”Runājiet patiesību cits ar citu.” (CAH. 8:16.)

DZIESMAS: 56., 124.

1., 2. Kas cilvēcei ir nodarījis vislielāko ļaunumu, un kurš par to ir atbildīgs?

TELEFONS, elektriskā spuldzīte, automašīna un ledusskapis — tie ir tikai daži no izgudrojumiem, kas ir padarījuši ikdienas dzīvi ērtāku. Savukārt citi izgudrojumi ir padarījuši dzīvi bīstamāku, piemēram, cigaretes, šaujampulveris, kājnieku mīnas un atombumbas. Taču pastāv kaut kas senāks par visiem šiem izgudrojumiem, un tas ir nodarījis cilvēcei vislielāko ļaunumu. Runa ir par meliem. Meli ir apzināti nepatiesa informācija, kas izteikta, lai kādu maldinātu. Kurš bija pirmais, kas izteica melus? Tas bija Sātans. Jēzus Kristus viņu nosauca par ”melu tēvu”. (Nolasīt Jāņa 8:44.) Kādi bija pirmie meli, un kad tie izskanēja?

2 Tas bija pirms vairākiem tūkstošiem gadu Ēdenes dārzā. Pirmais cilvēku pāris, Ādams un Ieva, dzīvoja brīnišķīgos apstākļos paradīzē, ko tiem bija devis viņu Radītājs. Tad notikumos iesaistījās Sātans. Viņš zināja, ka Dievs Ādamam un Ievai bija pavēlējis neēst no ”laba un ļauna atzīšanas koka”. Ja viņi nepaklausītu šim norādījumam, viņiem būtu jāmirst. Tomēr Sātans ar čūskas starpniecību Ievai teica: ”Jūs mirt nemirsit.” Tie bija pirmie jebkad izteiktie meli. Tad Sātans piebilda: ”Bet Dievs zina, ka tanī dienā, kad jūs no tā ēdīsit, jūsu acis atvērsies un jūs būsit kā Dievs, zinādami labu un ļaunu.” (1. Moz. 2:15—17; 3:1—5.)

3. Kāpēc var apgalvot, ka Sātana meli bija ļaunprātīgi, un kāds ir to iznākums?

 3 Sātana meli bija ļaunprātīgi, jo viņš zināja, ka tad, ja Ieva viņam noticētu un ēstu aizliegtā koka augļus, viņa nomirtu. Ieva un vēlāk arī Ādams nepaklausīja Jehovas norādījumam un ar laiku nomira. (1. Moz. 3:6; 5:5.) Turklāt Ādama grēka dēļ ”nāve ir pārgājusi uz visiem cilvēkiem”. Bībelē teikts: ”Nāve ir valdījusi.. arī pār tiem, kuru grēks nebija tāds kā Ādama pārkāpums.” (Rom. 5:12, 14.) Tāpēc mēs esam nepilnīgi un nedzīvojam mūžīgi, kā to Dievs sākotnēji bija iecerējis. Mūsu mūžs ir tikai kādi ”septiņdesmit gadi un, ja kāds ļoti stiprs, astoņdesmit gadi”, un dzīve ir pilna ”grūtuma un bēdu”. (Ps. 90:10.) Cik traģiski, un tas viss Sātana melu dēļ!

4. a) Uz kādiem jautājumiem mums ir jāzina atbildes? b) Kādi cilvēki, saskaņā ar to, kas rakstīts Psalmā 15:1, 2, var būt Jehovas draugi?

4 Jēzus par Sātanu teica, ka viņš ”nav noturējies patiesībā, jo viņā nav patiesības”. Patiesības Sātanā nav joprojām — viņš turpina ”maldināt visu pasauli”. (Atkl. 12:9.) Mēs noteikti nevēlamies pieļaut, ka Sātans maldinātu mūs. Tāpēc apskatīsim trīs jautājumus: kā Sātans maldina cilvēkus? Kāpēc cilvēki melo? Kā mēs varam vienmēr runāt patiesību un nezaudēt draudzību ar Jehovu, kā tas notika ar Ādamu un Ievu? (Nolasīt Psalmu 15:1, 2.)

KĀ SĀTANS MALDINA CILVĒKUS

5. Kā Sātans mūsdienās maldina cilvēkus?

5 Apustulis Pāvils zināja, ka mēs varam neļaut Sātanam mūs piekrāpt, ”jo mums ir zināmi viņa paņēmieni [”nodomi; nolūki”, zemsv. piez.]”. (2. Kor. 2:11.) Mēs zinām, ka visa pasaule, pie kuras pieder viltus reliģija, politika un alkatīgā komerciālā sistēma, atrodas Sātana varā. (1. Jāņa 5:19.) Tāpēc mūs nepārsteidz, ka tie, kuriem ir liela vara, Sātana un viņa dēmonu ietekmē runā melus. (1. Tim. 4:1, 2.) To noteikti var teikt par daudziem cilvēkiem biznesa pasaulē, kas reklamē kaitīgus produktus un ar dažādiem viltīgiem paņēmieniem izvilina no citiem naudu.

6., 7. a) Kāpēc var teikt, ka reliģiskie vadītāji, kas izplata melus, rīkojas īpaši nosodāmi? b) Kādus reliģisko vadītāju izplatītus melus jūs esat dzirdējuši?

6 Reliģiskie vadītāji, kas izplata melus, rīkojas īpaši nosodāmi, jo apdraud to cilvēku nākotnes izredzes, kuri notic viņu meliem. Ja cilvēks pieņem viltus mācības un dara to, ko Dievs ienīst, viņš var zaudēt izredzes dzīvot mūžīgi. (Hoz. 4:9.) Jēzus zināja, ka jūdu reliģiskie vadītāji bija vainojami šādu melu izplatīšanā. Viņš tiem atklāti paziņoja: ”Bēdas jums, liekulīgie rakstu mācītāji un farizeji! Jūs šķērsojat jūru un sauszemi, lai kaut vienu cilvēku pievērstu jūdu ticībai, un, kad tas ir noticis, jūsu dēļ viņš kļūst par tādu, kas divreiz vairāk nekā jūs ir pelnījis nonākt Gehennā [kas ir mūžīgas iznīcības simbols].” (Mat. 23:15; zemsv. piez.) Jēzus šiem reliģiskajiem vadītājiem veltīja visbargākos nosodījuma vārdus. Tik tiešām, kā teica Jēzus, viņu tēvs bija Velns, kurš ir slepkava. (Jāņa 8:44.)

7 Mūsdienās ir daudz dažādu reliģisko vadītāju — tos sauc par mācītājiem, priesteriem, rabīniem un citādi. Līdzīgi saviem pirmā gadsimta priekšgājējiem viņi ”liek šķēršļus patiesībai” no Dieva vārdiem un ir ”apmainījuši Dieva patiesību pret meliem”. (Rom. 1:18, 25.) Viņi izplata tādas viltus mācības kā ”vienreiz glābts, uz visiem laikiem glābts”, mācību par dvēseles nemirstību, reinkarnāciju,  kā arī uzskatu, ka Dievam ir pieņemamas homoseksuālas attiecības un viendzimuma laulības.

8. Kādus melus politiskie līderi izteiks tuvā nākotnē, un kā mums būtu uz tiem jāreaģē?

8 Arī daudzi politiķi ir maldinājuši cilvēkus. Vieni no lielākajiem politiķu meliem izskanēs, kad viņi apgalvos, ka ir panākuši ”mieru un drošību”. Taču tad ”tos negaidīti piemeklēs pēkšņa iznīcināšana”. Neļausim viņiem mūs pārliecināt, ka šī pasaule nav nemaz tik nedroša. Mēs zinām, ka ”Jehovas diena nāks tāpat kā zaglis naktī”. (1. Tes. 5:1—4.)

KĀPĒC DAUDZI CILVĒKI MELO

9., 10. a) Kāpēc cilvēki melo, un kādas tam ir sekas? b) Kas mums ir jāpatur prātā par Jehovu?

9 Ja kāds izgudrojums kļūst populārs, tas galu galā tiek ražots masveidā. Kaut kas līdzīgs ir noticis ar meliem. Melošana mūsdienu sabiedrībā ir kļuvusi par ierastu lietu, un melus izplata ne tikai ietekmīgi cilvēki. Rakstnieks un publicists Judidžits Batačardži savā rakstā ”Kāpēc mēs melojam”, kas bija publicēts žurnālā National Geographic, norādīja, ka ”melošana daudzu acīs ir kļuvusi par neatņemamu cilvēka būtības daļu”. Cilvēki visbiežāk ķeras pie meliem, lai sevi pasargātu vai arī izceltu. Viņi melo, lai slēptu savu nepareizo rīcību vai gūtu kādus materiālus vai citus personiskus labumus. Minētajā rakstā bija teikts, ka ir cilvēki, kas ”melo ik uz soļa: lielās un mazās lietās, gan svešiniekiem, gan darbabiedriem, gan draugiem, gan tuviniekiem”.

10 Kāds iznākums ir šādiem meliem? Cilvēki vairs neuzticas cits citam un tiek sabojātas savstarpējās attiecības. Piemēram, iztēlojieties, cik satriekts varētu justies vīrs, uzzinot, ka sieva viņu krāpj un viņam melo, lai slēptu savu netiklo rīcību. Vai arī: cik briesmīgi ir tas, ja mājās vīrs pret sievu un bērniem izturas cietsirdīgi, taču cilvēkos izliekas, ka ir ļoti gādīgs un viņus mīl. Tomēr mums jāpatur prātā, ka šādi negodīgi cilvēki nevar neko noslēpt no Jehovas, jo ”viss ir atsegts un atklāts viņa acīm”. (Ebr. 4:13.)

11. Ko mēs varam mācīties no tā, kas notika ar Hananju un Sapfiru? (Sk. attēlu raksta sākumā.)

11 Bībelē ir stāstīts par kādu laulātu pāri, kuru Sātans bija pamudinājis melot Dievam. Hananja un Sapfira, kuri piederēja pie pirmā gadsimta kristiešu draudzes, bija izplānojuši piemānīt apustuļus. Viņi pārdeva kādu sev piederošu īpašumu un, atnesuši apustuļiem tikai daļu no naudas, apgalvoja, ka ir atnesuši visu. Hananja un Sapfira ar savu ziedojumu gribēja draudzei radīt iespaidu, ka ir dāsnāki nekā patiesībā. Tomēr Jehova redzēja, ko Hananja un Sapfira bija izdarījuši, un viņus sodīja. (Ap. d. 5:1—10.)

12. Kas sagaida tos, kas ļaunprātīgi melo un to nenožēlo, un kāpēc?

12 Ko Jehova domā par tiem, kas melo? Visi cilvēki, kas ļaunprātīgi melo un to nenožēlo, galu galā tiks ”iemesti uguns un sēra ezerā”, tāpat kā Sātans. (Atkl. 20:10; 21:8; Ps. 5:7.) Kāpēc viņus gaida tāds sods? Tāpēc, ka Jehova uz šādiem cilvēkiem raugās tāpat kā uz visiem citiem, kuru rīcība viņam riebjas. (Atkl. 22:15, zemsv. piez.)

13. Ko mēs zinām par Jehovu, un uz ko tas mūs mudina?

13 Mēs zinām, ka Jehova ”nav cilvēks, kas melotu”. Turklāt, kā norādīts Bībelē, tas nemaz ”nav iespējams, ka Dievs melotu”. (4. Moz. 23:19; Ebr. 6:18.) Jehova  ”ienīst.. melīgu mēli”. (Sal. Pam. 6:16, 17.) Lai iegūtu viņa labvēlību, mums vienmēr ir jārunā taisnība. Tāpēc mēs ”nemelojam cits citam”. (Kol. 3:9.)

MĒS ”RUNĀJAM PATIESĪBU”

14. a) Kā patiesie kristieši atšķiras no cilvēkiem, kas pieder pie viltus reliģijām? b) Paskaidrojiet principu, kas ietverts Lūkas 6:45!

14 Kāds ir viens no veidiem, kā patiesie kristieši atšķiras no cilvēkiem, kas pieder pie viltus reliģijām? Mēs ”runājam patiesību”. (Nolasīt Caharijas 8:16, 17.) Pāvils paskaidroja: ”Mēs.. apliecinām, ka esam Dieva kalpotāji.. patiesos vārdos.” (2. Kor. 6:3, 4, 7.) Jēzus norādīja: ”Ar ko sirds pilna, to.. mute runā.” (Lūk. 6:45.) Tātad, ja cilvēks ir labs un patiess savā sirdī, viņš arī ar citiem runās patiesību. Viņš teiks patiesību mazās un lielās lietās, gan svešiniekiem, gan darbabiedriem, gan draugiem, gan tuviniekiem. Apskatīsim dažus piemērus, kā mēs varam apliecināt, ka cenšamies būt godīgi it visā.

Vai jūs saskatāt problēmu šīs gados jaunās māsas dzīvē? (Sk. 15., 16. rindkopu)

15. a) Kāpēc nav gudri dzīvot dubultu dzīvi? b) Kas jauniešiem var palīdzēt pretoties vienaudžu spiedienam? (Sk. zemsvītras piezīmi.)

15 Varbūt jūs esat gados jauni un vēlaties iederēties vienaudžu sabiedrībā. Daži jaunieši šādas vēlmes dēļ ir sākuši dzīvot dubultu dzīvi. Esot kopā ar tuviniekiem vai draudzē, viņi izliekas, ka dzīvo kārtīgi, bet sociālajos tīklos vai pasaulīgu vienaudžu vidū viņi ir pilnīgi citādi. Varbūt viņi lieto lamu vārdus, izaicinoši ģērbjas, klausās kristiešiem nepieņemamu mūziku, lieto alkoholu vai narkotikas, slepenībā ar kādu veido romantiskas attiecības vai dara kaut ko citu nepareizu. Viņi dzīvo melos un savu vecāku, ticības biedru un Dieva priekšā izliekas par to, kas viņi nav. (Ps. 26:4, 5.) Taču Jehova zina, ja cilvēks viņu godā tikai ar lūpām, bet sirdī ir tālu no viņa. (Marka 7:6.) Daudz labāk ir rīkoties saskaņā ar vārdiem, kas rakstīti Salamana Pamācību grāmatā: ”Neapskaud grēciniekus, bīsties Jehovu dienu no dienas.” (Sal. Pam. 23:17, NW.) *

16. Kā mums būtu jāatbild uz jautājumiem, aizpildot iesniegumu par kādu pilnas slodzes kalpošanas veidu?

16 Iespējams, jūs vēlaties uzsākt pionieru kalpošanu vai pieteikties kādam speciālās pilnas slodzes kalpošanas veidam,  piemēram, darbam Bētelē. Aizpildot attiecīgo iesniegumu, ir svarīgi godīgi atbildēt uz visiem jautājumiem, tostarp jautājumiem par veselības stāvokli, izklaidi un dzīvesveidu. (Ebr. 13:18.) Bet ja nu jūs esat izdarījuši kaut ko tādu, kas Jehovas acīs ir netīrs vai kas dara nemierīgu jūsu sirdsapziņu, taču neesat par to runājuši ar draudzes vecākajiem? Vērsieties pie viņiem pēc palīdzības, lai jūs varētu kalpot Jehovam ar tīru sirdsapziņu. (Rom. 9:1; Gal. 6:1.)

17. Kā mums būtu jārīkojas, ja varas iestādes mūs izjautātu par mūsu ticības biedriem?

17 Pieņemsim, ka valstī, kur jūs dzīvojat, varas iestādes ierobežo mūsu organizācijas darbību. Kā jums būtu jārīkojas, ja jūs tiktu izsaukti uz nopratināšanu un izjautāti par saviem ticības biedriem? Vai jums būtu jāstāsta viss, ko jūs zināt? Kā rīkojās Jēzus, kad viņu izjautāja romiešu vietvaldis? Viņš rīkojās saskaņā ar Svētajos Rakstos atrodamo principu: ”Savs laiks klusēt, un savs laiks runāt.” Un noteiktās situācijās Jēzus neteica neko. (Sal. Māc. 3:1, 7; Mat. 27:11—14.) Kad tiekam pratināti, ir svarīgi būt apdomīgiem un piesardzīgiem, lai neapdraudētu ticības biedrus. (Sal. Pam. 10:19; 11:12.)

Kā jūs noteiktu, kad ir jāklusē un kad ir jāsaka visa patiesība? (Sk. 17., 18. rindkopu)

18. Kā mums būtu jārīkojas, ja draudzes vecākie mums uzdod jautājumus par ticības biedriem?

18 Kā rīkoties, ja kāds draudzes loceklis ir izdarījis smagu grēku un jūs par to zināt? Tā kā draudzes vecākajiem ir pienākums rūpēties par draudzes tīrību, viņi varētu jums uzdot jautājumus par notikušo. Kā jūs rīkosieties, īpaši tad, ja pārkāpumu ir izdarījis jūsu draugs vai tuvinieks? Bībelē ir teikts: ”Kas ir patiess, tas saka atklāti visu, kas tiešs un pareizs.” (Sal. Pam. 12:17; 21:28.) Tāpēc mūsu pienākums ir stāstīt vecākajiem patiesību, neko neslēpjot un nesagrozot faktus. Viņiem ir tiesības tos zināt, lai viņi spētu saprast, kā pārkāpējam palīdzēt atjaunot labas attiecības ar Jehovu. (Jēk. 5:14, 15.)

19. Par ko ir runa nākamajā rakstā?

19 Psalmu sacerētājs Dāvids lūgšanā Jehovam teica: ”Tev patīk patiesība, kas apslēpta sirds dziļumos.” (Ps. 51:8.) Dāvids zināja, ka tas, vai cilvēks ir patiess, ir saistīts ar to, kāds viņš ir savā dziļākajā būtībā. Kristieši it visā ”runā patiesību cits ar citu”. Vēl viens veids, kā mēs varam parādīt, ka, būdami Dieva kalpi, atšķiramies no citiem, ir mācīt cilvēkiem Bībeles patiesību. Tieši tam ir pievērsta uzmanība nākamajā rakstā.

^ 15. rk. Sk. 6. jautājumu ”Kā pretoties vienaudžu spiedienam?” brošūrā Atbildes uz 10 jautājumiem, ko uzdod jaunieši un 16. nodaļu ”Dubulta dzīve — vai kādam par to būtu jāzina?” grāmatā Jauniešu jautājumi — praktiskas atbildes (2. grāmata; pieejama angļu, krievu un citās valodās).