Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Sargtornis (izdevums studēšanai)  |  Maijs 2016

Risināsim domstarpības ar mīlestību

Risināsim domstarpības ar mīlestību

”Turiet.. mieru savā starpā.” (MARKA 9:50.)

DZIESMAS: 39., 77.

1., 2. Par kādiem konfliktiem var lasīt 1. Mozus grāmatā, un kāpēc ir vērts tos pārdomāt?

LASOT Bībeli, mēs varam ievērot, ka tajā ir minēts ne viens vien konflikts. Jau Pirmajā Mozus grāmatā var lasīt, ka Kains nogalināja Ābelu (1. Moz. 4:3—8), Lamehs nogalināja cilvēku, kas viņam bija iesitis (1. Moz. 4:23), Ābrahāma (Ābrāma) gani strīdējās ar Lata ganiem (1. Moz. 13:5—7), Hagare nicināja Sāru un Sāra sadusmojās uz Ābrahāmu (1. Moz. 16:3—6), Ismaēls bija noskaņots naidīgi pret visiem un tāda pati attieksme visiem bija pret viņu (1. Moz. 16:12).

2 Kāpēc Bībelē ir stāstīts par šādiem konfliktiem? Viens iemesls ir tāds, ka mums, nepilnīgiem cilvēkiem, šie gadījumi palīdz labāk saprast, kāpēc mums jācenšas saglabāt savā starpā mieru. Vēl no tiem mēs varam mācīties, kā risināt domstarpības. Bībelē aprakstītos gadījumus ir piedzīvojuši reāli cilvēki, kas sastapās ar reālām problēmām. Kad uzzinām, kāds ir bijis viņu rīcības iznākums, mēs varam saprast, kā līdzīgās situācijās rīkoties savā dzīvē: kas mums būtu jādara un no kā būtu jāizvairās. (Rom. 15:4.)

3. Par ko ir runa šajā rakstā?

3 Šajā rakstā ir apskatīts, kāpēc Jehovas kalpiem ir jārisina domstarpības un kā to var sekmīgi darīt. Turklāt ir  pievērsta uzmanība Bībeles principiem, kas mums šajā ziņā var palīdzēt, lai mēs saglabātu labas attiecības gan ar Dievu Jehovu, gan ar citiem cilvēkiem.

KĀPĒC DIEVA KALPIEM IR JĀRISINA DOMSTARPĪBAS

4. Kāda domāšana ir izplatīta pasaulē, un kādas ir tā sekas?

4 Tajā, ka cilvēku starpā vispār rodas strīdi un dažādas domstarpības, galvenokārt vainojams ir Sātans. Ēdenē viņš apgalvoja, ka ikviens cilvēks pats neatkarīgi no Dieva spēj izlemt, kas ir labs un kas ļauns, un ka cilvēkiem tas pat ir jādara. (1. Moz. 3:1—5.) Diemžēl atteikšanās no Dieva vadības cilvēcei ir sagādājusi tikai nelaimes. Pasaulē cilvēki lielākoties uzskata, ka nevienam nav tiesību noteikt, kā viņiem jārīkojas, un tas savukārt veicina lepnību, godkāri un sāncensības garu. Tie, kas pārņem šādu attieksmi, būtībā piekrīt Sātana apgalvojumam, ka ir gudri domāt tikai par savām interesēm un nelikties ne zinis par savas rīcības ietekmi uz citiem. Bet egoisms izraisa cilvēku starpā nesaskaņas. Bībelē ir atgādināts: ”Ātrs un dusmīgs vīrs rada nesaskaņas un izraisa asu vārdu maiņu, bet nikns un sirdīgs izdara daudz grēku.” (Sal. Pam. 29:22.)

5. Kā Jēzus ieteica risināt nesaskaņas?

5 Savukārt Jēzus mācīja, ka ir jātiecas pēc miera un tas ir jādara pat tad, ja šāda rīcība pašam, kā liekas, būtu neizdevīga. Kalna runā Jēzus deva lieliskus padomus par to, kā risināt domstarpības un situācijas, kas var izraisīt konfliktus. Piemēram, viņš mudināja cilvēkus būt lēnprātīgiem, miermīlīgiem, censties atbrīvoties no dusmām, risināt domstarpības bez kavēšanās un mīlēt savus ienaidniekus. (Mat. 5:5, 9, 22, 25, 44.)

6., 7. a) Kāpēc ir svarīgi nevilcinoties risināt domstarpības? b) Kādi jautājumi mums visiem būtu jāpārdomā?

6 Kalpojot Jehovam, nepietiek tikai viņu lūgt, apmeklēt sapulces un sludināt. Mums jātiecas pēc miera attiecībās ar citiem Jehovas kalpiem, pretējā gadījumā visam iepriekšminētajam nebūtu nekādas nozīmes. (Marka 11:25.) Ja mēs neesam gatavi piedot citiem viņu kļūdas, mēs nevaram būt Dieva draugi. (Nolasīt Lūkas 11:4; Efesiešiem 4:32.)

7 Mums visiem rūpīgi un godīgi jāpārbauda sevi, lai noskaidrotu, vai mēs piedodam labprāt un vai mēs labi satiekam ar citiem. Pārdomāsim: vai mēs piedodam ticības biedriem no sirds? Vai mēs nevairāmies no tiem brāļiem un māsām, kas mūs reiz ir aizskāruši? Jehova vēlas, lai viņa kalpi piedotu citiem labprāt. Ja mēs dziļi sirdī saprotam, ka mums ir grūti piedot, mums būtu jālūdz Jehovam palīdzība. Mūsu debesu tēvs uzklausīs šādus pazemīgus lūgumus un atbildēs uz tiem. (1. Jāņa 5:14, 15.)

VAI IR IESPĒJAMS NEŅEMT VĒRĀ PĀRIDARĪJUMU?

8., 9. Kas mums jādara, ja mūs kāds ir aizvainojis?

8 Tā kā visi cilvēki ir nepilnīgi, agri vai vēlu kāds pateiks vai izdarīs kaut ko tādu, kas mūs var aizvainot. (Sal. Māc. 7:20; Mat. 18:7.) Kā mēs tad reaģēsim? Lūk, kas notika kādā saviesīgā pasākumā. Kāda māsa sasveicinājās ar diviem brāļiem, bet veids, kā viņa to darīja, vienu no brāļiem aizskāra. Kad abi brāļi palika vienatnē, brālis, kas jutās aizskarts, sāka nosodīt māsu par viņas vārdiem. Bet otrs brālis viņam atgādināja, ka šī māsa 40 gadus smagos apstākļos ir uzticīgi kalpojusi Jehovam, — viņš bija pārliecināts,  ka māsa nav domājusi neko sliktu. Kādu brīdi to pārdomājis, pirmais brālis noteica: ”Tev taisnība.” Ar to arī viss beidzās.

9 Par ko liecina šis gadījums? Ja rodas situācija, kurā mēs varētu justies aizvainoti, tas, kā mēs reaģēsim, ir atkarīgs no mums. Mīlestība palīdz neievērot maznozīmīgus pārkāpumus. (Nolasīt Salamana Pamācības 10:12; 1. Pētera 4:8.) Jehova uzskata, ka cilvēkam ”nāk par godu, ka kādu pārkāpumu viņš var arī nepamanīt”. (Sal. Pam. 19:11; Sal. Māc. 7:9.) Tātad, ja, mūsuprāt, kāds pret mums ir izturējies nelaipni vai izrādījis necieņu, mums pirmām kārtām jāpārdomā: ”Vai es varētu tam nepievērst uzmanību? Vai patiešām ir vajadzīgs iet skaidroties?”

10. a) Ko juta kāda māsa, kad bija saskārusies ar kritiku, un ko viņa darīja? b) Kādi Bībeles panti palīdzēja māsai saglabāt mieru?

10 Nav viegli saglabāt mieru tad, ja mūs kritizē. Lūk, ar ko sastapās kāda pioniere. Citi izteicās negatīvi par viņas kalpošanu un pārmeta viņai, ka viņa neizmanto laiku lietderīgi. Tas māsu apbēdināja, un viņa vērsās pie nobriedušiem brāļiem pēc padoma. Viņa stāstīja: ”Uz Bībeli balstītie ieteikumi, ko es saņēmu, man palīdzēja pareizi raudzīties uz to, ko par mani saka citi, un pašai vairāk domāt par Jehovu, kura viedoklim ir vislielākā nozīme.” Māsu uzmundrināja vārdi, kas lasāmi Mateja evaņģēlija 6. nodaļā, no 1. līdz 4. pantam. (Nolasīt.) Šie vārdi viņai atgādināja, ka vissvarīgākais ir iepriecināt Jehovu. Tāpēc māsa izlēma nepievērst uzmanību citu negatīvajiem izteikumiem. Viņa stāstīja: ”Ja citi kritizē manu kalpošanu, es vairs nezaudēju prieku, jo zinu, ka no visas sirds cenšos iegūt Jehovas atzinību.”

KAD TOMĒR IR JĀRUNĀ

11., 12. a) Kā jārīkojas kristietim, ja viņam šķiet, ka viņa brālim ”ir kaut kas pret” viņu? b) Ko mēs varam mācīties no tā, kā Ābrahāms atrisināja kādu problēmu? (Sk. attēlu raksta sākumā.)

11 ”Mēs visi bieži klūpam.” (Jēk. 3:2.) Pieņemsim, ka mēs ar saviem vārdiem vai rīcību esam kādu aizvainojuši. Ko tādā gadījumā darīt? Jēzus teica: ”Ja tu nes dāvanu pie altāra un tur atceries, ka tavam brālim ir kaut kas pret tevi, tad atstāj dāvanu turpat pie altāra, ej un vispirms salīgsti mieru ar brāli, bet pēc tam nāc atpakaļ un upurē savu dāvanu.” (Mat. 5:23, 24.) Kā redzams no Jēzus vārdiem, ir jāizrunājas ar brāli. Šādā sarunā nav jācenšas uzvelt daļu vainas otram — ir jāatzīst sava vaina. Sarunas mērķim ir jābūt salīgt mieru! Svarīgākais ir labas attiecības ar ticības biedriem.

12 Bībelē ir aprakstīts notikums, kad Dieva kalpi sekmīgi atrisināja situāciju, kas varēja viņus sašķelt. Gan Ābrahāmam, gan viņa brāļadēlam Latam piederēja lieli ganāmpulki. Viņu gani sāka ķildoties, un strīda iemesls acīmredzot bija ganības. Lai strīds nesaasinātos, Ābrahāms piedāvāja Latam izvēlēties, kurā apgabalā tas ar savu saimi gribētu apmesties. (1. Moz. 13:1, 2, 5—9.) Cik brīnišķīgs piemērs! Ābrahāmam galvenais bija miers, nevis personiskās intereses. Vai savas augstsirdības dēļ viņš izrādījās zaudētājs? Nē, tā nebija. Tūlīt pēc šī notikuma Jehova Ābrahāmam apsolīja izcilas svētības. (1. Moz. 13:14—17.) Dievs nekad nepieļaus, ka viņa kalpi ciestu nelabojamu zaudējumu, jo ir rīkojušies saskaņā ar Dieva principiem un risinājuši domstarpības ar mīlestību. [1]

13. Kā rīkojās kāds pārraugs, kad viņam atbildēja asi, un ko mēs no viņa varam mācīties?

 13 Pievērsīsim uzmanību kādam gadījumam, kas risinājās samērā nesen. Brālis, kas tikko bija iecelts par kādas kongresa nodaļas pārraugu, piezvanīja citam brālim, lai apjautātos, vai tas varētu palīdzēt šai nodaļai. Taču uzrunātais brālis izteica vairākas asas piezīmes un strupi aprāva sarunu. Viņam joprojām kremta tas, kā pret viņu bija izturējies iepriekšējais nodaļas pārraugs. Jaunais pārraugs neapvainojās par brāļa dusmīgajiem vārdiem, bet viņš arī nevēlējās tos vienkārši ignorēt. Pēc stundas viņš vēlreiz piezvanīja brālim un ieminējās, ka viņi varētu satikties, lai iepazītos tuvāk un izrunātos. Nākamajā nedēļā abi brāļi satikās valstības zālē — pēc kopīgas lūgšanas sekoja apmēram stundu ilga saruna, kuras laikā brālis, kas bija asi atbildējis, pastāstīja, ar ko bija saskāries. Nodaļas pārraugs viņu iejūtīgi uzklausīja un aplūkoja dažas domas no Bībeles. Nepatīkamā situācija tika atrisināta, un vēlāk kongresā abi brāļi draudzīgi sadarbojās. Minētais brālis ir ļoti pateicīgs nodaļas pārraugam, ka tas nezaudēja mieru un runāja ar viņu laipni.

VAI BŪTU JĀIESAISTA DRAUDZES VECĀKIE?

14., 15. a) Kādos gadījumos var izmantot padomus, kas lasāmi Mateja 18:15—17? b) Uz kādiem trim soļiem norādīja Jēzus, un ar kādu mērķi tie ir jāsper?

14 Lielāko daļu domstarpību, kādas rodas starp kristiešiem, ir jārisina, piedaloties tikai abām iesaistītajām pusēm. Bet, kā norādīja Jēzus, reizēm ir nepieciešams iesaistīt draudzi. (Nolasīt Mateja 18:15—17.) Kas notiktu, ja pāridarītājs negribētu uzklausīt ne savu brāli, ne pieaicinātos lieciniekus, ne arī  draudzi? Pret viņu būtu jāizturas kā pret ”cittautieti un.. nodokļu ievācēju”. Tas nozīmē, ka viņš tiktu izslēgts no draudzes. Tātad Jēzus nerunāja par nebūtiskām domstarpībām. Lai gan — pirmkārt — šī situācija ir tāda, ko abas iesaistītās puses var nokārtot savā starpā, tomēr — otrkārt — izdarītais grēks ir pietiekami nopietns, un gadījumā, ja netiek rasts risinājums, cilvēks ir pelnījis, ka viņu izslēdz no draudzes. Pie šādiem grēkiem pieder, piemēram, darbības, kas kaut kādā mērā ir saistītas ar krāpšanu, un apmelošana, kas grauj otra cilvēka reputāciju. Jēzus izklāstītos trīs soļus var spert tikai tādās situācijās, uz kurām ir attiecināmi abi iepriekšminētie nosacījumi. Pie šāda veida grēkiem nepieder laulības pārkāpšana, homoseksuāli sakari, atkrišana, elkdievība un daži citi smagi grēki, kas prasa konkrētu rīcību no draudzes vecāko puses.

Lai ”atgūtu” brāli, ar viņu varbūt ir jārunā vairākkārt (Sk. 15. rindkopu)

15 Jēzus šos padomus deva tādēļ, lai mācekļi saprastu, kā ar mīlestību palīdzēt brālim. (Mat. 18:12—14.) Vispirms situācija ir jācenšas atrisināt bez citu iesaistīšanas. Iespējams, ar pāridarītāju būs jārunā vairāk nekā tikai vienu reizi. Ja tam nav pozitīva iznākuma, mums jārunā ar brāli pāridarījuma liecinieku klātbūtnē vai klātesot cilvēkiem, kuri spētu noteikt, vai tiešām ir izdarīts pārkāpums. Ja ar viņu palīdzību izdosies situāciju atrisināt, mēs būsim ”atguvuši savu brāli”. Tikai tad, ja pēc vairākkārtējiem mēģinājumiem palīdzēt pārkāpējam tas nav izdevies, šo jautājumu ir jālūdz izskatīt draudzes vecākajiem.

16. Kāpēc var teikt, ka Jēzus padoms palīdz risināt konfliktus sekmīgi un ar mīlestību?

16 Gadījumi, kad kristiešiem jāsper visi trīs soļi, kas izklāstīti Mateja evaņģēlija 18. nodaļas 15. līdz 17. pantā, ir reti. Tas nozīmē, ka parasti situāciju var atrisināt pirms tam, kad tiek iesaistīta draudze un cilvēks, kas nenožēlo izdarīto grēku, ir jāizslēdz. Bieži vien cilvēks, kas ir kļūdījies, aptver, ko ir nodarījis, un cenšas situāciju vērst par labu. Brālis, kuram nodarīts pāri, iespējams, redz, ka viņam vairs nav pamatota iemesla vainot otru, un izlemj tam piedot. Jebkurā gadījumā no Jēzus vārdiem izriet, ka draudzei nav jāsteidzas iesaistīties ticības biedru domstarpībās. Vecākie var sākt risināt šo lietu tikai tad, ja ir bijuši sperti iepriekšējie divi soļi un ja pastāv pārliecinoši pierādījumi, ka ir izdarīts pārkāpums.

17. Ko gūst cilvēki, kas ”meklē mieru”?

17 Kamēr vien pastāvēs pašreizējā pasaules kārtība, cilvēki joprojām būs nepilnīgi un aizvainos cits citu. Jēzus māceklis Jēkabs rakstīja: ”Cilvēks, kas neklūp runā, ir pilnīgs, spējīgs iegrožot visu savu miesu.” (Jēk. 3:2.) Lai atrisinātu domstarpības, mums jāseko Bībeles padomam: ”Meklē mieru un dzenies pēc tā!” (Ps. 34:15.) Ja mēs būsim miermīlīgi, mums būs labas attiecības ar brāļiem un māsām un mēs draudzē veicināsim vienotību. (Ps. 133:1—3.) Galvenais, mums būs labas attiecības ar Jehovu — ”Dievu, kas dod mieru”. (Rom. 15:33.) To visu gūst cilvēki, kas risina domstarpības ar mīlestību!

^ [1] (12. rindkopa.) Arī citi Dieva kalpi atrisināja problēmas mierīgā ceļā: Jēkabs salīga ar Ēzavu (1. Moz. 27:41—45; 33:1—11), Jāzeps piedeva saviem brāļiem (1. Moz. 45:1—15), un Gideons izvairījās no strīda ar ēfraimiešiem (Soģu 8:1—3). Iespējams, jums nāk prātā vēl kādi Bībelē aprakstīti gadījumi.