Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Sargtornis (izdevums studēšanai)  |  Janvāris 2013

Neļausim nekam mūs attālināt no Jehovas

Neļausim nekam mūs attālināt no Jehovas

”Izvēlieties šodien paši sev, kam jūs kalposit.” (JOZ. 24:15.)

1.—3. a) Kāpēc Jozua ir labs piemērs, ja runājam par izvēles izdarīšanu? b) Kas mums jāpatur prātā, kad mums jāpieņem kāds lēmums?

”IZVĒLIETIES” — tas ir svarīgs aicinājums. Ja cilvēkam ir dota izvēle, tas nozīmē, ka viņam ir dažādas iespējas, kā rīkoties. Viņš lielā mērā var noteikt, kā virzīsies viņa dzīve. To var salīdzināt ar situāciju, kad gājējs nonāk krustcelēs. Viņam jāizvēlas, pa kuru ceļu tālāk iet. Ja viņš skaidri zina, kur vēlas nonākt, tad viņš acīmredzot izraudzīsies ceļu, kas vedīs tuvāk mērķim, nevis to ceļu, kas viņu no tā attālinās.

2 Bībelē ir stāstīts par daudziem cilvēkiem, kas bija izvēles priekšā. Piemēram, Kainam bija jāizlemj, vai viņš padosies dusmām vai arī tās savaldīs. (1. Moz. 4:6, 7.) Jozuam bija jāpieņem lēmums, vai kalpot patiesajam Dievam vai arī pielūgt viltus dievus. (Joz. 24:15.) Tā kā Jozua gribēja palikt tuvu Jehovam, viņš izdarīja tādu izvēli, kas viņam palīdzēja saglabāt ciešas attiecības ar Jehovu. Kainam tāda mērķa nebija, un viņš izraudzījās ceļu, kas viņu attālināja no Jehovas.

3 Reizēm arī mēs atrodamies it kā krustcelēs, kad jāizlemj, kā rīkoties. Tādos gadījumos vienmēr turēsim prātā mūsu mērķi — sagādāt ar savu rīcību godu Jehovam un nedarīt neko tādu, kas mūs no viņa attālinātu. (Nolasīt Ebrejiem 3:12.) Šajā un nākamajā rakstā ir apskatītas septiņas dzīves jomas, kurām jāpievērš uzmanība, lai nekas mūs neattālinātu no Jehovas.

DARBS

4. Kāpēc iztikas pelnīšana ir svarīga dzīves daļa?

4 Kristiešiem ir pienākums uzturēt sevi un ģimeni. Bībelē teikts, ka tad, ja kāds negādā par saviem mājiniekiem,  viņš ir sliktāks par neticīgu cilvēku. (2. Tes. 3:10; 1. Tim. 5:8.) Tātad maizes darbs ir svarīga dzīves daļa. Taču, ja neesam uzmanīgi, darbs mūs var attālināt no Jehovas. Kā tas var notikt?

5. Par ko būtu jādomā, pirms pieņemam kādu darba piedāvājumu?

5 Iztēlojieties, ka jūs meklējat darbu. Tādā zemē, kur ir liels bezdarbs, var rasties kārdinājums piekrist jebkuram darba piedāvājumam. Bet ja nu piedāvātā darba raksturs ir pretrunā ar Bībeles principiem? Ja nu darba laika vai komandējumu dēļ jūs nevarēsiet pilnvērtīgi iesaistīties draudzes darbībā vai būsiet projām no ģimenes? Vai būtu jāpieņem šāds piedāvājums, spriežot, ka labāk slikts darbs nekā nekāds? Atcerēsimies, ka, izraudzīdamies nepareizo ceļu, mēs varam attālināties no Jehovas. (Ebr. 2:1.) Kā pieņemt gudru lēmumu, kad meklējam darbu vai apsveram iespēju mainīt pašreizējo?

6., 7. a) Kādi varētu būt iemesli, kāpēc cilvēks pieņem kādu darba piedāvājumu? b) Kādi motīvi darba izvēlē mūs tuvinās Jehovam, un kāpēc?

6 Kā bija minēts iepriekš, mums jāpatur prātā savs galamērķis. Kā mēs raugāmies uz darbu? Ja mēs uzskatīsim darbu par līdzekli sava mērķa sasniegšanai, proti, ja darbs mums ir vajadzīgs, lai mēs varētu uzturēt sevi un savu ģimeni un varētu kalpot Jehovam, Jehova svētīs mūsu pūles. (Mat. 6:33.) Jehova mums var palīdzēt, ja mēs zaudējam darbu vai negaidīti pieredzam ekonomikas lejupslīdi. (Jes. 59:1.) Viņš ”prot glābt dievbijīgos no pārbaudījumiem”. (2. Pēt. 2:9.)

7 Bet varbūt mūsu galvenais nolūks ir kļūt bagātiem? Tas var arī izdoties. Taču mēs nedrīkstam aizmirst, ka šādiem ”panākumiem” ir sava cena — tāda, kas mums ir pārāk augsta. (Nolasīt 1. Timotejam 6:9, 10.) Pievērsdami pārāk lielu uzmanību naudai un darbam, mēs tikai attālināsimies no Jehovas.

8., 9. Kas vecākiem būtu jāņem vērā, domājot par savu attieksmi pret darbu? Paskaidrojiet.

8 Vecākiem ir jādomā, kā viņu paraugs ietekmē bērnus. Ko bērni redz? Kas, viņuprāt, jūsu dzīvē ir svarīgākais: darbs vai ciešas attiecības ar Jehovu? Ja viņi redzēs, ka jums pirmajā vietā ir sabiedriskais stāvoklis, prestižs un nauda, viņiem, iespējams, izveidosies sagrozīta izpratne par vērtībām. Vai nevarētu būt, ka mazināsies viņu cieņa pret jums kā pret vecākiem? Kāda gados jauna kristiete stāstīja: ”Cik vien es atceros, manam tēvam prātā ir bijis vienīgi darbs. Sākumā šķita, ka viņš daudz strādā tādēļ, lai ģimenei vienmēr būtu viss pats labākais. Viņš gribēja, lai mums nekā netrūktu. Bet pēdējos gados kaut kas ir mainījies. Viņš tikai strādā un strādā un pērk visādas dārgas mantas, nevis to, kas mums patiešām ir vajadzīgs. Tāpēc citu acīs mēs esam ģimene, kurai ir daudz naudas, nevis ģimene, kura palīdz citiem tiekties pēc garīgiem mērķiem. Es jebkurā brīdī būtu gatava mainīt šo naudu pret garīgo atbalstu no tēva puses!”

9 Vecāki, neattālinieties no Jehovas, ļaujot darbam ieņemt pārāk lielu vietu dzīvē! Ar savu piemēru rādiet bērniem, ka jūs patiešām uzskatāt: vislielākā bagātība, kāda vien var būt, ir garīgā, nevis materiālā. (Mat. 5:3.)

10. Kas jauniešiem būtu jāapsver, izvēloties profesiju?

10 Kā jaunieši, kam jāizvēlas profesija, var pieņemt pareizu lēmumu? Atcerēsimies, ka kristiešu izvēli nosaka tas, kādu virzību viņi vēlas piešķirt savai dzīvei. Vai mācības un izraudzītais darbs  jums, jaunieši, ļaus vēl vairāk tiekties pēc Dieva valstības vai arī attālinās jūs no Jehovas? (2. Tim. 4:10.) Vai jūsu mērķis ir pārņemt to cilvēku dzīvesveidu, kuru prieks dzīvē svārstās atkarībā no naudas daudzuma viņu bankas kontā vai vērtspapīru portfeļa lieluma? Vai arī jūs apliecināsiet tādu pašu paļāvību uz Jehovu, kāda bija Dāvidam? Viņš rakstīja: ”Es biju jauns un kļuvu vecs, bet nekad es neredzēju taisno atstātu nedz arī viņa bērnus lūdzam maizi.” (Ps. 37:25.) Viens ceļš jūs attālinās no Jehovas, bet otrs jums palīdzēs iegūt pašu labāko dzīvi. (Nolasīt 1. Timotejam 6:6; Maleahija 3:10.) Kuru ceļu jūs izvēlēsieties?

ATPŪTA UN IZKLAIDE

11. Kas Bībelē ir teikts par atpūtu un izklaidi, bet kas mums jāpatur prātā?

11 Bībelē nav teikts, ka nedrīkst priecāties un ka atpūta un izklaide ir tīrā laika šķiešana. Rakstīdams Timotejam, Pāvils pieminēja, ka ”ķermeņa vingrināšana” kaut kādā mērā ir derīga. (1. Tim. 4:8.) Bībelē var arī lasīt, ka ir ”savs laiks smieties” un ”savs laiks diet”, un ir atzīts, ka cilvēkam ir nepieciešama atpūta. (Sal. Māc. 3:4; 4:6.) Taču, ja neesam apdomīgi, atpūta un izklaide mūs var attālināt no Jehovas. Tas ir saistīts ar diviem aspektiem: pirmkārt, kādu izklaidi mēs izvēlamies, un, otrkārt, cik daudz laika mēs veltām atpūtai un izklaidei.

Laba izklaide, kurai atvēlam saprātīgu daudzumu laika, sagādā prieku un atjauno spēkus

12. Kas mums jāpārdomā, kad izvēlamies izklaidi?

12 Vispirms padomāsim, kādu izklaidi izvēlēties. Neapšaubāmi pastāv dažādi labi veidi, kā mēs varam izklaidēties un atpūsties. Bet, tā kā liela daļa pasaules piedāvātās izklaides akcentē to, ko Dievs ienīst, piemēram, vardarbību, spiritismu un amorālas seksuālas attiecības, mums rūpīgi jāizvēlas brīvā laika pavadīšanas veids. Kā mūs iespaido mūsu izvēlētā izklaide? Vai tā nemudina uz vardarbību, sāncensību vai nacionālismu? (Sal. Pam. 3:31.) Vai mēs tai netērējam pārāk daudz naudas? Vai citiem tā nevar kļūt par klupšanas akmeni? (Rom. 14:21.) Ar kādiem cilvēkiem mēs kontaktējamies, pavadot savu brīvo laiku? (Sal. Pam. 13:20.) Vai mūsu izklaide nerosina mūsos vēlēšanos rīkoties nepareizi? (Jēk. 1:14, 15.)

13., 14. Kāpēc būtu jādomā par to, cik daudz laika mēs veltām atpūtai un izklaidei?

 13 Vēl ir jādomā par to, cik daudz laika mēs veltām atpūtai un izklaidei. Vai mēs nemēdzam izklaidēties tik daudz, ka mums atliek pavisam maz laika garīgai darbībai? Ja tā notiek, tad izklaide nesagādā tik daudz prieka un spirgtuma, kā tā varētu dot. Interesanti, ka tiem kristiešiem, kas raugās, lai izklaide neaizņemtu pārāk daudz laika, tā sniedz sevišķu prieku. Kāpēc? Viņi zina, ka vispirms ir paveikuši svarīgāko, un tāpēc atpūtas laikā viņus nemoka vainas apziņa. (Nolasīt Filipiešiem 1:10, 11.)

14 Lai gan varētu likties, ka ir jauki, ja var daudz laika pavadīt izklaidējoties, šāds ceļš mūs var attālināt no Jehovas. To saprata kāda divdesmitgadīga māsa, vārdā Kima, kas stāstīja: ”Es agrāk nelaidu garām nevienu izklaides pasākumu. Katru piektdienu, sestdienu un svētdienu kaut kas tika organizēts, un es tur biju klāt. Bet tagad es saprotu, ka ir arī daudz kas svarīgāks, kas jādara. Piemēram, tā kā es esmu pioniere, es ceļos sešos no rīta, lai ietu sludināt, tāpēc es nevaru izklaidēties līdz vieniem vai diviem naktī. Es zinu, ka ne visi atpūtas pasākumi ir slikti, bet tie var novērst uzmanību no svarīgākā. Tāpat kā jebkurā citā jomā, arī šajā ir jāsaglabā līdzsvars.”

15. Kā vecāki var parūpēties, lai izklaide bērniem nāktu par labu?

15 Vecākiem ir pienākums gādāt par sevi un saviem bērniem materiālā, garīgā un emocionālā ziņā. Tas nozīmē rūpēties arī par to, lai ģimene pienācīgi atpūstos. Vecākiem nebūtu jādomā, ka jebkādas izpriecas ir noraidāmas. Tomēr ir svarīgi raudzīties, lai izvēlētā izklaide neietekmētu ģimeni slikti. (1. Kor. 5:6.) Visu rūpīgi apsverot, jūs noteikti spēsiet atrast tādu izklaidi, kas ģimenei sagādās prieku un vairos spēkus. * Tā gan jūs, gan jūsu bērni izvēlēsieties ceļu, kas jūs tuvinās Jehovam.

ATTIECĪBAS AR ĢIMENES LOCEKĻIEM

16., 17. Kas ir bijis jāpiedzīvo daudziem vecākiem, un kas ļauj secināt, ka Jehova saprot, kā viņi jūtas?

16 Saites starp vecākiem un bērniem ir ļoti ciešas, tāpēc Jehova atsaucās uz tām, lai ilustrētu, cik liela ir viņa mīlestība pret savu tautu. (Jes. 49:15.) Ja kāds no ģimenes locekļiem atstāj Jehovu, ir gluži dabiski to dziļi pārdzīvot. Kāda māsa, kuras meita tika izslēgta no draudzes, dalījās savās izjūtās: ”Es biju satriekta un izmisusi. Mani mocīja jautājums: kāpēc viņa atstāja Jehovu? Es jutos vainīga — tā, it kā tas būtu noticis manis dēļ.”

17 Jehova saprot, kā jūtas šie kristieši. Arī viņš ”savā sirdī ļoti noskuma”, kad pret viņu nostājās pirmais cilvēks, ko viņš bija radījis, un vēlāk lielākā daļa cilvēku, kas dzīvoja pirms plūdiem. (1. Moz. 6:5, 6.) Tiem, kas nav pieredzējuši, ka viņu tuvinieks novēršas no Jehovas, ir grūti saprast, cik smagus pārdzīvojumus sagādā šāds zaudējums. Bet būtu ļoti nesaprātīgi pieļaut, ka ģimenes locekļa lēmums atstāt patiesību jūs attālinātu no Jehovas. Kas var palīdzēt pārciest sāpes, kas rodas, kad tuvinieks atstāj Jehovu?

18. Kāpēc vecākiem nav jāvaino sevi, ja viņu meita vai dēls atstāj Jehovu?

18 Nevainojiet notikušajā sevi. Jehova cilvēkiem ir piešķīris izvēles brīvību, un katram kristītam ģimenes loceklim  pašam jānes sava atbildības nasta. (Gal. 6:5.) Jehova prasa atbildību par nepareizo rīcību no cilvēka, kas ir izdarījis grēku, nevis no jums. (Ecēh. 18:20.) Tāpat nevainojiet citus. Cieniet Jehovas noteikto kārtību — to, kā viņš īsteno pārmācību. ”Stājieties.. pretī” Sātanam, nevis draudzes ganiem, kas cenšas aizsargāt draudzi. (1. Pēt. 5:8, 9.)

Mēs varam lolot cerību, ka ģimenes loceklis atgriezīsies pie Jehovas

19., 20. a) Kā vecāki, kuru meita vai dēls ir izslēgts no draudzes, var tikt galā ar sāpīgajiem pārdzīvojumiem? b) Uz ko šādi vecāki var cerēt?

19 Bet, ja jūs ļautu, ka jūs pārņem rūgtums pret Jehovu, jūs attālinātos no viņa. Ģimenes loceklim, ko jūs, bez šaubām, mīlat, ir jāredz, ka jūs esat cieši apņēmušies turēties pie Jehovas un tas jums ir svarīgāk par visu citu, arī par ģimenes saitēm. Tāpēc, lai izturētu grūto situāciju, saglabājiet tuvas attiecības ar Jehovu. Nenorobežojieties no kristīgajiem brāļiem un māsām. (Sal. Pam. 18:1.) Izkratiet savu sirdi Jehovam lūgšanā. (Ps. 62:8, 9.) Nemeklējiet aizbildinājumus, lai kontaktētos ar izslēgto ģimenes locekli, piemēram, ar e-pasta starpniecību. (1. Kor. 5:11.) Esiet aizņemti kalpošanā Jehovam. (1. Kor. 15:58.) Iepriekšminētā māsa teica: ”Es zinu, ka man jācenšas būt aizņemtai kalpošanā un jācenšas pašai palikt garīgi stiprai, lai tad, kad mana meita atgrieztos pie Jehovas, es viņai varētu palīdzēt.”

20 Bībelē ir teikts, ka mīlestība ”cer uz visu”. (1. Kor. 13:4, 7.) Nav nekas nepareizs, ja jūs lolojat cerību, ka jūsu tuvinieks reiz atkal pievienosies draudzei. Ik gadu daudzi, kas ir rīkojušies nepareizi, nožēlo izdarīto un atgriežas Jehovas organizācijā. Jehova netur ļaunu prātu uz tiem, kas ir nožēlojuši savus grēkus, — viņš tiem ”piedod labprāt”. (Ps. 86:5.)

PIEŅEMIET GUDRUS LĒMUMUS

21., 22. Kā mums jāizmanto sava gribas brīvība?

21 Jehova cilvēkus ir apveltījis ar gribas brīvību. (Nolasīt 5. Mozus 30:19, 20.) Bet tā ir saistīta ar atbildību. Tāpēc ikvienam kristietim būtu jāapsver šādi jautājumi: ”Kādu ceļu es esmu izvēlējies? Vai es neesmu pieļāvis, ka darbs, atpūta un izklaide vai attiecības ar ģimenes locekļiem mani attālina no Jehovas?”

22 Jehovas mīlestība pret viņa kalpiem ir nesatricināma. Mēs varam attālināties no Jehovas vienīgi tad, ja paši izvēlamies nepareizu ceļu. (Rom. 8:38, 39.) Centīsimies, lai tā nekad nenotiktu. Neļausim nekam mūs attālināt no Jehovas! Nākamajā rakstā ir apskatītas četras citas jomas, kurām jāpievērš uzmanība, lai mēs paliktu tuvu Jehovam.

^ 15. rk. Vairāki ieteikumi ir minēti 2005. gada 8. maija Atmostieties!, 14. lappusē.