Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Sargtornis (izdevums studēšanai)  |  Septembris 2017

”Esi drosmīgs un rīkojies!”

”Esi drosmīgs un rīkojies!”

”Esi stiprs un esi drosmīgs un rīkojies! Nebīsties..! Tiešām, Dievs tas Kungs.. būs ar tevi.” (1. LAIKU 28:20.)

DZIESMAS: 38., 34.

1., 2. a) Kādu nozīmīgu uzdevumu saņēma Salamans? b) Kas Dāvidam varēja darīt raizes?

JEHOVA Salamanam uzticēja pārraudzīt tempļa celtniecību Jeruzālemē. Tas bija viens no visu laiku nozīmīgākajiem būvniecības projektiem. Templim bija ”jākļūst par lielu un varenu celtni”. Par to bija teikts, ka ”to visās zemēs slavēs un apbrīnos”. Bet pats galvenais — templim bija jākļūst par ”Dieva tā Kunga namu”. (1. Laiku 22:1, 5, 9—11.)

2 Ķēniņš Dāvids nešaubījās, ka Dievs atbalstīs šo darbu. Taču viņš apzinājās, ka Salamans ”ir vēl jauns un nav nobriedis”. Dāvids droši vien domāja par to, vai viņa dēlam pietiks drosmes uzņemties šo darbu un vai dēla pieredzes trūkums nebūs par šķērsli sekmīgam iznākumam. Lai paveiktu uzticēto darbu, Salamanam bija jāseko padomam: ”Esi drosmīgs un rīkojies!”

3. Kā Dāvida piemērs varēja palīdzēt Salamanam?

3 Salamans noteikti bija mācījies drosmi no sava tēva. Jaunībā Dāvids bija cīnījies ar plēsīgiem zvēriem, kas bija uzbrukuši viņa tēva ganāmpulkam. (1. Sam. 17:34, 35.) Viņš parādīja apbrīnojamu drosmi arī tad, kad devās cīņā ar Goliātu — milzīga auguma cīņās rūdītu karavīru. Paļaudamies uz Jehovas palīdzību, Dāvids devās pretī Goliātam un nogāza to zemē ar vienu pašu akmeni. (1. Sam. 17:45, 49, 50.)

4. Kāpēc Salamanam bija vajadzīga drosme?

 4 Dāvids tik tiešām savam dēlam bija labs paraugs, un viņš varēja pamatoti mudināt Salamanu būt drosmīgam un apņēmīgi rīkoties. (Nolasīt 1. Laiku 28:20.) Ja Salamanam pietrūktu drosmes, viņš mazdūšības dēļ varētu darbu nemaz neuzsākt. Bezdarbība būtu sliktāka par neveiksmi.

5. Kāpēc mums jābūt drosmīgiem?

5 Arī mums, tāpat kā Salamanam, ir vajadzīgs Jehovas atbalsts, lai mēs būtu drosmīgi un paveiktu visu, ko viņš ir uzdevis saviem kalpiem. Pievērsīsim uzmanību tam, kā drosmi ir apliecinājuši Dieva kalpi senatnē. Pārdomāsim, kā mēs varam būt ”drosmīgi un rīkoties”.

DIEVA KALPI, KAS APLIECINĀJA DROSMI

6. Kas jums liekas ievērības cienīgs Jāzepa rīcībā?

6 Jāzepam bija vajadzīga drosme, kad Potifara sieva mēģināja viņu pavedināt. Jāzeps, visticamāk, apzinājās, ka, noraidot viņas piedāvājumus, viņam būs jāpieredz bēdīgas sekas. Tomēr Jāzeps nepiekāpās — viņš apliecināja drosmi un rīkojās izlēmīgi. (1. Moz. 39:10, 12.)

7. Kā drosmi izpauda Rahāba? (Sk. attēlu raksta sākumā.)

7 Drosmīgi rīkojās arī Rahāba. Kad pie viņas ieradās izraēliešu izlūki, viņa būtu varējusi ļauties bailēm no ķēniņa un tos aizraidīt prom. Taču viņa paļāvās uz Jehovu un drosmīgi rīkojās — paslēpa abus vīriešus un pēc tam palīdzēja tiem aizbēgt. (Joz. 2:4, 5, 9, 12—16.) Rahāba bija sapratusi, ka Jehova ir patiesais Dievs un ka galu galā viņš nodos šo zemi izraēliešiem. Viņa neļāva, ka bailes no cilvēkiem, pat ne no Jērikas ķēniņa un tā ļaudīm, laupītu viņai drosmi un apņēmību rīkoties pareizi. Palīdzot izraēliešiem, viņa saglabāja gan savu, gan savu radinieku dzīvību. (Joz. 6:22, 23.)

8. Kā Jēzus drosme ietekmēja apustuļus?

8 Izcilu drosmi apliecināja arī uzticīgie Jēzus apustuļi. Viņi bija redzējuši, kādu drosmi savas kalpošanas laikā parāda Jēzus. (Mat. 8:28—32; Jāņa 2:13—17; 18:3—5.) Viņa priekšzīme spēcīgi iespaidoja apustuļus un palīdzēja tiem vairot drosmi. Viņi nepārtrauca mācīt Jēzus vārdā pat tad, kad saduceji to aizliedza. (Ap. d. 5:17, 18, 27—29.)

9. Kā no 2. Timotejam 1:7 izriet, kas ir kristiešu drosmes avots?

9 Jāzeps, Rahāba, Jēzus un apustuļi bija pilni apņēmības darīt to, ko Jehova uzskata par pareizu. Viņu drosmei nebija nekā kopīga ar pārgalvību un pašpārliecinātību. Viņu drosmes pamatā bija paļāvība uz Jehovu. Arī mēs dzīvē pieredzam situācijas, kad mums jābūt drosmīgiem. Šādās reizēs ir svarīgi paļauties nevis uz savām spējām, bet gan uz Jehovu. (Nolasīt 2. Timotejam 1:7.) Apskatīsim, kā mēs varam parādīt drosmi dažādās situācijās ģimenē un draudzē.

KAD VAJADZĪGA DROSME

10. Kāpēc jauniešiem ir vajadzīga drosme?

10 Gados jauniem kristiešiem drosme ir jāapliecina visdažādākajās dzīves situācijās. Mūsu jaunie brāļi un māsas var mācīties no Salamana. Viņš apliecināja drosmi, pieņemot gudrus lēmumus tempļa būvniecībā. Kaut gan jauniešiem ir jāuzklausa savu vecāku padomi, viņiem arī pašiem dzīvē ir jāpieņem dažādi nozīmīgi lēmumi. (Sal. Pam. 27:11.) Lai pieņemtu gudrus lēmumus jautājumos, kas saistīti ar draugu un izklaides izvēli, ar morālas tīrības saglabāšanu un kristīšanos, jauniešiem ir vajadzīga drosme, jo, to darot, viņi nostājas pret Sātanu, kas nicina Dievu un viņa likumus.

11., 12. a) Kā drosme izpaudās Mozus dzīvē? b) Kā jaunieši var līdzināties Mozum?

11 Viens no svarīgākajiem lēmumiem,  kas jauniešiem ir jāpieņem, ir saistīts ar viņu nākotnes mērķiem. Dažās zemēs jaunieši tiek mudināti tiekties pēc mērķiem, kas saistīti ar augstāko izglītību un materiālu labklājību. Citviet ekonomiskie apstākļi var likt jauniešiem domāt, ka viņu galvenais uzdevums ir gādāt par savu ģimeni materiālā ziņā. Gan vienā, gan otrā situācijā jauniešiem ir noderīgi pārdomāt Mozus piemēru. Viņu uzaudzināja faraona meita, un viņš būtu varējis tiekties pēc augsta stāvokļa un materiāli nodrošinātas dzīves. Viņu noteikti uz to mudināja gan viņa audžumāte, gan skolotāji, gan pieredzējušie padomdevēji faraona galmā. Bet Mozus nepadevās šim spiedienam. Viņš drosmīgi nostājās patiesā Dieva pielūgsmes pusē. Atstājot Ēģipti ar tās dārgumiem, Mozus apliecināja paļāvību uz Jehovu. (Ebr. 11:24—26.) Savas drosmīgās rīcības dēļ Mozus pieredzēja bagātīgas Jehovas svētības, turklāt vēl lielākas svētības viņu gaida nākotnē.

12 Jaunieši, tāpat kā savā laikā Mozus, saņem Jehovas svētības un atbalstu, ja, nebaidīdamies no grūtībām, virzās pretī saviem garīgajiem mērķiem un tiecas vispirms pēc Dieva valstības. Viņi nešaubās, ka Jehova viņiem palīdzēs gādāt par ģimeni. Apustuļa Pāvila līdzgaitnieks Timotejs jau jaunībā bija sācis tiekties pēc garīgiem mērķiem. Arī mūsdienās jaunieši var darīt tāpat. * (Nolasīt Filipiešiem 2:19—22.)

Vai jūs esat apņēmušies būt drosmīgi visās dzīves jomās? (Sk. 13.—​17. rindkopu)

13. Kā drosme palīdzēja kādai jaunai kristietei sasniegt savus mērķus?

13 Kāda mūsu māsa, kas dzīvo ASV, Alabamas štatā, bija ļoti kautrīga. Lai viņa varētu izvirzīt garīgus mērķus, viņai bija jāattīsta drosme. Viņa teica: ”Bērnībā es biju tik kautrīga, ka nespēju pat sarunāties ar brāļiem un māsām valstības zālē. Kur nu vēl pieklauvēt pie pilnīgi svešu cilvēku durvīm sludināšanā!” Tomēr ar vecāku un citu draudzes locekļu atbalstu šī jaunā kristiete varēja sasniegt savu mērķi — kļūt par pionieri. Viņa pastāstīja par svētībām, ko tagad ir guvusi: ”Sātana pārvaldītā pasaule mudina tiekties pēc augstākās izglītības, slavas, naudas un mantas. Bieži vien šie mērķi nemaz nav sasniedzami, un, veltot tiem savu dzīvi, cilvēki iemanto tikai raizes un nemieru. Taču, kalpodama Jehovam, es izjūtu milzīgu prieku un gandarījumu.”

14. Kādās situācijās drosme ir vajadzīga vecākiem?

14 Drosme ir vajadzīga arī vecākiem. Kristiešiem, kuru darba devējs regulāri pieprasa strādāt virsstundas sapulču dienās vai tad, kad viņiem ir ieplānota sludināšana vai ģimenes vakars Jehovas pielūgsmei, ir vajadzīga drosme, lai nepiekristu šādām prasībām. Vecāki ar savu nelokāmību šajos jautājumos rāda bērniem lielisku priekšzīmi. Tāpat ir iespējams, ka daži vecāki draudzē ļauj bērniem darīt to, ko jūs saviem bērniem neļaujat. Varbūt viņi pat pauž neizpratni par jūsu nostāju. Vai jums pietiks drosmes taktiski paskaidrot savu lēmumu iemeslus?

15. Kā vecākiem var palīdzēt domas no Psalma 37:25 un Ebrejiem 13:5?

15 Vecāki var apliecināt drosmi, arī palīdzot bērniem izvirzīt un sasniegt garīgus mērķus. Dažiem kristiešiem trūkst drosmes, lai mudinātu bērnus tiekties pēc garīgiem mērķiem, piemēram, kļūt par pionieriem, pārcelties uz vietu, kur ļoti nepieciešami sludinātāji, pieteikties darbam Bētelē vai teokrātisku ēku būvniecībā. Šie vecāki, iespējams, baidās, ka bērni nevarēs par viņiem parūpēties, kad viņi būs kļuvuši veci. Tomēr vecāki rīkojas gudri, ja apliecina drosmi un paļaujas uz Jehovas solījumiem. (Nolasīt Psalmu 37:25; Ebrejiem 13:5.) Turklāt, izpaužot šādu drosmi un  paļāvību, viņi palīdz arī bērniem rīkoties tāpat. (1. Sam. 1:27, 28; 2. Tim. 3:14, 15.)

16. Kā daži vecāki ir palīdzējuši bērniem izvirzīt garīgus mērķus, un kāds ir bijis iznākums?

16 Kāds laulāts pāris no Amerikas Savienotajām Valstīm bija palīdzējis saviem bērniem noteikt garīgus mērķus. Vīrs paskaidroja, kā viņi to darīja: ”Mēs bērniem jau no pašas mazotnes stāstījām par to, cik daudz prieka var gūt, kalpojot par pionieri un palīdzot draudzei. Mēs to sākām darīt jau tad, kad viņi vēl nemācēja ne staigāt, ne runāt. Tagad, kad viņi ir paaugušies, viņi ir apņēmušies sasniegt šos mērķus. Tiekšanās pēc garīgiem mērķiem mūsu bērniem ļauj sekmīgāk pretoties Sātana pasaules ietekmei un nenovērst uzmanību no galvenā — no kalpošanas Jehovam.” Kāds divu bērnu tēvs rakstīja: ”Vecāki bieži vien veltī daudz pūļu un līdzekļu, lai palīdzētu bērniem sasniegt kādus mērķus sportā, mācībās vai citās jomās. Ir loģiski, ka vēl daudz svarīgāk ir ieguldīt pūles un līdzekļus, lai palīdzētu bērniem sasniegt tādus mērķus, kas tiem ļaus saglabāt labas attiecības ar Jehovu. Mēs izjūtam dziļu gandarījumu, vērojot, kā mūsu bērniem izdodas sasniegt garīgus mērķus, un mēs priecājamies līdz ar viņiem.” Kristīgi vecāki, kas palīdz bērniem izvirzīt un sasniegt garīgus mērķus, var nešaubīties, ka Dievs svētīs viņu pūles.

DROSME DRAUDZĒ

17. Kā drosmi var parādīt kalpošanā un draudzē?

17 Drosme ir vajadzīga arī dažādās situācijās, kas saistītas ar mūsu kalpošanu un draudzi. Piemēram, draudzes vecākajiem ir nepieciešama drosme, kad kāds draudzes loceklis ir izdarījis pārkāpumu vai kad ir jāsniedz palīdzība ticības biedram, kas smagā stāvoklī atrodas slimnīcā. Tāpat drosmi apliecina tie vecākie, kas apmeklē cietumus, lai garīgā ziņā palīdzētu ieslodzītajiem. Kādās situācijās drosme ir vajadzīga neprecētām māsām? Viņām paveras arvien vairāk iespēju kalpošanā. Viņas var kalpot par pionierēm, pārcelties uz vietām, kur sevišķi nepieciešami sludinātāji, pieteikties par brīvprātīgajām vietējās projektēšanas un būvniecības programmā  vai pieteikties mācībām valstības sludinātāju skolā. Dažām māsām pat ir iespēja mācīties Gileādas skolā.

18. Kā drosmi var apliecināt vecākas kristietes?

18 Kristietes, kas ir jau gados, ir īsta svētība draudzei, un mēs ļoti mīlam šīs māsas. Dažas no viņām vairs nevar darīt sludināšanā tik daudz, cik agrāk, bet viņas joprojām var parādīt drosmi un darīt daudz labu darbu. (Nolasīt Titam 2:3—5.) Reizēm draudzes vecākie kādu pieredzējušu māsu lūdz aprunāties ar jaunāku māsu par to, kā izraudzīties piemērotu apģērbu. Šādās reizēs māsai, protams, ir vajadzīga drosme. Kā viņai būtu jārisina saruna? Viņai nebūtu jāizsaka jaunākajai māsai pārmetumi par tās ģērbšanās stilu. Daudz labāks iznākums sarunai būs tad, ja vecākā māsa palīdzēs jaunākajai pārdomāt, kā viņas apģērba izvēle var ietekmēt citus. (1. Tim. 2:9, 10.) Ja padomi tiek doti ar mīlestību, tos ir vieglāk uzklausīt.

19. a) Kā drosmi var parādīt brāļi? b) Kā pārdomas par Filipiešiem 2:13 un 4:13 var palīdzēt brāļiem vairot drosmi?

19 Arī brāļiem ir daudz iespēju sekot norādījumam: ”Esi drosmīgs un rīkojies!” Brāļu drosme un gatavība uzņemties draudzē vairāk pienākumu nāk par labu visiem draudzes locekļiem. (1. Tim. 3:1.) Tomēr daži kristieši vilcinās uzņemties jaunus pienākumus draudzē. Daži, kas pirms ilgāka laika ir izdarījuši kādu kļūdu, iespējams, domā, ka nav cienīgi veikt draudzes kalpotāja vai vecākā pienākumus. Citi brāļi varbūt baidās, ka nespēs tikt galā ar šiem pienākumiem. Ja arī jums ir līdzīgas izjūtas, paturiet prātā, ka Jehova var palīdzēt vairot drosmi. (Nolasīt Filipiešiem 2:13; 4:13.) Neaizmirstiet, ka arī Mozus reiz uzskatīja, ka nav piemērots uzdevumam, ko viņam bija uzticējis Jehova. (2. Moz. 3:11.) Taču ar Jehovas atbalstu Mozus drosme pieauga, un viņš spēja paveikt uzdoto. Kristieši var attīstīt līdzīgu drosmi, lūdzot palīdzību Jehovam un ik dienas lasot Bībeli. Viņiem noteikti palīdzēs arī pārdomas par drosmīgiem Dieva kalpiem, par kuriem stāstīts Bībelē. Viņi var arī lūgt, lai draudzes vecākie viņus apmācītu, kā arī apliecināt gatavību pildīt jebkādus uzdevumus. Dārgie brāļi, esiet drosmīgi un nežēlojiet spēkus, darbojoties draudzes labā!

”DIEVS TAS KUNGS.. BŪS AR TEVI”

20., 21. a) Kā Dāvids iedrošināja Salamanu? b) Par ko mēs varam nešaubīties?

20 Ķēniņš Dāvids Salamanam atgādināja, ka Jehova viņu atbalstīs, un teica: ”Viņš tevi nepametīs, un Viņš tevi neatstās, kamēr tu nebūsi pabeidzis visus ar tā Kunga nama uzcelšanu saistītos darbus.” (1. Laiku 28:20.) Tēva vārdi Salamanam noteikti dziļi iespiedās sirdī un prātā, un viņš neļāva savam pieredzes trūkumam kavēt viņu šajā darbā. Viņš bija ”drosmīgs un rīkojās”, un ar Jehovas palīdzību septiņarpus gados pabeidza tempļa celtniecību.

21 Tāpat kā Jehova palīdzēja Salamanam, viņš var palīdzēt arī mums. Ar viņa atbalstu mēs spēsim būt drosmīgi un paveikt visu nepieciešamo kā ģimenē, tā draudzē. (Jes. 41:10, 13.) Ja mēs būsim drosmīgi, Jehova mūs katrā ziņā svētīs — gan tagad, gan nākotnē. Tāpēc ņemsim vērā atgādinājumu: ”Esi drosmīgs un rīkojies!”

^ 12. rk. Praktiskus ieteikumus, kā izvirzīt un sasniegt garīgus mērķus, var atrast rakstā ”Godāsim Radītāju, tiecoties pēc garīgiem mērķiem”, kas lasāms 2004. gada 15. jūlija Sargtornī.