Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Sargtornis (izdevums studēšanai)  |  Decembris 2012

Lai jūsu dzīve ir patiesi sekmīga

Lai jūsu dzīve ir patiesi sekmīga

”Tavi ceļi tev labi izdosies, un tev viss laimēsies.” (JOZ. 1:8.)

1., 2. a) Ar ko daudziem saistās panākumi dzīvē? b) Kā varētu pārbaudīt, kāds ir mūsu viedoklis par panākumiem?

KO NOZĪMĒ dzīvē gūt panākumus? Pajautājiet to cilvēkiem, un jūs redzēsiet, ka viņu atbildes būtiski atšķiras. Daudziem panākumi saistās ar izciliem sasniegumiem materiālā, profesionālā vai akadēmiskā ziņā. Citiem ļoti svarīgas ir attiecības ar cilvēkiem — ar ģimeni, draugiem, kolēģiem. Dieva kalpi pat varētu domāt, ka panākumi ir atkarīgi no tā, kādi pienākumi viņiem tiek uzticēti draudzē un ko viņiem izdodas paveikt kalpošanā.

2 Lai saprastu, kāds ir mūsu uzskats par panākumiem, mēs varētu pierakstīt dažu tādu cilvēku vārdus, kuri, mūsuprāt, dzīvē kaut ko ir sasnieguši, kurus mēs visvairāk apbrīnojam un cienām. Vai ir kaut kas īpašs, kas viņus vieno? Vai viņi ir bagāti un slaveni? Vai viņi ieņem augstu stāvokli? Atbildes uz šiem jautājumiem var atklāt, kas ir mūsu sirdī, savukārt sirds stāvoklis var dziļi ietekmēt lēmumus, ko pieņemam, un mērķus, pēc kuriem tiecamies. (Lūk. 6:45.)

3. a) Kas bija jādara Jozuam, lai viņa ceļi izdotos? b) Ko mums būs noderīgi apskatīt?

3 Vissvarīgākais ir tas, vai mūsu dzīvi par sekmīgu uzskata Jehova, jo no viņa labvēlības ir atkarīga mūsu dzīvība. Kad Jehova deva Jozuam atbildīgu uzdevumu, uzticēdams ievest izraēliešus Apsolītajā zemē, viņš tam lika ”dienām un naktīm” lasīt Mozus bauslību un paklausīt tajā rakstītajam. Dievs Jozuam apliecināja: ”Tad tavi ceļi tev labi izdosies, un tev viss laimēsies.” (Joz. 1:7, 8.) Kā jau jūs zināt, Jozuas darbība patiešām bija sekmīga. Bet kā ir ar mums? Kā mēs varam noteikt, vai mūsu viedoklis par panākumiem sakrīt ar Dieva viedokli? To palīdzēs saprast ieskats divu Bībelē minētu cilvēku dzīvē.

 VAI SALAMANS DZĪVĒ GUVA PANĀKUMUS?

4. Kāpēc var teikt, ka Salamans dzīvē guva panākumus?

4 Daudzējādā ziņā Salamana dzīvi var raksturot kā panākumiem bagātu. Ilgus gadus viņš bijās Jehovu, klausīja viņam un Jehova viņu dāsni svētīja. Kad Jehova piedāvāja Salamanam izteikt kādu lūgumu, ķēniņš lūdza gudrību, lai varētu vadīt tautu. Tad Dievs viņu svētīja gan ar gudrību, gan bagātību. (Nolasīt 1. Ķēniņu 3:10—14.) Salamana gudrība bija ”daudz lielāka nekā visu austrumnieku gudrība un lielāka nekā Ēģiptes gudrība”. Viņa slava ”izplatījās pa visām pagānu tautām visapkārt”. (1. Ķēn. 5:10, 11.) Viņš bija arī ārkārtīgi bagāts — zelta vien viņam gada laikā ienāca vairāk nekā 22 tonnas! (2. Laiku 9:13.) Viņam bija izcilas spējas diplomātijā, būvniecībā un tirdzniecībā. Kamēr Salamans saglabāja taisnīgu stāvokli Dieva priekšā, viņa dzīve bija ļoti veiksmīga. (2. Laiku 9:22—24.)

5. Ko Salamans secināja par tiem, kuru dzīve ir sekmīga no Dieva viedokļa?

5 Kā liecina Salamana Mācītāja grāmatā rakstītie vārdi, Salamans neuzskatīja, ka panākumus un prieku var gūt tikai cilvēks, kas ir bagāts vai ieņem augstu stāvokli. Viņa viedoklis nepavisam nebija tāds. Salamans rakstīja: ”Es atzinu, ka cilvēkiem nav nekā labāka kā priecāties un labi justies savas dzīves laikā, pievienodams tam tomēr atzinumu, ka tas tomēr ir Dieva dāvana, ja cilvēks, neraugoties uz nepārtraukto sava mūža piepūli, tomēr ēd, dzer un nereti pat dzīvi arī bauda.” (Sal. Māc. 3:12, 13.) Viņš labi saprata, ka patiesa jēga minētajām patīkamajām nodarbēm ir tad, ja cilvēks ir ieguvis Dieva labvēlību — ja viņam ir labas attiecības ar Dievu. Salamans pamatoti secināja: ”Gala iznākums no visa ir šāds: Bīsties Dievu un turi Viņa baušļus, jo tas pienākas katram cilvēkam!” (Sal. Māc. 12:13.)

6. Kā Salamana rakstītais palīdz izvērtēt, kas ir īsti panākumi?

6 Ilgus gadus Salamana dzīvē atspoguļojās bijība pret Dievu. Bībelē stāstīts, ka viņš ”mīlēja to Kungu un staigāja sava tēva Dāvida ceļus”. (1. Ķēn. 3:3.) Vai gan tāda dzīve nebūtu jāsauc par izdevušos? Dieva vadībā Salamans uzbūvēja krāšņu templi patiesās pielūgsmes vajadzībām un sarakstīja trīs Bībeles grāmatas. Protams, mums nebūtu jāgaida, ka mēs paveiksim kaut ko līdzīgu, tomēr, domājot par to laiku Salamana dzīvē, kad viņš bija uzticīgs Dievam, mēs varam izvērtēt, kas ir īsti panākumi un kā tādus gūt. Dieva iedvesmots, Salamans atzina bagātību, gudrību, slavu un varu — ko mūsdienās vairākums cilvēku uzskata par panākumu mērauklu — par veltīgu. Patiesībā tas viss ir tukšums, ”vēja ķeršana”. Vai nav tā, ka daudzi, kas augstu vērtē mantu, kāro iegūt arvien vairāk un vairāk? Turklāt bieži viņi uztraucas par to, kas viņiem jau pieder. Pienāks diena, kad viņu bagātība nonāks citu īpašumā. (Nolasīt Salamana Mācītāja 2:8—11, 17; 5:9—11.)

7., 8. Kā Salamans lauza uzticību Dievam, un kāds bija iznākums?

7 Galu galā, kā jau zināms, Salamans atkāpās no paklausības Dievam. Dieva Rakstos teikts: ”Salamanam vecam kļūstot, viņa sirds pievērsās svešiem dieviem, jo viņa sirds nebija tā atradusi mieru pie tā Kunga, sava Dieva, kā viņa tēva Dāvida sirds. [..] Un Salamans darīja to, kas bija ļauns tā Kunga acīs.” (1. Ķēn. 11:4—6.)

8 Pamatoti juzdamies neapmierināts, Jehova sacīja Salamanam: ”Tādēļ ka tu..  neesi izpildījis manu derību nedz manus likumus, kādus Es tev kā pavēli biju devis, tad Es arīdzan no tevis atraušu ķēniņa valsts varu un nodošu to tavam kalpam.” (1. Ķēn. 11:11.) Cik skumji! Lai arī daudzās jomās Salamans bija guvis panākumus, ar laiku viņš sagādāja Jehovam vilšanos. Pats svarīgākais cilvēka dzīvē ir uzticība Dievam — un tieši šajā ziņā Salamans nerīkojās tā, kā viņam būtu vajadzējis. Mums visiem būtu noderīgi pārdomāt: ”Vai es kaut ko mācīšos no Salamana pieļautajām kļūdām un padarīšu savu dzīvi sekmīgu?”

PATIESI SEKMĪGA DZĪVE

9. Ko Pāvils dzīvē bija sasniedzis, raugoties no pasaulīga viedokļa?

9 Apustuļa Pāvila dzīve ļoti atšķīrās no ķēniņa Salamana dzīves. Pāvils nesēdēja ziloņkaula tronī un nepiedalījās ķēniņu mielastos. Bija reizes, kad viņš cieta badu un slāpes, bija aukstumā un bez pienācīga apģērba. (2. Kor. 11:24—27.) Kopš Pāvils bija atzinis Jēzu par Mesiju, viņam nebija nekāda godpilna stāvokļa jūdu reliģijā. Jūdu reliģiskie vadītāji viņu ienīda. Viņš tika ieslodzīts cietumā, sists, pērts ar rīkstēm un nomētāts ar akmeņiem. Pāvils runāja par to, ka viņš un citi kristieši tika nievāti, vajāti un apmeloti. ”Mūs vēl aizvien uzskata par pasaules atkritumiem un saslaukām,” viņš rakstīja. (1. Kor. 4:11—13.)

Raugoties no cilvēciska viedokļa, Sauls bija ceļā uz panākumiem

10. Kāpēc varētu likties, ka Pāvils atteicās no iespējas gūt panākumus?

10 Jaunībā, kad nākamais apustulis bija pazīstams ar vārdu Sauls, likās, ka viņam ir atvērti visi ceļi. Visticamāk, viņš bija dzimis ievērojamā ģimenē, viņš bija mācījies pie Gamaliēla, kas bija visu cienīts skolotājs, un vēlāk viņš pats rakstīja: ”Jūdu ticībā es guvu lielākus panākumus par daudziem vienaudžiem.” (Gal. 1:14.) Sauls brīvi runāja ebreju un grieķu valodā, un viņam bija Romas pilsonība, kas deva privilēģijas un tiesības, pēc kādām daudzi tīkoja. Ja viņš būtu nolēmis arī turpmāk tiekties pēc šādiem pasaulīgiem panākumiem, droši vien viņš būtu guvis ievērību un kļuvis turīgs. Taču viņš izvēlējās tādu dzīves ceļu, kas citiem cilvēkiem, varbūt pat dažiem viņa radiniekiem, likās pilnīgi neprātīgs. Kāpēc viņš tā rīkojās?

11. Kādas vērtības un kāds mērķis bija Pāvilam, un kāpēc?

11 Pāvils mīlēja Jehovu un ilgojās pēc viņa labvēlības vairāk nekā pēc bagātības un ievērības cilvēku starpā. Kad Pāvils  bija labi iepazinis patiesību, viņš saprata, cik vērtīgs ir izpirkums, kristīgā kalpošana, cerība uz dzīvi debesīs — tas, ko pasaule tikpat kā neievēro. Pāvilam kļuva skaidrs, ka ir jāatrisina nopietns jautājums. Sātans bija apgalvojis, ka viņš varot novērst cilvēkus no kalpošanas Dievam. (Īj. 1:9—11; 2:3—5.) Lai kādi pārbaudījumi gaidīja Pāvilu, viņš bija apņēmības pilns būt izturīgs un uzticīgi pielūgt patieso Dievu. Šādu mērķi sev neizvirza tie, kas tiecas pēc panākumiem pasaulē.

Pāvila dzīve bija patiesi izdevusies

12. Kāpēc kristieši var droši cerēt uz Dievu?

12 Vai jums ir tāda pati apņēmība kā Pāvilam? Lai gan būt uzticīgiem Dievam ne vienmēr ir viegli, šāda rīcība sagādā Jehovas svētības un labvēlību, un tieši tas padara cilvēka dzīvi veiksmīgu. (Sal. Pam. 10:22.) Mēs daudz ko iegūstam jau tagad, un mūs gaida svētības arī nākotnē. (Nolasīt Marka 10:29, 30.) Tāpēc mums ir pilnīgs pamats cerēt ”nevis uz nedrošo bagātību, bet gan uz Dievu, kurš bagātīgi dod visu, kas mums sagādā prieku”. Mēs ”krājam sev drošu mantu — labu pamatu nākotnei, lai cieši satvertu īsto dzīvi”. (1. Tim. 6:17—19.) Mēs varam būt pilnīgi pārliecināti, ka pēc simt gadiem un pat pēc tūkstoš un vairāk gadiem, atceroties pašreizējo laiku, mēs varēsim teikt: ”Es tiešām izraudzījos visveiksmīgāko ceļu dzīvē!”

KUR IR MŪSU MANTA?

13. Kādu padomu Jēzus deva par mantas krāšanu?

13 Jēzus par mantu sacīja: ”Pārstājiet krāt mantu uz zemes, kur kodes un rūsa to saēd un kur zagļi laužas iekšā un zog. Bet krājiet mantu debesīs, kur ne kodes, ne rūsa to nesaēd un kur zagļi nelaužas iekšā un nezog. Jo, kur ir tava manta, tur būs arī tava sirds.” (Mat. 6:19—21.)

14. Kāpēc nav saprātīgi dzīties pēc ”mantas uz zemes”?

14 ”Manta”, kas cilvēkam pieder uz zemes, nav tikai nauda. Tā var ietvert jebko no tā, par ko rakstīja Salamans un ko pieņemts uzskatīt par panākumu mērauklu, vai tas būtu prestižs, slava vai vara. Jēzus izteiktā doma sasaucas ar to, kas pausta Salamana Mācītāja grāmatā, — pasaulīga manta nav pastāvīga. Kā jūs droši vien esat ievērojuši, materiālās vērtības var iet bojā un viegli var tikt zaudētas. Profesors F. Deils Bruners par šādu mantu raksta: ”Ir labi zināms, ka slava ir nepastāvīga. Pagājušās sestdienas varonis nākamnedēļ jau ir aizmirsts. Šī gada finansiālie panākumi nākamgad var kļūt par bankrotu. [..] ..[Jēzus] mīl cilvēkus. Viņš tos mudina izvairīties no izmisuma, ko neizbēgami izraisa gaistošais gods. Tas nav ilgstošs. Jēzus nevēlas, lai viņa mācekļi izjustu vilšanos. Katru dienu pasaule apgriežas kājām gaisā kādam, kas nupat vēl bija pašā virsotnē.” Lielākā daļa  cilvēku piekristu šiem vārdiem, bet cik daudzi dzīvē patiešām vadās pēc šādiem principiem? Un kā rīkojaties jūs?

15. Pēc kādiem panākumiem mums būtu jātiecas?

15 Daži reliģiskie vadītāji ir sludinājuši, ka ir nepareizi tiekties pēc panākumiem un ka ir jāapslāpē jebkādi centieni kaut ko sasniegt. Taču Jēzus nemācīja, ka ne pēc kā nav jātiecas. Viņš savus mācekļus rosināja pārvērtēt to, kam viņi velta savas pūles, un krāt neiznīcīgu ”mantu debesīs”. Mums jācenšas dzīvot tā, lai gūtu panākumus no Jehovas viedokļa. Jēzus vārdi atgādina, ka mums jāizvēlas, pēc kā tiekties. Cilvēkiem ir dabiski tiekties pēc tā, kas ir viņu sirdī un ko viņi uzskata par vērtīgu.

16. Uz ko mēs varam paļauties?

16 Ja mūsu sirdī ir vēlēšanās darīt to, kas ir patīkams Jehovam, mēs varam nešaubīties, ka viņš mums sagādās visu nepieciešamo. Tiesa, reizēm mēs varam pieredzēt izsalkumu vai slāpes, kā tas bija ar apustuli Pāvilu. (1. Kor. 4:11.) Tomēr mēs varam paļauties uz Jēzus gudro padomu: ”Nekad neraizējieties un nesakiet: ”Ko mēs ēdīsim?” vai: ”Ko dzersim?”, vai: ”Ko vilksim mugurā?” Ar to visu ir pārņemtas citas tautas. Jūsu debesu Tēvs zina, ka jums tas viss ir vajadzīgs. Tāpēc tiecieties vispirms pēc valstības un pēc Dieva taisnības, un tas viss jums tiks dots.” (Mat. 6:31—33.)

GŪSIM PANĀKUMUS NO DIEVA VIEDOKĻA

17., 18. a) No kā ir atkarīgi patiesi panākumi? b) No kā panākumi nav atkarīgi?

17 Galvenais, kas mums jāatceras: patiesi panākumi nav atkarīgi no mūsu sasniegumiem vai stāvokļa pasaulē. Noteicošais nav arī tas, kādi pienākumi mums ir uzticēti kristiešu draudzē. Tiesa, šādas svētības var būt saistītas ar paklausību un uzticību Dievam, kas ir īstais panākumu pamats, jo Dievs norāda: ”No pārvaldniekiem prasa, lai tie būtu uzticami.” (1. Kor. 4:2.) Turklāt mums ir nepieciešama izturība, lai mēs spētu saglabāt uzticību. Jēzus atzīmēja: ”Tas, kas izturēs līdz galam, tiks izglābts.” (Mat. 10:22.) Vai gan jūs nepiekrītat, ka cilvēks, kas tiks izglābts, dzīvē nenoliedzami būs guvis sekmes?

18 Pārdomājot visu iepriekš minēto, var secināt, ka uzticība Dievam nav saistīta ar ievērību, izglītību, materiālo vai sociālo stāvokli un tā nav atkarīga no intelekta, talanta vai spējām. Lai kādos apstākļos mēs nonāktu, mēs varam būt uzticīgi Dievam. Pirmajā gadsimtā Dieva tautā bija gan bagāti, gan trūcīgi cilvēki. Tiem, kas bija turīgi, Pāvils ieteica ”darīt labu, būt bagātiem krietnos darbos, būt devīgiem un gataviem dalīties ar citiem”. Gan bagātie, gan trūcīgie varēja ”cieši satvert īsto dzīvi”. (1. Tim. 6:17—19.) Mūsdienās situācija ir līdzīga. Mums visiem ir vienādas iespējas un vienāda atbildība: mums jāpaliek uzticīgiem un jābūt ”bagātiem krietnos darbos”. Ja tādi būsim, mūsu dzīve Radītāja acīs būs izdevusies un mums sagādās prieku apziņa, ka viņš uz mums raugās ar patiku. (Sal. Pam. 27:11.)

19. Pēc kādiem panākumiem tiecaties jūs?

19 Varbūt jūs nevarat līdz galam ietekmēt visus apstākļus savā dzīvē, bet jūs varat ietekmēt to, kā jūs šajos apstākļos rīkosieties. Centieties saglabāt uzticību Dievam, lai kas arī notiktu. Tas ir pūļu vērts. Nešaubieties, ka Jehova jūs bagātīgi svētīs — gan tagad, gan mūžīgi nākotnē. Neaizmirstiet vārdus, ko Jēzus teica svaidītajiem kristiešiem: ”Esi uzticīgs līdz pat nāvei, un es tev došu dzīvības vainagu.” (Atkl. 2:10.) Tie ir īsti panākumi!