ko viņi zināja par Jehovu un Jehovas īpašībām. Dievs bija viņu mājoklis, un viņiem nebija nekādas  vēlēšanās tuvināties pasaulei. Gluži otrādi, viņi turējās no pasaules tik tālu, cik vien bija iespējams. Mums tas ir lielisks piemērs. Vai mēs cenšamies līdzināties dievbijīgajiem patriarhiem, izvēloties draugus un izklaidi? Diemžēl dažu kristiešu rīcība liecina, ka vismaz kaut kādā mērā viņi Sātana pasaulē jūtas itin apmierināti. Ja mums kaut nedaudz ir izveidojusies šāda attieksme, mums jārunā par to ar Dievu lūgšanās. Atcerēsimies, ka šī ir Sātana pasaule, kas atspoguļo viņa vienaldzīgo, savtīgo garu. (2. Kor. 4:4; Efes. 2:1, 2.)

12. a) Kā Jehova gādā par savu garīgo saimi? b) Kāda ir jūsu attieksme pret Jehovas sagādāto?

12 Lai pretotos Sātana viltībām, mums pilnībā jāizmanto garīgais stiprinājums, ko Jehova sagādā ticīgo saimei — visiem, kas viņu ir padarījuši par savu mājokli. Viņš ir parūpējies, lai mums būtu kristiešu sapulces un ģimenes vakars Jehovas pielūgsmei, kā arī devis ”cilvēkus par dāvanām” — iecēlis garīgos ganus, kas mūs var mierināt un atbalstīt dzīves grūtībās. (Efes. 4:8—12.) Brālis Georgs Gangass, kas ilgus gadus kalpoja Vadošajā padomē, rakstīja: ”[Dieva kalpu] vidū — savā ģimenē — es jūtos omulīgi, kā garīgā paradīzē.” Vai jūs jūtaties tāpat?

13. Kādu svarīgu atziņu var gūt no Vēstules ebrejiem, 11. nodaļas 13. panta?

13 Vēl viena joma, kurā mēs varam mācīties no patriarhiem, ir viņu nebaidīšanās atšķirties no apkārtējiem cilvēkiem. Kā jau bija minēts pirmajā rindkopā, viņi ”atklāti vēstīja, ka ir svešinieki un pagaidu iedzīvotāji tajā zemē”. (Ebr. 11:13.) Vai arī mums ir apņēmība nebūt tādiem kā visi? Atšķirties no pārējiem ne vienmēr ir viegli. Taču ar Dieva palīdzību un citu kristiešu atbalstu tas ir iespējams. Mums jāpatur prātā, ka neesam vieni — jācīnās ir visiem, kas kalpo Jehovam. (Efes. 6:12.) Bet šajā cīņā mēs varam gūt uzvaru, ja paļaujamies uz Jehovu un padarām viņu par savu drošo mājokli.

14. Kādu ”pilsētu” gaidīja Jehovas kalpi?

14 Tāpat ir svarīgi līdzināties Ābrahāmam, pievēršot savu skatienu balvai. (2. Kor. 4:18.) Apustulis Pāvils rakstīja, ka Ābrahāms ”gaidīja pilsētu ar īstiem pamatiem, kuras veidotājs un cēlējs ir Dievs”. (Ebr. 11:10.) Šī ”pilsēta”, kā vēlāk noskaidrojās, ir mesiāniskā valstība. Ābrahāmam, protams, šī ”pilsēta” bija jāgaida, bet mums savā ziņā tas vairs nav jādara, jo valstība jau valda debesīs. Turklāt aizvien vairāk pierādījumu liecina,  ka drīzumā tā pilnībā pārņems varu pār zemi. Vai šī valstība mums ir reāla? Vai tā ietekmē mūsu skatījumu uz dzīvi, mūsu viedokli par tagadējo pasauli un mūsu prioritātes? (Nolasīt 2. Pētera 3:11, 12.)

MŪSU ”MĀJOKLIS” LAIKĀ, KAD TUVOJAS GALS

15. Kāda nākotne gaida tos, kas paļaujas uz tagadējo pasauli?

15 Tuvojoties Sātana pasaules galam, tās ”mokas” kļūs arvien lielākas. (Mat. 24:7, 8.) Situācija noteikti pasliktināsies lielā posta laikā. Ierastā kārtība sabruks, un cilvēkus pārņems bailes par savu dzīvību. (Hab. 3:16, 17.) Izmisuma dzīti, viņi meklēs patvērumu ”alās un starp kalnu klintīm”. (Atkl. 6:15—17.) Tomēr ne burtiskās alās, ne kalniem līdzīgās politiskās un komerciālās struktūrās glābiņu rast viņiem neizdosies.

16. Kādai jābūt mūsu attieksmei pret kristiešu draudzi, un kāpēc?

16 Turpretī Jehovas tauta paliks drošībā, jo tās ”mājoklis” būs Dievs Jehova. Tāpat kā pravietis Habakuks, Dieva kalpi ”gavilēs savam Kungam un liks izpausties savam priekam par savu Glābēju, savu Dievu”. (Hab. 3:18.) Kādā ziņā Jehova tajā trauksmainajā laikā būs drošs ”mājoklis”? To mēs uzzināsim, kad šie notikumi risināsies. Bet par vienu mēs varam būt pārliecināti: tāpat kā izraēlieši tajā laikā, kad viņi izgāja no Ēģiptes, ”lielais pulks” būs organizēts un gatavs pakļauties Dieva vadībai. (Atkl. 7:9.) Šī vadība tiks īstenota teokrātiski, un mēs to, visticamāk, saņemsim ar draudzes starpniecību. Tūkstošiem draudžu pasaulē, pēc visa spriežot, ir cieši saistītas ar ”mītnēm”, kurās rodama aizsardzība un par kurām runāts Jesajas 26:20. (Nolasīt.) Vai jūs augstu vērtējat draudzes sapulces? Un vai jūs nekavējoties ņemat vērā norādījumus, ko Jehova dod draudzē? (Ebr. 13:17.)

17. Kādā ziņā Jehova ir ”mājoklis” pat tiem saviem kalpiem, kas ir miruši?

17 Pat tie, kas nomirst pirms lielā posta sākuma, saglabājuši uzticību Jehovam, paliek drošībā, jo Jehova ir viņu ”mājoklis”. Kā tas ir iespējams? Kopš dievbijīgo patriarhu nāves jau bija pagājis ilgs laiks, kad Jehova teica Mozum: ”Es esmu.. Ābrahāma Dievs, Īzāka Dievs, Jēkaba Dievs.” (2. Moz. 3:6.) Jēzus citēja šos vārdus un turpināja: ”Viņš ir nevis mirušo, bet dzīvo Dievs, jo viņam visi ir dzīvi.” (Lūk. 20:38.) Jā, Jehovas acīs visi cilvēki, kas ir nomiruši, būdami viņam uzticīgi, ir tikpat kā dzīvi — viņi katrā ziņā tiks piecelti no nāves. (Sal. Māc. 7:1.)

18. Kādā ziņā Jehova jaunajā pasaulē būs ”mājoklis” savai tautai?

18 Jaunajā pasaulē, kas tagad ir ļoti tuvu, Jehova kļūs par ”mājokli” savai tautai vēl kādā nozīmē. Atklāsmes grāmatas 21. nodaļas 3. pantā ir sacīts: ”Lūk, Dieva mājoklis ir ar cilvēkiem, viņš dzīvos kopā ar tiem.” Sākumā Jehova ”dzīvos” kopā ar saviem kalpiem uz zemes ar sava pārstāvja, Jēzus Kristus, starpniecību. Pēc tūkstoš gadu beigām, kad Jēzus pilnībā būs īstenojis Dieva nodomu uz zemes, viņš nodos valdīšanu Tēvam. (1. Kor. 15:28.) Turpmāk pilnīgajiem cilvēkiem vairs nevajadzēs, lai par viņiem iestātos Jēzus; ar viņiem tad būs pats Jehova. Cik lieliska nākotne mūs gaida! Tāpēc sekosim seno Jehovas kalpu piemēram un padarīsim Jehovu par savu ”mājokli”!

^ 2. rk. Bībeles 1965. gada izdevumā tas ir 2. pants, bet 2012. gada izdevumā — 1. pants.