”Apžēlošanās un žēlastības Dievs.” (2. MOZ. 34:6.)

DZIESMAS: 57., 147.

1. Kā Jehova palīdzēja Mozum viņu labāk iepazīt, un kāpēc tas ir iezīmīgi?

REIZ, atbildēdams uz Mozus lūgumu, Dievs palīdzēja Mozum viņu labāk iepazīt — pieminējis savu vārdu, viņš nosauca vairākas no savām īpašībām. Viņš uzsvēra, ka ir žēlsirdīgs un līdzjūtīgs Dievs. (Nolasīt 2. Mozus 34:5—7.) Jehova būtu varējis izcelt savu spēku vai gudrību. Tomēr Mozus tobrīd gribēja pārliecināties, ka Jehova viņu atbalsta, tāpēc Jehova pieminēja tādas savas īpašības, kas viņu mudina palīdzēt viņa kalpiem. (2. Moz. 33:13.) Vai nav uzmundrinoši, ka Dievs savu raksturojumu sāka tieši ar šīm pievilcīgajām īpašībām? Šajā rakstā ir pievērsta uzmanība līdzjūtībai. Persona, kas ir līdzjūtīga, žēlo citus, izprot un pārdzīvo citu bēdas un sāpes un vēlas tiem palīdzēt.

2., 3. a) Kas liecina, ka cilvēku dabā ir būt līdzjūtīgiem? b) Kāpēc mums jānoskaidro, kas Bībelē teikts par līdzjūtību?

2 Cilvēki ir radīti pēc Dieva tēla. Tā kā Jehova ir līdzjūtīgs, interesēties un gādāt par citiem ir arī cilvēku dabā. Līdzjūtīgi mēdz būt arī tie cilvēki, kas nepazīst patieso Dievu. (1. Moz. 1:27.) Bībelē var lasīt par daudziem cilvēkiem, kuru rīcībā ir izpaudusies līdzjūtība. Spilgts piemērs ir gadījums, kurā bija iesaistītas  divas netikles, kas ar mazuli bija ieradušās pie ķēniņa Salamana, lai tas izšķirtu strīdu, kura no viņām ir bērna īstā māte. Kad Salamans ierosināja pārcirst bērnu, lai izdibinātu, kura no sievietēm saka taisnību, īstās ”mātes sirds iedegās sava bērna labad”. Viņa bija ar mieru, ka ķēniņš atdotu bērnu otrai sievietei, lai tikai bērns paliktu dzīvs. (1. Ķēn. 3:23—27.) Atcerēsimies arī, ka faraona meita izglāba mazo Mozu. Lai gan viņa labi saprata, ka ir atradusi ebreju bērnu, kas pēc faraona pavēles būtu bijis jānonāvē, viņa ”iežēlojās par to” un izlēma to uzaudzināt kā savu bērnu. (2. Moz. 2:5, 6.)

3 Kāpēc mums jādomā par to, kā izpaust līdzjūtību? Tāpēc, ka Bībelē mēs tiekam mudināti līdzināties Jehovam. (Efes. 5:1.) Jehova ir līdzjūtīgs, un arī cilvēki ir radīti ar spēju just līdzi. Tomēr no Ādama mantotās nepilnības dēļ mūsos mīt nosliece domāt vairāk par sevi nekā par citiem. Reizēm mums nepavisam nav viegli izlemt, vai palīdzēt kādam citam vai arī vairāk pievērst uzmanību sev. Kas mums var palīdzēt būt līdzjūtīgiem? Pirmkārt, pārdomāsim, kā līdzjūtība ir izpaudusies Jehovas rīcībā un kā šo īpašību ir izpauduši dažādi cilvēki. Otrkārt, padomāsim, kas mums jādara, lai mēs varētu līdzināties Jehovam līdzjūtībā, un kā tas mums nāk par labu.

JEHOVA — VISIZCILĀKAIS LĪDZJŪTĪBAS PARAUGS

4. a) Kāpēc Jehova sūtīja uz Sodomu eņģeļus? b) Ko mums palīdz saprast notikumi ar Latu?

4 Bībelē ir minēti daudzi gadījumi, kad Jehova ir rīkojies, līdzjūtības vadīts. Piemēram, aplūkosim, ko pieredzēja Lats. Šis taisnais vīrs ”smagi pārdzīvoja”, ka Sodomas un Gomoras iedzīvotāji rīkojas klaji amorāli. Dievs bija izlēmis, ka šie netiklie cilvēki ir jāsoda ar nāvi. (2. Pēt. 2:7, 8.) Dievs sūtīja uz šo apgabalu eņģeļus, lai tie izglābtu Latu. Eņģeļi skubināja Latu un tā ģimeni bēgt prom no iznīcībai nolemtā apvidus, ”bet viņš vēl kavējās”. Tad eņģeļi ”to satvēra pie rokas, tāpat viņa sievu un abas viņa meitas, tāpēc ka tas Kungs gribēja viņus pataupīt, un tie to izveda un atstāja ārpus pilsētas”. (1. Moz. 19:16.) Vai šis gadījums neliecina, ka Jehova labi zina savu uzticīgo kalpu grūtības? (Jes. 63:7—9; Jēk. 5:11, zemsv. piez.; 2. Pēt. 2:9.)

5. Ko mēs varam mācīties no tādiem Bībeles pantiem kā 1. Jāņa 3:17?

5 Jehova jūt līdzi tiem, kam klājas grūti, un viņš arī saviem kalpiem māca līdzjūtību. Tas ir labi redzams senajiem izraēliešiem dotajā likumā par parādnieka virsdrēbju ņemšanu ķīlā. (Nolasīt 2. Mozus 22:25, 26.) Neiejūtīgam aizdevējam varēja rasties kārdinājums paturēt ķīlā parādnieka apmetni, kamēr parāds nebūtu atdots. Tādā gadījumā šim trūcīgajam cilvēkam nebūtu, ar ko naktī apsegties. Bet Jehova savus kalpus mācīja nebūt cietsirdīgiem. Viņiem bija jābūt līdzjūtīgiem. Ko mēs varam mācīties no šajā likumā ietvertā principa? Ja kāds mūsu brālis cieš jeb, tēlaini runājot, viņam ir ”auksti”, mums viņam jāpalīdz. (Kol. 3:12; Jēk. 2:15, 16; nolasīt 1. Jāņa 3:17, arī zemsv. piez.)

6. Kā mūsu rīcību var ietekmēt pārdomas par to, ka Jehova tik pacietīgi mudināja grēcīgos izraēliešus laboties?

6 Jehova juta līdzi izraēliešiem pat tad, kad tie grēkoja. Bībelē teikts: ”Tas Kungs, viņu tēvu Dievs, sūtīja nepārtraukti pie viņiem savus vēstnešus, lai viņus brīdinātu, jo Viņam bija žēl savas tautas un savas svētās mājvietas.” (2. Laiku 36:15.) Arī mums jājūt līdzi cilvēkiem, kas var nožēlot savu grēcīgo dzīvesveidu un izpelnīties Dieva labvēlību. Jehova ”nevēlas, lai kāds ietu bojā”, kad tiks darīts gals  ļaunajai pasaulei. (2. Pēt. 3:9.) Tāpēc, kamēr vēl ir laiks, turpināsim sludināt un brīdināt cilvēkus, lai cik vien iespējams daudzi gūtu labumu no Dieva līdzjūtības!

7., 8. Kāpēc kāda ģimene uzskata, ka ir pieredzējusi īpašu Jehovas līdzjūtības izpausmi?

7 Par Jehovas līdzjūtību liecina arī daudzi gadījumi, kas notikuši mūsu laikos. Lūk, ko 20. gadsimta 90. gadu pirmajā pusē pieredzēja kāda ģimene teritorijā, kurā plosījās etnisko nesaskaņu izraisīts militārs konflikts. Vecāki kopā ar abiem dēliem, no kuriem vecākajam bija 12 gadu, un vēl daži Jehovas liecinieki brauca ar autobusu no Bosnijas uz Serbiju, lai tur apmeklētu kongresu. Tēvs un māte šajā kongresā bija plānojuši kristīties. Taču uz robežas kareivji šai ģimenei lika izkāpt no autobusa, jo tā piederēja pie citas tautības. Pārējiem Jehovas lieciniekiem tika atļauts turpināt ceļu. Pēc divām dienām virsnieks pa rāciju sazinājās ar savu priekšnieku un vaicāja, ko darīt ar aizturēto ģimeni. Tā kā viņš stāvēja tieši blakus, visa ģimene dzirdēja atbildi: ”Aizvediet viņus kaut kur un nošaujiet!”

8 Kamēr virsnieks runāja ar kareivjiem, pie ģimenes neuzkrītoši pienāca divi vīrieši un pačukstēja, ka ir Jehovas liecinieki. Viņi no šīs ģimenes ceļabiedriem bija uzzinājuši par notikušo. Mūsu brāļi aicināja abus bērnus doties uz viņu mašīnu, lai tie šķērsotu robežu kopā ar viņiem, jo bērnu dokumenti netika pārbaudīti. Bet vecākiem viņi teica, lai tie apiet robežkontroles punkta ēkai pa aizmuguri un, pārgājuši robežu, sagaida viņus otrā pusē. Vecākais no bērniem vēlāk stāstīja, ka ir bijis neizpratnē: smieties vai raudāt par tādu priekšlikumu. Abi vecāki mūsu brāļiem jautāja: ”Jūs tiešām domājat, ka mums ļaus tā vienkārši aiziet?” Bet, kad vecāki sāka virzīties uz robežas pusi, viņus neviens pat neievēroja — karavīri skatījās viņiem cauri kā tukšam gaisam. Pārgājuši pāri robežai, vecāki satikās ar bērniem un turpināja ceļu uz kongresu. Viņi bija pilnīgi pārliecināti, ka Jehova ir atbildējis uz viņu izmisīgajām lūgšanām pēc palīdzības. Protams, Bībelē ir minēti gadījumi, kad Jehova nav tieši iejaucies notikumu gaitā, lai pasargātu savus kalpus. (Ap. d. 7:58—60.) Bet par gadījumu, ko pieredzēja šī ģimene, viens no dēliem vēlāk izteicās: ”Izskatījās, ka eņģeļi ir aizmiglojuši kareivju skatienu un ka Jehova mūs izglābj.” (Ps. 97:10.)

9. Ko darīja Jēzus, kad redzēja, kādā stāvoklī garīgā ziņā ir ļaudis? (Sk. attēlu raksta sākumā.)

9 Daudz ko var mācīties arī no Jēzus. Viņam no sirds bija žēl ļaužu, jo ”tie bija nomocīti un pamesti kā avis bez gana”. Uz ko viņu mudināja līdzjūtība pret cilvēkiem? ”Viņš tiem sāka daudz ko mācīt.” (Mat. 9:36; nolasīt Marka 6:34.) Jēzus attieksme bija krasā pretstatā farizeju attieksmei, kuriem nebija ne mazākās vēlēšanās palīdzēt vienkāršajiem ļaudīm. (Mat. 12:9—14; 23:4; Jāņa 7:49.) Noteikti arī mūsu sirdī kvēlo vēlēšanās palīdzēt tiem, kas ir izslāpuši pēc Bībeles patiesības.

10., 11. Vai ir jābūt līdzjūtīgiem pret visiem jebkurā situācijā? Paskaidrojiet.

10 Tas nenozīmē, ka ir jābūt līdzjūtīgiem pret visiem jebkurā situācijā. Iepriekšminētajos gadījumos Dievs pilnīgi pamatoti izturējās ar līdzjūtību. Savukārt cilvēki līdzjūtību ne vienmēr ir izrādījuši pamatoti. Reiz ķēniņš Sauls nepaklausīja Jehovam, aizbildinādamies ar ”līdzjūtību”, — viņš pasaudzēja Dieva tautas ienaidnieku Agagu un pataupīja arī labākos amalekiešu lopus. Tāpēc Sauls zaudēja Jehovas labvēlību, un Jehova vairs negribēja, ka tas būtu ķēniņš pār Izraēlu. (1. Sam. 15:3, 9, 15.) Protams, Jehova ir  absolūti taisnīgs Tiesnesis. Viņš spēj ieskatīties cilvēku sirdī un zina, kad žēlastību un līdzjūtību parādīt nav pamata. (Raudu Dz. 2:17; Ecēh. 5:11.) Tuvojas laiks, kad viņš sodīs ikvienu, kas nevēlas viņam paklausīt. (2. Tes. 1:6—10.) Tad viņš nesaudzēs tos, kurus būs atzinis par ļauniem, un nejutīs tiem līdzi. Sodot ļaundarus, Dievs parādīs, ka jūt līdzi saviem uzticīgajiem kalpiem.

11 Ir skaidrs, ka nav mūsu ziņā spriest, kas pelna sodu, bet kas — glābšanu. Mums ir nevis jātiesā, bet jādara viss iespējamais, lai palīdzētu cilvēkiem. Kādi ir daži no veidiem, kā mēs varam parādīt, ka patiešām jūtam citiem līdzi?

KĀ IZPAUST LĪDZJŪTĪBU

12. Kā mēs praktiski varam parādīt, ka jūtam citiem līdzi?

12 Palīdzēsim ikdienā. Mums jābūt līdzcietīgiem un iejūtīgiem pret ticības biedriem un citiem cilvēkiem — tā ir viena no pamatprasībām, kas izvirzītas Jēzus sekotājiem. (Jāņa 13:34, 35; 1. Pēt. 3:8.) Līdzjūtīgam cilvēkam citu ciešanas rod atbalsi viņa sirdī. Tāpēc viņš vēlas palīdzēt tiem, kas cieš un kam klājas grūti. Centīsimies pamanīt, kam ir vajadzīga mūsu palīdzība! Varbūt mēs kādam varētu palīdzēt iepirkties, apkopt mājas soli vai paveikt viņa labā kādu citu darbu? (Mat. 7:12.)

Sniegsim citiem praktisku palīdzību, tā apliecinot, ka esam iejūtīgi un līdzcietīgi. (Sk. 12. rindkopu)

13. Kādas Dieva kalpu īpašības īpaši izceļas tad, kad ir notikusi kāda dabas katastrofa vai cita nelaime?

13 Palīdzēsim tiem, kas cietuši dabas katastrofās. Daudzi, redzot, kādās grūtībās ir nonākuši cilvēki, kas cietuši dabas katastrofās, līdzjūtības mudināti, vēlas kaut ko darīt, lai atvieglotu viņu ciešanas. Jehovas liecinieki ir plaši pazīstami ar palīdzības sniegšanu vietās, ko skārusi kāda dabas katastrofa vai cita nelaime. (1. Pēt. 2:17.) 2011. gadā Japānu satricināja spēcīga zemestrīce, kas izraisīja postošu cunami. Kāda mūsu māsa, kas dzīvoja rajonā, kuru smagi bija skārusi šī katastrofa, teica, ka jutās ”ļoti uzmundrināta un spēcināta”, redzot pūles, ko ēku atjaunošanā ieguldīja daudzie brīvprātīgie, kas bija atbraukuši no citām Japānas daļām un pat no citām zemēm. Māsa rakstīja: ”Pieredzētais man ļāva vēl labāk saprast, ka  Jehova rūpējas par saviem kalpiem. Es arī izjutu, kā viņa liecinieki rūpējas cits par citu. Daudz brāļu un māsu visā pasaulē lūdz par mums.”

14. Kā mēs varam palīdzēt tiem, kas ir gados un kam ir vāja veselība?

14 Palīdzēsim tiem, kas ir gados un kam ir vāja veselība. Mēs, protams, jūtam līdzi tiem, kam grūtības sagādā gadu nasta un dažādas slimības. Mēs visi ilgojamies pieredzēt laiku, kad šo problēmu vairs nebūs, tāpēc mēs lūdzam, lai nāktu Dieva valstība. Bet, kamēr šis laiks vēl nav pienācis, mēs darām visu iespējamo, lai atvieglotu dzīvi tiem, kas cieš. Kādā grāmatā, kurā autors stāstīja par savu māti, kas slimoja ar Alcheimera slimību, ir pieminēts šāds gadījums. Reiz mātei bija gadījusies nesaturēšana un viņa centās sevi apkopt. Bet tad atskanēja durvju zvans. Bija atnākušas divas Jehovas liecinieces, kas mēdza regulāri apmeklēt šo sievieti. Māsas ievaicājās, vai viņas varētu kaut kādā veidā palīdzēt. ”Man ir neērti atzīt, bet jūs varētu gan,” atbildēja sieviete. Abas māsas palīdzēja sievietei sakopties. Tad viņas uzvārīja tēju un vēl kādu brīdi uzkavējās, lai parunātos ar sievieti. Šīs sievietes dēls savā grāmatā izteicās, ka ir ļoti pateicīgs abām kristietēm par izpalīdzēšanu viņa mātei. ”Cepuri nost šo Jehovas liecinieču priekšā!” viņš rakstīja. ”Viņas patiešām dzīvo saskaņā ar to, ko sludina.” Vai arī jūs līdzjūtība mudina darīt visu, kas ir jūsu spēkos, lai atvieglotu dzīvi tiem, kas ir gados un kam ir vāja veselība? (Filip. 2:3, 4.)

15. Kādas iespējas mums rodas sludināšanā?

15 Palīdzēsim cilvēkiem iepazīt Jehovu. Mēs redzam, cik daudz problēmu un raižu nomāc cilvēkus, un mēs jūtam viņiem līdzi. Tāpēc mēs vēlamies stāstīt viņiem par Dievu un to, ko cilvēku labā paveiks Dieva valstība. Vēl mēs viņiem varam palīdzēt, paskaidrojot, cik gudri ir dzīvot pēc Dieva normām. (Jes. 48:17, 18.) Vai jums būtu iespējams vairāk piedalīties labās vēsts sludināšanā? Tas ir lielisks veids, kā godāt Jehovu un parādīt, ka mēs patiešām jūtam citiem līdzi. (1. Tim. 2:3, 4.)

LĪDZJŪTĪBA PRET CITIEM NĀK PAR LABU MUMS PAŠIEM

16. Kā līdzjūtība pret citiem nāk par labu mums pašiem?

16 Psihiskās veselības speciālisti uzsver, ka līdzjūtības parādīšana citiem pozitīvi ietekmē cilvēka paša veselību un attiecības ar apkārtējiem. Kad mēs palīdzam tiem, kam klājas grūti, mēs izjūtam prieku un mums ir saulaināks skats uz dzīvi, mēs nejūtamies vientuļi un mazāk ļaujamies negatīvām domām. Tātad mēs paši daudz ko gūstam, ja esam līdzjūtīgi. (Efes. 4:31, 32.) Ja mēs ar mīlestību palīdzam citiem, mums ir tīra sirdsapziņa, jo mēs apzināmies, ka esam darījuši to, ko Jehova no mums prasa. Līdzjūtība padara cilvēku par labāku tēvu vai māti, labāku dzīvesbiedru un labāku draugu. Tie, kas jūt līdzi citiem un palīdz, parasti arī paši saņem palīdzību tad, kad tā ir vajadzīga. (Nolasīt Mateja 5:7; Lūkas 6:38.)

17. Kāds ir galvenais iemesls, kāpēc mēs cenšamies būt līdzjūtīgi?

17 Taču galvenais iemesls, kāpēc mēs cenšamies būt līdzjūtīgi, ir tāds, ka mēs vēlamies līdzināties Dievam Jehovam un viņu godāt. Viņš ir tas, kas ir apveltījis cilvēkus ar spēju mīlēt un just līdzi. (Sal. Pam. 14:31.) Jehova rāda vislabāko priekšzīmi, kā paust mīlestību un līdzjūtību. Tāpēc darīsim visu, kas ir mūsu spēkos, lai līdzinātos viņam, — būsim līdzjūtīgi pret citiem, tā veicinot mīlestības pilnu gaisotni brāļu un māsu starpā un labas attiecības ar visiem pārējiem cilvēkiem. (Gal. 6:10; 1. Jāņa 4:16.)