Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Sargtornis (izdevums studēšanai)  |  Marts 2017

Apliecināsim ticību, pieņemot gudrus lēmumus!

Apliecināsim ticību, pieņemot gudrus lēmumus!

”Lai viņš lūdz ticībā, it nemaz nešaubīdamies.” (JĒK. 1:6.)

DZIESMAS: 118., 35.

1. Kas Kainam traucēja pieņemt gudru lēmumu, un kādas bija viņa lēmuma sekas?

KAINS bija izvēles priekšā: vai nu valdīt pār savām grēcīgajām emocijām, vai arī ļaut tām noteikt viņa rīcību. Lai ko Kains izlemtu, viņa lēmums ietekmētu visu viņa turpmāko dzīvi. Kā mēs zinām, Kains pieņēma sliktu lēmumu. Viņš izvēlējās rīkoties grēcīgo emociju iespaidā, tāpēc gāja bojā viņa dievbijīgais brālis Ābels un tika sabojātas Kaina attiecības ar viņa Radītāju. (1. Moz. 4:3—16.)

2. Kāpēc mums jāiemācās pieņemt gudrus lēmumus?

2 Arī mēs bieži esam izvēles priekšā. Protams, lielākoties tas nav dzīvības vai nāves jautājums. Tomēr daudzi mūsu lēmumi spēcīgi ietekmē mūsu dzīvi. Ja mēs pieņemsim labus lēmumus, mēs izvairīsimies no daudzām problēmām, bet, ja mēs pieņemsim sliktus lēmumus, mūsu dzīvē valdīs juceklis, mums bieži būs nesaskaņas ar citiem un mēs izjutīsim vilšanos. (Sal. Pam. 14:8.)

3. a) Par ko mums jābūt pārliecinātiem, lai mēs varētu pieņemt gudrus lēmumus? b) Kādi jautājumi ir aplūkoti šajā rakstā?

3 Kas var palīdzēt pieņemt gudrus lēmumus? Mums noteikti ir jātic, ka Dievs gan vēlas, gan spēj mums dāvāt vajadzīgo  gudrību. Mums arī jātic, ka tas, kā mudina rīkoties Jehova, vienmēr ir pats labākais, un nešauboties jāpaļaujas uz viņa Rakstos lasāmajiem padomiem. (Nolasīt Jēkaba 1:5—8.) Tuvojoties Dievam un aizvien labāk saprotot, cik vērtīgi ir viņa Raksti, mūsos nostiprinās pārliecība, ka viņš vienmēr dod vislabāko vadību. Tāpēc mums izveidojas paradums pirms lēmuma pieņemšanas meklēt padomu Bībelē. Kā mēs šajā ziņā varam pilnveidoties? Un vai reiz pieņemtu lēmumu vairs nekādā gadījumā nedrīkst mainīt?

KĀPĒC MĒS NEVARAM IZVAIRĪTIES NO LĒMUMU PIEŅEMŠANAS

4. Kas Ādamam bija jāizvēlas, un kādas bija viņa lēmuma sekas?

4 Svarīgi lēmumi bija jāpieņem jau pirmajiem diviem cilvēkiem. Ādamam bija jāizvēlas, kam klausīt: savam Radītājam vai Ievai. Ādams nebūt nebija neizlēmīgs, bet vai viņa lēmums šajā situācijā bija labs? Viņa sieva bija ļāvusies maldiem, un viņa pārliecināja vīru pieņemt tādu lēmumu, kura dēļ viņi tika padzīti no paradīzes un beigu beigās nomira. Ādama ārkārtīgi sliktais lēmums joprojām sagādā ciešanas visiem cilvēkiem.

5. Kādai ir jābūt mūsu attieksmei pret lēmumu pieņemšanu?

5 Dažiem šķiet, ka dzīvot būtu vieglāk, ja viņiem pašiem nekas nebūtu jāizlemj. Vai arī jums tā liekas? Bet Jehova cilvēkus nav radījis līdzīgus robotiem, kas nespēj paši spriest un lemt. Ar Bībeles palīdzību mēs varam iemācīties pieņemt gudrus lēmumus. Jehova grib, lai mēs paši lemtu par savu dzīvi, un tas mums nāk tikai par labu. Pievērsīsim uzmanību dažiem piemēriem, kas liecina, ka Jehova vēlas, lai cilvēki paši pieņemtu lēmumus.

6., 7. Kas bija jāizvēlas senajiem izraēliešiem, un kāpēc viņiem bija grūti pieņemt gudru lēmumu? (Sk. attēlu raksta sākumā.)

6 Senajiem izraēliešiem Apsolītajā zemē bija jāizvēlas, kam kalpot: Jehovam vai kādam citam dievam (vai dieviem). (Nolasīt Jozuas 24:15.) Lai gan tas bija vienkāršs jautājums, no pieņemtā lēmuma bieži vien bija atkarīga viņu dzīvība. Soģu laikā izraēlieši daudz reižu pieņēma sliktus lēmumus — viņi novērsās no Jehovas un sāka pielūgt viltus dievus. (Soģu 2:3, 11—23.) Dažus gadsimtus vēlāk izraēliešiem atkal bija jāpieņem lēmums. Pravietis Elija nepārprotami paskaidroja, ka viņiem ir jāizlemj, kam īsti viņi kalpos: Jehovam vai viltus dievam Baalam. (1. Ķēn. 18:21.) Elija pārmeta tautai neizlēmību. Varētu likties, ka izvēlei jābūt pašsaprotamai, jo kalpot Jehovam vienmēr ir pats labākais. Grūti iedomāties, ka saprātīgu cilvēku varētu piesaistīt tāda dievība kā Baals. Tomēr izraēlieši ”kliboja uz abām pusēm”. Vēlēdams tautai labu, Elija skubināja ļaudis izvēlēties kalpot patiesajam Dievam — Jehovam.

7 Kāpēc izraēliešiem Elijas laikā bija grūti pieņemt labu lēmumu? Pirmkārt, viņi praktiski bija zaudējuši ticību Jehovam un nevēlējās uzklausīt viņa balsi. Viņiem nebija, uz kā balstīt savu ticību, — ne zināšanu par Jehovu, ne viņa sniegtās gudrības —, turklāt viņiem trūka paļāvības uz Jehovu. Ja viņiem būtu bijušas precīzas zināšanas, viņi būtu varējuši pieņemt gudrus lēmumus. (Ps. 25:12.) Otrkārt, izraēlieši bija ļāvuši citiem viņus ietekmēt vai pat pieņemt lēmumus viņu vietā. Pagānu tautas bija iespaidojušas izraēliešu domāšanu un pamudinājušas viņus sekot ”pūlim”, kas nepielūdza Jehovu. Jehova jau krietnu laiku iepriekš  izraēliešus bija no tā brīdinājis. (2. Moz. 23:2.)

VAI CITIEM JĀPIEŅEM LĒMUMI MŪSU VIETĀ?

8. Ko svarīgu mēs secinām, pārdomājot piemērus no izraēliešu vēstures?

8 Pārdomājot iepriekšminētos piemērus no izraēliešu tautas vēstures, mēs varam secināt, ka ikvienam no mums ir jāpieņem pašam savi lēmumi un ka gudrus, pareizus lēmumus mēs varam pieņemt tikai tad, ja balstāmies uz Bībeli. Vēstulē galatiešiem, 6. nodaļas 5. pantā, var lasīt šādu atgādinājumu: ”Katram jānes sava nasta.” Mēs nedrīkstam prasīt no citiem, lai viņi pieņemtu lēmumus mūsu vietā, jo tas ir mūsu pašu pienākums. Mums pašiem ir jānoskaidro, kādu rīcību Dievs uzskata par pareizu, un jāizlemj attiecīgi rīkoties.

9. Kāpēc ļaut citiem izlemt mūsu vietā var būt bīstami?

9 Kā tomēr varētu notikt, ka mēs ļautu citiem izlemt mūsu vietā? Tāda situācija varētu izveidoties, ja lēmumus mēs pieņemtu apkārtējo ietekmē. Tās dēļ daudzi ir pieņēmuši sliktus lēmumus. (Sal. Pam. 1:10, 15.) Taču, lai ko citi censtos mums uzspiest, mūsu pienākums ir sekot savai pēc Bībeles principiem apmācītajai sirdsapziņai. Var teikt, ka tad, ja mēs ļaujam citiem pieņemt lēmumus mūsu vietā, mēs būtībā izlemjam ”iet ar viņiem vienu ceļu” jeb sekot viņiem. Protams, var izdarīt arī šādu izvēli, tikai tai, visticamāk, būs bēdīgas sekas.

10. Kāds brīdinājums ir ietverts Vēstulē galatiešiem?

10 Apustulis Pāvils brīdināja galatiešus, cik bīstami ir pieļaut, ka personiskas dabas jautājumos citi izlemtu viņu vietā. (Nolasīt Galatiešiem 4:17.) Draudzē bija daži, kas gribēja pieņemt personiskus lēmumus citu kristiešu vietā. Šie savtīgie, augstprātīgie cilvēki, tiecoties pēc ievērības, mēģināja radīt plaisu starp draudzes locekļiem un apustuļiem. Viņi necienīja citu kristiešu tiesības pašiem pieņemt lēmumus.

11. Kā mēs varam palīdzēt, ja mums lūdz padomu jautājumos, kuros katram kristietim jāvadās pēc savas sirdsapziņas?

 11 Turpretī Pāvils cienīja savu brāļu gribas brīvību un tiesības pieņemt lēmumus. (Nolasīt 2. Korintiešiem 1:24.) Draudzes vecākajiem ir jācenšas līdzināties Pāvilam, kad viņi dod padomus jautājumos, kuros katram kristietim ir jāvadās pēc savas sirdsapziņas. Vecākie labprāt paskaidro ticības biedriem, kas Bībelē ir teikts par dažādiem jautājumiem, bet viņi rosina brāļus un māsas, lai viņi paši pieņemtu lēmumus. Tas ir saprātīgi, jo cilvēkam pašam būs jāizjūt, kā viņa lēmums ietekmē viņa dzīvi. Mums visiem jāpatur prātā — ir labi, ja mēs apliecinām citiem savu vēlmi palīdzēt un atgādinām viņiem Bībeles principus, taču citiem ir gan tiesības, gan pienākums pašiem pieņemt lēmumus. Kad kristietis ir pieņēmis gudrus lēmumus, viņš var priecāties par savu lēmumu labajiem augļiem. Tātad mums katrā ziņā jāvairās no tieksmes uzskatīt, ka mums ir tiesības pieņemt lēmumus brāļu un māsu vietā.

Draudzes vecākie palīdz citiem pašiem pieņemt lēmumus (Sk. 11. rindkopu)

KAD ESAM EMOCIJU VARĀ

12., 13. Kāpēc ir bīstami klausīt savai sirdij, kad esam dusmīgi vai nomākti?

12 Cilvēki mēdz teikt: ”Klausi savai sirdij!” Bet tas var būt bīstami, un zināmā mērā tas ir pat pretrunā ar Bībeli. Bībelē ir piekodināts nevadīties pēc mūsu nepilnīgās sirds vēlmēm vai mūsu emocijām, kad ir jāpieņem lēmumi. (Sal. Pam. 28:26.) Bībelē ir aprakstīti daudzi gadījumi, kad cilvēki ir pieredzējuši nelaimi tāpēc, ka ir klausījuši savai sirdij. Problēmas sakne ir tāda, ka grēcīgo cilvēku ”sirds ir ļaunprātīgi lokana pret visu, tā ir viltīga”. (Jer. 3:17; 13:10; 17:9; 1. Ķēn. 11:9.) Kas notiktu, ja mēs bez ierunām klausītu savai sirdij?

13 Protams, sirdij ir liela nozīme, jo kristiešiem ir norādīts mīlēt Jehovu ar visu savu sirdi un mīlēt tuvāko kā sevi pašu. (Mat. 22:37—39.) Bet iepriekšējā rindkopā minētie Bībeles panti liecina, ka ir bīstami ļaut emocijām diktēt mūsu spriedumus un rīcību. Padomāsim: kas notiktu, ja mēs pieņemtu kādu lēmumu, iekaisuši dusmās? Atbilde ir pilnīgi skaidra, un daudzi to var apliecināt no savas bēdīgās pieredzes. (Sal. Pam. 14:17; 29:22.) Un vai ir liela iespēja, ka mēs pieņemtu gudru lēmumu brīdī, kad esam nomākti vai mums ir nolaidušās rokas? (4. Moz. 32:6—12; Sal. Pam. 24:10, LB-2012 *.) No Bībeles izriet, ka ir gudri ”kalpot Dieva bauslībai”. (Rom. 7:25.) Ja mēs pieņemtu svarīgu lēmumu, esot spēcīgu emociju varā, mēs tām ļautu aizplīvurot veselo saprātu.

KAD IR PAMATS MAINĪT LĒMUMU

14. Kas ļauj secināt, ka reizēm ir pieļaujams mainīt savus lēmumus?

14 Mums ir jāpieņem gudri lēmumi, bet tas nenozīmē, ka mēs nekādā gadījumā nedrīkstam kādu lēmumu pārskatīt. Šajā ziņā mēs varam mācīties no paša Jehovas. Piemēram, lūk, kāda bija viņa attieksme pret nīniviešiem Jonas dzīves laikā: ”Kad Dievs redzēja viņu darbus, — redzēja, ka viņi atgriezušies no sava ļaunā ceļa, tad Viņam kļuva žēl tā ļaunuma, ko Viņš bija teicies viņiem nodarīt, un Viņš viņiem to nenodarīja.” (Jon. 3:10.) Jehova redzēja, ka nīnivieši nožēlo grēkus, un tāpēc viņš mainīja savu lēmumu. Tā Jehova apliecināja saprātīgumu, pazemību un iejūtību. Viņš nerīkojas līdzīgi daudziem cilvēkiem, kas pēkšņā dusmu  uzliesmojumā pieņem pārsteidzīgus lēmumus.

15. Kādu iemeslu dēļ varbūt ir jāmaina savs lēmums?

15 Dažreiz mums ir jāpārskata kāds no saviem lēmumiem. Tā var notikt, ja ir mainījušies kādi svarīgi apstākļi. Atcerēsimies, ka tādos gadījumos savu lēmumu ir mainījis arī Jehova. (1. Ķēn. 21:20, 21, 27—29; 2. Ķēn. 20:1—5.) Lēmumu varbūt ir pamats mainīt arī tad, ja ir kļuvusi zināma jauna informācija. Ķēniņam Dāvidam bija sniegta nepatiesa informācija par Saula mazdēlu Mefibošetu, bet vēlāk, kad viņš uzzināja, kā ir patiesībā, viņš pārskatīja savu lēmumu. (2. Sam. 16:3, 4; 19:25—30.) Reizēm mums jārīkojas tāpat un ir jāpārvērtē savi lēmumi.

16. a) Miniet dažus ieteikumus, kas palīdz pieņemt gudrus lēmumus! b) Kādai jābūt mūsu attieksmei pret lēmumiem, ko mēs esam pieņēmuši agrāk?

16 Bībelē ir ieteikts nesteigties, kad mums jāizlemj kaut kas svarīgs. (Sal. Pam. 21:5.) Ja mēs atvēlēsim laiku, lai apsvērtu visus faktus, ir lielāka iespēja, ka mēs pieņemsim labu lēmumu. (1. Tes. 5:21.) Pirms būtisku lēmumu pieņemšanas vīriem ir jāiedziļinās Bībelē un kristīgā literatūrā un jāuzzina pārējo ģimenes locekļu viedoklis. Bībelē stāstīts, ka reiz Dievs Ābrahāmam lika ņemt vērā sievas ieteikumu. (1. Moz. 21:9—12.) Arī draudzes vecākajiem pirms lēmuma pieņemšanas attiecīgais jautājums ir rūpīgi jāizpētī. Saprātīgi un pazemīgi vecākie neraizējas, ka viņi varētu zaudēt citu acīs cieņu, ja viņi pārskatītu kādu no saviem lēmumiem, jo ir parādījusies jauna, svarīga informācija. Viņi ir gatavi nepieciešamības gadījumā mainīt savu viedokli un lēmumus, un mums visiem ir jāseko viņu paraugam. Tā draudzē var veicināt mieru un kārtību. (Ap. d. 6:1—4.)

ĪSTENOSIM SAVUS LĒMUMUS

17. Kas vēl mums jādara, lai mūsu lēmumi būtu gudri?

17 Dzīvē ir jāpieņem gan mazsvarīgi, gan ļoti svarīgi lēmumi. Pieņemot nopietnus lēmumus, mums vairāk laika jāatlicina pārdomām un lūgšanām. Piemēram, tāds ir lēmums par stāšanos laulībā un dzīvesbiedra izvēli. Tāpat ir nopietni jāapsver jautājums, kad varētu sākt pilnas slodzes kalpošanu un kā tai sagatavoties. Kā mēs zinām, šī kalpošana var sagādāt daudz svētību. Šādos jautājumos mums pilnībā jāpaļaujas uz Jehovas gudro vadību. (Sal. Pam. 1:5.) Tāpēc mums ir jāmeklē padomi Bībelē un jālūdz, lai Jehova mums dāvātu gudrību. Jehova mums var palīdzēt attīstīt tādas īpašības, kas vajadzīgas, lai mēs pieņemtu lēmumus, kuri ir saskaņā ar viņa gribu. Vienmēr, kad mums jāizlemj kaut kas nozīmīgs, apdomāsim: vai mūsu lēmums šajā jautājumā liecinās par mīlestību pret Jehovu? Vai mēs ar to iepriecināsim ģimenes locekļus un veicināsim ģimenē saticību? Vai mēs apliecināsim, ka esam pacietīgi un ņemam vērā citu intereses?

18. Kāpēc Jehova vēlas, lai mēs paši pieņemtu lēmumus?

18 Jehova mūs nespiež viņu mīlēt un kalpot viņam. Izvēle ir mūsu pašu ziņā. Jehova mūs ir apveltījis ar gribas brīvību, un viņš ciena mūsu tiesības pašiem izlemt, vai mēs viņam kalposim. (Joz. 24:15; Sal. Māc. 5:3.) Ko Jehova no mums gaida, kad esam pieņēmuši lēmumus, balstoties uz viņa vadību? Mums ir jāpūlas tos īstenot. Ja mēs ticam, ka tas, kā mudina rīkoties Jehova, vienmēr ir pats labākais, un pilnībā paļaujamies uz viņa principiem, mēs varam pieņemt gudrus lēmumus un tad tos apņēmīgi īstenot. (Jēk. 1:5—8; 4:8.)

^ 13. rk. ”Palaidies tik posta dienā — cauri būs tavs spēks!”