Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Sargtornis (izdevums studēšanai)  |  Septembris 2017

”Dieva vārds paliek mūžīgi!”

”Dieva vārds paliek mūžīgi!”

”Zāle nokalst, puķe novīst, bet mūsu Dieva vārds paliek mūžīgi!” (JES. 40:8.)

DZIESMAS: 95., 97.

1., 2. a) Kāda būtu mūsu dzīve bez Bībeles? b) Kā mēs varam no Bībeles gūt vislielāko labumu?

VAI varat iztēloties, kāda būtu jūsu dzīve bez Bībeles? Mums nebūtu pieejami uzticami padomi, kas ik dienas palīdz pieņemt gudrus lēmumus. Mēs arī nevarētu saņemt atbildes uz jautājumiem par Dievu, dzīves jēgu un nākotni. Tāpat mēs nezinātu, ko Jehova ir darījis cilvēces labā.

2 Par laimi, mēs neesam šādā situācijā. Jehova mums ir dāvājis Bībeli. Turklāt viņš ir apsolījis, ka tās vēsts saglabāsies mūžīgi. Apustulis Pēteris savā pirmajā vēstulē citēja Jesajas grāmatas 40. nodaļas 8. pantu. Lai gan šajā pantā minētais ”Dieva vārds” nav tas pats, kas Dieva Raksti, Bībele, tomēr plašākā nozīmē to var attiecināt uz visu Bībeles vēsti. (Nolasīt 1. Pētera 1:24, 25.) Vislielāko labumu no Bībeles var gūt, ja mēs to lasām savā dzimtajā valodā. Cilvēki, kam Dieva Raksti ir ļoti dārgi, to ir sapratuši jau kopš seniem laikiem un tāpēc gadsimtu gaitā ir ieguldījuši ne mazums pūļu, lai tos tulkotu un izplatītu. Viņu centieni ir bijuši saskaņā ar Dieva gribu, kas ”ir tāda, lai visdažādākie cilvēki tiktu izglābti un pilnībā iepazītu patiesību”. (1. Tim. 2:3, 4.)

3. Kas ir apskatīts šajā rakstā? (Sk. attēlu raksta sākumā.)

 3 Šajā rakstā ir pievērsta uzmanība tam, kā Dieva vārdi ir saglabājušies, kaut arī 1) ir notikušas pārmaiņas valodā, 2) politiskā situācija reizēm ir ietekmējusi to, kādā valodā runā cilvēki, un 3) Bībeles tulkotāji ir saskārušies ar lielu pretestību. Ko mēs gūsim, pārdomājot šos jautājumus? Mēs vēl augstāk vērtēsim Bībeli, turklāt padziļināsies mūsu mīlestība pret tās autoru. (Mih. 4:2; Rom. 15:4.)

PĀRMAIŅAS VALODĀ

4. a) Kas laika gaitā notiek ar valodām? b) Kas parāda, ka no Dieva viedokļa neviena valoda nav pārāka par citām, un kā tas mūs ietekmē?

4 Laikam ejot, valodas mainās. Vārdi un izteicieni var iegūt pilnīgi citu nozīmi. Iespējams, mums nāk prātā kāds piemērs, kā ir mainījusies mūsu valoda. Ebreju un grieķu valodas, kurās tika sarakstīta lielākā daļa Bībeles, arī ir pieredzējušas ievērojamas izmaiņas. Mūsdienu ebreju un grieķu valoda ļoti atšķiras no tām, kas tika lietotas Bībeles laikos. Var teikt, ka ikvienam, kas vēlas saprast Bībeli, arī tiem, kas prot mūsdienu ebreju un grieķu valodu, ir vajadzīgs tulkojums. Dažiem ir šķitis, ka būtu labi apgūt senebreju vai sengrieķu valodu, jo tad viņi varētu lasīt Bībeli oriģinālvalodā. Tomēr labums no tā varētu nebūt tik liels, kā cerēts. * Mēs varam būt pateicīgi Jehovam, ka Bībele pilnībā vai daļēji ir iztulkota apmēram 3000 valodās. Ir pilnīgi skaidrs, ka Jehova vēlas, lai viņa vārdi būtu pieejami ”visām tautībām, ciltīm, valodām”. (Nolasīt Atklāsmes 14:6.) To apzinoties, mēs vēlamies vēl vairāk tuvoties mūsu mīlošajam Dievam, kas sirsnīgi rūpējas par visdažādākajiem cilvēkiem. (Ap. d. 10:34.)

5. Kāpēc Karaļa Jēkaba Bībele bija īpaša?

5 Tā kā valodas ar laiku mainās, Bībeles tulkojums, kas bija viegli lasāms tad, kad tas tika izdots, vēlāk var kļūt grūti saprotams. Viens šāds piemērs ir angļu valodā izdotā Karaļa Jēkaba Bībele. Šis tulkojums nāca klajā 1611. gadā, un tas kļuva par vienu no populārākajiem Bībeles izdevumiem angļu valodā. Šis tulkojums pat zināmā mērā ietekmēja angļu valodu. Būtiska šī tulkojuma iezīme ir tā, ka tajā dažās vietās bija redzams Dieva vārds ”Jehova”. Taču vairumā vietu, kur Dieva vārds ir Ebreju rakstu oriģināltekstā, šajā tulkojumā parādījās vārds ”KUNGS”, kas bija iespiests ar lieliem burtiem. Vēlākos izdevumos vārds ”KUNGS” (ar lielajiem burtiem) tika lietots arī dažās vietās Grieķu rakstos. Bībeles lasītājiem tas palīdzēja saprast, ka šajās vietās ”Jaunās Derības” tekstā būtu jāatrodas Dieva vārdam.

6. Kāpēc mēs priecājamies par iespēju lasīt Bībeli Jaunās pasaules tulkojumā?

6 Lai gan šī tulkojuma valoda tā laika lasītājiem bija viegli saprotama, gadsimtu gaitā tā ir novecojusi. To pašu var teikt par agrīnajiem Bībeles tulkojumiem citās valodās. Tāpēc mēs ļoti priecājamies, ka varam lasīt Bībeli Jaunās pasaules tulkojumā, kurā ir lietota mūsdienīga valoda. Šis  tulkojums (visa Bībele vai tikai Grieķu raksti) ir izdots vairāk nekā 150 valodās un ir pieejams lielai daļai pasaules iedzīvotāju. Tajā lietotā skaidrā un viegli saprotamā valoda ļauj Bībeles vēstij ietekmēt mūsu sirdi. (Ps. 119:97.) Taču visbūtiskākais ir tas, ka šajā tulkojumā vārds Jehova ir atjaunots tā pienācīgajā vietā Bībelē.

VALODA UN POLITISKĀ SITUĀCIJA

7., 8. a) Kāpēc daudzi ebreji, kas dzīvoja trešajā gadsimtā p.m.ē., nevarēja saprast Ebreju rakstus? b) Kas ir Septuaginta?

7 Lai gan politiskā situācija reizēm ir ietekmējusi to, kādā valodā cilvēki attiecīgajā teritorijā runā, Jehova ir parūpējies, lai viņa vārdi būtu pieejami ļaudīm saprotamā valodā. Pirmo 39 Bībeles grāmatu sarakstītāji piederēja pie ebreju tautas, kurai tolaik bija ”uzticēti dievišķie vārdi”. (Rom. 3:1, 2.) Taču trešajā gadsimtā p.m.ē. daudzi ebreji vairs nesaprata ebreju valodu. Kāpēc tā bija noticis? Maķedonijas Aleksandrs bija iekarojis plašas teritorijas un izveidojis Grieķijas impēriju. (Dan. 8:5—7, 20, 21.) Tāpēc daudziem šīs impērijas iedzīvotājiem, arī dažādās tās zemēs izkaisītajiem ebrejiem, par galveno sarunvalodu bija kļuvusi grieķu valoda. Ebrejiem, kas runāja grieķiski, kļuva arvien grūtāk saprast Ebreju rakstus. Kāds tam bija risinājums?

8 Aptuveni trešā gadsimta vidū p.m.ē. grieķu valodā tika pārtulkotas pirmās piecas Svēto Rakstu grāmatas. Pārējo Ebreju rakstu grāmatu tulkošana tika pabeigta otrajā gadsimtā p.m.ē. Šis tulkojums kļuva pazīstams kā Septuaginta, un tas bija pirmais pilnais Ebreju rakstu tulkojums.

9. a) Kā Septuaginta un citi agrīnie tulkojumi ietekmēja cilvēkus, kas vēlējās lasīt Dieva Rakstus? b) Kuras vietas Ebreju rakstos jums ir sevišķi tuvas?

9 Septuaginta deva iespēju grieķiski runājošiem ebrejiem, kā arī daudziem citiem lasīt Svētos Rakstus. Varam tikai iztēloties, cik saviļņoti viņi bija, kad varēja lasīt Dieva vārdus vai arī klausīties to lasījumu valodā, kas bija kļuvusi par viņu dzimto valodu! Ar laiku Svēto Rakstu fragmenti tika iztulkoti arī citās plaši izplatītās valodās, piemēram, sīriešu, gotu un latīņu valodā. Kad cilvēki beidzot varēja lasīt vai klausīties Dieva vārdus sev saprotamā valodā, viņi tos noteikti iemīlēja. Viņiem droši vien bija savas mīļākās Rakstu vietas, tāpat kā mums kādi Bībeles panti ir sevišķi tuvi. (Nolasīt Psalmu 119:162—165.) Kā redzams, Dieva vārdi bija saglabājušies un cilvēki joprojām varēja tos lasīt, lai gan politiskās situācijas dēļ bija mainījusies saziņas valoda.

PRETESTĪBA TULKOŠANAI

10. Kāpēc laikā, kad dzīvoja Džons Viklifs, vienkāršajiem ļaudīm Bībele nebija pieejama?

10 Reizēm vareni politiski un reliģiski spēki ir centušies panākt, lai Bībele nebūtu pieejama vienkāršajiem ļaudīm. Taču vienmēr ir bijuši dievbijīgi cilvēki, kas ir ieguldījuši daudz pūļu, lai Bībele būtu pieejama un saprotama visiem. Viens no šādiem cilvēkiem bija teologs Džons Viklifs, kas dzīvoja 14. gadsimtā. Viņš bija pārliecināts, ka Bībele ir domāta visiem cilvēkiem. Diemžēl lielākajai daļai Anglijas iedzīvotāju tajā laikā nebija nekādas iespējas to lasīt. Bībeles bija ļoti dārgas, jo tās tika pārrakstītas ar roku, un vienkāršie  ļaudis tās nevarēja atļauties. Vēl jāpiemin, ka reti kurš prata lasīt. Turklāt, lai gan baznīcā viņi, iespējams, bija dzirdējuši kādus Bībeles fragmentus, maz ticams, ka viņi dzirdēto saprata. Iemesls bija tas, ka baznīca atzina tikai Bībeles tulkojumu latīņu valodā — Vulgātu. Bet viduslaikos vienkāršie ļaudis latīņu valodu vairs neprata. Kā varēja panākt, lai arī viņiem būtu pieejami Dieva Rakstos rodamie dārgumi? (Sal. Pam. 2:1—5.)

Džons Viklifs un viņa sekotāji vēlējās, lai Dieva vārdi būtu pieejami ikvienam. Vai arī jūs to vēlaties? (Sk. 11. rindkopu)

11. Kā Viklifa Bībele ietekmēja daudzus Anglijas iedzīvotājus?

11 1382. gadā nāca klajā Bībeles tulkojums angļu valodā, un vēlāk tas kļuva pazīstams kā Viklifa Bībele. Tas ātri vien kļuva populārs starp Viklifa sekotājiem, kas tika saukti par lolardiem. Viņi mīlēja Dieva vārdus un vēlējās, lai arī vienkāršie cilvēki varētu tos saprast un iemīlēt. Tāpēc daudzi no viņiem devās kājām no ciemata uz ciematu, tā apstaigājot visu Angliju. Šie sludinātāji lasīja cilvēkiem priekšā Viklifa Bībeles fragmentus un atstāja tiem ar roku pārrakstītas šī tulkojuma daļas. Viņu darbības ietekmē atdzima cilvēku interese par Dieva Rakstiem.

12. Ko baznīca domāja par Viklifu, viņa tulkoto Bībeli un viņa sekotājiem?

12 Kā uz to reaģēja garīdznieki? Viņi ienīda Viklifu, viņa tulkoto Bībeli un viņa sekotājus. Viņi sāka vajāt lolardus un iznīcināt visus Viklifa Bībeles eksemplārus, ko vien varēja atrast. Lai gan Viklifs jau bija nomiris, baznīca viņu pasludināja par ķeceri. Tā kā garīdznieki vairs nevarēja sodīt Viklifu pašu, viņi lika izrakt tā kaulus, tos sadedzināt un pelnus izkaisīt Sviftas upē. Taču baznīca vairs nespēja noslāpēt tautas interesi par Dieva Rakstiem. Cilvēki vēlējās tos lasīt un izprast. Turpmākajos gadsimtos daudzviet Eiropā un citur pasaulē dievbijīgi cilvēki ieguldīja ne mazums pūļu, lai tulkotu un izdotu Bībeli dažādās valodās.

”ES.. MĀCU TEV TO, KAS TEV PAR SVĒTĪBU”

13. Ko Jehova ir darījis, un kā tas ietekmē mūsu paļāvību uz viņa solījumiem?

13 Patiesie kristieši neuzskata, ka Septuaginta, Viklifa Bībele, Karaļa Jēkaba  Bībele vai arī kāds cits Bībeles tulkojums būtu Dieva iedvesmots. Tomēr, pievēršot uzmanību tam, kā šie tulkojumi radās, varam secināt, ka Jehova ir izpildījis savu solījumu un ir saglabājis savus vārdus. Tas stiprina mūsu pārliecību, ka piepildīsies arī visi pārējie Jehovas solījumi. (Joz. 23:14.)

14. Kā Dieva vārdi padziļina mūsu mīlestību pret viņu?

14 Pārdomas par to, kā Jehova ir saglabājis savus vārdus, ne tikai stiprina mūsu ticību, bet arī padziļina mūsu mīlestību pret viņu. * Kāpēc Jehova ir devis cilvēkiem savus vārdus, un kāpēc viņš ir apliecinājis, ka tie tiks saglabāti? Tāpēc, ka viņš mūs mīl un vēlas mums mācīt to, kas mums ir ”par svētību”. (Nolasīt Jesajas 48:17, 18.) Vai gan tas mūs nemudina atsaukties uz viņa mīlestību un it visā viņam paklausīt? (1. Jāņa 4:19; 5:3.)

15. Par ko runāts nākamajā rakstā?

15 Mēs mīlam Dieva vārdus, un tāpēc ir tikai loģiski, ka mēs vēlamies gūt pēc iespējas lielāku labumu no to lasīšanas. Kas mums tāpēc ir jādara? Kā mēs sludināšanā varam pievērst cilvēku uzmanību Bībelei? Kā tie, kas draudzes sapulcēs māca citus, var panākt, ka viņu runās galvenais ir Dieva vārdi? Atbildes uz šiem jautājumiem ir atrodamas nākamajā rakstā.

^ 4. rk. Sk. rakstu ”Vai ir nepieciešams apgūt senebreju un sengrieķu valodu?”, kas publicēts 2009. gada 1. novembra Sargtornī (angļu val.).