Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Sargtornis (izdevums studēšanai)  |  Oktobris 2017

Patiesība ”nes nevis mieru, bet zobenu”

Patiesība ”nes nevis mieru, bet zobenu”

”Nedomājiet, ka es esmu nācis nest zemei mieru; es esmu nācis nest nevis mieru, bet zobenu.” (MAT. 10:34.)

DZIESMAS: 123., 128.

1., 2. a) Kāds miers mums ir jau tagad? b) Kāpēc mēs nevaram izjust pilnīgu mieru? (Sk. attēlu raksta sākumā.)

VISI cilvēki ilgojas pēc miera. Tāpēc mēs esam no sirds pateicīgi Jehovam, ka viņš mums dāvā savu mieru, kas pasargā mūsu sirdi un prātu no raizēm. (Filip. 4:6, 7.) Tā kā mēs esam veltījuši savu dzīvi Dievam, mums ir arī ”miers ar Dievu”, tas ir, labas attiecības ar viņu. (Rom. 5:1.)

2 Tomēr laiks, kad Dievs uz zemes nodibinās pilnīgu mieru, vēl nav pienācis. Mēs dzīvojam grūtos laikos, kad sabiedrībā notiek daudz konfliktu un cilvēku starpā viegli uzliesmo strīdi. (2. Tim. 3:1—4.) Turklāt mēs esam iesaistīti garīgā karā pret Sātanu un viņa izplatītajām viltus mācībām. (2. Kor. 10:4, 5.) Taču visvairāk pārdzīvojumu var radīt saspringtas attiecības ar radiniekiem, kas nav mūsu ticības biedri. Daži no viņiem var izsmiet mūsu ticību vai apvainot mūs ģimenes šķelšanā. Iespējams, viņi pat draud no mums atteikties, ja mēs nepārtrauksim kalpot Jehovam. Kādai jābūt mūsu attieksmei pret ģimenes locekļu nelabvēlīgo nostāju? Kā tai neļaut mūs attālināt no Jehovas?

 KĀDAI JĀBŪT MŪSU ATTIEKSMEI PRET TUVINIEKU NELABVĒLĪGO NOSTĀJU

3., 4. a) Kā Jēzus mācības ietekmē cilvēku savstarpējās attiecības? b) Kādos gadījumos sekot Jēzum var būt īpaši grūti?

3 Jēzus zināja, ka viņa mācības radīs šķelšanos cilvēku starpā un tāpēc viņa sekotājiem būs vajadzīga drosme. Naidīgums pret Jēzus mācībām var laupīt mieru pat ģimenēs. Viņš teica: ”Nedomājiet, ka es esmu nācis nest zemei mieru; es esmu nācis nest nevis mieru, bet zobenu. Es esmu nācis radīt šķelšanos — starp dēlu un tēvu, starp meitu un māti, starp vedeklu un viņas vīramāti. Tiešām, cilvēka mājinieki būs viņa ienaidnieki.” (Mat. 10:34—36.)

4 Ar vārdiem ”Nedomājiet, ka es esmu nācis nest zemei mieru” Jēzus gribēja uzsvērt, ka cilvēkiem jāapzinās, kādas sekas var būt lēmumam turēties pie viņa mācībām. Protams, Jēzus mērķis bija mācīt cilvēkiem patiesību par Dievu, nevis šķelt ģimenes. (Jāņa 18:37.) Tomēr Jēzus sekotājiem bija jāsaprot, ka dzīvot saskaņā ar viņa mācībām nebūs viegli, ja viņu tuvākie draugi vai ģimenes locekļi tās nepieņems.

5. Ar ko ir saskārušies Jēzus sekotāji?

5 Ģimenes locekļu pretestība pieder pie grūtībām, kādas Jēzus sekotājiem jābūt gataviem izturēt. (Mat. 10:38.) Lai saglabātu Kristus labvēlību, viņa sekotājiem ir bijis jāpacieš radinieku izsmiekls un pat jāpieredz, ka ģimenes locekļi viņus atstumj. Taču tas, ko viņi ir zaudējuši, nav pat salīdzināms ar visu, ko viņi ir ieguvuši. (Nolasīt Marka 10:29, 30.)

6. Ko mēs nedrīkstam aizmirst, ja mūsu radinieki nevēlas, ka mēs pielūgtu Jehovu?

6 Pat tad, ja radinieki liek šķēršļus mūsu kalpošanai, mēs nepārstājam viņus mīlēt. Tomēr mums jāatceras, ka mūsu mīlestībai pret Dievu un Kristu ir jābūt stiprākai par mīlestību pret tuviniekiem. (Mat. 10:37.) Jāapzinās, ka Sātans var izmantot ģimenes saites, lai mēģinātu salauzt mūsu uzticību Jehovam. Pievērsīsim uzmanību dažām situācijām, ar kādām kristieši var saskarties ģimenē, un apskatīsim, kā izturēt ar tām saistītās grūtības.

KAD DZĪVESBIEDRS NEKALPO JEHOVAM

7. Kā kristiešiem, kuru dzīvesbiedrs nekalpo Jehovam, būtu jāraugās uz savu situāciju?

7 Bībelē ir izteikts brīdinājums, ka visiem, kas stājas laulībā, ”būs jaunas grūtības dzīvē”. (1. Kor. 7:28.) Ja viens no dzīvesbiedriem nekalpo Jehovam, laulībā var būt vairāk spriedzes un raižu nekā tad, ja abi laulātie ir ticīgi. Bet arī šādā gadījumā mums jāraugās uz visu no Jehovas viedokļa. Dzīvesbiedra nevēlēšanās sekot Kristum nav pamats šķirties vai dzīvot atsevišķi. (1. Kor. 7:12—16.) Ja vīrs nekalpo Jehovam un tāpēc negādā par ģimeni garīgā ziņā, viņš tik un tā ir ģimenes galva un viņam pienākas ģimenes locekļu cieņa. Tāpat, ja kādam kristietim sieva nekalpo Jehovam, viņam tik un tā sieva nesavtīgi jāmīl un par viņu jārūpējas. (Efes. 5:22, 23, 28, 29.)

8. Kādus jautājumus ir noderīgi pārdomāt, ja dzīvesbiedrs vēlas noteikt ierobežojumus kristieša garīgajai darbībai?

8 Kā rīkoties tad, ja dzīvesbiedrs vēlas noteikt ierobežojumus jūsu garīgajai darbībai? Piemēram, kādas kristietes vīrs pieprasīja, lai viņa sludinātu tikai noteiktās nedēļas dienās. Ja arī jūs ģimenē pieredzat kaut ko līdzīgu, pārdomājiet: ”Vai mans dzīvesbiedrs prasa, lai es vispār pārtrauktu kalpot Jehovam? Ja tā nav, varbūt es varu piekāpties viņa prasībai?” Saprātīgums un piekāpība ģimenē palīdz izvairīties no daudziem konfliktiem. (Filip. 4:5.)

9. Kā kristieši var mācīt bērniem godāt neticīgu tēvu vai māti?

9 Audzināt bērnus reliģiski sašķeltā  ģimenē var būt īpaši sarežģīti. Piemēram, bērniem ir jāmāca paklausīt Bībelē dotajam norādījumam: ”Godā tēvu un māti!” (Efes. 6:1—3.) Bet ja nu dzīvesbiedra uzvedība nav saskaņā ar Bībeles augstajām normām? Rādiet bērniem labu priekšzīmi un paši godājiet dzīvesbiedru! Pievērsiet vairāk uzmanības dzīvesbiedra labajām īpašībām un veltiet viņam labus vārdus. Neizsakieties slikti par dzīvesbiedru bērnu klātbūtnē. Paskaidrojiet viņiem, ka ikviens cilvēks pats izvēlas, vai klausīt Jehovam vai ne. Bērnu labā uzvedība un cieņas pilnā attieksme var piesaistīt dzīvesbiedru patiesībai.

Kad vien iespējams, mācīsim saviem bērniem Bībeles patiesību. (Sk. 10. rindkopu)

10. Kā kristieši var mācīt saviem bērniem Bībeles patiesību reliģiski sašķeltā ģimenē?

10 Reizēm neticīgi dzīvesbiedri liek bērniem piedalīties svētkos, kam ir pagāniska izcelsme, vai arī liek tiem apgūt viltus reliģijas mācības. Daži vīri pat aizliedz sievai mācīt bērniem Bībeli. Taču arī tādos gadījumos kristietes iespēju robežās māca bērniem patiesību par Dievu. (Ap. d. 16:1; 2. Tim. 3:14, 15.) Ja vīrs nevēlas, lai sieva bērniem vadītu Bībeles nodarbības vai vestu tos uz kristiešu sapulcēm, sieva, protams, ņem vērā vīra gribu, taču viņa var meklēt iespējas runāt ar bērniem par savu ticību. Tādā veidā viņa var mācīt bērniem morāles normas un sniegt zināšanas par Jehovu. (Ap. d. 4:19, 20.) Bez šaubām, bērniem galu galā pašiem būs jāpieņem lēmums, vai kalpot Jehovam vai nekalpot. (5. Moz. 30:19, 20.) *

 RADINIEKI, KAS IR NELABVĒLĪGI NOSKAŅOTI PRET BĪBELES PATIESĪBU

11. Kāpēc reizēm rodas problēmas attiecībās ar radiniekiem, kas nekalpo Jehovam?

11 Kad mēs sākām mācīties Bībeli, mēs uzreiz par to varbūt nestāstījām visiem radiniekiem. Bet, mūsu ticībai augot, mēs sapratām, ka mums jādara tuviniekiem zināma sava pārliecība. (Marka 8:38.) Iespējams, mūsu drosmīgās nostājas dēļ mums ir radušās problēmas attiecībās ar radiniekiem, kas nekalpo Jehovam. Pievērsīsim uzmanību tam, ko var darīt, lai mazinātu nesaskaņas un saglabātu uzticību Jehovam.

12. Kādu iemeslu dēļ tuvinieki var būt nelabvēlīgi noskaņoti pret Bībeles patiesību, bet kā mēs varam izpaust iejūtību?

12 Būsim iejūtīgi. Mēs paši noteikti esam sajūsmināti par to, ka esam uzzinājuši Bībeles patiesību. Taču mūsu radiniekiem var šķist, ka mēs esam piemānīti vai arī iesaistījušies kādā sektā. Viņi, iespējams, pat domā, ka mēs viņus vairs nemīlam, jo nesvinam ar viņiem kopā svētkus. Tāpat viņus varbūt uztrauc, ka mēs varētu iemantot Dieva nelabvēlību. Mums jābūt iejūtīgiem — jācenšas paraudzīties uz situāciju no viņu viedokļa un jābūt gataviem viņus uzmanīgi uzklausīt, lai saprastu, kas viņus patiesībā uztrauc. (Sal. Pam. 20:5.) Apustulis Pāvils centās izprast ”visdažādākos cilvēkus”, lai varētu ar tiem dalīties labajā vēstī. Attiecībās ar saviem tuviniekiem mums jārīkojas līdzīgi. (1. Kor. 9:19—23.)

13. Kā jārunā ar radiniekiem, kas nekalpo Jehovam?

13 Runāsim laipni. ”Jūsu runa lai vienmēr ir patīkama,” teikts Bībelē. (Kol. 4:6.) Mēs varam lūgt Jehovam svēto garu, lai, sarunādamies ar saviem tuviniekiem, mēs spētu izpaust gara augļus. Mums nebūtu jāmēģina atspēkot visas viltus mācības, kam viņi tic. Ja viņi ar saviem vārdiem vai darbiem mūs aizskar, mēs varam sekot apustuļu priekšzīmei. Par to, kā izturējās apustuļi, Pāvils rakstīja: ”Kad mūs apvaino, mēs runājam labus vārdus; kad mūs vajā, mēs to izturam; kad mūs apmelo, mēs atbildam laipni.” (1. Kor. 4:12, 13.)

14. Ko var panākt ar labiem darbiem?

14 Liecināsim ar labiem darbiem. Lai gan mūsu laipnajai runai ir liela nozīme labu attiecību saglabāšanā ar tuviniekiem, vēl svarīgāki ir mūsu darbi. (Nolasīt 1. Pētera 3:1, 2, 16.) Ar tiem mēs varam apliecināt radiniekiem, ka Jehovas liecinieku laulības ir laimīgas, ka viņi gādā par saviem bērniem un ka viņu dzīve ir morāli tīra un jēgpilna. Bet arī tad, ja mūsu tuvinieki nepieņem Bībeles patiesību, mēs varam izjust gandarījumu par to, ka ar savu uzticību iepriecinām Jehovu.

15. Kā sagatavoties situācijām, kurās varētu rasties domstarpības?

15 Sagatavosimies. Centīsimies paredzēt, kādās situācijās mums varētu rasties domstarpības ar tuviniekiem, un izlemsim, kā tajās rīkoties. (Sal. Pam. 12:16, 23.) Kāda kristiete, kas dzīvo Austrālijā, stāstīja: ”Mans vīratēvs bija ļoti negatīvi noskaņots pret Bībeles patiesību. Ikreiz, kad taisījāmies viņam zvanīt, mēs lūdzām Jehovam palīdzību, lai spētu saglabāt savaldību, ja viņš sāktu uzbrukt mūsu uzskatiem. Mēs laikus izdomājām tādus sarunu tematus, kas ļautu uzturēt draudzīgu gaisotni. Tā kā garas sarunas nereti pārauga karstos strīdos par ticību, mēs ierobežojām sarunu ilgumu.”

16. Kas mums jāpatur prātā, lai mūs nemāktu vainas apziņa, ja rodas domstarpības ar tuviniekiem?

16 Diemžēl mēs nevaram cerēt, ka izvairīsimies no pilnīgi visām domstarpībām  ar mūsu neticīgajiem radiniekiem. Ja rodas nesaskaņas, mums var uzmākties vainas apziņa, jo mēs mīlam savus tuviniekus un nevēlamies viņus sāpināt. Taču mēs nedrīkstam aizmirst, ka mūsu uzticība Jehovam ir svarīgāka par mūsu mīlestību pret ģimenes locekļiem. Ar šādu nostāju mēs varam palīdzēt mūsu radiniekiem aptvert, cik ārkārtīgi būtiski ir dzīvot saskaņā ar Bībeles mācībām. Tomēr mums jāpatur prātā, ka mēs nevaram nevienu piespiest kalpot Jehovam. Daudz labāk ir, ja viņi redz, kā paklausība Jehovas norādījumiem ir uzlabojusi mūsu dzīvi. Tāpat kā mums, arī viņiem mūsu mīlošais Dievs Jehova piedāvā iespēju pašiem izvēlēties, kā dzīvot. (Jes. 48:17, 18.)

KAD ĢIMENES LOCEKLIS ATSTĀJ JEHOVU

17., 18. Kas var palīdzēt situācijā, kad kāds ģimenes loceklis ir atstājis Jehovu?

17 Kad ģimenes loceklis tiek izslēgts no draudzes vai arī pats to atstāj, mēs varam izjust tādas sāpes, it kā mums krūtīs durtos zobens. Kā izturēt šo smago situāciju?

18 Turēsimies pie labiem garīgiem paradumiem. Regulāri lasīsim Bībeli, gatavosimies draudzes sapulcēm un neizlaidīsim tās, sludināsim un lūgsim Jehovam spēku izturēt! (Jūd. 20, 21.) Bet, iespējams, jums ir sajūta, ka jūs to visu darāt tikai automātiski un jūsu domas ir kaut kur citur. Ja tā ir, nenolaidiet rokas! Labi garīgie paradumi lielā mērā palīdz atgūt emocionālu līdzsvaru. Atcerēsimies, kas palīdzēja 73. psalma sacerētājam, kuru māca smagas raizes. Viņam kādā jautājumā bija jālabo sava domāšana, un viņš spēja to izdarīt, kad ”ienāca Dieva svētnīcā”. (Ps. 73:16, 17, LB-2012.) Arī mums būs vieglāk tikt galā ar negatīvām domām un izjūtām, ja nepārstāsim uzticīgi kalpot Jehovam.

19. Kā mēs varam apliecināt cieņu pret Jehovas noteikto kārtību?

19 Cienīsim Jehovas noteikto kārtību. Tas, kā Jehova īsteno pārmācību, galu galā var nākt par labu visiem, arī pašam pārkāpējam, kaut gan pirmajā brīdī pārmācība sāpina. (Nolasīt Ebrejiem 12:11.) Ne vienmēr ir viegli sekot Jehovas norādījumam ”vairs nesaieties” ar cilvēku, kas ir izslēgts no draudzes. (1. Kor. 5:11—13.) Ja ir izslēgts mūsu ģimenes loceklis, mēs noteikti bēdājamies, taču ir svarīgi izvairīties no liekas kontaktēšanās ar viņu. Tas attiecas arī uz telefona sarunām, īsziņām, e-pasta vēstulēm un sociālajiem tīkliem.

20. Uz ko mums būtu jācer?

20 Nezaudēsim cerību. Mīlestība ”cer uz visu”, arī uz to, ka no draudzes izslēgtie cilvēki atgriezīsies pie Jehovas. (1. Kor. 13:7.) Ja izslēgtā tuvinieka rīcība liecina, ka viņa sirds nostāja mainās uz labo pusi, jūs varat lūgt Jehovam, lai tuvinieks no Bībeles gūtu garīgu spēku un varētu atsaukties uz Jehovas aicinājumu: ”Atgriezies pie Manis!” (Jes. 44:22.)

21. Kā būtu jārīkojas, ja ģimenes locekļi ir neapmierināti ar to, ka mēs esam kļuvuši par Kristus sekotājiem?

21 Jēzus teica, ka mēs nevaram būt viņa cienīgi, ja kāds cilvēks mūsu dzīvē ieņem nozīmīgāku vietu par Jēzu. Viņš bija pilnīgi pārliecināts, ka viņa sekotājiem pietiks drosmes palikt uzticīgiem viņam arī tad, ja ģimenes locekļi nebūs labvēlīgi noskaņoti pret patiesību. Ja arī jūsu ģimenē patiesība ir nesusi ”nevis mieru, bet zobenu”, paļaujieties, ka Jehova jums palīdzēs to visu sekmīgi izturēt. (Jes. 41:10, 13.) Lai jums sagādā prieku apziņa, ka Jehova un Jēzus ir apmierināti ar jums un ka viņi atalgos jūsu uzticību!

^ 10. rk. Vairāk informācijas par to, kā audzināt bērnus ģimenē, kurā tikai viens no vecākiem ir Jehovas liecinieks, var atrast 2002. gada 15. augusta Sargtornī, rubrikā ”Lasītāju jautājumi”.