Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Sargtornis (izdevums studēšanai)  |  Februāris 2016

Līdzināsimies Jehovas draugiem

Līdzināsimies Jehovas draugiem

”Tā Kunga draudzība ir ar tiem, kas Viņu bīstas.” (PS. 25:14.)

DZIESMAS: 106., 118.

1.—3. a) Kāpēc mēs varam būt pārliecināti, ka varam kļūt par Dieva draugiem? b) Par kādiem cilvēkiem runāts šajā rakstā?

ĀBRAHĀMS Bībelē ir saukts par Dieva draugu. (2. Laiku 20:7; Jēk. 2:23.) Šis dievbijīgais vīrs ir vienīgais, par kuru Bībelē ir teikts kaut kas tāds. Bet vai būtu jāsecina, ka Ābrahāms bija vienīgais cilvēks, kas kļuva par Jehovas draugu? Nē, tā nebūtu jādomā, jo Bībelē paskaidrots, ka draudzību ar Dievu var iegūt ikviens.

2 Dieva Rakstos ir stāstīts par daudziem dievbijīgiem vīriešiem un sievietēm, kas bijās Jehovu, ticēja viņam un kļuva par viņa draugiem. (Nolasīt Psalmu 25:14.) Apustulis Pāvils rakstīja par ”lielu liecinieku mākoni”, un viņi visi, bez šaubām, bija Dieva draugi. (Ebr. 12:1.) Starp šiem Dieva kalpiem bija visdažādākie cilvēki.

3 Pievērsīsim uzmanību trim Jehovas draugiem, par kuriem var lasīt Bībelē. Uzzināsim vairāk, pirmkārt, par Ruti, jaunu atraitni no Moābas, kuras rīcībā izpaudās uzticība un mīlestība; otrkārt, par taisnīgo Jūdejas ķēniņu Hiskiju; treškārt, par Mariju, pazemīgu sievieti, kas kļuva par Jēzus māti. Ko mēs no viņiem varam mācīties par to, kā veidot draudzību ar Dievu?

 VIŅA APLIECINĀJA UZTICĪBU UN MĪLESTĪBU

4., 5. Kāds lēmums bija jāpieņem Rutei, un kāpēc to nebija viegli izdarīt? (Sk. attēlu raksta sākumā.)

4 Iztēlosimies trīs atraitnes, kas, drēbēm plandot vējā, iet pa ceļu, kurš ved cauri Moāba līdzenumam. Šīs sievietes ir Naomija un viņas vedeklas — Rute un Orpa. Mēs redzam Orpu aizejam, jo viņa ir izlēmusi atgriezties savās mājās Moābā. Naomija ir stingri apņēmusies turpināt ceļu uz savu dzimteni Izraēlu. Kopā ar viņu ir Rute, kurai tagad ir jāpieņem, iespējams, svarīgākais lēmums dzīvē. Viņa var vai nu doties mājup pie savas tautas Moāba zemē, vai arī palikt kopā ar savu vīramāti Naomiju un iet uz Betlēmi. (Rut. 1:1—8, 14.)

5 Rute būtu varējusi spriest, ka Moābā viņai ir ģimene — māte un citi radinieki —, kas labprāt pieņemtu jaunu atraitni un par viņu rūpētos. Moāba bija viņas dzimtā zeme. Tās kultūra bija viņas kultūra, tās valoda bija viņas valoda, un tās tauta bija viņas tauta. Betlēmē Naomija viņai neko tādu apsolīt nevarēja. Naomija pat ieteica Rutei palikt Moābā, jo raizējās, ka nevarēs savām vedeklām atrast ne vīru, ne mājvietu. Ko Rute darīs? Viņa izlēma rīkoties pretēji Orpai, kas ”atgriezās pie savas tautas un pie saviem dieviem”. (Rut. 1:9—15.) Vai arī Rute gribēja atgriezties pie savas tautas viltus dieviem? Nē, viņa to nevēlējās.

6. a) Kāpēc var teikt, ka Rute izdarīja gudru izvēli? b) Kāpēc Boāss teica, ka Rute ir meklējusi patvērumu zem Jehovas spārniem?

6 Pēc visa spriežot, no sava vīra vai no Naomijas Rute bija uzzinājusi par Dievu Jehovu. Jehova nelīdzinājās moābiešu dieviem. Rute zināja, ka Jehovam pienākas viņas mīlestība un pielūgsme. Tomēr nebija pietiekami to zināt — Rutei bija jāpieņem lēmums. Vai Jehova kļūs par viņas Dievu? Rute izdarīja gudru izvēli. ”Tava tauta būs mana tauta, un tavs Dievs būs mans Dievs,” viņa teica Naomijai. (Rut. 1:16.) Ir aizkustinoši domāt par Rutes mīlestību pret Naomiju, bet vēl daudz svarīgāk bija tas, ka viņa mīlēja Jehovu. Vēlāk zemes īpašnieks Boāss uzslavēja Ruti par to, ka viņa meklēja patvērumu zem Jehovas spārniem. (Nolasīt Rutes 2:12.) Šie vārdi liek domāt par putnu, zem kura spēcīgajiem spārniem rod patvērumu tā mazulis. (Ps. 36:8; 91:1—4.) Līdzīgi Jehova aizsargāja Ruti. Viņš atalgoja Ruti par viņas ticību, un viņai nekad nebija jānožēlo savs lēmums.

7. Ko būtu noderīgi pārdomāt tiem, kas vilcinās dot solījumu kalpot Jehovam?

7 Daudzi kaut ko ir uzzinājuši par Jehovu, taču vilcinās meklēt pie viņa patvērumu. Kaut kādu iemeslu dēļ viņi nevēlas kļūt par Jehovas kalpiem un kristīties. Ja jūs vēl neesat devuši solījumu kalpot Jehovam, tad padomājiet, kas jūs attur to darīt. Ikviens cilvēks apzināti vai neapzināti kalpo kādam dievam. (Joz. 24:15.) Vai nebūtu saprātīgi meklēt patvērumu pie vienīgā Dieva, kurš ir tā cienīgs, lai viņam kalpotu? Solījums kalpot Jehovam ir lieliska iespēja apliecināt ticību viņam. Viņš jums palīdzēs dzīvot saskaņā ar savu lēmumu un pārvarēt jebkādas grūtības. Tieši tā Dievs palīdzēja Rutei.

”VIŅŠ CIEŠI PIEĶĒRĀS” JEHOVAM PAR SPĪTI SLIKTAI IETEKMEI

8. Pastāstiet, kādos apstākļos uzauga Hiskija!

8 Atšķirībā no Rutes Hiskija bija piedzimis Jehovas tautā. Taču ne visi izraēlieši dzīvoja atbilstoši solījumam, ko tauta reiz bija devusi. Spilgts piemērs ir Hiskijas tēvs ķēniņš Ahass. Šis bezdievis veicināja Jūdejā elkdievību un pat apgānīja  Jehovas templi Jeruzālemē. Ir grūti pat iedomāties, kāda bija Hiskijas bērnība, jo daži no viņa brāļiem mira briesmīgā nāvē — viņus dzīvus sadedzināja par upuri viltus dievam. (2. Ķēn. 16:2—4, 10—17; 2. Laiku 28:1—3.)

9., 10. a) Kāpēc Hiskija būtu varējis ļauties rūgtumam? b) Kāpēc mēs nedrīkstam kļūt rūgtuma pilni pret Jehovu? c) Kāpēc nevajadzētu domāt, ka apstākļi ģimenē nosaka, par kādiem cilvēkiem mēs kļūsim?

9 Hiskija būtu varējis izaugt par rūgtuma un aizvainojuma pārņemtu cilvēku un nostāties pret Dievu. Citiem, kas ir pieredzējuši nesalīdzināmi mazākas grūtības, ir licies, ka viņiem ir pamatots iemesls kļūt ”nemiera pilniem” pret Jehovu un ļauties aizvainojumam pret Jehovas organizāciju. (Sal. Pam. 19:3.) Daži savukārt ir pārliecināti, ka nelabvēlīgie apstākļi, kādos viņi ir uzauguši, neatstāj viņiem citu izvēli kā rīkoties nepareizi, varbūt atkārtojot savu vecāku kļūdas. (Ecēh. 18:2, 3.) Vai šādi spriest ir pareizi?

10 Hiskijas dzīve skaidri liecina, ka šāda domu gaita ir pilnīgi aplama. Mums nav pamata kļūt rūgtuma pilniem pret Jehovu, jo viņš neizraisa nelaimes, kādas cilvēki pieredz šajā ļaunajā pasaulē. (Īj. 34:10.) Tiesa, vecāki var spēcīgi ietekmēt savus bērnus — gan labvēlīgi, gan nelabvēlīgi. (Sal. Pam. 22:6; Kol. 3:21.) Taču tas nenozīmē, ka apstākļi ģimenē nosaka visu turpmāko cilvēka dzīvi. Gluži pretēji, Jehova mums visiem ir devis vērtīgu dāvanu — iespēju izvēlēties, ko darīt un kādiem būt. (5. Moz. 30:19.) Kā Hiskija izmantoja šo dāvanu?

Daudzi jaunieši pieņem patiesību neatkarīgi no tā, kādā ģimenē ir auguši (Sk. 9., 10. rindkopu)

11. Kāpēc Hiskija bija viens no labākajiem Jūdejas ķēniņiem?

11 Kaut gan Hiskijas tēvs bija viens no sliktākajiem Jūdejas ķēniņiem, Hiskija kļuva par vienu no labākajiem. (Nolasīt 2. Ķēniņu 18:5, 6.) Tēvs viņam rādīja ļoti sliktu piemēru, taču bija arī citi cilvēki, kuru priekšzīmei varēja sekot. Tajā laikā dzīvoja pravieši Jesaja, Miha un Hozeja. Ķēniņš Hiskija noteikti dziļi pārdomāja Jehovas iedvesmotās vēstis, ko paziņoja šie dievbijīgie vīri, līdz ar to Jehovas padomi un norādījumi iegūla viņa sirdī. Tāpēc Hiskija nolēma labot  tēva nodarīto ļaunumu. Viņš attīrīja templi, nesa upurus par tautas grēkiem un veica vērienīgus pasākumus, lai iznīcinātu elku tēlus. (2. Laiku 29:1—11, 18—24; 31:1.) Nopietnos pārbaudījumos, piemēram, kad Jeruzālemei grasījās uzbrukt Asīrijas ķēniņš Sanheribs, Hiskijas rīcībā izpaudās izcila drosme un ticība. Hiskija paļāvās, ka Dievs izglābs savu tautu, un iedrošināja ļaudis gan ar vārdiem, gan ar piemēru. (2. Laiku 32:7, 8.) Vēlāk, kad Hiskija saņēma pārmācību, jo bija kļuvis augstprātīgs, viņš mainīja savu attieksmi un kļuva pazemīgs. (2. Laiku 32:24—26.) Ir skaidrs, ka Hiskija neļāva pagātnes notikumiem izpostīt viņa dzīvi. Viņš apliecināja, ka ir Jehovas draugs, kuram ir vērts līdzināties.

12. Kā daudzi kristieši mūsdienās, līdzīgi Hiskijam, ir pierādījuši, ka ir Jehovas draugi?

12 Tā kā mēs dzīvojam nežēlīgā pasaulē, kurā trūkst mīlestības, nav pārsteigums, ka daudzi bērni neizjūt vecāku mīlestību un gādību. (2. Tim. 3:1—5.) Daudzi kristieši ir auguši nelabvēlīgos apstākļos, tomēr viņiem ir izdevies izveidot draudzību ar Jehovu. Tāpat kā Hiskija, viņi ir pierādījuši, ka ir iespējams neļaut savai pagātnei noteikt, par kādiem cilvēkiem viņi kļūs. Dievs mums ir dāvājis gribas brīvību, un mēs to varam likt lietā, lai cieši pieķertos Jehovam un sagādātu viņam godu un slavu, kā to darīja Hiskija.

VIŅA TEICA: ”ES ESMU JEHOVAS KALPONE”

13., 14. Kāpēc uzdevums, ko saņēma Marija, varēja likties pārāk grūts, bet kā viņa uztvēra Gabriēla vārdus?

13 Vairākus gadsimtus pēc tam, kad dzīvoja Hiskija, kādai pazemīgai jaunai ebrejietei no Nācaretes izveidojās īpaša draudzība ar Jehovu. Nevienam cilvēkam nekad nebija uzticēts nekas līdzīgs — bija gaidāms, ka viņai sāksies grūtniecība, viņa laidīs pasaulē un audzinās Dieva vienīgo Dēlu. Jehova noteikti bija pilnīgi pārliecināts par Mariju, Ēļa meitu, ja tik lielā mērā uz viņu paļāvās. Bet kā Marija uztvēra uzdevumu, kas viņai tika uzticēts?

”Es esmu Jehovas kalpone” (Sk. 13., 14. rindkopu)

14 Ir viegli domāt par to, cik liels gods tika parādīts Marijai, un atstāt bez ievērības jautājumus, kas viņai varēja likties mulsinoši. Dieva eņģelis Gabriēls Marijai teica, ka grūtniecība viņai iestāsies brīnumainā veidā — viņai nebūs bijušas dzimumattiecības ar vīrieti. Gabriēls nepiedāvājās pastāstīt Marijas ģimenei un kaimiņiem, kāpēc viņa ir stāvoklī. Ko šie cilvēki nodomās? Marija droši vien raizējās, kā visu paskaidrot savam līgavainim Jāzepam. Kā viņa varēs pārliecināt Jāzepu, ka ir bijusi tam uzticīga, kaut arī gaida bērnu? Un kāda gan tā būs atbildība — audzināt Visaugstākā vienīgo Dēlu, rūpēties  par viņu un viņu mācīt! Mēs nezinām visu, par ko Marija domāja, kamēr Gabriēls ar viņu runāja. Taču ir zināma viņas atbilde: ”Es esmu Jehovas kalpone. Lai notiek ar mani, kā esi teicis!” (Lūk. 1:26—38.)

15. Kāpēc var teikt, ka Marijai bija izcila ticība?

15 Marijai bija izcila ticība. Kalponei bija jābūt gatavai vienmēr pildīt sava kunga norādījumus, un viņa bija pilnībā no tā atkarīga. Marija paļāvās, ka viņas Kungs Jehova par viņu gādās un viņu aizsargās. Viņa gribēja kalpot Jehovam tādā veidā, kā viņš to uzskatīs par vajadzīgu. No kurienes Marijai bija tāda ticība? Ar ticību nepiedzimst. Lai to iegūtu, cilvēkam pašam kaut kas ir jādara un jālūdz, lai Dievs svētī viņa pūles. (Gal. 5:22; Efes. 2:8.) Vai kaut kas liecina par to, ka Marija pūlējās stiprināt savu ticību? Pievērsīsim uzmanību, kā Marija klausījās un par ko viņa runāja.

16. Kas liecina par to, ka Marija prata klausīties?

16 Kā Marija klausījās. Bībelē ir teikts, ka mums ”jābūt naskiem klausīties, gausiem runāt”. (Jēk. 1:19.) Vai Marija prata klausīties? Acīmredzot tā bija. Lūkas evaņģēlijā ir aprakstīti divi gadījumi, kad Marija ieklausījās vārdos, kam bija dziļa garīga nozīme, un vēlāk rūpīgi pārdomāja dzirdēto. Kad piedzima Jēzus, vienkārši gani pastāstīja Marijai vēsti, ko bija paziņojuši eņģeļi. Vēlāk, būdams divpadsmit gadus vecs, Jēzus pateica kaut ko tādu, kas garīgā ziņā bija ļoti svarīgs. Abos gadījumos Marija klausījās, paturēja prātā un nopietni pārdomāja to, ko bija dzirdējusi. (Nolasīt Lūkas 2:16—19, 49, 51.)

17. Ko par Mariju var uzzināt no tā, par ko viņa runāja?

17 Par ko Marija runāja. Bībelē nav atrodams nekas daudz no tā, ko Marija ir teikusi. Garākais fragments, kurā lasāmi Marijas vārdi, ir Lūkas evaņģēlija 1. nodaļā, no 46. līdz 55. pantam. Šie vārdi atklāj, ka Marija labi pārzināja Dieva iedvesmotos Rakstus. Viņas teiktais sasaucas ar pravieša Samuēla mātes Annas lūgšanu. (1. Sam. 2:1—10.) Pēc kāda pētnieka domām, minētajā fragmentā Marija atsaucās uz Rakstiem apmēram 20 reizes. Ir skaidrs, ka viņa labprāt runāja par garīgiem jautājumiem. Marija bagātīgi smēlās no dārgumu krātuves viņas sirdī, kur glabājās vērtīgās zināšanas, ko viņa bija ieguvusi no sava vislabākā Drauga — Dieva Jehovas.

18. Kā mēs varam sekot Marijas ticībai?

18 Arī mēs, tāpat kā Marija, reizēm varam saņemt no Jehovas uzdevumus, kas šķiet grūti izpildāmi. Centīsimies līdzināties Marijai un pazemīgi nodosim sevi Jehovas rokās, paļaudamies, ka viņš rīkosies mūsu labā. Mēs varam sekot Marijas ticībai, ja uzmanīgi klausāmies, kas mums tiek mācīts par Jehovu un viņa nodomiem, ja pārdomājam garīgus jautājumus un priecīgi stāstām citiem, ko esam uzzinājuši. (Ps. 77:12, 13; Lūk. 8:18; Rom. 10:15.)

19. Par ko mēs varam būt pārliecināti, ja līdzināsimies Bībelē minētajiem cilvēkiem, kam bija izcila ticība?

19 Kurš gan varētu šaubīties par to, ka Rute, Hiskija un Marija bija Jehovas draugi, līdzīgi Ābrahāmam pirms viņiem? Šiem Dieva kalpiem, tāpat kā visiem, kas veido ”lielu liecinieku mākoni”, kā arī daudziem citiem dievbijīgiem cilvēkiem, kas ir dzīvojuši dažādos laikos, ir bijusi brīnišķīga iespēja kļūt par Dieva draugiem. Darīsim visu, lai veidotu tādu pašu ticību, kāda bija šiem cilvēkiem! (Ebr. 6:11, 12.) Ja tā rīkosimies, mēs varam būt pārliecināti, ka mūsu pūles tiks atalgotas — mēs būsim Jehovas draugi mūžīgi.