Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Sargtornis (izdevums studēšanai)  |  Aprīlis 2016

Kāpēc mums jāpulcējas kopā, lai pielūgtu Dievu?

Kāpēc mums jāpulcējas kopā, lai pielūgtu Dievu?

”Dienu no dienas viņi vienprātībā pulcējās templī.” (AP. D. 2:46.)

DZIESMAS: 20., 119.

1.—3. a) Kas liecina, ka kristieši vienmēr ir centušies pulcēties kopā? (Sk. attēlu raksta sākumā.) b) Par ko ir runa šajā rakstā?

KAD Korinnai bija tikai 17 gadu, viņas māti apcietināja un nosūtīja uz labošanas darbu nometni. Vēlāk arī Korinnu izsūtīja uz Sibīriju — tūkstošiem kilometru no mājām. Izsūtījumā pret viņu izturējās kā pret vergu, un bieži vien ziemas spelgonī viņai bija jāstrādā ārā bez piemērota apģērba. Tomēr pat tik skarbi apstākļi nemazināja Korinnas un vēl kādas māsas dedzīgo vēlēšanos pulcēties kopā ar ticības biedriem.

2 Korinna stāstīja: ”Vakarā, beigušas darbu, mēs devāmies ceļā un gājām 25 kilometrus līdz dzelzceļa stacijai. Mēs iekāpām vilcienā divos naktī un braucām sešas stundas. Pēc tam mēs vēl 10 kilometrus gājām līdz vietai, kur notika sapulce.” Vai garais ceļš bija tā vērts? Korinna teica: ”Sapulcē mēs apspriedām Sargtorni un dziedājām valstības dziesmas. Tas viss mūs ļoti uzmundrināja un stiprināja mūsu ticību.” Lai gan māsas atgriezās darbā kolhozā tikai pēc trim dienām, brigadieris pat nebija pamanījis viņu prombūtni.

3 Jehovas kalpi vienmēr ir augstu vērtējuši iespēju pulcēties  kopā. Tiklīdz bija izveidota kristiešu draudze, Jēzus sekotāji ”dienu no dienas.. vienprātībā pulcējās templī”. (Ap. d. 2:46.) Noteikti arī jums ir tāda pati vēlēšanās regulāri apmeklēt draudzes sapulces. Taču visiem kristiešiem ir jāpārvar dažādi šķēršļi. Darbs, neskaitāmi citi pienākumi, nogurums — tas viss var apgrūtināt sapulču apmeklēšanu. Kas mūs pamudinās pārvarēt šos šķēršļus un regulāri apmeklēt sapulces? [1] Kā mēs varam palīdzēt mūsu Bībeles skolniekiem un citiem cilvēkiem saprast, cik svarīgi ir apmeklēt sapulces? Rakstā tiks apskatīti astoņi iemesli, kāpēc mums jāpulcējas kopā, lai pielūgtu Dievu. Šos iemeslus var iedalīt trijās grupās: pirmkārt, ko mēs gūstam draudzes sapulcēs; otrkārt, ko gūst citi, ja mēs apmeklējam sapulces; treškārt, ko mēs apliecinām Jehovam, apmeklējot sapulces. [2]

KO GŪSTAM MĒS?

4. Kā sapulces mums palīdz uzzināt vairāk par Jehovu?

4 Sapulcēs mēs izglītojamies. Ikvienā draudzes sapulcē mēs mācāmies par mūsu Dievu Jehovu. Piemēram, nesen lielākā daļa draudžu gandrīz divus gadus draudzes Bībeles nodarbībās apskatīja grāmatu Tuvojieties Jehovam. Vai šī padziļinātā Dieva īpašību izpēte līdz ar brāļu un māsu pārdomātajiem komentāriem nestiprināja jūsu mīlestību pret debesu Tēvu? Vēl mūsu zināšanas par Bībeli pieaug, kad mēs uzmanīgi klausāmies runas, vērojam demonstrējumus un sekojam līdzi tam, kas tiek lasīts no Bībeles. (Neh. 8:8.) Neaizmirsīsim arī par garīgajiem dārgakmeņiem, ko ik nedēļu varam gūt, gatavojoties Bībeles nodaļu pārskatam un sekojot tam līdzi draudzes sapulcē!

5. Pastāstiet, kā sapulces jums ir palīdzējušas izmantot Bībeles principus un labāk veikt savu kalpošanu!

5 Sapulcēs mēs mācāmies izmantot Bībeles principus visās dzīves jomās. (1. Tes. 4:9, 10.) Studēšanai paredzētie Sargtorņa raksti ir veidoti, domājot par Dieva kalpu garīgajām vajadzībām. Noteikti ir bijuši tādi Sargtorņa raksti, kuru apspriešanas laikā mēs esam izjutuši pamudinājumu pārvērtēt savus mērķus, piedot citam kristietim vai uzlabot savas lūgšanas. Sapulcēs, kas notiek darbdienu vakaros, mēs uzzinām, kā labāk veikt savu kristīgo kalpošanu. Mēs mācāmies prasmīgi sludināt labo vēsti un palīdzēt citiem saprast Bībeles principus. (Mat. 28:19, 20.)

6. Kādā veidā draudzes sapulcēs mēs gūstam uzmundrinājumu un stiprinājumu?

6 Sapulcēs mēs gūstam uzmundrinājumu. Ļaunā pasaule mums var atņemt emocionālos un garīgos spēkus un sagādāt milzīgu spriedzi. Turpretī draudzes sapulces mūs uzmundrina un stiprina. (Nolasīt Apustuļu darbus 15:30—32.) Daudzās sapulcēs tiek pievērsta uzmanība tam, kā piepildās Bībeles pravietojumi. Tā nostiprinās mūsu pārliecība, ka tāpat piepildīsies Jehovas solījumi par nākotni. Protams, mūs uzmundrina ne tikai tie, kas uzstājas sapulcēs, bet arī kristieši, kas piedalās sapulcēs ar atbildēm un no sirds slavē Jehovu dziesmās. (1. Kor. 14:26.) Turklāt, sarunājoties ar brāļiem un māsām pirms un pēc sapulces, mēs izjūtam garīgu atspirdzinājumu un patiesu vienotību ar viņiem. (1. Kor. 16:17, 18.)

7. Kāpēc draudzes locekļiem ir tik svarīgi pulcēties kopā?

7 Sapulcēs mēs varam saņemt svēto garu. Godā celtais Jēzus Kristus aicināja: ”Kam ir ausis, lai klausās, ko gars saka  draudzēm.” (Atkl. 2:7.) Jēzus vada kristiešu draudzi ar svētā gara starpniecību. Svētais gars mums ir vajadzīgs, lai mēs spētu pretoties kārdinājumiem, būtu drosmīgi, labi sagatavoti kalpošanai un varētu pieņemt gudrus lēmumus. Vai mums nevajadzētu izmantot visas iespējas, lai saņemtu svēto garu? Un draudzes sapulces vienu no šādām iespējām piedāvā!

KO GŪST CITI?

8. Kā mēs ar savu klātbūtni, atbildēm un dziedāšanu draudzes sapulcēs palīdzam saviem ticības biedriem? (Sk. arī ”Pēc sapulces viņš vienmēr jūtas labāk”.)

8 Sapulcēs mēs varam parādīt ticības biedriem savu mīlestību. Daudziem draudzes locekļiem ir jāiztur lielas grūtības. Ir saprotams, kāpēc apustulis Pāvils rakstīja: ”Būsim vērīgi cits pret citu.” Tālāk viņš paskaidroja, kur mēs to varam it īpaši darīt: ”Neatstāsim novārtā savas sapulces.” (Ebr. 10:24, 25.) Mūsu klātbūtne sapulcēs ticības biedriem ļauj sajust, ka mēs viņus vērtējam ļoti augstu un esam gatavi viņiem veltīt savu laiku, uzmanību un rūpes. Turklāt mūsu pārdomātās atbildes sapulces gaitā un izjustā dziedāšana palīdz mūsu ticības biedriem atjaunot garīgos spēkus. (Kol. 3:16.)

9., 10. a) Paskaidrojiet, kā Jēzus vārdi, kas lasāmi Jāņa 10:16, mums palīdz saprast, kāpēc ir svarīgi būt kopā ar ticības biedriem! b) Kā mūsu regulārā klātbūtne sapulcēs var palīdzēt tiem ticības biedriem, kurus ir atstūmuši viņu tuvinieki?

9 Sapulces mūs vieno. (Nolasīt Jāņa 10:16.) Jēzus sevi salīdzināja ar ganu un savus sekotājus — ar avju ganāmpulku. Bet, ja divas aitas ganītos augšā kalnā, divas būtu ielejā un vēl viena atrastos kaut kur citur, vai šīs piecas aitas varētu nosaukt par ganāmpulku? Nē, nevarētu. Ganāmpulkā aitas turas vienkop, un gans tās visas pieskata. Ja mēs tīšuprāt nošķirtos no pārējiem draudzes locekļiem, nevarētu teikt, ka mēs sekojam savam Ganam. Mums ir jābūt kopā ar citiem kristiešiem sapulcēs, lai mūs visus varētu saukt par ”vienu ganāmpulku”, ko vada ”viens gans”.

10 Apmeklēdami sapulces, mēs sekmējam brāļu saimes vienotību. (Psalms 133:1.) Dažus draudzes locekļus ir atstūmuši viņu vecāki un miesīgie brāļi un māsas. Taču Jēzus bija apsolījis, ka viņš saviem sekotājiem dāvās garīgu ģimeni, kur ikviens varēs izjust mīlestību un rūpes. (Marka 10:29, 30.) Regulāri esot klāt sapulcēs, mēs kādam varam kļūt par ”tēvu”, ”māti”, ”brāli” vai ”māsu”. Vai tas nav nopietns iemesls darīt visu iespējamo, lai neizlaistu nevienu sapulci?

 KO MĒS APLIECINĀM JEHOVAM?

11. Kā sapulcēs mēs varam dot Jehovam to, kas viņam pienākas?

11 Sapulcēs mēs dodam Jehovam to, kas viņam pienākas. Tā kā Jehova ir Radītājs, viņš ir cienīgs saņemt slavu, pateicību un godu. (Nolasīt Atklāsmes 7:12.) Kad sapulcēs mēs lūdzam, dziedam un runājam par Jehovu, viņš saņem to, kas viņam pamatoti pienākas, — pielūgsmi. Mēs esam bezgala pateicīgi par iespēju godāt Dievu, kurš ir tik daudz darījis mūsu labā.

12. Ko jūt Jehova, ja mēs paklausām viņa norādījumam apmeklēt sapulces?

12 Jehova ir arī pelnījis, ka mēs viņam paklausām. Viņš ir norādījis, ka mēs nedrīkstam atstāt novārtā draudzes sapulces — it īpaši tagadējā beigu laikā. Mēs iepriecinām Jehovu, kad labprāt paklausām šim norādījumam. (1. Jāņa 3:22.) Viņš ievēro un augstu vērtē mūsu pūles apmeklēt ikvienu sapulci. (Ebr. 6:10.)

13., 14. Kā sapulcēs mēs varam tuvoties Jehovam un Jēzum?

13 Apmeklējot sapulces, mēs apliecinām, ka vēlamies tuvoties Jehovam un viņa Dēlam. Draudzes sapulcēs Diženais Skolotājs sniedz mums vadību ar savu Rakstu, Bībeles, palīdzību. (Jes. 30:20, 21.) Dažkārt pat tie, kas nekalpo Jehovam, apmeklējot mūsu sapulces, secina: ”Dievs patiešām ir starp jums.” (1. Kor. 14:23—25.) Sapulcēs darbojas Jehovas svētais gars, un Jehova pats pārrauga Bībeles mācīšanu draudzē. Tātad sapulcēs mēs uzklausām Jehovas balsi un izjūtam viņa mīlestības pilnās rūpes, un tā mēs tuvojamies viņam.

14 Jēzus, draudzes galva, teica: ”Kur divi vai trīs ir sapulcējušies manā vārdā, tur es esmu viņu vidū.” (Mat. 18:20.) Šis princips ir spēkā arī draudzes sapulcēs. Kristus ”staigā” Dieva tautas draudžu vidū. (Atkl. 1:20—2:1.) Padomājiet tikai! Pats Jehova un viņa Dēls Jēzus mums dod garīgus spēkus draudzes sapulcēs. Ko, jūsuprāt, domā Jehova, redzot jūsu dedzīgo vēlmi tuvoties viņam un viņa Dēlam?

15. Paskaidrojiet, kā, apmeklējot sapulces, mēs parādām, ka paklausām Jehovam!

15 Apmeklējot sapulces, mēs parādām, ka atbalstām Dieva varu. Lai gan Jehova ir licis apmeklēt sapulces, viņš mūs nespiež to darīt. (Jes. 43:23.) Tāpēc mēs paši varam apliecināt Jehovam, ka mēs no sirds viņu mīlam un atbalstām viņa varu. (Rom. 6:17.) Iespējams, darbā priekšnieks mums izvirza tādas prasības, kurām pakļaujoties mēs netiktu regulāri uz sapulcēm. Vai arī no varas iestāžu puses mums draud naudas sods, ieslodzījums vai vēl kas sliktāks, ja mēs apmeklējam sapulces. Vēl var būt, ka mēs izjūtam kārdinājumu izklaidēties, nevis doties uz sapulci. Katrā no šīm situācijām mums ir jāizvēlas, kā rīkoties. (Ap. d. 5:29.) Ja izvēlamies atbalstīt Jehovas varu, mēs iepriecinām mūsu debesu Tēvu. (Sal. Pam. 27:11.)

NEPĀRSTĀSIM APMEKLĒT SAPULCES!

16., 17. a) Pēc kā var spriest, ka pirmā gadsimta kristiešiem bija svarīgi pulcēties kopā? b) Ko par draudzes sapulču apmeklēšanu ir teicis brālis Georgs Gangass?

16 Jēzus agrīno sekotāju vēlēšanās pulcēties kopā nenoplaka drīz vien pēc 33. gada Vasarsvētkos pieredzētā iespaidīgā brīnuma. ”Dienu no dienas viņi vienprātībā pulcējās templī.” (Ap. d. 2:46.) Grieķu valodas vārds, kas iztulkots ”pulcējās”, norāda uz cītīgu, neatlaidīgu turēšanos pie noteiktas rīcības. Lai gan agrīnajiem kristiešiem nebija viegli pulcēties kopā, lai pielūgtu Dievu, jo viņus vajāja Romas varas iestādes un  jūdu reliģiskie vadītāji, viņi tomēr nepārstāja apmeklēt sapulces.

17 Arī mūsdienās Jehovas kalpi ir dziļi pateicīgi par iespēju apmeklēt draudzes sapulces. Georgs Gangass, kas vairāk nekā 22 gadus bija Vadošās padomes loceklis, izteicās: ”Tikšanās ar ticības biedriem man ir viens no lielākajiem prieka un uzmundrinājuma avotiem dzīvē. Man patīk ierasties valstības zālē vienam no pirmajiem un doties prom vienam no pēdējiem, ja vien tas ir iespējams. Es jūtu prieku, kad runāju ar citiem Dieva kalpiem. Viņu vidū — savā ģimenē — es jūtos omulīgi, kā garīgā paradīzē.” Viņš piebilda: ”Gluži tāpat kā kompass vienmēr norāda uz ziemeļiem, arī manas dziļākās domas allaž ir pievērstas sapulcēm, un es vienmēr vēlos tās apmeklēt.”

18. Ko jūs domājat par draudzes sapulcēm, un ko jūs esat apņēmušies darīt?

18 Noteikti arī jums ir tāda pati attieksme pret iespēju pulcēties kopā, lai pielūgtu Jehovu. Būsim apņēmības pilni cītīgi un neatlaidīgi apmeklēt draudzes sapulces! Tādā veidā mēs apliecināsim, ka esam vienisprātis ar ķēniņu Dāvidu, kas teica: ”Kungs, man ir mīļa Tava mītne Tavā namā.” (Ps. 26:8.)

^ [1] (3. rindkopa.) Daži mūsu ticības biedri nevar regulāri apmeklēt sapulces no viņiem neatkarīgu apstākļu dēļ (piemēram, smagas slimības dēļ). Jehova saprot viņu situāciju un augstu vērtē viņu pašaizliedzīgo kalpošanu. Draudzes vecākie var palīdzēt fiziski nespēcīgiem brāļiem un māsām, nodrošinot tiem garīgās programmas klausīšanos pa telefonu vai piedāvājot klausīties sapulču ierakstus.

^ [2] (3. rindkopa.) Sk. ”Kāpēc ir svarīgi apmeklēt sapulces”.