Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Sargtornis (izdevums studēšanai)  |  Marts 2017

Asa, Jošafats, Hiskija, Josija

Kalposim Jehovam no visas sirds!

Kalposim Jehovam no visas sirds!

”Ak, Kungs! Lūdzams piemini, ka es tavā priekšā esmu staigājis patiesībā un no visas sirds!” (2. ĶĒN. 20:3.)

DZIESMAS: 36., 54.

1.—3. Ko sevī ietver kalpošana Jehovam no visas sirds? Paskaidrojiet ar piemēru.

NEVIENS no mums nav pilnīgs, un mēs visi mēdzam kļūdīties. Taču Jehova ”nedara mums pēc mūsu grēkiem”, ja mēs tos nožēlojam un, apliecinot ticību Jēzus izpirkuma upurim, pazemīgi lūdzam viņam piedošanu. (Ps. 103:10.) Tomēr, kā redzams no vārdiem, ko Dāvids teica Salamanam, Jehovam mūsu kalpošana būs pieņemama vienīgi tad, ja ik dienas ”kalposim Viņam ar nedalītu sirdsprātu”. (1. Laiku 28:9.) Bet vai nepilnīgiem cilvēkiem tas vispār ir iespējams?

2 Lai to saprastu, salīdzināsim ķēniņa Asas un ķēniņa Amacjas dzīvi. Abi Jūdejas ķēniņi darīja to, kas ir pareizi no Jehovas viedokļa, tomēr, atšķirībā no Amacjas, Asa kalpoja Jehovam no visas sirds. (2. Laiku 15:16, 17; 25:1, 2; Sal. Pam. 17:3.) Abi ķēniņi bija nepilnīgi cilvēki, kas pieļāva kļūdas. Bet par Asu kopumā var teikt, ka viņš nenovirzījās no Dieva ceļiem, jo no visas sirds vēlējās būt uzticīgs Dievam. Turpretī Amacja nekalpoja Dievam ”ar pilnīgu sirds nodošanos”. Reiz, kad viņš bija guvis uzvaru pār Dieva ienaidniekiem,  Amacja atveda sev līdzi viņu dievekļus un sāka tos pielūgt. (2. Laiku 25:11—16.)

3 Kalpošana Dievam no visas sirds ietver sevī dziļu mīlestību pret viņu un vēlēšanos kalpot viņam mūžīgi. Bībelē vārds ”sirds” parasti ir attiecināts uz cilvēka dziļāko būtību: vēlmēm, domām, nosliecēm, attieksmi, spējām, pamudinājumiem un mērķiem. Cilvēks, kas kalpo Jehovam no visas sirds, nedara to liekulīgi. Viņa kalpošana nav formāla. Tātad, lai gan esam nepilnīgi, mēs spējam kalpot Jehovam no visas sirds. Mēs to darām, ja mūsu kalpošana ir neliekuļota un tās pamatā ir dziļa mīlestība pret Dievu. (2. Laiku 19:9.)

4. Par ko ir runa šajā rakstā?

4 Mēs varam labāk saprast, ko nozīmē kalpot Dievam no visas sirds, pārdomājot Asas un dažu citu Jūdejas ķēniņu — Jošafata, Hiskijas un Josijas — dzīvi. Viņi visi kalpoja Jehovam ar nedalītu sirdi. Kaut gan šie četri ķēniņi pieļāva kļūdas, viņi nezaudēja Jehovas labvēlību. Kāpēc Dievs varēja uzskatīt, ka viņi kalpo no visas sirds, un kā mēs varam viņiem līdzināties?

”ASAS SIRDSPRĀTS ATRADA MIERU PIE TĀ KUNGA”

5. Kā rīkojās Asa, kad bija kļuvis par ķēniņu?

5 Asa bija trešais ķēniņš, kas valdīja Jūdejā, kopš bija izveidojusies atsevišķa desmit cilšu ziemeļu valsts Izraēla. Viņš attīrīja savu zemi no elkdievības un padzina ”netiklības piekopējus” — vīriešus, kas reliģijas vārdā nodarbojās ar prostitūciju. Viņš pat atcēla savu vecomāti Maāhu ”no valdnieces vietas, tādēļ ka viņa bija likusi darināt riebekli Ašērai”. (1. Ķēn. 15:11—13.) Turklāt Asa mudināja tautu ”meklēt to Kungu.. un pildīt bauslību un pavēles”. Asa patiešām darīja visu, lai atbalstītu patiesā Dieva pielūgsmi. (2. Laiku 14:3.)

6. Ko darīja Asa, kad Jūdejā iebruka etiopiešu karaspēks?

6 Pirmajos desmit Asas valdīšanas gados Jehova dāvāja Jūdejai mieru. Tad Zeraha vadībā Jūdejai devās uzbrukumā etiopiešu karaspēks, kurā ietilpa viens miljons vīru un trīssimt kaujas ratu. (2. Laiku 13:23; 14:5, 8, 9.) Ko šajā saspringtajā situācijā iesāka Asa? Viņš apliecināja, ka nešaubīgi paļaujas uz Jehovu. (Nolasīt 2. Laiku 14:10.) Dievs atbildēja uz Asas karsto lūgšanu un piešķīra viņam pilnīgu uzvaru pār ienaidniekiem — neviens pats no tiem nepalika dzīvs. (2. Laiku 14:11, 12.) Protams, ir bijušas reizes, kad Jehova sava vārda dēļ ļāva gūt uzvaras pat tādiem ķēniņiem, kas nebija uzticīgi viņam. (1. Ķēn. 20:13, 26—30.) Bet atšķirībā no šādiem ķēniņiem Asa paļāvās uz Jehovu, un Jehova uzklausīja viņa lūgšanu. Tiesa gan, vēlāk dažās situācijās Asa nerīkojās gudri. Piemēram, reiz viņš lūdza palīdzību Sīrijas valdniekam, nevis Jehovam. (1. Ķēn. 15:16—22.) Tomēr kopumā Dievs uzskatīja Asu par cilvēku, kura ”sirdsprāts atrada mieru pie tā Kunga visu viņa mūža dienu”. Ko mēs varam mācīties no Asas? (1. Ķēn. 15:14.)

7., 8. Kā mēs varam līdzināties Asam attieksmē pret kalpošanu?

7 Ikviens no mums var pārbaudīt savu simbolisko sirdi un pārliecināties, vai tā ir pilnībā pievērsta Jehovam. Pārdomāsim, cik stipra ir mūsu apņēmība iepriecināt Jehovu, atbalstīt Jehovas pielūgsmi un aizsargāt viņa tautu no jebkā, kas to varētu kaitīgi ietekmēt. Asam bija vajadzīga liela drosme, lai vērstos  pret Maāhu, kurai bija ļoti ietekmīgs stāvoklis valstī. Visticamāk, mums nav jāsaskaras ar cilvēkiem, kas rīkotos tik briesmīgi kā viņa, tomēr var rasties situācijas, kurās mums būtu vajadzīga tāda pati drosme, kāda bija Asam. Piemēram, varbūt kāds mūsu radinieks vai tuvs draugs izdara nopietnu pārkāpumu, nenožēlo to un tāpēc tiek izslēgts no draudzes. Vai mēs būsim izlēmīgi un pārstāsim ar viņu kontaktēties? Uz ko mūs mudinās sirds?

8 Tāpat kā Asa, arī mēs, saskaroties ar naidīgu attieksmi un pat sīvu pretestību, varam apliecināt, ka no visas sirds kalpojam Dievam, pilnībā paļaudamies uz viņu. Reizēm gados jaunus brāļus un māsas skolā izzobo un apsmej viņu ticības dēļ. Citiem ir jāpieredz darbabiedru izsmiekls tāpēc, ka viņi atsakās regulāri strādāt virsstundas vai arī lūdz piešķirt brīvdienas, lai piedalītos garīgā darbībā. Šādās situācijās mums jālūdz Dievs, tāpat kā to darīja Asa. Pat tad, kad ir grūti, paļausimies uz Jehovu un rīkosimies tā, kā viņš to vēlas! Neaizmirsīsim, ka Jehova stiprināja un atbalstīja Asu, un viņš stiprinās arī mūs.

9. Kā mēs sludināšanā varam apliecināt, ka mūsu sirds ir pilnībā pievērsta Jehovam?

9 Asa nedomāja tikai par sevi — viņš visai tautai palīdzēja kalpot Jehovam. Arī mēs palīdzam citiem ”meklēt to Kungu”. Jehova noteikti ir priecīgs, redzot, ka mēs stāstām par viņu citiem un darām to tāpēc, ka dziļi mīlam viņu un patiesi vēlamies palīdzēt cilvēkiem iemantot mūžīgu dzīvi.

JOŠAFATS ”MEKLĒJA TO KUNGU”

10., 11. Ko mēs varam mācīties no Jošafata?

10 Asas dēls Jošafats ”staigāja sava tēva Asas ceļus”. (2. Laiku 20:31, 32.) Kā tas izpaudās? Arī viņš mudināja ļaudis ”meklēt to Kungu”. Viņš nosūtīja uz visām Jūdejas pilsētām vīrus, lai tie mācītu tautu, izmantojot ”tā Kunga bauslības grāmatu”. (2. Laiku 17:7—10.) Viņš pat devās uz Ēfraima kalniem ziemeļu valsts Izraēlas teritorijā, lai aicinātu ļaudis atgriezties ”atkal pie tā Kunga, viņu tēvu Dieva”. (2. Laiku 19:4.) Jošafats ”ar visu savu sirdi meklēja to Kungu”. (2. Laiku 22:9.)

11 Mūsdienās Dieva kalpi visā pasaulē palīdz citiem iepazīt Dieva vārdus. Vai ikvienam no mums ir mērķis katru mēnesi mācīt cilvēkiem Bībeli un censties ietekmēt viņu sirdi, lai viņi vēlētos kalpot Dievam? Ja mēs ieguldīsim pūles, tad ar Jehovas palīdzību mums, iespējams, izdosies sākt kādam mācīt Bībeli. Vai mēs pieminam šo mērķi savās lūgšanās? Vai mēs esam gatavi upurēt kādu daļu sava brīvā laika, lai palīdzētu kādam iepazīt Jehovu? Jošafats bija gatavs doties uz Ēfraima apgabalu, lai palīdzētu cilvēkiem atgriezties pie Jehovas. Ko līdzīgu varam darīt mēs? Mēs varam palīdzēt tiem, kas ir kļuvuši neaktīvi. Turklāt draudzes vecākie apmeklē izslēgtos draudzes locekļus, kuri varētu būt pārtraukuši savu grēcīgo rīcību, un piedāvā tiem garīgu palīdzību.

12., 13. a) Kā rīkojās Jošafats kādā situācijā, kad bija izbijies? b) Kāpēc mums jālīdzinās Jošafatam, pazemīgi atzīstot, ka nevaram tikt galā ar kādu problēmu saviem spēkiem?

12 Tāpat kā viņa tēvs Asa, arī Jošafats pilnībā paļāvās uz Dievu pat tad, kad Jūdejai grasījās uzbrukt milzīgs ienaidnieku karaspēks. (Nolasīt 2. Laiku 20:2—4.) Tiesa, Jošafats izbijās. Bet ”viņš apņēmās meklēt.. to Kungu”. Lūgšanā viņš pazemīgi atzina: ”Mums nav spēka pret šo tik lielo pulku, kas nāk pret  mums, un mēs nezinām, ko lai darām.” Jošafats nešaubīgi paļāvās uz to, ka Jehova palīdzēs, kā var redzēt no viņa vārdiem: ”Uz Tevi mēs paceļam savas acis!” (2. Laiku 20:12.)

13 Arī mēs reizēm nezinām, ko darīt, un varbūt pat esam izbijušies. (2. Kor. 4:8, 9.) Atcerēsimies, kā rīkojās Jošafats. Lūgšanā, ko viņš teica daudzu ļaužu priekšā, viņš atzina, cik bezspēcīgs jūtas viņš pats un visa tauta. (2. Laiku 20:5.) Kristieši, kas ģimenē pilda pienākumu īstenot garīgu vadību, var mācīties no Jošafata un, sastopoties ar problēmām, lūgt Jehovam gudrību un spēku. Nebūtu jākaunas vērsties pie Jehovas ar šādām pazemīgām lūgšanām arī tad, kad sakām tās kopā ar ģimeni. Tā ģimenes locekļi varēs redzēt, ka ģimenes galva paļaujas uz Jehovu. Dievs palīdzēja Jošafatam, un viņš palīdzēs arī mums.

HISKIJA DARĪJA TO, KO DIEVS UZSKATĪJA PAR PAREIZU

14., 15. Kā Hiskija apliecināja pilnīgu paļāvību uz Dievu?

14 Lai gan Hiskijas tēvs, atšķirībā no Jošafata tēva, pielūdza elkus, Hiskija kļuva par ķēniņu, kas ”cieši pieķērās tam Kungam”. Hiskija ”nopostīja augstieņu svētnīcas, un viņš salauza piemiņas akmeņus, nocirta elku stabus un sadragāja vara čūsku, kuru Mozus bija darinājis” un kuru izraēlieši ar laiku bija padarījuši par elku. Viņš kalpoja Jehovam no visas sirds un ”sargāja tos baušļus, ko tas Kungs bija ar Mozus starpniecību pavēlējis”. (2. Ķēn. 18:1—6.)

15 Hiskija no visas sirds paļāvās uz Jehovu arī tad, kad Jūdejā iebruka varenā Asīrija un Jeruzālemei draudēja nopostīšana. Asīrijas valdnieks Sanheribs nonievāja Jehovu un centās iebiedēt Hiskiju, lai tas padotos. Tomēr Hiskija lūgšanā pauda nesatricināmu pārliecību, ka Jehova spēj glābt savus kalpus. (Nolasīt Jesajas 37:15—20.) Dievs atbildēja uz Hiskijas lūgšanu un sūtīja eņģeli, kas nogalināja 185 tūkstošus asīriešu. (Jes. 37:36, 37.)

16., 17. Ko mēs varam mācīties no Hiskijas uzticīgās kalpošanas?

16 Vēlāk Hiskija smagi saslima un jau bija tuvu nāvei. Viņš lūdza, lai Jehova pieminētu viņa uzticīgo kalpošanu. (Nolasīt 2. Ķēniņu 20:1—3.) Jehova atsaucās uz Hiskijas lūgumu un izdziedināja viņu. Mēs no Bībeles zinām, ka pašlaik Dievs brīnumainā veidā nevienu nedziedina un nepagarina nevienam mūžu. Bet arī mēs varam paļauties, ka Jehova mums palīdzēs. Mēs varam lūgt tāpat kā Hiskija: ”Piemini, ka es tavā priekšā esmu staigājis patiesībā un no visas sirds!” Vai jūs esat pārliecināti, ka Jehova spēj jūs stiprināt arī ”uz slimības gultas” un ka viņš vēlas to darīt? (Ps. 41:4.)

17 Pārdomājot Hiskijas uzticīgo kalpošanu, mēs, iespējams, pamanām, ka mums savā dzīvē jāatbrīvojas no kaut kā tāda, kas negatīvi ietekmē mūsu attiecības ar Dievu un novērš mūsu uzmanību no kalpošanas viņam. Piemēram, mums jāvairās līdzināties cilvēkiem, kas, izmantojot sociālos tīklus, izturas pret citiem kā pret elkiem. Protams, ir kristieši, kam patīk ar radiniekiem vai tuviem draugiem sazināties ar sociālo tīklu palīdzību. Bet jāatzīst, ka pasaulē daudzi tos izmanto pārmērīgi, sekojot līdzi tādu cilvēku dzīvei, kurus pat nepazīst. Daudzi stundām ilgi lasa par citiem vai aplūko viņu fotogrāfijas. Pastāv risks, ka arī mēs varētu aizrauties ar šādu  nebūtisku informāciju. Kristietis varētu pat sākt lepoties ar to, cik daudziem patīk viņa ievietotie teksti un attēli, vai arī apvainoties, ja kāds pārstāj sekot līdzi tam, ko viņš ievieto. Vai mēs varam iztēloties apustuli Pāvilu vai Akilu un Priskillu ik dienas ievietojam attēlus sociālajos tīklos vai arī sekojam tajos līdzi kādam, kas nepieder pie draudzes? Bībelē var lasīt, ka ”Pāvils pilnībā nodevās vārda sludināšanai”. Savukārt Priskilla un Akils izmantoja laiku, lai ”vēl labāk.. izskaidrotu Dieva ceļu” citiem. (Ap. d. 18:4, 5, 26.) Ikvienam no mums būtu jāpārdomā: vai mēs neesam sākuši izturēties pret dažiem cilvēkiem kā pret elkiem vai arī sākuši izšķiest vērtīgo laiku nebūtiskām lietām? (Nolasīt Efesiešiem 5:15, 16.)

JOSIJA IEVĒROJA JEHOVAS LIKUMUS

18., 19. Kādā ziņā jūs vēlaties līdzināties Josijam?

18 Arī Hiskijas mazmazdēls ķēniņš Josija ievēroja Jehovas likumus ”ar visu savu sirdsprātu”. (2. Laiku 34:31.) Jau pusaudža gados ”viņš sāka meklēt sava ciltstēva Dāvida Dievu”, un 20 gadu vecumā viņš sāka attīrīt Jūdeju no elkdievības. (Nolasīt 2. Laiku 34:1—3.) Josija dedzīgi darīja to, kas bija patīkami Dievam, turklāt lielākā mērā nekā vairākums Jūdejas ķēniņu. Kad templī tika atrasts bauslības eksemplārs — iespējams, paša Mozus rakstītais dokuments — un tas tika lasīts priekšā Josijam, viņš saprata, ka Dieva griba ir jāpilda vēl cītīgāk. Viņš arī rosināja citus kalpot Jehovam. Tāpēc, kamēr viņš dzīvoja, ļaudis ”nemitējās sekot tam Kungam”. (2. Laiku 34:27, 33.)

19 Tiem, kas ir gados jauni, būtu jācenšas labi iepazīt Jehovu, tāpat kā to darīja Josija. Ļoti iespējams, ķēniņš Manase pēc tam, kad bija nožēlojis grēkus, bija mācījis savam mazdēlam Josijam par Dieva žēlsirdību. Ja jūs, bērni un jaunieši, cenšaties sadraudzēties ar uzticīgiem Dieva kalpiem, kas ir gados vecāki par jums, jūs varat uzzināt, cik daudz laba Dievs viņiem ir darījis. Atcerēsimies, ka Josijas sirdi spēcīgi ietekmēja Dieva Raksti, un tie pamudināja viņu rīkoties. Bībeles lasīšana arī jūsu sirdī var rosināt vēlmi rīkoties tā, lai gūtu dzīvē patiesu prieku, un var veicināt vēlēšanos stiprināt draudzību ar Dievu un palīdzēt citiem viņu iepazīt. (Nolasīt 2. Laiku 34:18, 19.) Tāpat iedziļināšanās Bībelē var palīdzēt jums saprast, ko jūs varat uzlabot savā kalpošanā Dievam. Nekavējieties veikt vajadzīgās izmaiņas, gluži kā to darīja Josija!

KALPOSIM JEHOVAM NO VISAS SIRDS!

20., 21. a) Kas kopīgs ir rakstā minētajiem četriem ķēniņiem? b) Kas tiks apskatīts nākamajā rakstā?

20 Noteikti bija vērtīgi pārdomāt četru Jūdejas ķēniņu piemēru — to, kā viņi kalpoja Jehovam no visas sirds. Viņi dedzīgi pildīja Dieva gribu un bija apņēmības pilni vienmēr viņam paklausīt. Viņi tā rīkojās arī tad, kad saskārās ar spēcīgiem ienaidniekiem. Pats galvenais, viņi kalpoja Jehovam neliekuļoti.

21 Kā ir aplūkots nākamajā rakstā, visi minētie ķēniņi pieļāva kļūdas. Bet, kad Jehova pārbaudīja viņu sirdi, viņš redzēja, ka tā ir pilnībā pievērsta viņam. Arī mēs esam nepilnīgi un pieļaujam kļūdas. Ko Jehova var secināt, kad pārbauda mūs? Vai to, ka mēs viņam kalpojam no visas sirds? Šim jautājumam mēs pievērsīsim uzmanību nākamajā rakstā.