Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Sargtornis (izdevums studēšanai)  |  Septembris 2016

”Nenolaid savas rokas bezspēcībā!”

”Nenolaid savas rokas bezspēcībā!”

”Nenolaid savas rokas bezspēcībā!” (CEF. 3:16.)

DZIESMAS: 81., 32.

1., 2. a) Ar kādām problēmām daudzi sastopas, un kā tās viņus ietekmē? b) Kādu solījumu var lasīt Jesajas 41:10, 13?

KĀDA māsa, kura ir pioniere un kuras vīrs ir draudzes vecākais, stāstīja: ”Lai gan man ir labi garīgie paradumi, es jau daudzus gadus cīnos ar nomāktību. Mani nomoka bezmiegs, nomāktība grauj manu veselību un iespaido manas attiecības ar citiem, un reizēm man gribas atmest visam ar roku un vienkārši padoties.”

2 Vai jūs varat iejusties šīs māsas pārdzīvojumos? Nav noliedzams, ka Sātana ļaunajā pasaulē daudz kas cilvēkiem sagādā lielu spriedzi, kas savukārt var izraisīt nomāktību. Šādas izjūtas var pielīdzināt izmestam enkuram, kas neļauj laivai tikt uz priekšu. (Sal. Pam. 12:25.) Kas var radīt šādus pārdzīvojumus? Piemēram, tā var būt tuva cilvēka nāve, smaga slimība, grūtības apgādāt ģimeni ekonomikas lejupslīdes apstākļos vai arī naidīga attieksme, kas kādam jāizjūt savas ticības dēļ. Tas viss ar laiku var izsmelt spēkus un pat laupīt iekšējo prieku. Bet mēs varam būt pilnīgi pārliecināti, ka Dievs ir gatavs sniegt mums roku un palīdzēt. (Nolasīt Jesajas 41:10, 13.)

3., 4. a) Kā Bībelē ir izmantots vārds ”rokas”? b) Kāpēc rokas var nolaisties?

3 Bībelē, tēlainā valodā runājot par kādām īpašībām vai  rīcību, bieži ir pieminētas cilvēka ķermeņa daļas. Piemēram, simtiem reižu ir pieminētas rokas. Stiprināt kāda rokas nozīmē uzmundrināt cilvēku, iedvest viņam spēku un rosināt uz rīcību. (1. Sam. 23:16; Ezr. 6:22.) Tas var arī nozīmēt, ka cilvēks iegūst gaišu un cerīgu skatu uz nākotni.

4 Savukārt nolaist rokas parasti nozīmē pakļauties nevarībai, bezspēcībai un bezcerībai. (Jes. 13:7; Ebr. 12:12.) Cilvēks, kas ir šādā stāvoklī, bieži vien pārstāj aktīvi darboties. Ja jūs pieredzat situāciju, kas jums izraisa spriedzi un atņem fiziskos, emocionālos vai pat garīgos spēkus, ir skaidrs, ka jums ir nepieciešama palīdzība, lai atgūtu dzīves sparu. Kur jūs varat smelties uzmundrinājumu un spēku, lai visu izturētu un nezaudētu prieku?

JEHOVAS ”ROKA NEBŪT NAV PAR ĪSU, LAI TĀ NEVARĒTU PALĪDZĒT”

5. a) Kas var notikt, ja pieredzam problēmas, bet kas mums jāpatur prātā? b) Kas ir apskatīts šajā rakstā?

5 Nolasīt Cefanjas 3:16, 17. Kad sastopamies ar problēmām, mēs nedrīkstam padoties bailēm un nomāktībai, tas ir, nolaist rokas. Mūsu mīlošais Tēvs Jehova aicina, lai mēs visas savas raizes uzticētu viņam. (1. Pēt. 5:7.) Mums jāpatur prātā, ka Dieva varenā ”roka nebūt nav par īsu, lai tā nevarētu palīdzēt” viņa uzticīgajiem kalpiem, kā viņš to atgādināja senajiem izraēliešiem. (Jes. 59:1.) Šajā rakstā ir apskatīti trīs piemēri, kas lasāmi Bībelē un kas liecina, ka Jehova gan vēlas, gan spēj stiprināt savus kalpus, lai tie varētu pildīt viņa gribu pat šķietamas bezizejas situācijās. Padomāsim, kā šie piemēri mūs var uzmundrināt un spēcināt.

6., 7. Ko būtisku mēs varam mācīties no gadījuma, kad izraēlieši guva uzvaru pār amalekiešiem?

6 Drīz pēc tam, kad izraēlieši brīnumainā veidā bija atbrīvoti no verdzības Ēģiptē, viņiem uzbruka amalekieši. Sekodams Mozus norādījumiem, drosmīgais Jozua veda tautu cīņā. Tikmēr Mozus ar Āronu un Hūru devās uz tuvāko kalnu, no kurienes viņi varēja pārskatīt kaujas lauku. Vai šie trīs vīri centās izvairīties no kaujas, jo bija nobijušies? Nē, nekādā gadījumā.

7 Tas, ko Mozus bija paredzējis darīt, nodrošināja izraēliešiem uzvaru. Nostājies kalna virsotnē, viņš pacēla rokas un Dieva zizli pret debesīm. Kamēr viņš turēja rokas paceltas, Jehova stiprināja izraēliešu rokas un tie guva virsroku cīņā ar amalekiešiem. Bet, kad Mozus rokas nogura un sāka slīdēt lejup, pārsvaru guva amalekieši. To redzēdami, Ārons un Hūrs steigšus ”paņēma akmeni”, un Mozus ”uz tā atsēdās, bet Ārons un Hūrs atbalstīja viņa rokas, viens no vienas, otrs no otras puses. Un tā viņa rokas palika stingras, kamēr saule nogāja.” Ar Dieva atbalstu izraēlieši izcīnīja uzvaru. (2. Moz. 17:8—13.)

8. a) Ko darīja Asa, kad etiopieši draudēja uzbrukt Jūdejai? b) Kā mēs varam izpaust tādu pašu paļāvību uz Dievu, kāda bija Asam?

8 Jehova pierādīja, ka viņa ”roka nebūt nav par īsu”, arī ķēniņa Asas laikā. Bībelē ir minēts daudz kauju, bet vislielākais karaspēks bija tas, ar ko etiopietis Zerahs devās uzbrukumā Jūdejai, — viņš veda kaujā vienu miljonu pieredzējušu kareivju. Etiopiešu karaspēks bija gandrīz divreiz lielāks nekā Asas karaspēks. Asam viegli būtu varējušas nolaisties rokas — viņš būtu varējis zaudēt drosmi un ļauties bailēm. Taču Asa, ne mirkli nevilcinādamies, lūdza palīdzību Jehovam. Ņemot vērā spēku samēru, uzvarēt etiopiešus  varēja likties neiespējami, bet ”Dievam viss ir iespējams”. (Mat. 19:26.) Dievs izpauda savu vareno spēku un ”sita kušītus [etiopiešus]”, dāvādams uzvaru Asam, kura ”sirdsprāts atrada mieru pie tā Kunga visu viņa mūža dienu”. (2. Laiku 14:7—12; 1. Ķēn. 15:14.)

9. a) Ar kādiem šķēršļiem sastapās Nehemija, atjaunojot Jeruzālemes mūrus? b) Kā Dievs atbildēja uz Nehemijas lūgšanām?

9 Iztēlosimies, kā varēja justies Nehemija, kad viņš ieradās Jeruzālemē. Pilsēta bija praktiski neaizsargāta, jo tās mūri bija sagrauti. Nehemijas tautieši bija nomākti. Kad sākās mūra atjaunošana, cittautieši centās iebiedēt ebrejus, lai tiem nolaistos rokas un tie nepabeigtu mūri. Vai Nehemija pieļāva, ka viņš zaudētu drosmi? Nē, tā nebija. Tāpat kā savulaik Mozus, Asa un citi uzticami Jehovas kalpi, Nehemija bija paradis uzticēt visas savas raizes Jehovam. Jehova atbildēja uz viņa sirsnīgajām lūgšanām. Dievs lika lietā ”savu lielo spēku un savas rokas stiprumu” un stiprināja ebreju rokas. (Nolasīt Nehemijas 1:10; 2:17—20; 6:9.) Vai jūs ticat, ka Jehova arī tagad izmanto savu ”lielo spēku” un ”rokas stiprumu”, lai stiprinātu savus kalpus?

JEHOVA STIPRINĀS MŪSU ROKAS

10., 11. a) Kā Sātans pūlas panākt, lai mums nolaistos rokas? b) Kā Jehova mums dod spēku? c) Pastāstiet, ko jums ir devusi teokrātiskā izglītība!

10 Mēs zinām, ka Sātans visādi pūlas apturēt kristiešu draudzes darbību, un viņš nu gan nekad nenolaiž rokas. Viņš izmanto melus un iebiedēšanu un kūda pret mums valstu valdības, reliģiskos vadītājus un atkritējus. Viņš grib panākt, lai mums nolaistos rokas un mēs zaudētu apņēmību sludināt labo vēsti par Dieva valstību. Bet Jehova spēj ar sava svētā gara palīdzību mums iedvest spēku. (1. Laiku 29:12.) Tāpēc mums ir jāpieņem Jehovas piedāvātais gars, lai mēs varētu pārvarēt jebkādas grūtības, ko mums sagādā Sātans un viņa ļaunā pasaule. (Ps. 18:40; 1. Kor. 10:13.) Mēs Jehovam esam pateicīgi arī par to, ka viņš ir devis Bībeli, kas ir iedvesmota ar svēto garu. Vēl mēs katru mēnesi saņemam garīgo uzturu, kas ir balstīts uz Bībeli. Vārdi, kas rakstīti Cakarijas grāmatas 8. nodaļas 9. un 13. pantā (nolasīt), tika teikti tad, kad Jeruzālemē tika atjaunots templis, un tajos ietvertais pamudinājums neapšaubāmi ir jāņem vērā arī mums.

11 Mēs gūstam spēku, arī apmeklējot draudzes sapulces un kongresus un mācoties teokrātiskajās skolās un kursos. Šī lieliskā izglītība, ko mums ir sagādājis Jehova, mums palīdz kalpot viņam ar pareizi noskaņotu sirdi, tiekties pēc garīgiem mērķiem un pildīt mūsu daudzos kristīgos pienākumus. (Ps. 119:32.) Vai jūs darāt visu, lai Dieva piedāvātā izglītība jūs stiprinātu?

12. Kas mums jādara, lai mēs paliktu garīgi stipri?

12 Jehova savai tautai palīdzēja sakaut amalekiešus un etiopiešus, un viņš Nehemijam un tā tautiešiem deva spēku, lai tie varētu pabeigt Jeruzālemes mūri. Jehova dos spēku arī mums, lai mēs izturētu gan tad, kad sludināšanā sastopamies ar naidīgu attieksmi vai vienaldzību, gan tad, kad mūs kaut kas nomāc. Saņēmuši Dieva atbalstu, mēs spēsim paveikt mums uzticēto kalpošanu. (1. Pēt. 5:10.) Mēs, protams, negaidām, ka Jehova mūsu labā darīs brīnumus, — mēs apzināmies, ka mums pašiem kaut kas ir jādara. Mums ik dienu jālasa Bībele, regulāri jāgatavojas sapulcēm un jāapmeklē tās, jāiedziļinās Bībelē pašiem un kopā ar  ģimeni, lai pareizi noskaņotu savu prātu un sirdi, un vienmēr atklāti jārunā ar Jehovu lūgšanās par visu, kas mūs nomāc. Nekad nepieļausim, ka mēs aizrautos ar citām nodarbēm un pārstātu pilnībā izmantot to, ko Jehova ir sagādājis, lai mūs spēcinātu un uzmundrinātu. Ja mēs pamanām, ka mūsu rokas kādā no minētajām jomām ir nolaidušās, lūgsim Dievam palīdzību! Mēs noteikti pieredzēsim, kā viņa gars mūs stiprina, mums ”dodot.. gan vēlēšanos, gan spēku rīkoties”. (Filip. 2:13.) Bet ko mēs varam darīt, lai stiprinātu brāļu un māsu rokas?

STIPRINĀSIM CITUS, LAI VIŅU ROKAS NEATSLĀBST

13., 14. a) Kā stiprinājumu saņēma kāds brālis, kam nomira sieva? b) Kā mēs varam stiprināt citus?

13 Jehova ir gādājis, lai visā pasaulē pastāvētu mīlošu brāļu un māsu saime, kurā var saņemt uzmundrinājumu. Apustulis Pāvils rakstīja: ”Stipriniet pagurušās rokas un ļodzīgos ceļus un staigājiet taisnus ceļus ar savām kājām.” (Ebr. 12:12, 13.) Pirmajā gadsimtā daudzi saņēma šādu garīgu palīdzību — viņi tika stiprināti. Tāpat tas ir arī mūsu dienās. Kāds brālis, kam nomira sieva un kas pieredzēja arī citus smagus pārbaudījumus, teica: ”Es esmu sapratis, ka mēs nevaram izvēlēties pārbaudījumus, ne arī to, kad un cik bieži tie mūs piemeklē. Lūgšanas un iedziļināšanās Bībelē man ir bijušas kā glābšanas veste, kas man palīdz noturēt galvu virs ūdens. Es pastāvīgi esmu izjutis atbalstu no brāļiem un māsām, un tas man ir sniedzis lielu mierinājumu. Esmu secinājis, ka ir bezgala svarīgi, lai mums būtu ciešas attiecības ar Jehovu jau pirms tam, kad pieredzam grūtības.”

Ikviens draudzes loceklis var sniegt atbalstu un uzmundrinājumu citiem (Sk. 14. rindkopu)

14 Ārons un Hūrs tiešā nozīmē balstīja Mozus rokas, kamēr izraēlieši izcīnīja kauju ar amalekiešiem. Mums arī ir jācenšas atbalstīt ticības biedrus un palīdzēt tiem praktiski. Piemēram, mēs varam palīdzēt tiem, kam grūtības sagādā vecums, slikta veselība vai naidīga attieksme no ģimenes locekļu puses, un tiem, kas cīnās ar vientulības sajūtu vai kam ir nomiris kāds tuvinieks. Mēs varam stiprināt arī jauniešus, kurus vienaudži mudina iesaistīties nosodāmā rīcībā un kurus skolā uzstājīgi aicina tiekties pēc ”panākumiem” pasaulē — iegūt zinātniskus grādus, pelnīt daudz naudas un veidot karjeru. (1. Tes. 3:1—3; 5:11, 14.) Centīsimies apliecināt patiesu interesi par brāļiem un māsām, esot valstības zālē, kopā sludinot, ciemojoties pie viņiem, kā arī sarunājoties pa telefonu.

15. Kā mūsu ticības biedrus var ietekmēt mūsu pozitīvie izteikumi?

15 Pēc apbrīnojamās uzvaras, ko guva ķēniņš Asa, pravietis Azarja vērsās pie viņa un visas pārējās tautas ar vārdiem: ”Esiet stipri, neļaujiet pagurt savām rokām, jo jūsu pūliņiem būs sava alga!” (2. Laiku 15:7.) Tas pamudināja Asu veikt visā zemē daudz izmaiņu, lai atjaunotu tīro pielūgsmi. Arī mūsu pozitīvie vārdi var spēcīgi iespaidot citus un viņiem palīdzēt, lai viņi spētu aizvien labāk kalpot Jehovam. (Sal. Pam. 15:23.) Un neaizmirsīsim, kā sapulcēs brāļus un māsas stiprina mūsu uzmundrinošās atbildes!

16. Kā draudzes vecākie var līdzināties Nehemijam un stiprināt draudzes locekļu rokas? Pastāstiet, kā jums ir palīdzējuši ticības biedri!

16 Ar Jehovas atbalstu Nehemija un viņa tautieši stiprināja savas rokas darbam. Jeruzālemes mūris tika pabeigts tikai 52 dienās. (Neh. 2:18; 6:15, 16.) Nehemija ne vien pārraudzīja mūra būvēšanu, bet arī pats personiski iesaistījās būvdarbos. (Neh. 5:16.) Mūsu draudzēs ir daudz vecāko, kas līdzinās Nehemijam, —  viņi piedalās teokrātiskiem mērķiem paredzētu ēku būvniecībā un savas draudzes valstības zāles uzkopšanas un remonta darbos. Viņi sadarbojas ar brāļiem un māsām sludināšanā un apciemo tos, un tādā veidā viņi stiprina rokas tiem ticības biedriem, kuru sirdi māc raizes. (Nolasīt Jesajas 35:3, 4.)

”NENOLAID SAVAS ROKAS BEZSPĒCĪBĀ!”

17., 18. Par ko mēs varam būt pārliecināti arī tad, kad sastopamies ar problēmām vai esam nomākti?

17 Kad mēs kalpojam plecu pie pleca ar brāļiem un māsām, mēs veicinām draudzes vienotību. Mūsu starpā izveidojas cieša draudzība, un mēs palīdzam cits citam stiprināt savu pārliecību par to, cik brīnišķīga būs dzīve, kad valdīs Dieva valstība. Stiprinot citu rokas, mēs viņiem palīdzam izturēt smagus pārbaudījumus un saglabāt gaišu un cerīgu skatu uz nākotni. Turklāt tādā veidā mēs paši uzturam garīgu modrību un izjūtam, cik reāls ir viss, ko Dievs mums ir apsolījis. Tā mēs stiprinām arī savas rokas.

18 Ja mēs pārdomāsim, kā Jehova dažādās situācijās ir atbalstījis un aizsargājis savus uzticīgos kalpus, mēs nostiprināsim savu ticību un paļāvību uz viņu. Tāpēc, sastopoties ar problēmām un pārbaudījumiem, ”nenolaidīsim savas rokas bezspēcībā”! Mēs varam būt pārliecināti: ja vērsīsimies lūgšanās pie Jehovas pēc atbalsta, viņa varenā roka mūs stiprinās un viņš mūs vadīs pa ceļu, kas ved uz mūžīgu dzīvi. (Ps. 73:23, 24.)