Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Sargtornis (izdevums studēšanai)  |  Aprīlis 2016

Vai jūs gudri izmantojat iztēli?

Vai jūs gudri izmantojat iztēli?

KAS sver tikai kādu pusotru kilogramu, bet tiek saukts par ”vissarežģītāko objektu, kas līdz šim ir atklāts Visumā”? Tās ir cilvēka smadzenes. Šis ”objekts” patiesi ir unikāls! Jo vairāk mēs uzzināsim par smadzeņu darbību, jo vairāk pieaugs mūsu apbrīna par Jehovas ”brīnišķajiem.. darbiem”. (Ps. 139:14.) Pievērsīsim uzmanību tikai vienai no daudzajām smadzeņu darbības izpausmēm — iztēlei.

Kas ir iztēle? Tā ir skaidrota kā ”psihiska norise — (kā) radīšana apziņā tēla, priekšstata, idejas veidā (parasti jaunrades procesā)” (Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca). Ar iztēles palīdzību mēs iedomājamies to, ko nekad neesam pieredzējuši. Ir skaidrs, ka mēs visi izmantojam iztēli diezgan regulāri. Piemēram, mēs nereti lasām vai dzirdam par vietām, kur nekad neesam bijuši. Bet tas taču mūs nekavē tās iztēloties, vai ne? Patiesībā ik reizi, kad mēs domājam par kaut ko tādu, ko nevaram redzēt, dzirdēt, pagaršot, sajust vai pasmaržot, mēs liekam lietā savu iztēli.

Kā redzams Bībelē, cilvēki tika radīti pēc Dieva tēla. (1. Moz. 1:26, 27.) Vai tas neliecina par to, ka arī Jehovam pašam piemīt iztēle? Ja reiz viņš mūs ir apveltījis ar iztēles spēju, viņš noteikti vēlas, lai mēs iztēlotos, kā mēs varam rīkoties saskaņā ar viņa normām un kā piepildīsies viņa solījumi. (Sal. Māc. 3:11.) Kā mēs varam izmantot iztēli gudri, un kā to lietot būtu nesaprātīgi un nepareizi?

NESAPRĀTĪGA UN NEPAREIZA IZTĒLES IZMANTOŠANA

1. Sapņot nepareizā laikā vai fantazēt par kaut ko nepareizu.

Sapņošana pati par sevi nav slikta. Pētījumi liecina, ka tā pat var būt derīga. Bet Salamana Mācītāja grāmatas 3. nodaļas 1. pantā ir teikts: ”Katrai lietai ir savs nolikts laiks,” — un no tā izriet, ka pastāv iespēja kaut ko darīt nepareizā laikā. Piemēram, vai tad, ja mēs sapulces vai Bībeles studēšanas laikā ļaujam domām klīst apkārt, sapņošana mums palīdz vai traucē? Jēzus izteica nopietnu brīdinājumu par to, cik bīstami ir domās kavēties pie kaut kā slikta, piemēram, nodoties amorālām fantāzijām. (Mat. 5:28.) Dažas no domām, kam mēs ļautu attīstīties mūsu prātā, Jehovam būtu ļoti nepatīkamas. Turklāt amorālas fantāzijas var kļūt par pirmo soli ceļā uz amorālu rīcību. Būsim apņēmības pilni nepieļaut, ka mūsu iztēle mūs attālinātu no Jehovas!

2. Uzskatīt, ka bagātība garantē drošību.

Cilvēks nevar dzīvot bez materiālām lietām. Tomēr, ja mēs iedomāsimies, ka tās mums sagādās īstu drošību un laimi, mēs piedzīvosim dziļu vilšanos. Gudrais ķēniņš Salamans rakstīja: ”Bagāto mantība viņiem kā cietoksnis un kā augsts mūris — tā tie domā!” (Sal. Pam. 18:11, LB-2012.) Piemēram, lūk, kas 2009. gada septembrī notika Filipīnu pilsētā  Manilā. Spēcīgu lietusgāžu dēļ tika applūdināti vairāk nekā 80 procenti pilsētas teritorijas. Vai tiem, kam piederēja vairāk materiālā ziņā, klājās labāk? Kāds bagāts vīrs, kas plūdos daudz ko bija zaudējis, atzina: ”Plūdi nolīdzināja atšķirību starp bagātajiem un nabadzīgajiem — grūtības un ciešanas piemeklēja kā vienus, tā otrus.” Lai gan būtu viegli iztēloties, ka manta mums sagādās patiesu aizsardzību un drošību, ir jāatceras, ka īstenībā tā nav.

3. Raizēties par to, kas varbūt nekad nenotiks.

Jēzus deva padomu neļauties pārmērīgām raizēm. (Mat. 6:34.) Cilvēks, kas nemitīgi par kaut ko raizējas, pastāvīgi nodarbina savu iztēli. Mēs varam patērēt daudz spēka, raizējoties par iedomātām problēmām — tādām, kas vēl nav radušās un kas varbūt tā arī nekad neradīsies. Kā var lasīt Bībelē, šāda raizēšanās ar laiku var izraisīt nomāktību. (Sal. Pam. 12:25.) Tāpēc ir svarīgi ņemt vērā Jēzus padomu un neļauties pārmērīgām raizēm, bet gan censties tikt galā ar tām grūtībām, ko sagādā konkrētā diena.

GUDRA IZTĒLES IZMANTOŠANA

1. Censties jau iepriekš paredzēt bīstamās situācijas, kādas varētu rasties.

Bībele mudina būt gudriem un domāt uz priekšu. (Sal. Pam. 22:3.) Ar iztēles palīdzību mēs varam iedomāties, kādas varētu būt mūsu lēmumu sekas, pirms esam tos pieņēmuši. Piemēram, varbūt mēs esam uzaicināti uz kādu saviesīgu pasākumu. Kā iztēle mums var palīdzēt, kad jāizlemj, vai apmeklēt šo pasākumu vai ne? Kad esam noskaidrojuši, kādi cilvēki vēl ir uzaicināti, cik liels būs pasākums, kur un kad tas notiks, padomāsim: kāds varētu būt šis pasākums? Vai mums ir pamats iztēloties, ka tajā viss norisināsies saskaņā ar Bībeles principiem? Šādi mēs savā prātā šo pasākumu vizualizējam. Liekot lietā iztēli, lai pieņemtu gudrus lēmumus, mēs varam izvairīties no situācijām, kurās būtu apdraudēts mūsu garīgums.

2. Pārdomāt dažādas iespējas, kā risināt nopietnas problēmas.

Iztēle palīdz arī atrast labāko risinājumu, kad esam sastapušies ar kādu problēmu. Piemēram, mums varbūt ir radušās domstarpības ar kādu draudzes locekli. Kā mēs runāsim ar brāli vai māsu, lai atjaunotu labas attiecības? Mums jāņem vērā vairāki faktori. Kā šis brālis vai māsa mēdz izteikt savas domas? Kāds  būtu vispiemērotākais brīdis, lai runātu par radušos problēmu? Kādus vārdus būtu labi izmantot? Kādā tonī būtu jārunā? Liekot lietā iztēli, mēs varam savā prātā izmēģināt dažādus problēmas risināšanas veidus un izvēlēties to, kas, mūsuprāt, būs visefektīvākais un radīs atsaucību sarunas biedrā. (Sal. Pam. 15:28.) Rūpīgi pārdomājot, kā rīkoties, kad saskaramies ar nopietnām problēmām, mēs veicināsim mieru draudzē. Tas noteikti ir labs veids, kā izmantot iztēli.

3. Padarīt Bībeles lasīšanu un pētīšanu interesantāku.

Ik dienu lasīt Bībeli ir ārkārtīgi svarīgi. Tomēr nepietiek tikai ar to, ka esam izlasījuši noteiktu lappušu skaitu. Izlasītajā mums ir jācenšas saskatīt noderīgus Bībeles principus, un mums ir jāvēlas tos izmantot savā dzīvē. Bībeles lasīšanai mūs jāmudina arvien augstāk vērtēt visu, ko dara Jehova. Arī te mums var noderēt iztēle. Kādā veidā? Piemēram, padomāsim par Sargtorņa rakstiem, kas ir publicēti rubrikā ”Sekosim viņu ticībai”. Šie raksti rosina mūsu iztēli — mēs varam iztēloties vidi, kādā darbojās Bībelē aprakstītie cilvēki, un to, kāda ir bijusi viņu pagātne. Mēs varam it kā redzēt savām acīm ainas, sadzirdēt skaņas, sajust smaržas un iedomāties, ko varēja just cilvēki konkrētajā aprakstā. Tas viss mums palīdz Bībeles stāstījumā saskatīt iepriekš nepamanītus vērtīgus principus un uzmundrinošas domas, lai gan mums, iespējams, šķita, ka mēs jau zinām visu par kādu Bībeles personāžu. Šādi liekot lietā iztēli, mēs padarīsim Bībeles lasīšanu un pētīšanu interesantāku.

4. Attīstīt un izpaust iejūtību.

Iejūtība ir pievilcīga īpašība, kas ietver sevī to, ka mēs sajūtam otra cilvēka sāpes savā sirdī. Tā kā šī īpašība piemīt gan Jehovam, gan Jēzum, arī mums jācenšas to attīstīt. (2. Moz. 3:7; Ps. 72:13.) Kā to darīt? Viens no labākajiem veidiem, kā attīstīt iejūtību, ir likt lietā iztēli. Mēs paši varbūt neesam saskārušies ar to, ko patlaban pieredz kāds mūsu brālis vai māsa. Bet mēs varētu sev uzdot jautājumu: ”Kā es justos šādā situācijā, un kas man varētu palīdzēt?” Iesaistot iztēli, lai atbildētu uz šo jautājumu, mēs spēsim kļūt iejūtīgāki. Ja mēs izpaudīsim iejūtību, tiks labvēlīgi ietekmēta ikkatra kristīgās dzīves joma, to vidū mūsu kalpošana un attiecības ar ticības biedriem.

5. Iztēloties, kāda būs dzīve jaunajā pasaulē.

Bībelē izteiksmīgiem vārdiem ir aprakstīts, kāda būs dzīve Dieva apsolītajā jaunajā pasaulē. (Jes. 35:5—7; 65:21—25; Atkl. 21:3, 4.) Turklāt mūsu literatūrā ir redzamas skaistas ilustrācijas, kurās ir attēlotas šīs nākotnes ainas. Ilustrācijas atraisa mūsu iztēli un palīdz iedomāties, kā mēs paši paradīzē pieredzam Dieva apsolītās svētības. Tā kā Jehova ir apveltījis cilvēkus ar iztēli, viņš ļoti labi zina, cik tā var būt noderīga. Ja, pārdomājot Dieva solījumus, izmantojam iztēli, vairojas mūsu pārliecība, ka tie noteikti piepildīsies, un nostiprinās mūsu apņēmība palikt uzticīgiem arī pašreizējās grūtībās.

Jehova savā mīlestībā mums ir devis šo apbrīnojamo dāvanu — iztēli. Tā mums noder ik dienas un palīdz kalpot Jehovam. Parādīsim viņam pateicību par šo lielisko dāvanu un vienmēr izmantosim to gudri!