Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Sargtornis (izdevums studēšanai)  |  Septembris 2017

Attīstīsim savaldību

Attīstīsim savaldību

”Gara augļi ir.. savaldība.” (GAL. 5:22, 23.)

DZIESMAS: 121., 36.

1., 2. a) Ko izraisa savaldības trūkums? b) Kāpēc mūsu laikos ir sevišķi svarīgi domāt par savaldību?

SAVALDĪBA ir īpašība, ko Dievs Jehova vērtē ļoti augstu un ko viņš labprāt palīdz mums attīstīt. (Gal. 5:22, 23.) Viņam pašam nekad netrūkst savaldības. Taču cilvēki, būdami nepilnīgi, reizēm zaudē savaldību. Liela daļa problēmu cilvēku dzīvē rodas tāpēc, ka viņi nemāk valdīt pār sevi un nepretojas dažādiem kārdinājumiem. Daudzi atliek svarīgus darbus uz pēdējo brīdi, jauniešiem mēdz būt sliktas sekmes skolā, bet pieaugušajiem nesokas darbā. Nesavaldības dēļ cilvēki lamājas, kliedz un rīkojas varmācīgi. Daudzi, gļēvi pakļaudamies vājībām un kārdinājumiem, sāk dzert, šķiras no dzīvesbiedra, nevajadzīgi uzņemas parādsaistības, ieslīgst atkarībās, nonāk cietumā, piedzīvo smagus emocionālus satricinājumus un nevēlamu grūtniecību un saslimst ar seksuāli transmisīvām slimībām. (Ps. 34:12—15.)

2 Ir pilnīgi skaidrs, ka tie, kam trūkst savaldības, apgrūtina dzīvi gan sev, gan citiem. Turklāt kopumā var teikt, ka cilvēki kļūst arvien nesavaldīgāki. Jau 20. gadsimta 40. gados pētījumos tika secināts, ka savaldības trūkums ir kļuvis par aktuālu problēmu sabiedrībā, savukārt nesenie pētījumi liecina, ka šī problēma ir tikai saasinājusies. Tas mūs nepārsteidz, jo Bībelē bija pravietots, ka ”pēdējās dienās” cilvēki būs nesavaldīgi. (2. Tim. 3:1—3.)

3. Kāpēc kristiešiem jāpūlas attīstīt savaldību?

3 Kāpēc mums jāpūlas attīstīt savaldību? Vairāku iemeslu  dēļ. Pirmkārt, cilvēki, kas spēj valdīt pār savām emocijām un iegribām, dzīvē izvairās no daudziem lieliem sarežģījumiem. Salīdzinājumā ar tiem, kas ir impulsīvi, šādi cilvēki ir emocionāli stabilāki un sekmīgāk veido attiecības. Tāpat viņi retāk iekaist dusmās, ieslīgst nomāktībā un padodas raizēm. Otrkārt, mēs varam saglabāt Dieva labvēlību tikai tad, ja pretojamies kārdinājumiem un apslāpējam nepareizas tieksmes. Ādams un Ieva to nedarīja, tāpēc zaudēja Dieva labvēlību. (1. Moz. 3:6.) Cik gan daudz sāpju ir pieredzējuši neskaitāmi viņu pēcnācēji, kas arī nav izpauduši savaldību!

4. Kāda ir Jehovas attieksme pret tiem, kas pūlas būt savaldīgi?

4 Protams, neviens no mums, nepilnīgiem cilvēkiem, nespēj izpaust nevainojamu savaldību. Jehova labi zina, kāda cīņa viņa kalpiem šajā ziņā ir jāizcīna, un viņš vēlas mums palīdzēt, lai mēs nepadotos savām grēcīgajām nosliecēm. (1. Ķēn. 8:46—50.) Ikvienu, kas vēlas kalpot Jehovam, bet kam ir grūti kādā jomā būt savaldīgam, Jehova kā mīlošs draugs rosina nepadoties un turpināt cīņu. Pievērsīsim uzmanību tam, kā Jehova apliecina savaldību, bet pēc tam aplūkosim dažus Bībelē minētus gadījumus, kad cilvēki ir izpauduši savaldību, un dažus gadījumus, kad viņiem tās ir trūcis. Uzzināsim arī, kas mums jādara, lai attīstītu savaldību.

JEHOVA RĀDA PRIEKŠZĪMI

5., 6. Kā Jehova apliecina savaldību?

5 Par visu, ko dara Jehova, var teikt: ”Pilnīgs ir Viņa darbs,” — un arī savaldību viņš izpauž nevainojami. (5. Moz. 32:4.) Taču cilvēki nav pilnīgi. Tāpēc, lai labāk izprastu, ko nozīmē savaldība, mums jāraugās uz Jehovas priekšzīmi un jācenšas viņam līdzināties. Apskatīsim kādu spilgtu piemēru.

6 Kā Jehova rīkojās, kad pret viņu sacēlās Sātans? Sātana mesto izaicinājumu nevarēja atstāt bez ievērības. Sātana nekrietnā rīcība Dievam uzticīgajās debesu būtnēs noteikti izraisīja sašutumu un dusmas. Iespējams, arī jūs pārņem līdzīgas sajūtas, kad jūs domājat par to, kādas ciešanas Sātans ir sagādājis. Taču Jehova nerīkojās pārsteidzīgi un viņa reakcija nebija pārspīlēta — tā bija pilnīgi atbilstoša situācijai. Jehova ir bijis pacietīgs un ir rīkojies taisnīgi. (2. Moz. 34:6; Īj. 2:2—6.) Viņš ir ļāvis paiet ilgam laikam, jo ”nevēlas, lai kāds ietu bojā, bet grib, lai visi nāktu pie grēku nožēlas”. (2. Pēt. 3:9.)

7. Uz ko mūs mudina pārdomas par to, kā Jehova izpauž savaldību?

7 Jehovas priekšzīme mūs mudina vienmēr rūpīgi apsvērt savus vārdus un izvērtēt, kā rīkoties. To pārdomājot, mēs arī mācāmies, cik svarīgi ir nerīkoties pārsteidzīgi. Ja mums jāpieņem lēmums kādā svarīgā jautājumā, mums jāatvēl laiks, lai visu labi pārdomātu un spētu rīkoties gudri. Lūgsim, lai Dievs mums palīdzētu neteikt un nedarīt neko tādu, kas situāciju tikai sarežģītu. (Ps. 141:3.) Kad emocijas ir sakāpinātas, cilvēki bieži vien rīkojas bez domāšanas. Cik gan daudziem no mums ir bijis jānožēlo steigā pateikti vārdi vai neapdomīga rīcība! (Sal. Pam. 14:29; 15:28; 19:2.)

SAVALDĪBA VAI TĀS TRŪKUMS DIEVA KALPU DZĪVĒ

8. a) Kas palīdz labāk saprast, cik vērtīga ir savaldība? b) Kāpēc Jāzeps spēja pretoties Potifara sievas mēģinājumiem viņu pavedināt? (Sk. attēlu raksta sākumā.)

8 Kādi Bībelē aprakstīti gadījumi palīdz labāk saprast, cik vērtīgi ir prast savaldīties? Mums droši vien nāk prātā vairāki Dieva kalpi, kas, sastopoties ar pārbaudījumiem un kārdinājumiem, mācēja valdīt pār sevi. Viens no tādiem cilvēkiem bija  Jēkaba dēls Jāzeps. Kad viņš kalpoja faraona sardzes priekšnieka Potifara namā, Potifara sieva sāka mest acis uz viņu. Jāzeps bija ”skaists augumā un glīts izskatā”, un Potifara sieva vairākas reizes mēģināja viņu pavedināt. Kāpēc Jāzeps nepadevās kārdinājumam? Viņš, bez šaubām, bija pārdomājis, kādas sekas būtu tam, ja viņš nesavaldītos un rīkotos netikumīgi. Kad Potifara sieva, apņēmības pilna panākt savu, sagrāba Jāzepu aiz drēbēm, viņš metās bēgt. Jāzeps sprieda: ”Kā lai es darītu tik lielu ļaunumu un grēkotu pret Dievu?” (1. Moz. 39:6, 9; nolasīt Salamana Pamācības 1:10.)

9. Kā stiprināt savu apņēmību nepadoties kārdinājumiem?

9 Ko mēs varam mācīties no Jāzepa? Piemēram, to, ka reizēm, kad jūtam kārdinājumu pārkāpt kādu Dieva likumu, ir ”jābēg”. Daži, kas ir kļuvuši par Jehovas lieciniekiem, agrāk ir cīnījušies ar tādiem nosodāmiem paradumiem kā pārēšanās, piedzeršanās, smēķēšana, narkotiku lietošana un netiklība. Pat pēc kristīšanās viņi reizēm var izjust kārdinājumu atgriezties pie saviem agrākajiem paradumiem. Katram, kas cīnās ar kārdinājumiem pārkāpt Jehovas likumus, jāpārdomā, kādas sekas būtu tad, ja viņš nesavaldītu savas grēcīgās vēlmes. Ir jācenšas jau iepriekš paredzēt, kādās situācijās varētu rasties kārdinājums, un jāizlemj, kā no tām izvairīties. (Ps. 26:4, 5; Sal. Pam. 22:3.) Ja tomēr nonākam situācijā, kad tiek pārbaudīta mūsu paklausība Jehovam, mums jālūdz, lai Jehova palīdzētu saprast, kā izvairīties no grēka, un valdīt pār sevi.

10., 11. a) Ar kādiem pārbaudījumiem daudzi jaunieši sastopas skolā? b) Kas var palīdzēt gados jauniem kristiešiem nepakļauties mudinājumiem iesaistīties nosodāmā rīcībā?

10 Daudziem gados jauniem kristiešiem ir jāsastopas ar tādiem pašiem pārbaudījumiem, kādi bija Jāzepam. Lūk, kas bija jāpieredz kādai mūsu māsai, vārdā Kima. Lielākā daļa viņas klasesbiedru bija seksuāli aktīvi, un pēc nedēļas nogales viņi skolā parasti plātījās ar saviem ”panākumiem”. Kimai, protams, nebija nekā tāda, ko pastāstīt. Viņa atzīst, ka reizēm viņa jutās vientuļa un visu atstumta, turklāt klasesbiedri viņu uzskatīja par dumju, jo viņa ne ar vienu nesatikās. Taču patiesībā Kimas rīcība liecināja par gudrību. Viņa zināja, ka jaunieši izjūt ļoti spēcīgu kārdinājumu stāties seksuālās attiecībās. (2. Tim. 2:22.) Skolasbiedri viņu bieži tirdīja, vai viņa joprojām ir nevainīga. Kima izmantoja šādas situācijas, lai paskaidrotu, kāpēc viņa neiesaistās seksuālās attiecībās. Mēs visi, bez šaubām, lepojamies ar gados jaunajiem brāļiem un māsām, kas ir stingri apņēmušies nepakļauties mudinājumiem uz netikumīgu rīcību. Arī Jehova ir lepns par šiem kristiešiem!

11 Bībelē ir minēti arī tādi cilvēki, kam pietrūka savaldības un kas padevās kārdinājumam rīkoties netikli. Tajā var lasīt, kādas bēdīgas sekas ir šādai rīcībai. Visiem, kas sastopas ar tādiem pašiem pārbaudījumiem, ar kādiem sastapās Kima, ir vērts pārdomāt, kas notika ar naivo jaunekli, par kuru stāstīts Salamana Pamācību grāmatas 7. nodaļā. Ir vērts atcerēties arī gadījumu ar Amnonu un to, cik traģiskas bija viņa amorālās rīcības sekas. (2. Sam. 13:1, 2, 10—15, 28—32.) Bērniem augot, vecākiem būtu ar viņiem jāpārrunā šie Bībeles fragmenti ģimenes vakaros Jehovas pielūgsmei, lai palīdzētu bērniem attīstīt savaldību un gudrību.

12. a) Kā rīkojās Jāzeps, kad viņu brāļu priekšā pārņēma spēcīgas emocijas? b) Kādās situācijās ir īpaši svarīgi neļauties emocijām?

12 Runājot par Jāzepa dzīvi, jāpiemin vēl kāds gadījums, kad tika pārbaudīta Jāzepa savaldība. Kad Ēģiptē ieradās Jāzepa brāļi, lai iegādātos pārtiku, tie viņu nepazina. Lai  noskaidrotu, ko brāļi patiesībā domā, Jāzeps tiem neatklāja, kas viņš ir. Kad sarunā ar brāļiem Jāzepu pārņēma tik spēcīgas emocijas, ka viņš vairs nespēja tās apslāpēt, viņš izgāja no telpas, lai brāļi neredzētu viņa asaras. (1. Moz. 43:30, 31.) Arī mēs varam nonākt līdzīgā situācijā. Ja kāds kristietis mūs ir sarūgtinājis, mums būtu jārīkojas līdzīgi Jāzepam, lai nepateiktu un neizdarītu neko tādu, kas vēlāk būtu jānožēlo. (Sal. Pam. 16:32; 17:27.) Vēl mūsu savaldība var tikt pārbaudīta tad, ja kādi mūsu radinieki ir izslēgti no draudzes. Lai izvairītos no nevajadzīga kontakta ar viņiem, mums jāspēj valdīt pār savām jūtām. Savaldība šādās situācijās nav automātiska, taču būt savaldīgiem ir vieglāk, ja mēs apzināmies, ka ar savu rīcību sekojam Dieva priekšzīmei un pildām viņa norādījumus.

13. Ko mēs varam mācīties no notikumiem Dāvida dzīvē?

13 Ievērības cienīgs ir arī ķēniņa Dāvida piemērs. Viņš būtu varējis vērsties pret Saulu un Šimeju, kas izturējās ļauni pret viņu, tomēr Dāvids savaldījās un neizmantoja savu varu, lai atriebtos. (1. Sam. 26:9—11; 2. Sam. 16:5—10.) Tas gan nenozīmē, ka Dāvids vienmēr spēja savaldīties, — viņš grēkoja ar Batsebu un asi reaģēja uz Nābala sīkstulību. (1. Sam. 25:10—13; 2. Sam. 11:2—4.) Mēs varam daudz ko mācīties no notikumiem Dāvida dzīvē. Pirmkārt, kristiešu draudzes pārraugiem ir vajadzīga savaldība, lai neizmantotu viņiem piešķirto varu nepareizi un nepārkāptu savas pilnvaras. Otrkārt, tā kā neviens nav pasargāts no kārdinājumiem, mums visiem jāuzmanās no pašpārliecinātības. (1. Kor. 10:12.)

KAS PALĪDZ ATTĪSTĪT SAVALDĪBU

14. Kādu gadījumu pieredzēja kāds kristietis, un kāpēc ir svarīgi, kā mēs izturamies tamlīdzīgās situācijās?

14 Kas mums var palīdzēt attīstīt savaldību? Lūk, kādu gadījumu pieredzēja mūsu brālis, vārdā Luidži. Viņa automašīnas aizmugurē ietriecās cita automašīna. Lai gan Luidži sadursmē nebija vainojams, otrs vadītājs sāka uz viņu kliegt un pat gribēja uzsākt kautiņu. Luidži nekavējoties lūdza, lai Jehova palīdz viņam saglabāt mieru, un centās otru vadītāju nomierināt, bet tas neizdevās — vīrietis turpināja kliegt. Tomēr arī tik saspringtā situācijā Luidži nezaudēja savaldību. Pēc nedēļas sludināšanā, kad Luidži gribēja atkārtoti satikt kādu sievieti, ar kuru iepriekš bija risinājusies saruna par Bībeli, durvis atvēra šīs sievietes vīrs, kas izrādījās viņam pazīstamais vadītājs. Vīrietim bija kauns, ka viņš pret Luidži bija izturējies tik rupji, un viņš atvainojās. Viņš izteica gatavību sazināties ar Luidži apdrošināšanas kompāniju, lai tas drīzāk saņemtu kompensāciju. Vīrietis iesaistījās sarunā par Bībeli un izrādīja interesi par labo vēsti. Pārdomājot notikušo, Luidži secināja, cik liela nozīme bija tam, ka viņš bija saglabājis mieru, un saprata, cik slikti būtu bijis, ja viņš būtu zaudējis savaldību. (Nolasīt 2. Korintiešiem 6:3, 4.)

Mūsu prasme saglabāt savaldību var tieši vai netieši ietekmēt mūsu kristīgo kalpošanu. (Sk. 14. rindkopu)

15., 16. Kā iedziļināšanās Bībelē mums un mūsu ģimenes locekļiem var palīdzēt attīstīt savaldību?

15 Attīstīt savaldību kristiešiem palīdz cītīga iedziļināšanās Bībelē. Paturēsim prātā, ka Dievs Jozuam teica: ”Lai tava mute nepamet šo bauslības grāmatu, bet apdomā dienām un naktīm, ka tu vari turēt un darīt visu tā, kā tas tur ir uzrakstīts; tad tavi ceļi tev labi izdosies, un tev viss laimēsies.” (Joz. 1:8.) Kas mums jādara, lai iedziļināšanās Bībelē mums palīdzētu kļūt savaldīgākiem?

16 Kā jau bija pieminēts, Bībelē ir aprakstīti dažādi gadījumi, kas palīdz saprast, kādas sekas var būt mūsu rīcībai. Jehova ar nolūku ir licis iekļaut Bībelē šo notikumu  aprakstus. (Rom. 15:4.) Mums tie jālasa un rūpīgi jāpārdomā un jācenšas izprast, kā šajos aprakstos ietvertās pamācības varam izmantot mēs paši un mūsu ģimenes locekļi. Lūgsim, lai Jehova mums palīdzētu to darīt. Ja mēs secinām, ka mums kādā jomā trūkst savaldības, mēs to nedrīkstam ignorēt. Mums tas konkrēti jāpiemin lūgšanās un jādara viss iespējamais, lai attīstītu šo vērtīgo īpašību. (Jēk. 1:5.) Daudz noderīgu padomu mēs varam atrast arī mūsu literatūrā.

17. Kā vecāki var iemācīt bērniem savaldību?

17 Kā palīdzēt bērniem kļūt savaldīgākiem? Vecāki zina, ka bērniem nav viegli būt savaldīgiem. Tāpat kā visās citās jomās, arī šajā ziņā vecākiem jārāda laba priekšzīme. (Ef. 6:4.) Tātad, ja redzam, ka mūsu bērniem ir grūti valdīt pār sevi un savām iegribām, mums jāpadomā, vai mēs paši esam labs piemērs. Tāpēc centīsimies regulāri sludināt, apmeklēt sapulces un rīkot ģimenes vakaru Jehovas pielūgsmei — tam visam ir ļoti liela nozīme. Nebaidieties nepieciešamības gadījumā atteikt bērniem! Jehova bija noteicis konkrētus ierobežojumus Ādamam un Ievai. Šie ierobežojumi būtu varējuši tiem palīdzēt cienīt Jehovas varu. Līdzīgi ir jārīkojas vecākiem. Viņiem jāmāca bērni būt savaldīgiem un vienmēr pašiem jārāda priekšzīme. Ieaudzināt bērnos cieņu pret Jehovas varu un viņa noteiktajām normām ir viens no svarīgākajiem vecāku uzdevumiem. (Nolasīt Salamana Pamācības 1:5, 7, 8.)

18. Kāpēc mums gudri jāizvēlas draugi?

18 Kas vēl ir vajadzīgs? Neatkarīgi no tā, vai mums ir bērni vai nav, mums gudri jāizvēlas draugi. Centīsimies sadraudzēties ar tādiem cilvēkiem, kas mūs mudinās tiekties pēc garīgiem mērķiem un izvairīties no garīgām briesmām. (Sal. Pam. 13:20.) Viņu labā priekšzīme mūs iespaidos pozitīvi, un mums būs vieglāk izpaust savaldību. Savukārt mēs būsim viņiem par uzmundrinājuma avotu. Savaldība mums palīdz ik dienu izjust Dieva labvēlību un priecāties par labām attiecībām ar draugiem un tuviniekiem.