Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Sargtornis (izdevums studēšanai)  |  Janvāris 2016

”Mēs iesim ar jums kopā”

”Mēs iesim ar jums kopā”

”Mēs iesim ar jums kopā, jo mēs dzirdējām, ka Dievs ir ar jums.” (CAK. 8:23.)

DZIESMAS: 65., 122.

1., 2. a) Kādi notikumi, kā jau Jehova norādīja, risinās mūsdienās? b) Kādi jautājumi tiks apskatīti šajā rakstā? (Sk. attēlu raksta sākumā.)

RUNĀDAMS par laiku, kurā mēs dzīvojam, Jehova izteica paredzējumu: ”Tanīs dienās desmit vīru no dažādām tautām un valodām satvers vienu jūdu vīru aiz svārku stērbeles un teiks: Mēs iesim ar jums kopā, jo mēs dzirdējām, ka Dievs ir ar jums.” (Cak. 8:23.) Līdzīgi simboliskajiem desmit vīriem, tie, kas cer dzīvot uz zemes, ir stipri ”satvēruši vienu jūdu vīru aiz svārku stērbeles”. Viņi uzskata par godu sadarboties ar Dieva kalpiem, kas ir svaidīti ar garu, — ar ”Dieva Izraēlu” —, jo zina, ka Jehova svētī svaidītos. (Gal. 6:16.)

2 Tāpat kā pravietis Cakarija, arī Jēzus uzsvēra, cik patīkama vienotība ir vērojama Dieva tautā. Viņš runāja par divām savu sekotāju grupām — par ”mazo ganāmpulciņu” un ”citām avīm” —, bet norādīja, ka tās veidos ”vienu ganāmpulku” un tām būs ”viens gans”. (Lūk. 12:32; Jāņa 10:16.) Ņemot vērā, kādas ir attiecības starp abām grupām, rodas vairāki jautājumi: 1) vai citām avīm ir jāzina visu mūsdienās dzīvojošo svaidīto vārdi? 2) Kādam jābūt svaidīto viedoklim par sevi? 3) Kā būtu jāuztver tas, ka mūsu draudzē kāds  Atceres vakarā sāk iebaudīt simbolus? 4) Vai būtu jāuztraucas, ka ir palielinājies to cilvēku skaits, kuri iebauda simbolus? Noskaidrosim atbildes uz šiem jautājumiem.

VAI MUMS JĀZINA VISU SVAIDĪTO VĀRDI?

3. Kāpēc mēs nevaram droši zināt, kas piederēs pie 144 tūkstošiem?

3 Vai citām avīm jāzina visu to cilvēku vārdi, kuri mūsdienās ir svaidīti ar garu? Tas nav nepieciešams. Kāpēc tā var apgalvot? Pat tad, ja kāds ir saņēmis debesu aicinājumu, tas ir tikai aicinājums, nevis beidzamais apstiprinājums, ka viņš tiešām iegūs savu balvu. Tieši tāpēc Sātans liek parādīties ”viltus praviešiem.., lai maldinātu, ja iespējams, pat izredzētos”. (Mat. 24:24.) Neviens nevar zināt, vai svaidītais kristietis saņems debesu balvu, kamēr Jehova nebūs viņu atzinis par tās cienīgu. Kad Jehova kādu ir atzinis par balvas cienīgu, viņš tam uzspiež pēdējo zīmogu — tas notiek vai nu kādu laiku pirms tam, kad šis cilvēks nomirst, saglabājis uzticību Dievam, vai kādu laiku pirms ”lielā posta” sākuma. (Atkl. 2:10; 7:3, 14.) Tāpēc būtu bezjēdzīgi, ja mēs tagad mēģinātu noskaidrot, kuri Dieva kalpi galu galā piederēs pie 144 tūkstošiem. [1]

4. Kā mēs varam ”iet.. kopā” ar svaidītajiem, ja pašreiz nav zināmi visu to svaidīto vārdi, kuri ir uz zemes?

4 Bet kā citas avis var ”iet.. kopā” ar garīgajiem izraēliešiem, ja reiz patlaban nav precīzi zināmi visu uz zemes dzīvojošo svaidīto vārdi? Pievērsīsim uzmanību, kas Cakarijas pravietojumā ir sacīts par simboliskajiem desmit vīriem: tie ”satvers vienu jūdu vīru aiz svārku stērbeles un teiks: Mēs iesim ar jums kopā, jo mēs dzirdējām, ka Dievs ir ar jums”. Tātad vārdi ”jūdu vīrs” attiecas nevis uz vienu cilvēku, bet uz cilvēku kopumu. Var secināt, ka nav nepieciešams pazīt katru garīgo izraēlieti un iet kopā ar viņu. Mums jāsaprot, kas ir tā grupa, kuru viņi veido, un jāatbalsta tā. Bībelē mēs nekādā gadījumā netiekam mudināti sekot kādam cilvēkam. Mūsu Vadītājs ir Jēzus. (Mat. 23:10.)

KĀDAM JĀBŪT SVAIDĪTO KRISTIEŠU VIEDOKLIM PAR SEVI?

5. Kāds brīdinājums svaidītajiem nopietni jāpārdomā, un kāpēc?

5 Tiem, kas Atceres vakarā iebauda simbolus, nopietni jāpārdomā brīdinājums, kas atrodams 1. Korintiešiem 11:27—29. (Nolasīt.) Ko apustulis Pāvils gribēja teikt ar šiem vārdiem? Svaidītais kristietis iebaudītu simbolus necienīgi, ja viņš nesaglabātu labas attiecības ar Jehovu. (Ebr. 6:4—6; 10:26—29.) Pāvila izteiktais brīdinājums svaidītajiem kristiešiem atgādina, ka viņi vēl nav ”satvēruši” balvu. Viņiem joprojām jātiecas ”pretī mērķim pēc balvas — Dieva debesu aicinājuma caur Kristu Jēzu”. (Filip. 3:13—16.)

6. Kādam jābūt svaidīto kristiešu viedoklim par sevi?

6 Pāvils, Dieva iedvesmots, mudināja svaidītos kristiešus: ”Staigājiet tā aicinājuma cienīgi, ar kuru jūs tikāt aicināti.” Tālāk Pāvils paskaidroja, ka tas jādara ”ar visu pazemību un lēnprātību, ar pacietību”. Viņš arī norādīja: ”Esiet cits pret citu iecietīgi mīlestībā un no sirds centieties saglabāt gara vienotību, savienoti ar miera saiti.” (Efes. 4:1—3.) Jehovas gars veicina pazemību, nevis  lepnību. (Kol. 3:12.) Svaidītie pazemīgi atzīst, ka viņi nav saņēmuši vairāk svētā gara nekā tie, kas cer dzīvot uz zemes. Viņi neapgalvo, ka viņiem ir piešķirtas īpašas zināšanas vai atklāsmes, un nemēģina pierādīt, ka viņi ar kaut ko būtu pārāki par citiem. Sarunās ar citiem viņi nekad neizsaka pieņēmumu, ka tie būtu svaidīti ar garu un tiem būtu jāsāk iebaudīt simbolus; šie kristieši pazemīgi atzīst, ka svaidītos aicina Jehova.

7., 8. Ko svaidītie kristieši negaida, un kāpēc?

7 Lai gan debesu aicinājums ir liels gods, svaidītie kristieši negaida pagodinājumus no citiem. (Efes. 1:18, 19; nolasīt Filipiešiem 2:2, 3.) Jehovas gars ir devis liecību viņiem personiski, un nekāds publisks paziņojums par to nav izskanējis. Tāpēc viņi nav pārsteigti, ja daži nesteidzas ticēt, ka viņi tiešām ir svaidīti ar svēto garu. Viņi zina, ka Dieva Rakstos ir ieteikts pārsteidzīgi neticēt kādam, kas apgalvo, ka esot saņēmis īpašu uzdevumu no Dieva. (Atkl. 2:2.) Fakts, ka cilvēks ir svaidītais, nav nekas tāds, kas būtu jāpiemin, iepazīstoties ar citiem. Lielākoties par to vispār nebūtu jārunā ar citiem, lai nepievērstu sev pārmērīgu uzmanību, un nebūtu arī pareizi, ja svaidītie lielītos ar nākotnē gaidāmo balvu. (1. Kor. 1:28, 29; nolasīt 1. Korintiešiem 4:6—8.)

8 Turklāt svaidītie kristieši neuzskata, ka viņi pieder pie kādas elitāras grupas. Viņi nemeklē citus, kam ir tāds pats aicinājums, cerēdami rast sev domubiedrus vai kopīgi pētīt Bībeli. (Gal. 1:15—17.) Šāda rīcība izraisītu šķelšanos draudzē un nebūtu saskaņā ar svēto garu, kas sekmē mieru un vienotību. (Nolasīt Romiešiem 16:17, 18.)

KĀDAI JĀBŪT MŪSU ATTIEKSMEI?

9. Kāpēc mums jābūt uzmanīgiem, domājot par savu attieksmi pret tiem, kas Atceres vakarā iebauda maizi un vīnu? (Sk. ” Mīlestība ”neizturas nepiedienīgi””.)

9 Kādai jābūt mūsu attieksmei pret tiem, kas Atceres vakarā iebauda simbolus? Jēzus saviem mācekļiem sacīja: ”Jūs visi esat brāļi.” Viņš turpināja: ”Tas, kas sevi paaugstina, tiks pazemots, bet tas, kas sevi pazemina, tiks paaugstināts.” (Mat. 23:8—12.) Tātad nebūtu pareizi apbrīnot cilvēkus, pat ja viņi ir svaidīti Kristus brāļi. Bībelē ir ieteikts sekot mūsu ”vadītāju” — draudzes vecāko — ticībai, bet tajā nav teikts, ka būtu jāpaaugstina pats cilvēks. (Ebr. 13:7.) Tiesa, Bībelē ir minēts, ka daži ”tiek uzskatīti par divkārša goda cienīgiem”. Taču gods viņiem pienākas nevis tāpēc, ka viņi būtu svaidīti, bet tāpēc, ka viņi ”ir labi vadītāji” un ”nežēlo pūles, runājot un mācot Dieva vārdus”. (1. Tim. 5:17.) Tie, kas ir aicināti dzīvei debesīs, justos neērti, ja citi viņus cildinātu vai apliecinātu viņiem pārspīlētu uzmanību. Vēl ļaunāk — ja svaidītie kristieši justu pret sevi īpašu attieksmi, viņiem droši vien būtu grūtāk palikt pazemīgiem. (Rom. 12:3.) Mēs noteikti negribētu kļūt par klupšanas akmeni kādam no Kristus brāļiem! (Lūk. 17:2.)

Kādai jābūt mūsu attieksmei pret tiem, kas Atceres vakarā iebauda simbolus? (Sk. 9.—11. rindkopu)

10. Kā var izturēties pret svaidītajiem kristiešiem ar pienācīgu cieņu?

10 Kā mēs varam ar pienācīgu cieņu izturēties pret tiem, ko Jehova ir svaidījis? Nebūtu vietā uzdot viņiem personiskus jautājumus par to, kā viņi ir saņēmuši svaidījumu, jo tā mēs jauktos citu darīšanās. (1. Tes. 4:11; 2. Tes. 3:11.) Nav nekāda pamata uzskatīt, ka svaidītā kristieša vecākiem, dzīvesbiedram un citiem radiniekiem arī jābūt  svaidītiem. Iedzimtībai un laulības saitēm ar svaidīšanu nav nekāda sakara. (1. Tes. 2:12.) Mums arī jāpretojas kārdinājumam izprašņāt svaidīto kristiešu dzīvesbiedrus par to, kā viņi jūtas, zinot, ka nākotnē paradīzē uz zemes viņi dzīvos bez sava vīra vai sievas. Labāk būtu nevis skart jautājumus, kas kādu var sāpināt, bet gan paļauties, ka Jehova ”atdarīs savu roku un gādās ik dzīvajam, ko tas kāro”. (Ps. 145:16, LB-2012.)

11. Kā mēs varam sevi pasargāt, ja vairāmies apbrīnot cilvēkus?

11 Ja mums ir pareiza attieksme pret svaidītajiem kristiešiem, mēs pasargājam sevi no grūti pamanāmām briesmām. Bībelē ir norādīts, ka draudzē var ielavīties ”viltus brāļi”. (Gal. 2:4, 5; 1. Jāņa 2:19.) Šie viltvārži varbūt pat uzdodas par svaidītajiem. Turklāt daži svaidītie kristieši var atkrist no ticības. (Mat. 25:10—12; 2. Pēt. 2:20, 21.) Mums jāvairās apbrīnot cilvēkus, tad neviens mūs nenovērsīs no patiesības un mūsu ticība netiks iedragāta, pat ja kāds kristietis, kas ir labi pazīstams vai ir kalpojis ilgus gadus, kļūs neuzticīgs Dievam.

VAI BŪTU JĀUZTRAUCAS PAR TO, CIK DAUDZI IEBAUDA SIMBOLUS?

12., 13. Kāpēc mums nebūtu jāuztraucas, cik daudz ir to, kuri Atceres vakarā iebauda maizi un vīnu?

12 Pēdējos gados ir palielinājies to cilvēku skaits, kuri Kristus nāves atceres vakarā iebauda simbolus. Šī tendence ir pretēja tam, ko varēja vērot daudzus gadu desmitus, kad simbolus iebaudīja aizvien mazāk cilvēku. Vai par to būtu jāuztraucas? Nē, tam nav pamata. Apskatīsim vairākus faktorus, ko ir vērts paturēt prātā.

13 ”Jehova pazīst tos, kas viņam pieder.” (2. Tim. 2:19.) Brāļi, kas Atceres vakara laikā skaita, cik daudz klātesošo iebauda simbolus, nevar noteikt, kuri patiešām ir saņēmuši debesu aicinājumu. Starp tiem, kas iebauda simbolus, ir arī tādi, kas maldīgi uzskata sevi par svaidītajiem. Daži ir sākuši iebaudīt simbolus, bet vēlāk ir pārstājuši to darīt. Citiem, iespējams, ir psihiskas vai emocionālas problēmas, kas viņiem liek domāt, ka viņi valdīs kopā ar Kristu debesīs. Tāpēc var teikt, ka to cilvēku skaits, kuri iebauda simbolus, precīzi  neatspoguļo, cik daudz svaidīto vēl ir uz zemes.

14. Kas Bībelē teikts par to, cik daudz svaidīto būs uz zemes, kad sāksies lielais posts?

14 Kad Jēzus nāks sapulcināt svaidītos debesīs, viņi būs daudzās vietās uz zemes. Par to, ko Jēzus darīs tajā laikā, Bībelē ir teikts: ”Viņš izsūtīs savus eņģeļus, atskanot stiprai taures skaņai, un tie sapulcēs viņa izredzētos no četriem vējiem — no vienas debesmalas līdz otrai.” (Mat. 24:31.) Dieva Rakstos ir norādīts, ka pēdējās dienās uz zemes būs tikai svaidīto atlikums. (Atkl. 12:17.) Taču Bībelē nav sacīts, cik daudz viņu vēl būs, sākoties lielajam postam.

15., 16. Kas mums jāsaprot par 144 tūkstošiem, ko ir izraudzījies Jehova?

15 Jehova izlemj, kurā vēstures posmā viņš izraugās svaidītos. (Rom. 8:28—30.) Jehova sāka izraudzīties svaidītos pēc Jēzus nāves un augšāmcelšanas, un pirmā gadsimta kristiešu draudzē, pēc visa spriežot, bija tikai svaidītie kristieši. Kopš pirmā gadsimta līdz pēdējo dienu sākumam lielum lielā daļa no tiem, kas sevi sauca par Kristus sekotājiem, bija viltus kristieši, un Jēzus viņus salīdzināja ar ”nezālēm”. Tomēr visu šo laiku Jehova nepārstāja svaidīt ar garu dievbijīgus cilvēkus — tie līdzinājās Jēzus aprakstītajiem ”kviešiem”. (Mat. 13:24—30.) Pēdējo dienu laikā Jehova joprojām izraugās tos, kas tiks iekļauti starp 144 tūkstošiem. [2] Ja viņš ir izlēmis gaidīt līdz pēdējo dienu beigu posmam un tikai tad izvēlēties daļu svaidīto, kas gan mēs esam, lai apšaubītu viņa gudrību? (Jes. 45:9; Dan. 4:32; nolasīt Romiešiem 9:11, 16.) [3] Mēs nedrīkstam līdzināties neapmierinātajiem strādniekiem, kas sūdzējās par to, kā vīna dārza īpašnieks izturējās pret strādniekiem, kas bija nolīgti vienpadsmitajā stundā. (Nolasīt Mateja 20:8—15.)

16 Ne visi, kam ir izredzes dzīvot debesīs, veido ”uzticamo un gudro kalpu”. (Mat. 24:45—47.) Tāpat kā pirmajā gadsimtā, Jehova un Jēzus mums tagad sagādā garīgo uzturu ar nedaudzu rokām. Tikai nedaudzi svaidītie kristieši pirmajā gadsimtā piedalījās Grieķu rakstu tapšanā. Arī mūsdienās tikai nedaudzi svaidītie kristieši ir iecelti gādāt garīgo ”uzturu īstajā laikā”.

17. Ko jūs esat uzzinājuši no šī raksta?

17 Ko mēs esam uzzinājuši no šī raksta? Jehova ir nolēmis piešķirt divas dažādas balvas — dzīvi debesīs garīgajiem izraēliešiem un dzīvi uz zemes simboliskajiem desmit vīriem. Gan no tiem, kas ir aicināti debesu dzīvei, gan no tiem, kam ir cerība dzīvot uz zemes, viņš prasa vienādu uzticību. Kā vieniem, tā otriem jābūt pazemīgiem, jāsaglabā vienotība savā starpā un jātiecas pēc miera draudzē. Tagad, kad pēdējās dienas tuvojas nobeigumam, būsim apņēmības pilni kalpot Jehovam un palikt vienā ganāmpulkā, ko vada Kristus!

^ [1] (3. rindkopa.) Kā izriet no Psalma 87:5, 6, nākotnē acīmredzot tiks atklāti visu to vārdi, kuri ir piecelti dzīvei debesīs, lai valdītu kopā ar Jēzu. (Rom. 8:19.)

^ [2] (15. rindkopa.) Kaut arī no Apustuļu darbiem 2:33 var redzēt, ka Jēzum ir sava nozīme cilvēka izraudzīšanā, aicinājums nāk no Jehovas.

^ [3] (15. rindkopa.) Plašāku informāciju sk. ”Lasītāju jautājumos” 2007. gada 1. maija Sargtornī, 30., 31. lpp.