Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Sargtornis (izdevums studēšanai)  |  Marts 2017

Vai mēs ņemsim vērā to, kas Bībelē ”ir aprakstīts par brīdinājumu mums”?

Vai mēs ņemsim vērā to, kas Bībelē ”ir aprakstīts par brīdinājumu mums”?

”Šie notikumi.. ir aprakstīti par brīdinājumu mums, kas dzīvojam laikmetu beigās.” (1. KOR. 10:11.)

DZIESMAS: 49., 127.

1., 2. Kāpēc mums jāpārdomā, kādas kļūdas pieļāva četri Jūdejas ķēniņi?

VAI jūs nebūtu īpaši piesardzīgi, ja, ejot pa taciņu, redzētu, ka cilvēkam, kas iet jums pa priekšu, paslīd kāja un viņš pakrīt? Pievēršot uzmanību tam, kādas kļūdas ir pieļāvuši citi, mums ir vieglāk no tām izvairīties. Šis princips ir spēkā arī garīgā ziņā. Mēs varam gūt daudz vērtīgu atziņu, ja mācāmies no citu kļūdām, arī no to cilvēku kļūdām, par kuriem ir stāstīts Bībelē.

2 Iepriekšējā rakstā minētie četri Jūdejas ķēniņi kalpoja Jehovam no visas sirds. Taču arī viņi reizēm rīkojās nepareizi. Paturēdami prātā, ka ”viss, kas rakstīts iepriekš, ir rakstīts mūsu pamācīšanai”, mēs varam pārdomāt šādus jautājumus: ko mēs varam mācīties no tā, kas notika ar šiem ķēniņiem? Kā mēs varam izvairīties no līdzīgām kļūdām? (Nolasīt Romiešiem 15:4.)

PAĻAUŠANĀS UZ CILVĒKU GUDRĪBU VED POSTĀ

3.—5. a) Kādu kļūdu Asa izdarīja, lai gan kopumā viņš kalpoja Dievam no visas sirds? b) Kādi varēja būt iemesli, kāpēc konfliktā ar Baešu Asa paļāvās uz cilvēkiem?

3 Vispirms pievērsīsim uzmanību notikumiem ķēniņa Asas  dzīvē. Asa bija paļāvies uz Jehovu, kad miljons etiopiešu kareivju uzbruka Jūdejai. Tomēr, kad Izraēlas ķēniņš Baeša sāka nocietināt Rāmu, kas atradās tuvu Jūdejas robežai, Asa paļāvās uz savu gudrību. (2. Laiku 16:1—3.) Viņš nolēma sūtīt dāvanas Sīrijas valdniekam Ben-Hadadam, lai tas uzbruktu Izraēlai. Vai Asas plāns izdevās? Bībelē teikts: ”Tiklīdz kā Baeša to dzirdēja, viņš pārtrauca Rāmas nocietināšanu un meta savam darbam mieru.” (2. Laiku 16:5.) Varēja šķist, ka Asas taktika ir izrādījusies veiksmīga.

4 Bet ko par Asas rīcību domāja Jehova? Asa nebija paļāvies uz Jehovu. Tāpēc Jehova sūtīja pie viņa pravieti Hananiju, lai tas izteiktu ķēniņam nosodījumu. (Nolasīt 2. Laiku 16:7—9.) Hananija paziņoja: ”No šī laika nemitīgi tev būs jāpiedzīvo kari.” Lai gan Asam izdevās panākt, ka Baeša atkāpjas, tautai un pašam Asam visu pārējo viņa valdīšanas laiku bija jāpieredz kari.

5 Kā bija minēts iepriekšējā rakstā, Dievs, pārbaudot Asas sirdi, secināja, ka Asa viņam kalpo no visas sirds. (1. Ķēn. 15:14.) No Dieva viedokļa Asas kalpošana kopumā atbilda Dieva prasībām. Tomēr viņam bija jāpieredz savas nesaprātīgās rīcības sekas. Kāpēc šajā gadījumā Asa bija paļāvies nevis uz Jehovu, bet uz cilvēkiem — uz Ben-Hadadu un pats uz sevi? Varbūt viņš bija iedomājies, ka, izmantojot diplomātiskus risinājumus vai veiklu militāro stratēģiju, viņš gūtu labākus panākumus nekā tad, ja lūgtu palīdzību Dievam. Vai arī, iespējams, viņš bija uzklausījis sliktu padomu.

6. Ko mēs varam mācīties no Asas kļūdas? Paskaidrojiet ar piemēru.

6 Vai pārdomas par Asas kļūmīgo soli mūs mudina izvērtēt, kā mēs paši rīkojamies dažādās situācijās? Saskaroties ar īpaši smagām problēmām, mēs, visticamāk, apzināmies, ka mums ir jāpaļaujas uz Jehovu. Bet ko mēs darām, kad sastopamies ar mazākām grūtībām? Vai mēs mēģinām tikt ar tām galā, liekot lietā cilvēku gudrību, proti, rīkojoties tā, kā paši uzskatām par labāku? Vai arī mēs cenšamies vadīties pēc Bībeles principiem, tā apliecinot, ka paļaujamies uz Jehovas padomiem? Piemēram, reizēm dažiem no mums ir jāsastopas ar ģimenes locekļu negatīvo attieksmi, kad vēlamies apmeklēt sapulces un kongresus. Vai mēs lūdzam Jehovam palīdzību un gudrību, lai saprastu, kā būtu pareizi rīkoties? Vai arī, iespējams, mēs esam zaudējuši darbu un mums ir grūti atrast citu. Vai tādā gadījumā mēs darba intervijā minētu, ka vēlamies regulāri apmeklēt sapulces? Ikvienā situācijā mums ir jāņem vērā psalmu sacerētāja vārdi: ”Pavēli tam Kungam savu ceļu un cerē uz Viņu, gan jau Viņš tad darīs.” (Ps. 37:5.)

KĀ MŪS VAR IETEKMĒT SLIKTA SABIEDRĪBA

7., 8. Kādas kļūdas pieļāva Jošafats, un kādas tam bija sekas? (Sk. attēlu raksta sākumā.)

7 Asas dēlam Jošafatam bija daudz lielisku īpašību. Viņš paļāvās uz Dievu un paveica daudz laba. Bet viņš savā dzīvē pieņēma arī nesaprātīgus lēmumus. Piemēram, viņš saradojās ar ļauno Izraēlas ķēniņu Ahabu. Kad Ahabs aicināja Jošafatu kopīgiem spēkiem doties karā pret sīriešiem, pravietis Miha brīdināja Jošafatu to nedarīt. Tomēr Jošafats devās līdzi Ahabam un kaujā gandrīz gāja bojā. (2. Laiku 18:1—32.) Kad viņš bija atgriezies Jeruzālemē, pravietis Jehus viņam sacīja: ”Vai tev tā pienācās iet palīgā tam bezdievim, un vai tev tiem, kas to Kungu ienīst, jāparāda mīlestība?” (Nolasīt 2. Laiku 19:1—3.)

 8 Vai Jošafats no tā guva kādu mācību? Lai gan viņš joprojām pūlējās darīt to, kas ir patīkami Dievam, viņš, pēc visa spriežot, neko nebija mācījies no pieredzētā un no Jehus brīdinājuma. Vēlāk viņš atkal pieņēma nesaprātīgu lēmumu. Viņš nolēma, ka būvēs kuģus kopā ar Ahaba dēlu — ļauno ķēniņu Ahasju. Bet kuģi drīz vien pēc uzbūvēšanas nogrima. (2. Laiku 20:35—37.)

9. Kā mūs var ietekmēt slikta sabiedrība?

9 Kā mēs varam attiecināt uz sevi to, ko Bībelē lasām par Jošafatu? Paturēsim prātā, ka kopumā Jošafats bija labs ķēniņš. Viņš darīja to, kas patika Jehovam, un ”ar visu savu sirdi meklēja to Kungu”. (2. Laiku 22:9.) Bet slikta sabiedrība bija bīstama arī viņam. Dieva iedvesmotajos Rakstos var lasīt šādu atziņu: ”Kam darīšana ar zinīgo, tas kļūst pats zinīgs, bet kas ir draugos ar neprašām, tas piedzīvos nelaimi.” (Sal. Pam. 13:20.) Mēs, bez šaubām, vēlamies citiem palīdzēt iepazīt Bībeli. Bet atcerēsimies, ka Jošafatam nevajadzīgā kontaktēšanās ar Ahabu gandrīz maksāja dzīvību. Arī mums var kaitēt lieka kontaktēšanās ar tiem, kas nekalpo Jehovam.

10. a) Ko, domājot par ģimenes nodibināšanu, var mācīties no notikumiem Jošafata dzīvē? b) Ko mēs nedrīkstam aizmirst, ja mums ir kārdinājums veidot attiecības ar cilvēku, kas nekalpo Dievam?

10 Ko no notikumiem Jošafata dzīvē var mācīties tie, kas vēlas nodibināt ģimeni? Kristietim, kam šķiet, ka viņš draudzē nevar atrast piemērotu dzīvesbiedru, varētu parādīties jūtas pret kādu, kas nemīl Jehovu. Kādam citam kristietim varbūt nav viegli izturēt neticīgo radinieku uzstājīgos mudinājumus apprecēties, ”kamēr nav par vēlu”. Savukārt citi izjūt ļoti spēcīgu vēlēšanos pēc tuva cilvēka. Kāda māsa to izteica šādiem vārdiem: ”Mums ir vajadzīga mīlestība un tuvas attiecības. Tā mēs esam izveidoti.” Kā kristietim būtu jārīkojas? Padomāsim par Jošafatu. Parasti viņš meklēja Jehovas vadību. (2. Laiku 18:4—6.) Bet ko viņš piemirsa, kad sāka saieties ar Ahabu, kura sirdī nebija mīlestības pret Jehovu? To, ka Jehova ”pārskata visu zemi, lai Viņš stiprinātu tos, kas ar savu  skaidro sirdi pie Viņa turas”. (2. Laiku 16:9.) Jehova arī mūsu dienās vēlas mums palīdzēt. Viņš labi saprot, ar kādām grūtībām mums jāsaskaras, un viņš mūs mīl. Vai mēs patiešām ticam, ka Dievs apmierinās mūsu vajadzības pēc mīlestības un tuvām attiecībām vislabākajā veidā? Mēs varam būt pārliecināti, ka noteiktā laikā Dievs to darīs.

Neļausim attīstīties jūtām pret cilvēku, kas nekalpo Jehovam (Sk. 10. rindkopu)

NEĻAUSIM SIRDĪ IEMĀJOT AUGSTPRĀTĪBAI

11., 12. a) Kā Hiskija izpauda, kas ir viņa sirdī? b) Kāpēc Hiskijam nebija jāpiedzīvo ”tā Kunga bardzība”?

11 No notikumiem ar Hiskiju mēs varam mācīties, cik svarīgs ir mūsu sirds stāvoklis. Reiz Dievs, pārbaudot Hiskijas sirdi, ļāva atklāties tam, kas bija šī ķēniņa sirdī. (Nolasīt 2. Laiku 32:31.) Kad Hiskija smagi saslima, Dievs viņam pavēstīja, ka viņš izveseļosies, un, lai stiprinātu Hiskijas paļāvību, ka tā notiks, deva viņam zīmi. Šī zīme bija kāda ēna, kas pārvietojās pretējā virzienā. Tad no Babilonijas ieradās sūtņi, lai izvaicātu Hiskiju, kā šķiet, tieši par šo brīnumaino zīmi. (2. Ķēn. 20:8—13; 2. Laiku 32:24.) Jehova nenorādīja Hiskijam, kā šajā situācijā rīkoties. Bībelē teikts, ka Dievs ”viņu atstāja vienu”, lai atklātos, kas ir viņa sirdī. Ko Hiskija darīja? Viņš lepni izrādīja babiloniešiem ”visu savu dārglietu namu”, tā izpauzdams, ”kas bija viņa sirdsprātā”.

12 Bībelē nav minēts, kāpēc Hiskijas ”sirdsprāts kļuva augstprātīgs”. Vai iemesls varēja būt Hiskijas uzvara pār asīriešiem? Vai arī tas, ka viņš brīnumainā veidā tika izdziedināts? Bet varbūt tas, ka viņam ”bija ļoti daudz bagātības un varas”? Lai kāds būtu bijis šīs augstprātības iemesls, tās dēļ viņš ”nemācēja pateikties par to, kas viņam bija labi darīts”. Kaut arī par Hiskiju varēja teikt, ka kopumā viņš kalpoja Jehovam no visas sirds, viņa dzīvē bija posms, kad Jehova ar viņu nebija apmierināts. Tomēr vēlāk ”Hiskija pazemojās”, tāpēc viņam un visai tautai nebija jāpiedzīvo ”tā Kunga bardzība”. (2. Laiku 32:25—27; Ps. 138:6.)

13., 14. a) Kādās situācijās Jehova varētu mūs ”atstāt vienus, lai.. pārbaudītu”? b) Kādai ir jābūt mūsu attieksmei, kad mūs slavē par labi paveiktu darbu?

13 Kā mums palīdz pārdomas par Hiskijas rīcību? Atcerēsimies, ka Hiskijas sirdī iemājoja augstprātība drīz pēc tam, kad Jehova iznīcināja Sanheriba karaspēku un izdziedināja Hiskiju no smagās slimības. Ja mēs paveicam kaut ko slavējamu, Jehova arī mūs šādā situācijā var ”atstāt vienus, lai.. pārbaudītu” un lai kļūtu redzams, kas ir mūsu sirdī. Piemēram, kāds brālis, kam jāuzstājas lielas auditorijas priekšā, iegulda daudz pūļu, lai sagatavotu savu runu. Pēc uzstāšanās daudzi viņu slavē. Kā brālis to uztvers?

14 Kad saņemam uzslavas, mums ir jāvadās pēc tā, ko teica Jēzus: ”Kad būsiet paveikuši visu, kas jums uzdots, sakiet: ”Mēs esam nederīgi kalpi. Mēs esam izdarījuši to, kas bija mūsu pienākums.”” (Lūk. 17:10.) Atcerēsimies, ka Hiskijas augstprātība izpaudās tajā, ka viņš ”nemācēja pateikties par to, kas viņam bija labi darīts”. Ja allaž pārcilājam prātā, cik daudz laba Dievs mums ir darījis, mums ir vieglāk izvairīties no tāda domāšanas veida, ko Jehova ienīst. Mēs ar saviem vārdiem varam slavēt Jehovu. Viņš ir dāvājis gan Bībeli, gan svēto garu, kas palīdz viņa kalpiem paveikt daudz ko labu.

PIEŅEMSIM LĒMUMUS APDOMĪGI

15., 16. Kāpēc Josija zaudēja Dieva aizsardzību un gāja bojā?

15 Bet ko mēs varam mācīties no Josijas, kas arī bija viens no ķēniņiem, pret  kuriem Dievs bija labvēlīgs? Kāpēc viņš pieredzēja sakāvi kaujā ar Ēģiptes valdnieku Neho un galu galā gāja bojā? (Nolasīt 2. Laiku 35:20—22.) Josija devās karot ar Neho, kaut gan šis valdnieks bija pavēstījis Josijam, ka negrasās uzbrukt Jūdejai. Bībelē ir piebilsts, ka tas, ko teica Neho, ”nāca no Dieva mutes”. Kāpēc tad Josija tomēr devās cīņā? Bībelē tas nav paskaidrots.

16 Kā Josija būtu varējis pārliecināties, ka Neho vārdi patiešām ”nāca no Dieva mutes”? Viņš būtu varējis to pajautāt dievbijīgajam pravietim Jeremijam. (2. Laiku 35:23, 25.) Taču Bībelē nav minēts, ka Josija tā būtu darījis. Turklāt Neho bija ceļā uz Karhemišu, lai karotu ar citu ”valdnieku namu”, nevis uzbruktu Jeruzālemei. Bez tam ir jāņem vērā, ka šajā gadījumā nebija runa par Dieva vārdu, jo Neho nenoniecināja ne Jehovu, ne viņa tautu. Josijas lēmums doties uzbrukumā Neho karaspēkam liecināja par to, ka viņš nebija licis lietā spriestspēju. Vai mēs šajā notikumā saskatām kādu noderīgu mācību? Ja mums ir jāpieņem lēmums kādā sarežģītā jautājumā, ir svarīgi vispirms noskaidrot Jehovas viedokli.

17. Kā mēs varam nepieļaut tādu kļūdu, kādu pieļāva Josija?

17 Ja mēs saskaramies ar kādu problēmu, mums jāapsver, kādi Bībeles principi attiecas uz šo situāciju un kā tos vislabāk izmantot. Reizēm mums ir jāvēršas pēc padoma pie draudzes vecākajiem. Iespējams, mēs jau esam apsvēruši, kas par šo jautājumu ir teikts Bībelē, un varbūt esam to pētījuši arī mūsu literatūrā. Bet varētu būt, ka draudzes vecākie pievērš mūsu uzmanību arī citiem Bībeles principiem un palīdz saprast, kā tie attiecas uz mums. Iztēlosimies: kāda kristīga māsa, kas apzinās, cik svarīgi ir darīt zināmu citiem labo vēsti, ir ieplānojusi doties sludināt. (Ap. d. 4:20.) Viņas vīrs, kas nav Jehovas liecinieks, vēlas, lai viņa paliktu mājās. Viņš ieminas, ka pēdējā laikā viņiem nav iznācis pabūt kopā un viņš vēlētos pavadīt laiku ar sievu. Kristiete atsauc atmiņā, ka Bībelē ir teikts: kristiešiem ir jāklausa Dievam un jāgatavo mācekļi. (Mat. 28:19, 20; Ap. d. 5:29.) Bet viņai arī jāņem vērā, kas Bībelē teikts par pakļaušanos vīram un par saprātīgumu. (Efes. 5:22—24; Filip. 4:5.) Vai viņas vīrs vēlas, lai sieva vispār nesludinātu, vai arī viņš vēlas, lai viņa paliktu mājās tikai šajā konkrētajā dienā? Mums visiem jābūt līdzsvarotiem, pildot Dieva gribu un cenšoties saglabāt tīru sirdsapziņu.

KALPOSIM JEHOVAM NO VISAS SIRDS UN PRIECĀSIMIES

18. Ko mēs varam gūt, pārdomājot šajā rakstā minēto ķēniņu rīcību?

18 Neviens no mums nav pilnīgs, un mēs visi varam kļūdīties, tāpat kā kļūdījās iepriekšminētie ķēniņi. Arī mūsdienās Dieva kalpi var 1) nevilšus sākt paļauties uz cilvēku gudrību; 2) nonākt sliktā sabiedrībā; 3) kļūt augstprātīgi; 4) pieņemt lēmumus, iepriekš neapsverot, kāda ir Dieva griba. Mēs varam būt ļoti priecīgi, ka Jehova mūsos saskata labo, tāpat kā viņš saskatīja labo minētajos četros ķēniņos. Jehova arī redz, cik ļoti mēs viņu mīlam un cik ļoti vēlamies viņam kalpot aizvien labāk. Lai palīdzētu mums izvairīties no smagām kļūdām, viņš ir licis Bībelē aprakstīt gadījumus, no kuriem mēs varam mācīties. Centīsimies tos pārdomāt un būsim pateicīgi Jehovam par šiem Bībelē iekļautajiem aprakstiem!