Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Sargtornis (izdevums studēšanai)  |  Novembris 2012

Jēzus ir rādījis pazemības paraugu

Jēzus ir rādījis pazemības paraugu

”Es jums esmu rādījis paraugu, lai jūs darītu tāpat, kā es jums esmu darījis.” (JĀŅA 13:15.)

1., 2. Kādu piemēru Jēzus saviem apustuļiem rādīja pēdējā savas dzīves vakarā uz zemes?

RIT pēdējais vakars Jēzus dzīvē uz zemes, un viņš ir kopā ar saviem apustuļiem kāda nama augšistabā Jeruzālemē. Vakariņu laikā Jēzus pieceļas, novelk virsdrēbes un apsien sev ap vidu dvieli. Pēc tam viņš ielej mazgājamā traukā ūdeni un sāk mazgāt mācekļiem kājas un slaucīt tās ar dvieli. Pabeidzis to darīt, viņš atkal uzvelk virsdrēbes. Kāpēc Jēzus rīkojas tik pazemīgi? (Jāņa 13:3—5.)

2 Jēzus pats to paskaidroja: ”Vai jūs saprotat, ko es jums esmu izdarījis? [. .] Ja jau es, Kungs un Skolotājs, esmu nomazgājis jums kājas, tad arī jums jāmazgā kājas cits citam. Es jums esmu rādījis paraugu, lai jūs darītu tāpat, kā es jums esmu darījis.” (Jāņa 13:12—15.) Labprāt būdams gatavs veikt šādu vienkāršu darbu, Jēzus saviem apustuļiem rādīja piemēru, kas tiem dziļi iespiedās prātā un arī pašiem vēlāk palīdzēja būt pazemīgiem.

3. a) Kā Jēzus divās situācijās uzsvēra, cik svarīga ir pazemība? b) Kas ir apskatīts šajā rakstā?

3 Kāju mazgāšana apustuļiem nebija pirmā reize, kad Jēzus uzsvēra, cik vērtīga ir pazemība. Jau agrāk, redzēdams, ka dažu apustuļu rīcībā izpaužas sāncensības gars, Jēzus bija nostādījis sev blakus bērnu un teicis: ”Tas, kas šo bērnu uzņem mana vārda dēļ, uzņem arī mani, un tas, kas uzņem mani, uzņem arī to, kas mani ir sūtījis. Jo, kas jūsu vidū izturas kā mazākais, tas ir liels.” (Lūk. 9:46—48.) Vēlāk, zinādams, ka farizeji tiecas pēc ievērojama stāvokļa, Jēzus sacīja: ”Katrs, kas sevi paaugstina, tiks pazemots, bet tas, kas sevi pazemina, tiks paaugstināts.”  (Lūk. 14:11.) Ir skaidrs, ka Jēzus vēlas, lai viņa sekotāji būtu pazemīgi — brīvi no lepnuma un augstprātības. Šajā ziņā mums ir jāmācās no viņa, tāpēc izpētīsim sīkāk, kā izpaudās Jēzus pazemība. Mēs uzzināsim, kādu labumu šī īpašība dod ne tikai tam, kam tā piemīt, bet arī citiem.

”ES . . NEATKĀPOS”

4. Kā izpaudās Dieva vienīgā Dēla pazemība, iekams viņš bija kļuvis par cilvēku?

4 Dieva vienīgais Dēls bija pazemīgs jau pirms nākšanas uz zemi. Iekams Jēzus kļuva par cilvēku, viņš neaptverami ilgu laiku pavadīja kopā ar savu debesu Tēvu. Bībelē, Jesajas grāmatā, ir runāts par Dēla tuvajām attiecībām ar Tēvu: ”Dievs tas Kungs man ir devis gudru mēli, ka es ar savu uzrunu protu stiprināt nogurušos; Viņš uzmodina mani ik rītu, Viņš ierosina manas ausis, lai es uzmanīgi klausītos kā māceklis. Tas Kungs atvēra man ausis, un es neatteicos un neatkāpos.” (Jes. 50:4, 5.) Dieva Dēls bija pazemīgs un uzmanīgi klausījās, ko Jehova viņam mācīja. Viņš bija gatavs mācīties no patiesā Dieva un darīja to labprāt. Jēzus klātienē varēja vērot, kā Jehova pazemīgi parāda žēlsirdību grēcīgajiem cilvēkiem.

5. Kā Jēzus, būdams pazīstams kā virseņģelis Mihaēls, parādīja pazemību strīdā ar Velnu?

5 Ne visām būtnēm debesīs bija tāda pati attieksme kā Dieva vienīgajam Dēlam. Eņģelis, kas kļuva par Sātanu (Velnu), nevēlējās mācīties no Jehovas. Viņš nonāca sava svarīguma apziņas un augstprātības varā — tās ir pazemībai pilnīgi pretējas īpašības — un sacēlās pret Jehovu. Turpretī Jēzus nebija nemierā ar savu stāvokli debesīs, un viņam neradās vēlēšanās izmantot savu varu ļaunprātīgi. Būdams pazīstams kā virseņģelis Mihaēls, Jēzus nepārkāpa savas pilnvaras, kad viņam ”Mozus miesas dēļ bija strīds ar Velnu”. Dieva Dēls toreiz rīkojās pazemīgi un labprāt atstāja šo jautājumu Jehovas, Visuma Augstākā Tiesneša, ziņā, lai viņš to izspriestu paša noteiktā veidā un laikā. (Nolasīt Jūdas 9.)

6. Kā Jēzus pazemība izpaudās tajā, ka viņš piekrita kļūt par Mesiju?

6 Pirms kļūšanas par cilvēku Jēzus noteikti iepazinās arī ar pravietojumiem, kuros bija paredzēts, kas ar viņu notiks uz zemes, kad viņš būs Mesija. Līdz ar to Jēzus, jādomā, jau iepriekš zināja, ka viņu gaida nopietnas grūtības. Tomēr viņš piekrita nākt un dzīvot uz zemes, kļūt par apsolīto Mesiju un mirt. Kāpēc viņš tā rīkojās? Apustulis Pāvils, uzsvērdams Dieva vienīgā Dēla pazemību, rakstīja: ”Lai gan viņš pastāvēja Dieva veidā, viņam pat prātā nenāca kaut ko sagrābt, proti, kļūt vienlīdzīgam ar Dievu. Nē, viņš atstāja visu un, pieņēmis kalpa veidu, kļuva par cilvēku.” (Filip. 2:6, 7.)

”VIŅŠ SEVI PAZEMINĀJA”

Kā mums nāk par labu Jēzus pazemības piemērs?

7., 8. Kā Jēzus pazemība izpaudās viņa bērnībā un viņa kalpošanas laikā?

7 ”Tapis par cilvēku, viņš [Jēzus] sevi pazemināja un kļuva paklausīgs līdz nāvei, līdz pat nāvei pie moku staba,” rakstīja Pāvils. (Filip. 2:8.) Jēzus bija pazemīgs jau kopš bērnības. Lai gan viņu uzaudzināja nepilnīgi vecāki, Jāzeps un Marija, Jēzus ”bija tiem paklausīgs” — un tas prasīja pazemību. (Lūk. 2:51.) Tas ir lielisks piemērs bērniem un jauniešiem, un Dievs svētīs visus, kas labprāt paklausa saviem vecākiem.

8 Kad Jēzus bija pieaudzis, viņa pazemība bija redzama tajā, ka galvenais  viņam bija pildīt Jehovas gribu, nevis savējo. (Jāņa 4:34.) Savas kalpošanas laikā Jēzus Kristus lietoja Dieva personvārdu un palīdzēja godprātīgiem cilvēkiem iegūt precīzas zināšanas par Jehovas īpašībām un par viņa nodomu, kas saistīts ar cilvēkiem. Turklāt Jēzus dzīvoja saskaņā ar to, ko pats mācīja par Jehovu. Piemēram, paskaidrodams, kā būtu jālūdz Dievs, viņš pirmo minēja šādu lūgumu: ”Mūsu Tēvs debesīs! Lai tiek svētīts tavs vārds.” (Mat. 6:9.) Tā Jēzus norādīja, ka viņa mācekļiem pirmām kārtām jādomā par Jehovas vārda svētīšanu. Arī viņš pats tā dzīvoja. Kad Jēzus kalpošana uz zemes tuvojās beigām, viņš lūgšanā Jehovam varēja teikt: ”Es tavu vārdu esmu darījis viņiem [apustuļiem] zināmu un vēl darīšu zināmu.” (Jāņa 17:26.) Kamēr vien Jēzus kalpoja uz zemes, viņš uzsvēra, ka gods par visu viņa paveikto pienākas Jehovam. (Jāņa 5:19.)

9. Ko Cakarija pravietoja par Mesiju, un kā šis pravietojums piepildījās Jēzus dzīvē?

9 Cakarija par Mesiju pravietiski rakstīja: ”Priecājies no sirds, Ciānas meita! Gavilē, Jeruzālemes meita! Redzi, tavs ķēniņš nāk pie tevis; taisnīgs un tavs palīgs, Viņš ir miermīlīgs [”pazemīgs”, Bībeles 1926. gada izdevums], Viņš jāj uz ēzeļa, uz ēzeļa mātes kumeļa.” (Cak. 9:9.) Šie vārdi piepildījās, kad Jēzus ieradās Jeruzālemē pirms 33. gada Pashas svētkiem. Toreiz ļaudis izklāja uz ceļa savas drēbes, kā arī koku zarus, un visu pilsētu bija pārņēmis satraukums. Taču Jēzus palika pazemīgs pat tad, kad cilvēki viņu atklāti slavēja kā ķēniņu. (Mat. 21:4—11.)

10. Kas tika pierādīts ar to, ka Jēzus labprāt bija paklausīgs līdz pat nāvei?

10 Visa Jēzus Kristus dzīve uz zemes bija spilgts pazemības un paklausības piemērs, un vislielākajā mērā šīs īpašības izpaudās tad, kad viņš nomira pie moku staba. Tā viņš pārliecinoši  pierādīja, ka cilvēki var palikt uzticīgi Jehovam pat tad, ja tiek pārbaudīti līdz galējai robežai. Jēzus apliecināja arī to, cik melīgs ir Sātana apgalvojums, ka cilvēki kalpojot Jehovam tikai savtīgu iemeslu dēļ. (Īj. 1:9—11; 2:4.) Ar savu nevainojamo uzticību Dievam Kristus apstiprināja, ka Jehovam ir tiesības uz augstāko varu un ka viņš valda taisnīgi. Jehovam noteikti bija prieks vērot sava pazemīgā Dēla nelokāmo uzticību. (Nolasīt Salamana Pamācības 27:11.)

11. Kādas iespējas cilvēkiem, kas tic, pavēra Jēzus Kristus izpirkuma upuris?

11 Jēzus nāve pie moku staba viņam ļāva samaksāt arī izpirkumu par cilvēkiem. (Mat. 20:28.) Līdz ar to grēcīgiem cilvēkiem radās iespēja dzīvot mūžīgi un tika apmierinātas arī taisnīguma prasības. ”Ar vienu taisnības darbu visdažādākie cilvēki tiek atzīti par taisniem un var iegūt dzīvību,” rakstīja Pāvils. (Rom. 5:18.) Ar garu svaidītajiem kristiešiem Jēzus nāve pavēra perspektīvu dzīvot debesīs un iegūt nemirstību, bet ”citām avīm” — mūžīgi dzīvot uz zemes. (Jāņa 10:16; Rom. 8:16, 17.)

”ES ESMU . . SIRDĪ PAZEMĪGS”

12. Kā Jēzus attiecībās ar nepilnīgiem cilvēkiem izpaudās viņa lēnprātība un pazemība?

12 Jēzus aicināja nākt pie viņa visus, kas ir ”nopūlējušies un smagu nastu mākti”. Viņš teica: ”Uzņemieties manu jūgu un mācieties no manis, jo es esmu lēnprātīgs un sirdī pazemīgs, tad jūs gūsiet jaunus spēkus savai dvēselei.” (Mat. 11:28, 29.) Pazemība un lēnprātība Jēzu mudināja izturēties pret nepilnīgiem cilvēkiem laipni un objektīvi. Viņš bija saprātīgs savās prasībās pret mācekļiem, tos uzslavēja, iedrošināja un nelika tiem justies neprasmīgiem un nevērtīgiem. Jēzus nekādā gadījumā nebija bargs un tāds, kuram grūti izpatikt. Gluži pretēji, viņš saviem sekotājiem apliecināja, ka, veidojot tuvas attiecības ar viņu un sekojot viņa mācībām, tie gūs jaunus spēkus, jo viņa jūgs bija ērts un viņa nasta — viegla. Jēzus klātbūtnē brīvi jutās abu dzimumu un visu vecumu cilvēki. (Mat. 11:30.)

Mēs varam mācīties no Jēzus līdzjūtības

13. Kas liecina par to, ka Jēzus juta līdzi tiem, kam bija grūta dzīve?

13 Jēzus juta līdzi vienkāršajiem izraēliešiem, jo redzēja, cik tiem bija grūta dzīve, un ar mīlestību rūpējās par šo cilvēku vajadzībām. Netālu no Jērikas viņš satika divus aklus ubagus — Bartimeju un otru, kura vārds nav minēts. Tie abi neatlaidīgi lūdza Jēzum palīdzību, bet ļaudis tos apsauca, lai tie klusē. Cik viegli būtu bijis atstāt aklo cilvēku lūgumus bez ievērības! Taču Jēzus palūdza atvest tos pie viņa un, iežēlojies par  tiem, padarīja tos redzīgus. Jēzus līdzinājās savam Tēvam, Jehovam, būdams pazemīgs un izturēdamies žēlsirdīgi pret vienkāršiem grēciniekiem. (Mat. 20:29—34; Marka 10:46—52.)

”TAS, KAS SEVI PAZEMINA, TIKS PAAUGSTINĀTS”

14. Ko labu ir devusi Jēzus pazemība?

14 Jēzus Kristus pazemīgā dzīve daudziem kļuva par prieka un stiprinājuma avotu. Jehova ar prieku vēroja, kā viņa Dēls pazemīgi pakļaujas viņa gribai. Jēzus apustuļi un citi mācekļi guva jaunus spēkus tāpēc, ka viņš bija lēnprātīgs un sirdī pazemīgs. Viņa piemērs, viņa mācības un viņa sirsnīgās uzslavas mācekļus pamudināja turpināt garīgo izaugsmi. Arī vienkāršajiem ļaudīm nāca par labu Jēzus pazemība, jo viņš tiem palīdzēja, tos mācīja un uzmundrināja. Patiesībā visi cilvēki, uz kuriem tiks attiecināts Jēzus izpirkuma upuris, gūs no tā paliekošu labumu.

15. Ko Jēzus pazemība deva viņam pašam?

15 Bet vai Jēzus pazemība kaut ko deva arī viņam pašam? Jā, tā noteikti var apgalvot, jo Jēzus saviem mācekļiem sacīja: ”Tas, kas sevi pazemina, tiks paaugstināts.” (Mat. 23:12.) Šie vārdi izrādījās patiesi arī viņa gadījumā. Pāvils norāda: ”Dievs viņu [Jēzu] paaugstināja un dāvāja viņam vārdu, kas ir pārāks par visiem citiem vārdiem, lai Jēzus vārdā visi — gan debesīs, gan uz zemes, gan zem zemes — mestos ceļos un visas mēles atklāti atzītu, ka Jēzus Kristus ir Kungs par godu Dievam, Tēvam.” Tā kā Jēzus bija pazemīgs un uzticīgs, dzīvodams uz zemes, Dievs Jehova paaugstināja savu Dēlu un piešķīra viņam varu pār radību debesīs un uz zemes. (Filip. 2:9—11.)

JĒZUS ”SARGĀS PATIESĪBU, LĒNĪBU”

16. Kas liecina, ka Dieva Dēla rīcībā arī turpmāk izpaudīsies pazemība?

16 Pazemība izpaudīsies Dieva Dēla rīcībā arī turpmāk. Paredzēdams, kā Jēzus, kas ieņem augstu stāvokli debesīs, dosies cīņā ar saviem ienaidniekiem, psalmu sacerētājs dziedāja: ”Dodies cīņā uzvaras apziņas pilns, tad laimīgs būs tavs gājiens, sargājot patiesību, lēnību un taisnību!” (Ps. 45:5.) Armagedonā Jēzus Kristus sargās ne tikai patiesību un taisnību, bet arī ”lēnību” jeb pazemību. Un kas notiks viņa tūkstoš gadu valdīšanas beigās, kad mesiāniskais ķēniņš būs ”iznīcinājis visas valdības, visas varas un spēkus”? Vai viņš joprojām būs pazemīgs? Jā, viņš tāds būs, un Bībelē ir minēts, ka viņš ”nodos valdīšanu savam Dievam un Tēvam”. (Nolasīt 1. Korintiešiem 15:24—28.)

17., 18. a) Kāpēc Jehovas kalpiem ir svarīgi sekot Jēzus pazemības paraugam? b) Par ko runāts nākamajā rakstā?

17 Bet ko var teikt par mums? Vai mēs sekosim Jēzus piemēram un būsim pazemīgi? Kas ar mums notiks, kad ķēniņš Jēzus Kristus nāks izpildīt spriedumu Armagedonā? Psalmā lasāmie vārdi par to, ko Jēzus sargās, liek secināt, ka viņš izglābs tikai tos, kas ir pazemīgi un taisnīgi. Tātad attīstīt pazemību ir svarīgi, lai mēs tajā laikā neietu bojā. Turklāt tieši tāpat, kā Jēzus Kristus pazemība nāca par labu viņam pašam un citiem, arī mūsu pazemībai var būt ļoti labs iznākums.

18 Kas mums var palīdzēt sekot Jēzus pazemības paraugam? Kā būt pazemīgiem pat tad, kad tas nav viegli? Šiem jautājumiem pievērsta uzmanība nākamajā rakstā.