Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Sargtornis (izdevums studēšanai)  |  Janvāris 2016

Iespēja darboties kopā ar Dievu — prieka avots

Iespēja darboties kopā ar Dievu — prieka avots

”Darbodamies kopā ar viņu, mēs jūs arī mudinām dzīvot tā, lai jūs nebūtu velti saņēmuši Dieva augstsirdīgo labestību.” (2. KOR. 6:1.)

DZIESMAS: 75., 74.

1. Ko Jehova ir aicinājis citus darīt, kaut arī viņš ir Visaugstākais?

JEHOVA ir Visaugstākais, viņš ir visa Radītājs, un viņam piemīt neierobežota gudrība un spēks. To saprata Ījabs. Pēc tam, kad Jehova viņu bija izvaicājis par saviem radīšanas darbiem, Ījabs atbildēja: ”Es zinu, ka Tu visu spēj, un Tev nav nekāds nodoms neizpildāms.” (Īj. 42:2.) Lai gan Jehova bez palīdzības no malas spēj paveikt jebko, ko vien nolemj darīt, viņš jau no paša sākuma ir aicinājis citus darboties kopā ar viņu, lai īstenotu savu nodomu.

2. Kādu svarīgu darbu Jehova uzticēja Jēzum?

2 Pirmais, ko Dievs radīja, bija viņa vienīgais Dēls, garīga būtne. Jehova ļāva šim Dēlam piedalīties visos tālākajos radīšanas darbos gan garīgajā, gan materiālajā pasaulē. (Jāņa 1:1—3, 18.) Apustulis Pāvils par Jēzu rakstīja: ”Ar viņa starpniecību ir radīts viss pārējais debesīs un uz zemes, redzamais un neredzamais, vai tie būtu troņi, kundzības, valdības vai varas. Tas viss ir radīts ar viņa starpniecību un viņam.” (Kol.  1:15—17.) Tātad Jehova pagodināja savu Dēlu gan ar to, ka iesaistīja viņu radīšanā, gan ar to, ka darīja citiem zināmu, cik svarīgu darbu viņa Dēls ir veicis.

3. Ko Jehova uzticēja Ādamam, un kāpēc?

3 Jehova ir aicinājis arī cilvēkus darboties kopā ar viņu. Piemēram, viņš ļāva Ādamam dot vārdus dzīvniekiem. (1. Moz. 2:19, 20.) Ādamam noteikti sagādāja prieku vērot dzīvniekus, pētīt to izturēšanos un izlemt, kā vislabāk tos nosaukt. Jehova pats būtu varējis dot dzīvniekiem vārdus — viņš tos bija radījis. Taču savā mīlestībā viņš atstāja to Ādama ziņā. Dievs arī uzticēja Ādamam paplašināt paradīzi tālāk par Ēdenes robežām. (1. Moz. 1:27, 28.) Diemžēl Ādams vēlāk atteicās no iespējas darboties kopā ar Dievu, un tas nesa nelaimi viņam pašam un visiem viņa pēcnācējiem. (1. Moz. 3:17—19, 23.)

4. Kā citi darbojās kopā ar Dievu, lai īstenotu viņa gribu?

4 Vēlāk Dievs aicināja arī citus cilvēkus piedalīties viņa nodoma īstenošanā. Noass uzbūvēja šķirstu, kurā viņš ar savu ģimeni izglābās pasaules mēroga plūdos. Mozus atbrīvoja izraēliešu tautu no Ēģiptes. Jozua ieveda šo tautu Apsolītajā zemē. Salamans uzcēla templi Jeruzālemē. Marija kļuva par Jēzus māti. Visi šie uzticīgie Dieva kalpi un arī daudzi citi darbojās kopā ar Jehovu, lai īstenotu viņa gribu.

5. Ko mēs visi varam darīt, un vai Jehova bija spiests uzticēt mums šo darbu? (Sk. attēlu raksta sākumā.)

5 Tagad Jehova mūs aicina visādi atbalstīt mesiānisko valstību. Mēs varam darboties daudzās kalpošanas jomās. Dažas no tām nav pieejamas visiem kristiešiem, taču mēs visi varam sludināt labo vēsti par valstību. Protams, Jehova nebija spiests uzticēt mums šo darbu. Viņš būtu varējis uzrunāt cilvēkus, kas dzīvo uz zemes, tieši no debesīm. Jēzus teica, ka Jehova būtu varējis likt pat akmeņiem kliegt par mesiānisko ķēniņu. (Lūk. 19:37—40.) Taču Jehova mums ļauj būt saviem ”darbabiedriem”. (1. Kor. 3:9.) Apustulis Pāvils rakstīja: ”Darbodamies kopā ar viņu, mēs jūs arī mudinām dzīvot tā, lai jūs nebūtu velti saņēmuši Dieva augstsirdīgo labestību.” (2. Kor. 6:1.) Iespēja darboties kopā ar Dievu ir nepelnīts gods, kas mūs iepriecē līdz sirds dziļumiem. Apskatīsim vairākus iemeslus, kāpēc tā var apgalvot.

IESPĒJA DARBOTIES KOPĀ AR DIEVU MŪS IEPRIECINA

6. Kā Dieva pirmdzimtais Dēls jutās, darbodamies līdzās Tēvam?

6 Jau kopš seniem laikiem Jehovas kalpi ar prieku ir darbojušies kopā ar viņu. Dieva pirmdzimtais garīgais Dēls, kas aprakstīts kā personificēta gudrība, ir attēlots sakām: ”Kungs mani radīja, sākdams savas gaitas! [..] Es biju viņam līdzās kā darbiniece un iepriecinājums diendienā, es līksmojos viņa priekšā vislaik.” (Sal. Pam. 8:22, 30, LB-2012.) Jēzus ar prieku darbojās kopā ar Tēvu, un viņu ielīksmoja gan paša paveiktais, gan apziņa, ka viņš ir Jehovas iepriecinājums. Bet ko var teikt par mums?

Kas varētu sniegt vēl lielāku gandarījumu nekā iespēja mācīt kādam patiesību? (Sk. 7. rindkopu)

7. Kāpēc sludināšana mums sagādā prieku?

7 Jēzus norādīja, ka laimi var gūt gan dodot, gan ņemot. (Ap. d. 20:35.) Mēs bijām iepriecināti, uzzinot patiesību, un ar prieku stāstām to citiem. Kad darām Bībeles patiesību zināmu citiem,  mēs redzam, kā cilvēkus, ko māc garīgs izsalkums, pārņem prieks, kad viņi sāk iepazīt Dievu un saprast vērtīgās mācības, kas ietvertas viņa Rakstos. Mēs esam aizkustināti, kad viņi maina ne tikai savu domāšanu, bet arī dzīvesveidu. Sludināt labo vēsti ir pats svarīgākais, ko varam darīt, jo sludināšana tiem, kas izlīgst ar Dievu, paver iespēju dzīvot mūžīgi. (2. Kor. 5:20.) Kas gan varētu sagādāt vēl lielāku prieku un gandarījumu nekā iespēja palīdzēt cilvēkiem nostāties uz ceļa, kas viņiem var dot mūžīgu dzīvi?

8. Ko daži ir teikuši par iespēju darboties kopā ar Jehovu?

8 Lai gan mēs esam iepriecināti, ja cilvēki labvēlīgi atsaucas uz vēsti, ko sludinām, mūs ielīksmo arī apziņa, ka esam patīkami Jehovam un ka viņš augstu vērtē pūles, ko ieguldām kalpošanā. (Nolasīt 1. Korintiešiem 15:58.) Marko, kas dzīvo Itālijā, atzīst: ”Neko nevar salīdzināt ar prieku, kādu dod apziņa, ka es ziedoju savus spēkus Jehovam, nevis kādam, kurš drīz aizmirsīs, ko esmu paveicis.” Franko, kurš arī kalpo Itālijā, saka: ”Ar saviem Rakstiem un ar visu, ko Jehova ir sagādājis garīgā ziņā, viņš mums katru dienu atgādina, cik ļoti viņš mūs mīl un cik svarīgs ir viss, ko darām viņa labā, kaut arī mums pašiem var likties, ka izdarām pavisam maz. Tāpēc iespēja darboties kopā ar Dievu mani iepriecina un piešķir manai dzīvei jēgu.”

IESPĒJA DARBOTIES KOPĀ AR DIEVU MŪS TUVINA VIŅAM UN CITIEM

9. Kādas attiecības bija izveidojušās Jehovas un Jēzus starpā, un kā tas bija iespējams?

9 Kad mēs kaut ko darām kopā ar kādu, ko mīlam, mūsu attiecības kļūst tuvākas un mēs labāk iepazīstam šī cilvēka personību un īpašības. Mēs ne tikai uzzinām, ko viņš vēlas paveikt, bet arī noskaidrojam, kā viņš to grasās panākt. Jēzus acīmredzot sadarbojās ar Jehovu miljardiem gadu, un viņu starpā izveidojās stipras, nesaraujamas mīlestības un draudzības saites. Paskaidrodams, cik ciešas ir viņu attiecības, Jēzus sacīja: ”Es un Tēvs — mēs esam viens.” (Jāņa 10:30.) Starp viņiem pastāvēja brīnišķīga vienotība, un viņi vienmēr darbojās pilnīgā saskaņā.

10. Kāpēc līdzdalība sludināšanā mūs tuvina Dievam un citiem?

10 Reiz Jēzus izteica lūgumu, lai Jehova sarga viņa mācekļus. Kāpēc viņš tā rīkojās? Jēzus lūdza: ”Lai viņi būtu viens, tāpat kā mēs.” (Jāņa 17:11.) Kad cenšamies dzīvot pēc Dieva principiem un piedalāmies sludināšanā, mēs labāk izprotam viņa lieliskās īpašības. Mums kļūst skaidrs, kāpēc ir gudri paļauties uz viņu un sekot viņa vadībai. Ja tuvojamies Dievam, viņš tuvojas mums. (Nolasīt Jēkaba 4:8.) Mēs tuvojamies arī saviem garīgajiem brāļiem un māsām,  jo mēs pieredzam tādas pašas grūtības un priekus kā viņi un mums ir līdzīgi mērķi. Mēs kopā darbojamies, kopā līksmojam un kopā izturam pārbaudījumus. Lūk, ko saka Oktāvija no Anglijas: ”Tas, ka es darbojos kopā ar Jehovu, man palīdz tuvoties citiem, jo manas attiecības ar draugiem un paziņām vairs nav balstītas uz kaut ko virspusēju — mūsu dzīvē ir kopīgi mērķi un virzība.” Vai jūs nejūtaties tāpat? Vai jums nerodas vēlēšanās tuvoties citiem, kad redzat viņu pūles iepriecināt Jehovu?

11. Kāpēc jaunajā pasaulē mūsu attiecības ar Jehovu un ar mūsu brāļiem kļūs vēl tuvākas?

11 Jau tagad mūs vieno stipras mīlestības saites ar Dievu un cilvēkiem, bet taisnīgajā jaunajā pasaulē šīs attiecības kļūs vēl ciešākas. Mūs gaida daudz darāmā. Būs jāsagaida cilvēki, kas tiks piecelti no nāves, un jāmāca viņiem par Jehovu. Zeme būs jāpārveido par paradīzi. Tas ir liels darbs, bet mums būs prieks darboties plecu pie pleca un pakāpeniski sasniegt pilnību, valdot mesiāniskajai valstībai. Cilvēku attiecības savā starpā un ar Dievu tajā laikā kļūs vēl tuvākas, un Dievs ”gādās ik dzīvajam, ko tas kāro”. (Ps. 145:16, LB-2012.)

IESPĒJA DARBOTIES KOPĀ AR DIEVU MŪS AIZSARGĀ

12. Kādā ziņā sludināšana mūs aizsargā?

12 Mums jāsargā savs garīgums. Tā kā mēs dzīvojam pasaulē, kuras valdnieks ir Sātans, un paši esam nepilnīgi, mēs viegli varam pārņemt nepareizu domāšanu un rīcību, kas izplatīta pasaulē. Pasaules garu var salīdzināt ar straumi, kas mūs nes virzienā, kurā nevēlamies doties. Lai straume mūs neaizrautu līdzi, mums visiem spēkiem jācenšas peldēt pretējā virzienā. Līdzīga piepūle ir vajadzīga, lai pretotos Sātana pasaules garam. Sludinot mēs pievēršam uzmanību svarīgām un garīgi stiprinošām domām, nevis kaut kam tādam, kas varētu graut mūsu ticību. (Filip. 4:8.) Sludināšana stiprina mūsu pārliecību un palīdz paturēt prātā Dieva solījumus un principus, kuros izpaužas mīlestība, kā arī ļauj uzturēt kārtībā mūsu garīgo apbruņojumu. (Nolasīt Efesiešiem 6:14—17.)

13. Ko par sludināšanu domā kāds Jehovas liecinieks no Austrālijas?

13 Ja būsim aizņemti sludināšanā un iesaistīsimies cita veida garīgā darbībā, mēs būsim pasargāti, jo mums vienkārši nebūs laika pārmērīgi raizēties par savām problēmām. Džoels, kas dzīvo Austrālijā, stāsta: ”Sludināšana man palīdz nezaudēt saikni ar realitāti. Kad sludinu, es redzu, ar kādām grūtībām cilvēki saskaras, un varu pārdomāt, ko man pašam dod Bībeles principu izmantošana. Sludinot man ir vieglāk palikt pazemīgam, jo tā ir iespēja paļauties uz Jehovu un uz saviem brāļiem un māsām.”

14. Kāpēc tas, ka mēs nepārstājam sludināt, pierāda, ka mums palīdz Dieva gars?

14 Sludināšana stiprina arī mūsu pārliecību, ka mums palīdz Dieva gars. Iztēlosimies, ka mums tiek izteikts piedāvājums iznēsāt maizi cilvēkiem mūsu apkaimē. Par šo darbu mēs nesaņemam nekādu samaksu, un mums netiek atlīdzināti nekādi izdevumi. Vēl vairāk — drīz mēs atklājam, ka lielākā daļa cilvēku nevēlas maizi, ko mēs viņiem piedāvājam, un daži pat sāk mūs neieredzēt par to, ko darām. Cik ilgi mēs turpinātu veikt šo darbu? Visticamāk, mēs būtu sarūgtināti par cilvēku neatsaucību un  mums ātri vien zustu vēlēšanās iet pie viņiem. Taču daudzi no mums kalpo Dievam jau ilgus gadus, kaut arī mēs nesaņemam par to atlīdzību un bieži sastopamies ar nievām un izsmieklu. Vai gan tas nepierāda, ka mums palīdz Dieva gars?

IESPĒJA DARBOTIES KOPĀ AR DIEVU PARĀDA, KA MĪLAM VIŅU UN CITUS

15. Kā labās vēsts sludināšana ir saistīta ar Dieva nodomu?

15 Labās vēsts sludināšana ir saskaņā ar Jehovas mīlestības pilno nodomu, kas saistīts ar cilvēkiem. Jehova bija paredzējis, ka cilvēki dzīvos uz zemes un nekad nemirs, un viņš nemainīja savu nodomu arī tad, kad Ādams sagrēkoja. (Jes. 55:11.) Jehova parūpējās, lai cilvēkus būtu iespējams atbrīvot no grēka un nāves. Lai šis nodoms īstenotos, Jēzus nāca uz zemi un upurēja savu dzīvību Dievam paklausīgo cilvēku labā. Taču paklausīt Dievam kāds var tikai tad, ja saprot, ko Dievs no viņa prasa. Tāpēc Jēzus mācīja cilvēkiem, kādas ir Dieva prasības, un lika saviem mācekļiem darīt to pašu. Palīdzot citiem iegūt izlīgumu ar Dievu, mēs sadarbojamies ar Dievu, kurš savā mīlestībā rīkojas, lai atbrīvotu cilvēci no grēka un nāves.

16. Kā sludināšana ir saistīta ar svarīgākajiem Dieva baušļiem?

16 Ja aicinām citus iet pa ceļu, kas ved uz mūžīgu dzīvi, mēs apliecinām, ka mīlam gan cilvēkus, gan Jehovu, kura ”griba ir tāda, lai visdažādākie cilvēki tiktu izglābti un pilnībā iepazītu patiesību”. (1. Tim. 2:4.) Kad Jēzum jautāja, kurš ir svarīgākais no visiem Izraēla tautai dotajiem likumiem, viņš atbildēja: ””Mīli Jehovu, savu Dievu, ar visu savu sirdi, ar visu savu dvēseli un ar visu savu prātu.” Tas ir svarīgākais un pirmais bauslis. Otrais, kas ir tam līdzīgs, ir šāds: ”Mīli tuvāko kā sevi pašu.”” (Mat. 22:37—39.) Piedalīdamies sludināšanā, mēs rīkojamies saskaņā ar šiem baušļiem. (Nolasīt Apustuļu darbus 10:42.)

17. Kāds ir jūsu viedoklis par godpilno uzdevumu sludināt labo vēsti?

17 Cik gan daudz mums ir iemeslu būt pateicīgiem! Jehova mums ir uzticējis darbu, kas mums sagādā prieku, ļauj viņam tuvoties un veidot ciešas attiecības ar citiem, kā arī aizsargā mūsu garīgumu. Šis darbs mums dod arī iespēju apliecināt, ka mīlam Dievu un savu tuvāko. Miljoniem Dieva kalpu daudzās pasaules malās dzīvo ļoti dažādos apstākļos, tomēr viņi visi — jauni un veci, bagāti un trūcīgi, spēcīgi un nespēcīgi — meklē un atrod iespējas stāstīt citiem par savu ticību. Jūs droši vien piekritīsiet vārdiem, ko saka Šantela no Francijas: ”Visvarenākā persona Visumā, visa Radītājs, laimīgais Dievs man ir teicis: ”Ej un runā! Stāsti par mani, dari to no sirds! Es dodu tev savu spēku, savus Rakstus, atbalstu no debesīm, līdzgaitniekus uz zemes, es tevi mācu un dodu tev norādījumus īstajā laikā.” Cik gan liels gods ir darīt to, ko mums liek Jehova, un darboties kopā ar viņu!”