Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Jehovas liecinieki

Latviešu

Sargtornis (izdevums studēšanai)  |  Novembris 2006

Vienmēr pieņemsim Jehovas piešķirto pārmācību

Vienmēr pieņemsim Jehovas piešķirto pārmācību

”Neatmet tā Kunga tev piešķirto mācību.” (SALAMANA PAMĀCĪBAS 3:11.)

1. Kāpēc mums ir jāpieņem pārmācība, kas nāk no Dieva?

SENĀS Izraēlas ķēniņš Salamans minēja kādu nopietnu iemeslu, kāpēc mums visiem ir jāpieņem pārmācība, kas nāk no Dieva. ”Mans dēls, neatmet tā Kunga tev piešķirto mācību un nesajūti nepatiku par Viņa uzlikto sodu,” iesaka Salamans, ”jo ko tas Kungs mīl, to Viņš pārmāca, turēdams tomēr labu prātu uz viņu kā tēvs pret dēlu.” (Salamana Pamācības 3:11, 12.) Debesu Tēvs mūs pārmāca, tāpēc ka viņš mūs mīl.

2. Uz ko norāda vārds ”pārmācība”, un kā mēs to varam saņemt?

2 Bībeliskā izpratnē vārds ”pārmācība” ietver sevī domu par sodīšanu, labošanu, pamācīšanu un izglītošanu. ”Katra pārmācība tai acumirklī neliekas mums par prieku, bet par bēdām,” atzina apustulis Pāvils, ”tomēr vēlāk, tanī vingrinātiem, dod taisnības miera augli.” (Ebrejiem 12:11.) Ja pieņemam Dieva piešķirto pārmācību un maināmies, tā mums palīdz rīkoties taisnīgi un mēs tuvojamies svētajam Dievam — Jehovam. (Psalms 99:5.) Pamācības mēs varam saņemt ar ticības biedru starpniecību, kristiešu sapulcēs un tad, kad pētām Dieva Rakstus un ”uzticamā.. nama turētāja” publikācijas. (Lūkas 12:42—44.) Mums jābūt pateicīgiem, kad šādā veidā mūsu uzmanība tiek pievērsta kaut kam tādam, kas mums ir jāmaina. Bet kāda pārmācība ir nepieciešama, ja ir izdarīts nopietns grēks?

Kāpēc daži tiek izslēgti

3. Kādā gadījumā kristietis tiek izslēgts no draudzes?

3 Dieva kalpi studē Bībeli un kristīgās publikācijas. Par Jehovas normām tiek runāts  kristiešu sapulcēs un kongresos. Tātad kristieši zina, ko Jehova no viņiem prasa. Kristietis tiek izslēgts no draudzes tikai tad, ja ir nopietni grēkojis un to nenožēlo.

4., 5. Par kādu izslēgšanas gadījumu ir stāstīts Bībelē, un kāpēc draudze tika mudināta uzņemt atpakaļ izslēgto vīrieti?

4 Pievērsīsim uzmanību kādam izslēgšanas gadījumam, par ko stāstīts Bībelē. Korintas draudze pacieta ”netiklību.. un vēl.. tādu, kāda [nebija] sastopama pat pagānu starpā. Tur kāds [dzīvoja] ar sava tēva sievu.” Pāvils mudināja korintiešus šo cilvēku ”nodot.. sātānam miesas samaitāšanai, lai gars tiktu izglābts”. (1. Korintiešiem 5:1—5.) Kad vainīgais tika izslēgts no draudzes un tā nodots Sātanam, viņš atkal piederēja pie Sātana pasaules. (1. Jāņa 5:19.) Izslēdzot viņu, draudzē tika likvidēta miesīga ietekme un saglabāts Dievam patīkams gars. (2. Timotejam 4:22; 1. Korintiešiem 5:11—13.)

5 Neilgi pēc tam Pāvils aicināja Korintas kristiešus uzņemt šo cilvēku atpakaļ draudzē. Kā apustulis paskaidroja, tas bija jādara, lai ”sātāns [viņus] nepieviltu”. Acīmredzot pārkāpējs bija nožēlojis savu rīcību un savedis kārtībā savu dzīvi. (2. Korintiešiem 2:8—11.) Ja korintieši atteiktos viņu uzņemt atpakaļ draudzē, viņi rīkotos cietsirdīgi un neiejūtīgi — tā, kā to vēlas Sātans —, un tādā veidā Sātans viņus būtu pievīlis. Visticamāk, korintieši drīz piedeva nožēlas pārņemtajam cilvēkam un to mierināja. (2. Korintiešiem 2:5—7.)

6. Kas tiek panākts ar izslēgšanu?

6 Kas tiek panākts ar izslēgšanu? Šis iekārtojums pasargā Jehovas svēto vārdu no apkaunojuma un aizsargā viņa tautas labo reputāciju. (1. Pētera 1:14—16.) Kad pārkāpēju, kas nenožēlo savu rīcību, izslēdz no draudzes, tiek aizstāvētas Dieva noteiktās normas un saglabāta draudzes garīgā tīrība. Turklāt tas var palīdzēt pārkāpējam saprast, cik nopietns ir viņa grēks.

Kāpēc apustulis Pāvils sūtīja korintiešiem norādījumus par izslēgšanu no draudzes?

Cik svarīga ir grēku nožēla

7. Kā Dāvids jutās tāpēc, ka neatzinās savos pārkāpumos?

7 Lielākā daļa kristiešu, kas izdara nopietnu grēku, to no tiesas nožēlo, un viņi netiek izslēgti no draudzes. Protams, ne vienmēr patiesa nožēla nāk uzreiz. Tā bija ar Izraēlas ķēniņu Dāvidu, kas sacerēja 32. psalmu. Šajā dziesmā stāstīts par to, ka Dāvids kādu laiku neatzinās nopietnos grēkos, kas acīmredzot bija saistīti ar Batsebu. Tomēr nemiers par izdarītajiem grēkiem izsmēla viņa spēkus, un viņš ”izkalta kā zeme vasaras bulā”. Dāvids cieta gan emocionāli, gan fiziski, bet tad, kad viņš izsūdzēja savus pārkāpumus, Jehova viņam piedeva. (Psalms 32:3—5.) Tad Dāvids dziedāja: ”Svētīgs tas cilvēks, kam tas Kungs nepielīdzina viņa vainu!” (Psalms 32:1, 2.) Cik lielu atvieglojumu viņš izjuta, saņemdams Dieva žēlastību!

8., 9. Kā izpaužas grēku nožēla, un cik tā ir svarīga, kad runa ir par uzņemšanu atpakaļ draudzē?

8 Lai grēcinieks izpelnītos žēlastību, viņam ir jānožēlo sava rīcība. Taču par nožēlu nevar saukt nedz kaunu par izdarīto, nedz bailes par to, ka pārkāpums varētu nākt gaismā. Nožēla nozīmē, ka cilvēks ir mainījis savu attieksmi pret grēku un ir noskumis par savu rīcību. Nožēlas pārņemtam cilvēkam ir ”salauzta un sagrauzta sirds”, un, ja vien iespējams, viņš vēlas labot izdarīto. (Psalms 51:19; 2. Korintiešiem 7:11.)

9 Nožēla ir ļoti svarīga, kad runa ir par cilvēka uzņemšanu atpakaļ kristiešu draudzē. Izslēgts cilvēks netiek uzņemts atpakaļ automātiski — pēc tam, kad ir pagājis kāds noteikts laiks. Pirms pārkāpējs var atgriezties draudzē, viņa sirds nostājai radikāli jāizmainās. Viņam jāapzinās, cik smags ir viņa grēks un kādu negodu viņš ir sagādājis Jehovam un draudzei. Pārkāpējam ir jānožēlo sava rīcība, jālūdz Dievam piedošana un jāsaskaņo sava dzīve ar Dieva taisnīguma prasībām. Kad šāds cilvēks lūdz viņu uzņemt atpakaļ  draudzē, viņam jāspēj pierādīt, ka viņš ir nožēlojis savu rīcību un ”dara darbus, kas grēku nožēlas cienīgi”. (Apustuļu darbi 26:20.)

Kāpēc jāatzīstas grēkā

10., 11. Kāpēc nebūtu jācenšas noslēpt grēku?

10 Daži, kas ir izdarījuši kādu pārkāpumu, domā: ”Ja es kādam pastāstīšu par notikušo, man varbūt būs jāatbild uz nepatīkamiem jautājumiem un, iespējams, mani izslēgs no draudzes. Ja klusēšu, neviens draudzē neko neuzzinās un jebkādas nepatikšanas man ies secen.” Tomēr, šādi domājot, viņi neņem vērā dažus svarīgus faktus. Kādi tie ir?

11 Jehova ir ”apžēlošanās un žēlastības Dievs, pacietīgs un bagāts žēlsirdībā un uzticībā, kas tūkstošiem saglabā žēlastību, piedod noziegumus, pārkāpumus un grēkus”. Tomēr viņš pārmāca savus kalpus ”pēc taisnības”. (2. Mozus 34:6, 7; Jeremijas 30:11.) Kā gan cilvēks, kas būtu nopietni sagrēkojis un censtos to noslēpt, varētu saņemt Dieva žēlastību? Jehova zina par pārkāpumu un to neatstāj bez ievērības. (Salamana Pamācības 15:3; Habakuka 1:13.)

12., 13. Kas varētu notikt, ja kristietis censtos noslēpt pārkāpumu?

12 Ja ir izdarīts nopietns grēks, atzīšanās palīdz atgūt tīru sirdsapziņu. (1. Timotejam 1:18—20.) Turpretī pārkāpuma slēpšana var nocietināt sirdsapziņu tā, ka tā pieļauj turpmāku grēkošanu. Ir jāatceras, ka kristietis, kas izdara nopietnu pārkāpumu, nav grēkojis tikai pret kādu cilvēku vai draudzi. Viņš ir grēkojis pret Dievu. Psalmos ir teikts: ”Tam Kungam debesīs ir goda krēsls, Viņa acis raugās uz zemi, Viņa skati pārbauda cilvēku bērnus. Tas Kungs pārbauda taisno un bezdievīgo.” (Psalms 11:5, 6.)

13 Jehova nesvētī nevienu, kas slēpj smagu grēku un cenšas palikt tīrajā kristiešu draudzē. (Jēkaba 4:6.) Tāpēc kristietim, kas ir sagrēkojis un vēlas rīkoties pareizi, bez vilcināšanās godīgi jāatzīstas savā nodarījumā. Pretējā gadījumā viņu mocīs vainas apziņa, jo īpaši tad, kad viņš lasīs vai dzirdēs padomus par attiecīgo jautājumu. Šādam kristietim Jehova var atņemt savu garu, tāpat kā viņš to atņēma ķēniņam Saulam. (1. Samuēla 16:14.) Un bez Dieva gara atbalsta viņš var ieslīgt vēl nopietnākos grēkos.

Uzticēsimies brāļiem

14. Kāpēc kristietim, kas ir sagrēkojis, jārīkojas saskaņā ar padomu no Jēkaba 5:14, 15?

14 Kas tad būtu jādara kristietim, kurš ir pieļāvis nopietnu kļūdu, bet to nožēlo? ”Lai viņš ataicina draudzes vecajus, un tie lai lūdz Dievu par viņu, to svaidīdami ar eļļu tā Kunga vārdā. Un ticīga lūgšana izglābs slimo, un tas Kungs viņu uzcels,” rakstīja Jēkabs. (Jēkaba 5:14, 15.) Vērsties pie draudzes vecākajiem ir viens no veidiem, kā nest ”pienācīgus atgriešanās augļus”. (Mateja 3:8.) Šie Dievam uzticīgie un iejūtīgie vīrieši lūgs Dievu par kristieti, kas ir paklupis, un svaidīs to ”ar eļļu tā Kunga vārdā”. Līdzīgi sāpes remdinošai eļļai, draudzes vecāko uz Bībeli balstītie padomi mierinās ikvienu, kas patiešām nožēlo savu pārkāpumu. (Jeremijas 8:22.)

15., 16. Kā kristiešu draudzes vecākie seko Dieva paraugam, par ko var lasīt Ecēhiēla 34:15, 16?

15 Kad Dievs Jehova atbrīvoja ebrejus no Babilonas gūsta 537. gadā pirms mūsu ēras un garīgo Izraēlu no ”lielās Bābeles” gūsta 1919. gadā, viņš rādīja brīnišķīgu mīlestības un iejūtības paraugu. (Atklāsmes 17:3—5; Galatiešiem 6:16.) Tajās reizēs viņš izpildīja savu solījumu: ”Es pats būšu savu avju gans, un Es pats tās saguldīšu.. Nomaldījušās Es uzmeklēšu, noklīdušās Es salasīšu un atgādāšu atpakaļ, ievainotās pārsiešu un slimās dziedināšu.” (Ecēhiēla 34:15, 16.)

16 Jehova ganīja savas simboliskās avis, raudzīdamies, lai tās būtu paēdušas, viņš tās saguldīja drošā vietā un meklēja nomaldījušās. Arī kristiešu draudzes gani gādā par to, lai Dieva ganāmpulks būtu garīgā ziņā paēdis  un drošībā, un uzmeklē avis, kas ir nomaldījušās no draudzes. Tāpat kā Dievs pārsēja ievainotās avis, pārraugi mierina draudzes locekļus, kurus ir ievainojuši kāda pateiktie vārdi vai kuri cietuši savas rīcības dēļ. Līdzīgi Dievam, kas ”slimās dziedināja”, draudzes vecākie palīdz tiem, kas garīgā ziņā ir kļuvuši neveseli, jo, piemēram, ir izdarījuši kādu pārkāpumu.

Kā palīdz draudzes vecākie

17. Kāpēc mēs varam droši vērsties pēc garīgas palīdzības pie draudzes vecākajiem?

17 Draudzes vecākie labprāt klausa padomam: ”Apžēlojiet ar bailēm.” (Jūdas 23.) Daži kristieši, kas ir rīkojušies netikumīgi, ir izdarījuši nopietnu grēku. Bet, ja viņi patiešām to nožēlo, vecākie vēlas viņiem palīdzēt garīgā ziņā un izturas pret viņiem žēlsirdīgi un ar mīlestību. Pāvils, kas arī bija draudzes gans, rakstīja: ”Ne ka mēs valdītu pār jūsu ticību, bet lai vairotu jūsu prieku.” (2. Korintiešiem 1:24.) Tāpēc mēs vienmēr varam droši vērsties pēc garīgas palīdzības pie draudzes vecākajiem.

18. Kā vecākie izturas pret ticības biedriem, kas ir kļūdījušies?

18 Kristietis, kas ir nopietni sagrēkojis, var droši uzticēties vecākajiem, jo viņi pirmām kārtām ir Dieva ganāmā pulka gani. (1. Pētera 5:1—4.) Neviens mīlošs gans nesoda pakļāvīgu, blējošu jēriņu tāpēc, ka tas ir savainojies. Kad ir kļūdījies kāds draudzes loceklis, draudzes vecākie nevis koncentrējas uz to, kāds sods pienākas par pārkāpumu, bet, ja tas iespējams, cenšas palīdzēt garīgā ziņā. (Jēkaba 5:13—20.) Draudzes vecākajiem ir jāspriež tiesa pēc taisnības un jāsaudzē ganāmais pulks. (Apustuļu darbi 20:29, 30; Jesajas 32:1, 2.) Tāpat kā citiem kristiešiem, vecākajiem ir nepieciešams ”darīt taisnību, īstenot dzīvē mīlestību un pazemīgi staigāt sava Dieva priekšā”. (Mihas 6:8.) Šādas īpašības ir svarīgas, kad jāpieņem lēmumi, kas skar Jehovas ”ganības avju” dzīvību un kalpošanu. (Psalms 100:3.)

Līdzīgi ganiem senatnē, kristiešu draudzes vecākie ”pārsien” ievainotās Dieva avis

19. Ar kādu attieksmi kristiešu vecākie cenšas atgriezt kādu uz pareiza ceļa?

19 Kristiešu draudzes gani tiek iecelti ar svēto garu, un viņi cenšas sekot tā vadībai. Ja ”kāds cilvēks ir pienākts kādā pārkāpumā”, garīgi nobrieduši vīrieši cenšas ”atgriezt tādu uz pareiza ceļa ar lēnprātīgu garu”. (Galatiešiem 6:1; Apustuļu darbi 20:28.) Būdami lēnprātīgi un tai pašā laikā stingri ievērodami Dieva normas, vecākie  cenšas mainīt šāda cilvēka prāta nostāju. Viņi rīkojas līdzīgi iejūtīgam ārstam, kas rūpīgi saliek salauztas rokas vai kājas kaulu pareizā stāvoklī tā, lai pēc iespējas mazāk nodarītu pacientam sāpes un tomēr izdarītu visu, kas nepieciešams. (Kolosiešiem 3:12.) Tā kā lēmumu par to, vai ir pamats izrādīt žēlastību, draudzes vecākie pieņem ar lūgšanu un Bībeles palīdzību, viņu lēmumā atspoguļojas Dieva viedoklis. (Mateja 18:18.)

20. Kādos gadījumos būtu jāpaziņo draudzei, ka ir izteikts aizrādījums?

20 Ja ir izdarīts pārkāpums, par ko daudzi zina vai noteikti uzzinās, tad, lai sargātu draudzes reputāciju, visticamāk, būtu pareizi paziņot draudzei par to, ka pārkāpējam ir izteikts aizrādījums. Tāpat paziņojums izskan tad, ja kaut kādu iemeslu dēļ draudzei jābūt informētai. Kamēr kristietis, kas ir saņēmis aizrādījumu, garīgā ziņā atlabst, viņu var salīdzināt ar cilvēku, kas atgūstas pēc traumas, kuras dēļ viņš nevar darboties tik aktīvi kā agrāk. Kristietim, kas ir nožēlojis grēku, droši vien nāks par labu, ja viņš kādu laiku tikai klausīsies draudzes sapulcēs, nevis atbildēs pats. Vecākie var palūgt kādam draudzes loceklim studēt ar viņu Bībeli, lai stiprinātu viņu tajās jomās, kurās nepieciešams, un viņš atkal kļūtu ”veselīgs ticībā”. (Titam 2:2.) Tas viss tiek darīts aiz mīlestības un nav domāts kā sods.

21. Kāda palīdzība tiek sniegta dažos gadījumos?

21 Draudzes vecākie sniedz dažādu palīdzību. Pieņemsim, ka brālis, kas agrāk ir bijis alkoholiķis, būdams viens pats mājās, vienu vai divas reizes ir iedzēris par daudz. Vai arī kristietis, kas jau sen ir atmetis smēķēšanu, kādā vājuma brīdī vienatnē ir uzsmēķējis vienu vai divas reizes. Kaut arī šāds kristietis ir vērsies lūgšanā pie Dieva un uzskata, ka Dievs viņam ir piedevis, viņam ir jāgriežas pie kāda draudzes vecākā pēc palīdzības, lai grēks nekļūtu par ieradumu. Šādos gadījumos var pietikt ar viena vai divu draudzes vecāko palīdzību. Tomēr šie vecākie informēs draudzes vadošo pārraugu, jo varbūt ir jāņem vērā vēl kādi apstākļi.

Arī turpmāk pieņemsim pārmācību no Dieva

22., 23. Kāpēc mums arī turpmāk jāpieņem pārmācība, kas nāk no Dieva?

22 Lai iegūtu Dieva labvēlību, ikvienam kristietim ir jāņem vērā Dieva Jehovas piešķirtā pārmācība. (1. Timotejam 5:20.) Uztversim nopietni katru pamācību, ko saņemam, kad studējam Bībeli un kristīgās publikācijas, vai ko dzirdam sapulcēs un kongresos, kuros ir pulcējusies Jehovas tauta. Būsim apņēmības pilni vienmēr pildīt Jehovas gribu. Pārmācība, ko dod Dievs, palīdzēs uzturēt mūsu garīgo aizsardzību stipru — kā pamatīgu nocietinājuma mūri, kas sargās mūs no grēka.

23 Pieņemdami pārmācību, kas nāk no Dieva, mēs paliksim Dieva mīlestībā. Tiesa, daži ir izslēgti no kristiešu draudzes, bet tas nenotiks ar mums, ja ”sargāsim savu sirdi” un dzīvosim gudri. (Salamana Pamācības 4:23; Efeziešiem 5:15.) Savukārt tie, kas ir izslēgti, var darīt to, kas nepieciešams, lai atgrieztos draudzē. Dievs vēlas, lai visi, kas ir devuši solījumu viņam kalpot, pielūgtu viņu uzticīgi un ”labā dvēseles noskaņā”. (5. Mozus 28:47.) Mums būs iespēja to darīt mūžīgi, ja vienmēr pieņemsim Jehovas piešķirto pārmācību. (Psalms 100:2.)