”Nesiet cits cita smagumus un tā izpildiet Kristus likumu!” (GAL. 6:2.)

12. DZIESMA ”Dižais Dievs Jehova”

IESKATS *

1. Par ko mēs varam būt pārliecināti?

DIEVS JEHOVA vienmēr ir mīlējis un mīlēs savus kalpus. Viņš arī ”mīl taisnību un tiesu”. (Ps. 33:5.) Tāpēc mēs varam būt pārliecināti, ka 1) viņam ir sāpīgi, ja pret viņa kalpiem izturas netaisnīgi, un 2) viņš parūpēsies, lai tiktu panākta taisnība. Pirmajā šīs rakstu sērijas rakstā mēs apskatījām, ka Mozus bauslības pamatā bija mīlestība. * Šis likumu kopums, ko Dievs bija devis izraēliešu tautai, veicināja taisnīgu izturēšanos pret visiem — arī pret tiem, kas nevarēja paši sevi aizsargāt. (5. Moz. 10:18.) Šie likumi parāda, cik ļoti Jehovam rūp tie, kas viņu pielūdz.

2. Kādus jautājumus mēs apskatīsim?

2 Mozus bauslība zaudēja savu spēku mūsu ēras 33. gadā, kad tika nodibināta kristiešu draudze. Vai kristieši bija palikuši bez aizsardzības, ko nodrošina likumi, kuru pamatā ir mīlestība un kuri veicina taisnīgumu? Nepavisam nē! Kristiešiem bija dots jauns likums — Kristus likums. Šajā rakstā aplūkots, kas ir šis likums. Tajā arī ir sniegtas atbildes uz šādiem jautājumiem: kāpēc var apgalvot, ka Kristus likuma pamatā ir mīlestība? Kāpēc mēs varam būt pārliecināti, ka tas veicina taisnīgumu? Un kā, saskaņā ar šo likumu, tiem, kam ir piešķirta noteikta vara, būtu jāizturas pret citiem?

KAS IR ”KRISTUS LIKUMS”?

3. Ko sevī ietver Galatiešiem 6:2 minētais ”Kristus likums”?

3 Nolasīt Galatiešiem 6:2Kristieši ir pakļauti ”Kristus likumam”.  Jēzus saviem sekotājiem nedeva sarakstu ar likumiem, taču viņš tiem deva norādījumus, pavēles un principus, pēc kuriem vadīties. ”Kristus likums” sevī ietver visu, ko Jēzus mācīja. Lai labāk izprastu šo likumu, pievērsīsim uzmanību domām, kas minētas tālāk.

4., 5. Kā Jēzus mācīja citus, un kad viņš to darīja?

4 Kā Jēzus mācīja citus? Pirmām kārtām viņš mācīja ar to, ko viņš teica. Viņa vārdiem bija liels spēks, jo tie atklāja patiesību par Dievu, palīdzēja saprast, kāda ir dzīves jēga, un norādīja uz Dieva valstību kā vienīgo risinājumu visām cilvēces problēmām. (Lūk. 24:19.) Jēzus mācīja arī ar savu paraugu. Ar to, kā viņš dzīvoja, viņš saviem sekotājiem rādīja, kā ir jādzīvo viņiem. (Jāņa 13:15.)

5 Kad Jēzus mācīja? Viņš mācīja laikā, kad kalpoja uz zemes. (Mat. 4:23.) Tāpat viņš mācīja savus sekotājus neilgi pēc savas augšāmcelšanas. Vienā no reizēm viņš parādījās grupai savu sekotāju, kurā, iespējams, bija vairāk par 500 cilvēkiem, un deva pavēli ”gatavot par mācekļiem visu tautu cilvēkus”. (Mat. 28:19, 20; 1. Kor. 15:6.) Būdams draudzes galva, Jēzus turpināja mācīt savus sekotājus arī pēc tam, kad bija atgriezies debesīs. Piemēram, ap mūsu ēras 96. gadu Kristus ar apustuļa Jāņa starpniecību sniedza uzmundrinājumu un deva padomus ar garu svaidītajiem kristiešiem. (Kol. 1:18; Atkl. 1:1.)

6., 7. a) Kur ir pierakstītas Jēzus mācības? b) Ko nozīmē klausīt Kristus likumam?

6 Kur ir pierakstīts tas, ko Jēzus mācīja? Daudz ko no tā, ko Jēzus teica un darīja, būdams uz zemes, var lasīt četros evaņģēlijos. Arī pārējie Grieķu raksti palīdz saprast Jēzus domāšanas veidu, jo tos sarakstīja ar svēto garu iedvesmoti vīrieši, kuriem bija ”Kristus prāts”. (1. Kor. 2:16.)

7 Ko mēs mācāmies. Jēzus mācības skar visas dzīves jomas. Tāpēc Kristus likums ietekmē visu, ko mēs darām mājās, darba vietā vai skolā, kā arī draudzē. Mēs apgūstam šo likumu, lasot Grieķu rakstus un pārdomājot lasīto. Mēs klausām šim likumam, saskaņojot savu dzīvi ar norādījumiem, pavēlēm un principiem, kas atrodami šajā Dieva  iedvesmoto Rakstu daļā. Ievērodami Kristus likumu, mēs klausām mūsu mīlošajam Dievam Jehovam, no kura nāca viss, ko Jēzus mācīja. (Jāņa 8:28.)

LIKUMS, KURA PAMATĀ IR MĪLESTĪBA

8. Kas ir Kristus likuma pamatā?

8 Labi uzbūvēta māja, kurai ir stipri pamati, ļauj tās iemītniekiem justies droši. Kaut ko līdzīgu var teikt par likumiem. Pārdomāti likumi, kas balstās uz labiem pamatiem, nāk par labu tiem, kas tos ievēro, un sniedz viņiem drošības sajūtu. Kristus likumam ir vislabākais iespējamais pamats — mīlestība. Kāpēc tā var apgalvot?

Izturoties pret citiem ar mīlestību, mēs pildām ”Kristus likumu”. (Sk. 9.—​14. rindkopu) *

9., 10. Kas liecina, ka Jēzus rīcību noteica mīlestība, un kā mēs varam viņam līdzināties?

9 Pirmkārt, Jēzus rīcību vienmēr noteica mīlestība. Līdzjūtība un žēlsirdība ir mīlestības izpausmes. Šādu jūtu vadīts, Jēzus mācīja ļaužu pulkus, dziedināja slimos, pabaroja izsalkušos un piecēla no nāves mirušos. (Mat. 14:14; 15:32—38; Marka 6:34; Lūk. 7:11—15.) Lai gan tas viss prasīja daudz laika un spēka, Jēzus labprāt uzupurējās citu labā un citu vajadzības uzskatīja par svarīgākām nekā savējās. Visaugstākajā mērā Jēzus mīlestība izpaudās tajā, ka viņš par citiem atdeva savu dzīvību. (Jāņa 15:13.)

10 Ko mēs mācāmies. Mēs sekojam Jēzus paraugam, ja uzskatām citu vajadzības par svarīgākām nekā savējās. Tāpat mēs varam viņam līdzināties, ja attīstām sirsnīgu līdzjūtību pret tiem, kas dzīvo mūsu sludināšanas teritorijā. Ja mēs, šādas līdzjūtības mudināti, sludinām un mācām citiem labo vēsti, mēs ievērojam Kristus likumu.

11., 12. a) Kāpēc mēs varam būt pārliecināti, ka esam dārgi Jehovam? b) Kā mēs varam līdzināties Jehovam mīlestībā?

11 Otrkārt, Jēzus atspoguļoja sava Tēva mīlestību. Savas kalpošanas laikā Jēzus parādīja, cik ļoti Jehovam rūp cilvēki, kas viņu pielūdz. Piemēram, Jēzus mācīja, ka ikviens no mums ir dārgs un vērtīgs mūsu debesu Tēvam. (Mat. 10:31.) Tāpat viņš norādīja, ka Jehova labprāt pieņem tos, kas nožēlo savu nepareizo rīcību un atgriežas draudzē. (Lūk. 15:7, 10.) Jēzus arī uzsvēra, ka Jehova ir pierādījis savu mīlestību pret mums, ”atdodams savu vienīgo Dēlu” par izpirkumu mūsu labā. (Jāņa 3:16.)

12 Ko mēs mācāmies. Kā mēs varam līdzināties Jehovam mīlestībā? (Efes. 5:1, 2.) Mēs katru no mūsu garīgajiem brāļiem un māsām uzskatām par ļoti vērtīgu un dārgu, un mēs esam priecīgi par katru ”pazudušu avi”, kas atgriežas pie Jehovas. (Ps. 119:176.) Mēs pierādām savu mīlestību pret ticības biedriem, ziedojot viņiem savu laiku un spēkus, īpaši tad, kad viņiem ir vajadzīga palīdzība. (1. Jāņa 3:17.) Izturoties pret citiem ar mīlestību, mēs klausām Kristus likumam.

13., 14. a) Ko, saskaņā ar Jāņa 13:34, 35, Jēzus lika saviem sekotājiem darīt, un kāpēc tas bija jauns likums? b) Kā mēs varam klausīt jaunajam likumam?

13 Treškārt, Jēzus saviem sekotājiem deva norādījumu parādīt pašaizliedzīgu mīlestību. (Nolasīt Jāņa 13:34, 35.) Jēzus dotais likums bija jauns, jo tas prasīja parādīt tādu mīlestību, kāda netika prasīta Mozus bauslībā, proti, mīlēt ticības biedrus tā, kā Jēzus ir mīlējis mūs. Tas nozīmē parādīt pašaizliedzīgu mīlestību. * Mums jāmīl brāļi un māsas pat vairāk, nekā mēs mīlam sevi. Mums ir jāmīl viņi tik stipri, ka mēs būtu gatavi atdot viņu labā savu dzīvību, tāpat kā to mūsu labā izdarīja Jēzus.

14 Ko mēs mācāmies. Kā mēs varam klausīt  šim jaunajam likumam? Īsumā varētu atbildēt šādi: nesot brāļu un māsu labā dažādus upurus. Mēs esam gatavi nest ne tikai milzīgus upurus — piemēram, atdot viņu labā savu dzīvību —, bet arī mazākus upurus. Piemēram, kad mēs pieliekam pūles, lai palīdzētu kādam padzīvojušam brālim vai māsai nokļūt uz draudzes sapulcēm, labprāt kaut ko upurējam, lai iepriecinātu kādu ticības biedru, vai arī izmantojam savu atvaļinājumu, lai palīdzētu tiem, kas ir cietuši kādas dabas katastrofas dēļ, mēs ievērojam Kristus likumu. Tā mēs arī palīdzam padarīt draudzi par vietu, kur ikviens var justies droši.

LIKUMS, KAS VEICINA TAISNĪGUMU

15.—17. a) Kā Jēzus rīcībā izpaudās viņa taisnīguma izjūta? b) Kā mēs varam līdzināties Jēzum?

15 Taisnīguma jēdziens Bībelē parasti ir lietots saistībā ar rīcību, kuru Dievs uzskata par pareizu un kurā neizpaužas aizspriedumi. Kāpēc var teikt, ka Kristus likums veicina taisnīgumu?

Jēzus pret sievietēm izturējās laipni un ar cieņu, arī pret tām, kuras citi nicināja. (Sk. 16. rindkopu) *

16 Vispirms padomāsim par to, kā Jēzus rīcībā izpaudās viņa taisnīguma izjūta. Viņa laikā jūdu reliģiskie vadītāji ienīda cittautiešus, nicināja vienkāršo tautu un pret sievietēm izturējās ar necieņu. Turpretī Jēzus pret visiem izturējās taisnīgi un bez aizspriedumiem. Viņš neatraidīja cittautiešus, kuri apliecināja ticību viņam. (Mat. 8:5—10, 13.) Viņš sludināja visiem — gan turīgajiem, gan trūcīgajiem. (Mat. 11:5; Lūk. 19:2, 9.) Jēzus nekad neizturējās skarbi vai aizskaroši pret sievietēm. Tieši pretēji, viņš pret sievietēm izturējās laipni un ar cieņu, arī pret tām, kuras citi nicināja. (Lūk. 7:37—39, 44—50.)

17 Ko mēs mācāmies. Mēs varam līdzināties Jēzum, ja izturamies pret citiem bez aizspriedumiem un sludinām visiem, kas ir gatavi mūs uzklausīt, lai arī kāda būtu viņu reliģiskā piederība vai stāvoklis sabiedrībā. Kristīgi vīrieši seko Jēzus paraugam, izturēdamies pret sievietēm ar cieņu. To visu darot, mēs pildām Kristus likumu.

18., 19. Ko Jēzus mācīja par taisnīgumu, un ko mēs no tā mācāmies?

18 Tagad pievērsīsim uzmanību tam, ko Jēzus mācīja par taisnīgumu. Viņš mācīja principus, kas viņa sekotājiem palīdzēja taisnīgi izturēties pret citiem. Padomāsim, piemēram, par principu, kas ir pazīstams kā zelta likums. (Mat. 7:12.) Mēs visi vēlamies, lai pret mums izturētos taisnīgi. Tāpēc mums pašiem būtu taisnīgi jāizturas pret citiem. Ja mēs tā rīkosimies, citi, iespējams, vēlēsies izturēties taisnīgi pret mums. Bet kā rīkoties, ja esam pieredzējuši netaisnīgu izturēšanos? Jēzus mācīja savus sekotājus paļauties, ka Jehova spriedīs ”taisnu tiesu” to cilvēku labā, ”kas dienām un naktīm viņu piesauc”. (Lūk. 18:6, 7.) Šie Jēzus vārdi būtībā ir solījums: mūsu taisnīgais Dievs zina, ar kādām grūtībām mums ir jāsaskaras šajās pēdējās dienās, un viņš savā laikā spriedīs mūsu labā taisnu tiesu. (2. Tes. 1:6.)

19 Ko mēs mācāmies. Sekojot principiem, ko mācīja Jēzus, mēs izturēsimies pret citiem taisnīgi. Un, ja mēs šajā Sātana pasaulē esam kļuvuši par netaisnības upuriem, mūs var mierināt doma, ka Jehova noteikti spriedīs taisnu tiesu mūsu labā.

KĀ TIEM, KAM IR PIEŠĶIRTA NOTEIKTA VARA, JĀIZTURAS PRET CITIEM?

20., 21. a) Kā tiem, kam ir piešķirta noteikta vara, jāizturas pret citiem? b) Kā vīrs var parādīt pašaizliedzīgu mīlestību, un kā tēvam ir jāizturas pret saviem bērniem?

20 Kā, saskaņā ar Kristus likumu, tiem, kam ir piešķirta noteikta vara, būtu jāizturas pret citiem? Ņemot vērā, ka šī likuma  pamatā ir mīlestība, viņiem pret tiem, kas atrodas viņu gādībā, būtu jāizturas ar cieņu un mīlestību. Ir svarīgi paturēt prātā, ka Kristus vēlas, lai mēs izpaustu mīlestību it visā, ko darām.

21 Ģimenē. Vīram jāmīl sava sieva, ”tāpat kā Kristus ir mīlējis draudzi”. (Efes. 5:25, 28, 29.) Vīram ir jāseko Kristus pašaizliedzīgās mīlestības paraugam un jāuzskata sievas vajadzības par svarīgākām nekā savējās. Dažiem vīriešiem var nebūt viegli paust šādu mīlestību, jo viņi, iespējams, ir auguši vidē, kur taisnīgums un mīlestība nav tikuši augstu vērtēti. Mainīt savus ieradumus viņiem var būt grūti, taču tas ir nepieciešams, lai viņi varētu ievērot Kristus likumu. Vīrs, kas apliecina pašaizliedzīgu mīlestību, iemanto sievas cieņu. Tēvs, kas patiesi mīl savus bērnus, nekad nedara tiem pāri nedz ar vārdiem, nedz fiziski. (Efes. 4:31.) Viņš parāda bērniem, ka tos mīl un ir pret tiem labvēlīgs, tādā veidā ļaujot tiem justies droši. Šāds tēvs iegūst savu bērnu mīlestību un uzticēšanos.

22. Kam, kā redzams no 1. Pētera 5:1—3, pieder ”avis”, un kā pret tām ir jāizturas?

22 Draudzē. Draudzes vecākajiem jāpatur prātā, ka ”avis” nepieder viņiem. (Jāņa 10:16; nolasīt 1. Pētera 5:1—3.) Vārdi ”Dieva ganāmpulks” un ”tie, ko Dievs ir nodevis jūsu gādībā,” draudzes vecākajiem atgādina, ka avis pieder Jehovam. Viņš vēlas, lai pret viņa avīm izturētos maigi un ar mīlestību. (1. Tes. 2:7, 8.) Vecākie, kas ar mīlestību veic savus ganu pienākumus, iemanto Jehovas labvēlību. Šādi vecākie iegūst arī savu ticības biedru cieņu un mīlestību.

23., 24. a) Kāds ir draudzes vecāko uzdevums, kad kāds, kas pieder pie draudzes, ir izdarījis nopietnu pārkāpumu? b) Kādi jautājumi draudzes vecākajiem būtu jāpārdomā, izskatot nopietnus pārkāpumus?

23 Kāds ir draudzes vecāko uzdevums,  kad kāds, kas pieder pie draudzes, ir izdarījis nopietnu pārkāpumu? Viņu uzdevums atšķiras no tā, kāds bauslībā bija paredzēts tiesnešiem un vecākajiem. Bauslībā, ko Dievs bija devis savai tautai, bija noteikts, ka šiem vīriešiem jārisina ne tikai garīgi jautājumi, bet arī jāizskata civillietas un krimināllietas. Taču tagad Jehovas kalpi ir pakļauti Kristus likumam un draudzes vecākajiem nopietni pārkāpumi ir jāizskata tikai no garīgā aspekta. Vecākie saprot, ka tiesības izskatīt civillietas un krimināllietas Dievs ir devis laicīgajām varām. Šo varu ziņā ir piespriest tādus soda mērus kā naudas sodi vai ieslodzījums. (Rom. 13:1—4.)

24 Kā draudzes vecākie rīkojas, izskatot nopietnus pārkāpumus? Viņi izmanto Bībeli, lai izvērtētu katru konkrēto situāciju un pieņemtu lēmumu. Viņi tur prātā, ka Kristus likuma pamatā ir mīlestība. Mīlestība vecākos mudina pārdomāt: kas būtu jādara, lai palīdzētu kristiešiem, kas ir cietuši no kāda smaga pāridarījuma? Ja ir runa par cilvēku, kas ir izdarījis grēku, vecākie, mīlestības mudināti, pārdomā šādus jautājumus: vai viņš nožēlo izdarīto? Vai viņam var palīdzēt atlabt garīgā ziņā?

25. Kas ir apskatīts nākamajā rakstā?

25 Mēs varam būt ļoti pateicīgi, ka esam pakļauti Kristus likumam. Cenšoties ievērot šo likumu, mēs visi varam sekmēt to, ka draudze ir vieta, kur ikviens var justies mīlēts, augstu vērtēts un neapdraudēts. Tomēr mēs dzīvojam pasaulē, kurā ”ļauni cilvēki.. ieslīgst arvien lielākā ļaunumā”. (2. Tim. 3:13.) Tāpēc mēs nedrīkstam zaudēt modrību. Kā draudzes vecākie var atspoguļot Dieva taisnīgumu, izskatot jautājumus, kas saistīti ar bērnu seksuālu izmantošanu? Tas ir apskatīts nākamajā rakstā.

15. DZIESMA ”Slavējiet Jehovas Pirmdzimto!”

^ 5. rk. Šis un divi nākamie raksti ir daļa no rakstu sērijas, kurā apskatīts, kāpēc mēs varam nešaubīties, ka Jehova ir mīlošs un taisnīgs Dievs. Viņš vēlas, lai pret viņa kalpiem izturētos taisnīgi, un viņš sniedz mierinājumu tiem, kas šajā ļaunajā pasaulē ir pieredzējuši netaisnīgu izturēšanos.

^ 1. rk. Sk. rakstu ”Mīlestība un taisnīgums senajā Izraēlā” 2019. gada februāra Sargtornī.

^ 13. rk. JĒDZIENA SKAIDROJUMS. Pašaizliedzīga mīlestība mūs mudina citu vajadzības uzskatīt par svarīgākām nekā savējās. Mēs esam gatavi kaut ko upurēt vai no kaut kā atteikties, lai varētu citiem palīdzēt.

^ 61. rk. ATTĒLĀ. Jēzus skatās uz atraitni, kuras vienīgais dēls ir miris. Pēc tam, žēlsirdības mudināts, Jēzus atraitnes dēlu pieceļ no nāves.

^ 63. rk. ATTĒLĀ. Jēzus ir uzaicināts uz maltīti pie kāda farizeja, ko sauc Sīmanis. Kāda sieviete, kura, iespējams, ir netikle, tikko ir mazgājusi Jēzus kājas ar savām asarām, nosusinājusi tās ar saviem matiem un ieziedusi ar eļļu. Sīmanis uz šo sievieti raugās ar nosodījumu, bet Jēzus viņu aizstāv.